Interneta laikmets Latvijā

Biznesa globalizācijas procesi un e-komercija kļuvuši par civilizētās pasaules dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Baltijas mēroga interneta holdigs Delfi ir reāls pierādījums tam, ka internets ir lielisks līdzeklis cilvēku vienošanai kopīgu mērķu vārdā.

Strauji tehnoloģiju attīstības tempi un vispārēja internetizācija vēl gluži nesen šķita attālas nākotnes perspektīvas, taču interneta lietotāju daudzums aug neticami ātri. Pašlaik pasaulē ir aptuveni 200 miljonu interneta lietotāju, un Īrijas interneta kompānijas NUA autoritatīvie eksperti lēš, ka 2000. gada beigās internetu izmantos jau 300 miljoni cilvēku — lielākā daļa no tiem ASV. Speciālisti prognozē, ka Baltijas interneta lietotāju daudzums šogad pieaugs vairāk nekā divas reizes un decembrī sasniegs vienu miljonu. Arī Latvijā interneta attīstība šogad tiek prognozēta ļoti strauja gan iespēju, gan lietotāju daudzuma ziņā — līdz gada beigām mūsu valstī būšot jau 225 000 interneta lietotāju. Prota ms, mūsu īpatsvars Tīkla sērfotāju vidū ir procentuāli neliels, lai gan Latvijas mērogiem nozīmīgs. Gaidāms, ka šis gads atnesīs nopietnas pārmaiņas elektroniskajā tirdzniecībā — būs iespējami norēķini ar vietējām debetkartēm. Vēl gan nevaram lepoties ar tādiem internetizācijas apjomiem kā Igaunija, kura jau pirms vairākiem gadiem mērķtiecīgi un ar valsts atbalstu sāka globālā datortīkla apgūšanu. Pēc oficiālās statistikas šobrīd jau 21 procents Igaunijas iedzīvotāju izmanto internetu, un šis daudzums tur pina augt. Tomēr vienotais Baltijas interneta lietotāju pulks ir jau visai nozīmīgs lielums. Latvijas firmu loģiskākie un tuvākie partneri ir Baltijas valstis. Attaisnojas ārvalstu kapitāla cerības uz vienota Baltijas reģiona izveidi, tomēr lielākā mērā tā ir iespēja pašiem veidot un noteikt biznesa virzību un standartus tajā pasaules daļā, kurā dzīvojam. Pērnā gada nogalē viena no Latvijas nozīmīgākajām interneta servisa kompānijām a/s Parks LvNet, apvienojoties ar Baltijā lielākās IT grupas MicroLink uzņēmumu Microlink Online un lietuviešu Taide un Skaitmenines Komunikacijos, radīja visas trīs kaimiņvalstis aptverošu interneta holdingu Delfi.

Parks Internet Serviss, tautā saukts vienkārši Parks, radās 1996. gadā un tobrīd bija viens no daudzajiem nelielajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem. To izveidoja daži jaunieši — zinoši, godkārīgi, strādāt griboši un protoši IT speciālisti. No paša sākuma firmas mājvieta ir Elijas ielā — līdzās LNT, VAR un vairākām citām labi pazīstamām firmām. Atceroties to laiku Parku un salīdzinot ar pašreizējiem firmas mērogiem, pārmaiņas ir milzīgas. Sākumā visas iekārtas un darbinieki satilpa vienā nelielā istabiņā, bet tagad pašreizējai Delfi struktūrai jau nepietiek pat ar pusi no lielās ēkas ceturtā stāva telpām. Jau no pirmsākumiem kompānija ir iekarojusi vietu tirgū un labu reputāciju gan ar sniegto pakalpojumu augsto līmeni, gan arī ar visai drosmīgiem un dažkārt pat radikāliem projektiem. Parks bija pirmais Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējs, kurš ieviesa nepārtrauktu (on-line) 24 stundu konsultāciju servisu interneta lietotājiem. Pirms diviem gadiem firma visai drosmīgi devās ārpus Rīgas, nodrošinot liela ātruma interneta pieslēgumu vairākos lauku rajonu centros, kuros tobrīd nebija Lattelekom ciparu tīkla piekļuves. Pērn Parks LvNet pirmoreiz Latvijā sāka FreePC akciju — līdzīgas akcijas pērn bija iecienītas arī citur pasaulē. Pagājušā gada sākumā Parks Internet Serviss stabili bija Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju kompāniju pirmajā trijniekā. Taču tas nekļuva par iemeslu dusēšanai uz lauriem. Gluži pretēji — kompānija devās pa pārmaiņu ceļu. Kad pagājušā gada sākumā apvienojās divi interneta pakalpojumu sniedzēji — Parks un LvNet Teleport —, jaunradītais Parks LvNet pārtapa par lielāko interneta pakalpojumu kompāniju Latvijā (40 procentu no vietējā iezvanpieejas tirgus). Jau gada beigās Parks LvNet kļuva par Baltijas mēroga kompāniju, kas pazīstama kā Delfi.

Par Delfi Latvijas struktūras vadītāju kļuva Einārs Bindemanis, Parka dibinātājs un tā nemainīgais direktors. Nepieciešamību radīt šādu struktūru E. Bindemanis pamato vienīgi ar pilnīgu racionālismu: — Ārzemnieki Baltiju noteikti uzskata par vienotāku pasaules reģionu, nekā tas šobrīdšķiet mums pašiem. Baltijas vārds ir zināms un atpazīstams, turklāt vienotais trīs valstu tirgus paver krietni plašākas biznesa iespējas. Tālākais ir vienkārši: Delfi izveidoja, lai konsolidētu vietējo uzņēmumu pieredzi ar internacionālas korporācijas priekšrocībām. Tātad — ne jau ambīcijas vai vēlme nospiest uz ceļiem konkurentus, bet gan pati dzīve un veselais saprāts noteica šāda mēroga holdinga tapšanu. Vai tas nav aizsākums tam pašam Baltijas vienotajam tirgum, par kuru politiķi nekādi nespēj saskaņot viedokļus? Un vēl — vai tas nav pierādījums arī tam, ka internets ir lielisks līdzeklis cilvēku vienošanai? Jau no paša sākuma, 1999. gada 26. novembrī Delfi sastāvā iegāja arī MicroLink Online (kļuva par Delfi Online), kā arī šajās valstīs popularitāti guvušie interneta portāli, tādi kā Online.ee, all.lv, Riga.lv un Navigators.lv. Turklāt jau 1999. gada decembrī holdingam pievienojās divas šī paša profila lietuviešu firmas: Taide un Skaitmenines Komunikacijos. Šāgada sākumā Delfi pakalpojumus Baltijākopumā ik dienas izmantoja jau 31 tūkstotis interneta iezvanpieejas lietotāju un aptuveni 1400 nepārtrauktu pieslēgumu izmantotāju. Tomēr Delfi Latvija nostādne pret visām aktivitātēm globālās telpas apgūšanā ir nepārprotama: tās nekādi nedrīkst samazināt pakalpojumu līmeni pašmāju interneta lietotājiem.

Kompānijas Delfi mērķis ir izveidot tādu vienotu integrētu vidi, kurā lietotājiem Baltijas valstīs būtu ērti pieejamas vai visas pašlaik iespējamās interneta iespējas, kā arī bez lielām pūlēm integrējami nākamie risinājumi. Tieši šī mērķa tuvināšanai radīts moderns interneta portāls Delfi (Latvijas Delfi portāls www.delfi.lv) — pirmā šādas klases hipervides struktūra Baltijā. Pavisam ir trīs atsevišķi Delfi portāli (attiecīgi — trīs dažādas Web adreses). Katram portālam ir vienots interfeiss un vizuālais noformējums, taču informācija, kas tiek pasniegta lietuviešiem un igauņiem, protams, atšķiras no tās, ko var saņemt latviskajā versijā. Marta sākumā būs pabeigta arī krievu portāla izveide, kas būs paredzēta gan Baltijas reģiona krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, gan kalpos kā labs līdzeklis objektīvas informācijas ieguvei Krievijas interneta lietotājiem. Delfi ir trešās paaudzes portāliem, un, atbilstoši mūsdienu izlutinātā klienta prasībām, tam raksturīgas daudz plašākas un līdz šim mūsu interneta pakalpojumu sniedzēju nerealizētas iespējas. Piemēram: operatīvas ziņu, augstas kvalitātes katalogu sistēmas, meklētājserveris, interneta veikals un bezmaksas e-pasts, kā arī daudzveidīgas iespējas izklaidei: datorspēles www vidē, jautrais Delfi Human projekts un daudz citu. Delfi.lv ir arī vienīgais portāls Baltijā, kas piedāvā datu personalizāciju — proti, katrs portāla individualizācijas nodaļas My Delfi klients pats var izvēlēties tikai viņam paredzētas, viņa interesēm atbilstoši īpaši atlasītas informācijas saturu. Tas ir kā Delfi lietotāja personiskais mājoklītis internetā, ko viņš var iekārtot atbilstoši savai gaumei. Skaitļi liecina,ka šī iespēja ir pieprasīta — februāra beigās personalizētas Delfi mājas lapas bija izveidojuši aptuveni 16 000 interneta sērfotāju. Iecienītas ir arī Delfi portāla ikdienas aptaujas par visdažādākajiem jautājumiem, sākot ar viedokli par sabiedrības aktualitātēm un beidzot ar paģiru lāpīšanas optimālākajiem paņēmieniem. Katrā aptaujā sava viedokļa aizstāvēšanai nobalso aptuveni 2000 Delfi portāla apmeklētāju. Delfi portāli apmeklētības ziņā ir Baltijas līderi. Piemēram, Latvijas Delfi portālā februārī ik dienas bija aptuveni 120 000 lappušu ekspozīciju, un līdzšinējais četru mēnešu darbības laikā sasniegtais portāla rekords ir 150 000 vienā dienā parādītu lappušu. Arī elektroniskās tirdzniecības apjoms strauji palielinās. Latvijas Delfi interneta lielveikalā e-MOLS šobrīd var iegādāties mūzikas ierakstus, grāmatas, licencētas videokasetes, DVD ierakstus, kā arī dažādu tehniku (mobilos telefonus, datorus, sadzīves elektroiekārtas), mēbeles, parfimēriju — pavisam ap 3500 dažādu nosaukumu preču. Par visu var norēķināties ar maksājumu kartēm vai arī maksāt skaidrā naudā sūtījuma saņemšanas brīdi. Pagaidām akceptētas kredītkartes Eurocard/Mastercard un Visa, kā arī Parex debetkartes Maestro un Visa Electron. Jau tuvākajos mēnešos tām pievienosies Unibankas,Pirmās ko mercbankas un citu banku maksājumu kartes.

Juris LEITIS