Ar aktīvu biznesa stratēģiju tuvos un tālos ceļos

 

Lai gan konkurence elektronisko sakaru nozarē aizvien vairāk saasinās, koncernam Lattelekom (SIA Lattelekom un Lattelekom Sakaru sistēmas) ne vien izdevies noslēgt 2004. gadu ar labiem finanšu rādītājiem (ieņēmumi - 131,4 milj., peļņa - 33,5 milj., nodokļos samaksāti 28,6 milj., valstij dividendēs izmaksāti 21,4 milj. latu), bet arī turpināt veiksmīgu attīstītību nozīmīgākajos biznesa virzienos, ieguldot attīstībā un infrastruktūras modernizācijā 15,3 miljonus latu. Uzņēmuma pakalpojumus pozitīvi novērtējuši korporatīvie klienti Baltijā un Skandināvijā, aizvien vairāk uzticoties Lattelekom profesionāļiem. Kādi projekti un korporatīvie risinājumi bijuši vissekmīgākie pērn, kādas perspektīvas paveras šogad? Par to SP stāsta Korporatīvo risinājumu daļas direktors Aigars CERUSS.

 

- Kā vērtējat aizvadīto Lattelekom finanšu gadu?

A. Ceruss: - Kopumā tas bijis ļoti pozitīvs. Pērn esam bijuši tikpat vēlami partneri un piegādātāji korporatīvajiem klientiem kā iepriekš. Protams, ņemot vērā konkurences ietekmi, gan balss, gan datu pakalpojumiem diezgan strauji samazinājušās cenas. Toties ar jauniem pakalpojumiem, risinājumiem un papildu servisiem esam noturējuši klientu interesi un lojalitāti.

- Kuri Lattelekom korporatīvā biznesa virzieni, jūsuprāt, pērn bijuši stratēģiski precīzākie?

A. Ceruss: - Pērnais gads bija veiksmīgs starptautiskajos darījumos un tirgus paplašināšanā ārpus Latvijas. Pirms gada ziņojām par vienota datu pārraides tīkla Baltic Network izvēršanu Somijā un Zviedrijā, un mēs nekļūdījāmies, sākot šo biznesu. Esam diezgan ievērojami paplašinājuši šo klientu bāzi, un tagad Lattelekom klienti ir vairāk nekā 40 Somijas, Zviedrijas un arī starptautiskas korporācijas, kuru uzņēmumi atrodas Baltijas valstīs un Skandināvijā.

- Ne mazāk nozīmīgi ir arī IT risinājumi Latvijas korporatīvajiem klientiem un valsts institūcijām.

A. Ceruss: - Pērn veiksmīgi sākām ieviest datu komunikāciju risinājumus valsts sektorā. Pirms tam piegādājām tikai balss telefonijas pakalpojumus, bet pērnā gada beigās noslēdzās vairāki valsts iepirkumu konkursi, kuros Lattelekom ieguva tiesības slēgt līgumus un piegādāt datu pārraides pakalpojumus divām  valsts institūcijām ar plašu reģionālo pārstāvniecību. Tā ir Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts Zemes dienests, kuru pirms tam apkalpoja Valsts Informācijas tīklu aģentūra VITA. Lai gan VITA līdz šim bija tādas kā monopoltiesības šajā sektorā, mums izdevās pierādīt, ka arī komercuzņēmumi ir spējīgi nodrošināt kvalitatīvu un drošu datu pārraidi ar nesalīdzināmi izdevīgākiem finanšu nosacījumiem. Lattelekom piedāvā valsts institūcijām datu pārraides pakalpojumus un infrastruktūru, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas.

Līdz šim Valsts zemes dienestā bija problēmas ar to, ka bija daudz dažādu tehnoloģisko balss telefonijas risinājumu un dažādu piegādātāju iekārtas, kas savstarpēji nesadarbojās. Nebija iespējams arī vienots serviss. Tagad šī vienotā tīkla infrastruktūra tika veidota uz daudzprotokolu tehnoloģiskās platformas MPLS, kuru piegādā Cysco Systems. Šobrīd šis ir lielākais IP telefonijas projekts ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. Šajā IP telefonijas tīklā tiks savienoti vairāk nekā 1300 lietotāji. Šī tehnoloģija dod iespēju izmantot papildu funkcionalitāti gan ērtiem balss savienojumiem, gan e-pasta un datu sūtīšanai. Balss pakalpojums un dators darbojas kā viens vesels, iespējams integrēt arī dažādas lietojumprogrammas. Svarīgi, ka  piedāvātajā risinājumā  pieejami dažādi pārraidāmās informācijas kvalitātes parametri  QoS (Quality of Service),  kas ļauj nodrošināt dažādu aplikāciju prioritizāciju korporatīvajā tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo kvalitāti konkrēta lietojuma  funkcionāli veiksmīgai darbībai. Balss telefonijai nepieciešams augstāks trafika prioritizācijas līmenis nekā citiem lietojumiem, piemēram, elektroniskā pasta sistēmai. Tādējādi  korporatīvā balss telefonijas kvalitāte lietotājam vienmēr būs augstā līmenī, pat ja korporatīvajā tīklā būs radušies neparedzēti sarežģījumi, piemēram, kādas operatora tīkla iekārtas bojājums vai  kāda lietojuma intensīva izmantošanas uzsākšana no klienta puses (piemēram, datu lejupielāde no interneta). Lai nodrošinātu pietiekamu datu pārraides ātrumu, gala lietotājiem  starp Rīgu un Latvijas pilsētām būs pieejami datu pārraides savienojumi ar ātrumu virs 10 Mbit/s.

- Acīmredzot esat sākuši piedāvāt IP telefonijas risinājumus arī citiem biznesa klientiem.

A. Ceruss: - Jā, jau pērn to piedāvājām korporatīvajiem klientiem. Tā nav tradicionālā interneta telefonija, lai gan balss komunikācija tiek raidīta, izmantojot interneta protokola pārraides tīklus. Īstenībā tas nozīmē, ka tajā pašā datu pārraides tīklā, kuru klients no mums iegādājies, var integrēt arī balss telefoniju uz IP bāzes. Turklāt tā ir izmaksu ekonomija, jo divu tīklu infrastruktūru vietā ir viena, un klientam vairs nav nepieciešama atsevišķa telefona līnija,  šis risinājums klientiem ir izdevīgs arī  zvanīšanas ērtību ziņā. 

- Droši vien esat reaģējuši arī uz tīklu drošības risinājumiem pievērsto saasināto uzmanību.

A. Ceruss: - Protams, pret datu pārraides drošību korporatīvajiem klientiem vienmēr ir bijušas ļoti augstas prasības, tāpēc pērn sākām piedāvāt tīklu drošības risinājumus (managed security services) - piedāvājam gādāt par drošību, nodrošinot to kā pakalpojumu. Piemēram, klienta uzņēmumā ir 50 darbinieku, viņi strādā dažādos birojos, katram ir atšķirīgas datu piekļuves tiesības. Neviens no ārpuses nedrīkst piekļūt sistēmām X, Y, Z, tādas tiesības ir tikai dažiem vadošajiem darbiniekiem. Ņemot vērā šos nosacījumus, mēs konfigurējam tīklu un nodrošinām, lai viss perfekti darbojas. Protams, īpaši uzraugām, vai nav kāds uzbrukums tīkla drošības sistēmām un nodrošinām pārraidāmās informācijas integritāti un konfidencialitāti, šifrējot pārraidāmos datus. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas tirgū - garantēt drošību pakalpojuma veidā. Mums jau ir vairāki klienti, kas to izmanto. Lattelekom šobrīd ir vienīgais tīkla operators Latvijā, kas piedāvā šādu risinājumu. IT kompānijas gādā par drošību bez konfigurācijas un apkalpošanas. Turpretī mēs atbildam par to, lai drošības sistēmas perfekti strādātu, uzraugām tās pastāvīgi, nevis tikai tad, ja ir kāda kļūme.

-  Pērn Lattelekom sāka piedāvāt arī datu centru pakalpojumus Lietuvas un Igaunijas klientiem. Kā šis projekts attīstījies tālāk?

A. Ceruss: - Piedāvājam datu centra pakalpojumus gan Baltijas, gan Skandināvijas klientiem. Datu centra atrašanās vietai nav nozīmes, - tas var apkalpot korporatīvo klientu, kuram ir filiāles Latvijā, Baltijā vai Zviedrijā. Līdzīga tendence vērojama arī Ziemeļvalstu tirgū, jo arī vairāku Skandināvijas uzņēmumu IT īpašumi pakāpeniski tiek pārvietoti uz Baltiju. Esam noslēguši jaunus līgumus arī par datu centru pakalpojumiem Baltijā.

- No Baltic Network klientiem pērn vislielākā grupa bija Skandināvijas uzņēmumi, kuriem Baltijā ir filiāles. Kāds galvenokārt ir šo klientu biznesa virziens? Bankas, būvfirmas, veikalu tīkli?

A. Ceruss: - Vairāk ir to, kas strādā tirdzniecībā. Ar viņiem ir vieglāk kārtot IT lietas, jo viņi nodarbojas ar produktu pārdošanu un IT vairāk ir kā atbalsta bizness, kuru viņi arī nereti uztic kā ārpakalpojumu citām firmām. Banku IT politika turpretī vairāk ir vērsta uz IT infrastruktūras uzturēšanu uzņēmuma iekšpusē (in-house). Tāpēc šajā sektorā ir mazāk ārpakalpojumu darījumu, lai gan tendences arī šeit sāk mainīties.

- Kurā virzienā paplašināsies Baltic Network tīkls? Varbūt uz Austrumiem?

A. Ceruss: - Mums ir ļoti konkrēti plāni par ieiešanu Krievijas tirgū. Baltijas tīkla infrastruktūra spēs nodrošināt korporatīvo klientu pieprasījumu starp piecām Baltijas reģiona valstīm un Krieviju - Sanktpēterburgu un Maskavu. Tā dos lietotājiem priekšrocības, ko spēj sniegt vienotā servisa platforma starp visām šīm valstīm. Pētam arī Krievijas tirgu mūsu jauno biznesa virzienu attīstībai. Piemēram, pagājušajā gadā uzvarējām konkursā par kontaktu centra (call centre) ieviešanu vienam no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Turklāt piedāvājumā ietilpst ne tikai kontaktu centra tehnoloģiskās platformas izbūve, bet arī pilna klientu apkalpošanas metodes ieviešana uzņēmuma klientu apkalpošanas kopējos procesos, sākot ar konsultācijām par procesu izmaiņām, beidzot ar darbinieku (klientu operatoru) atlasi un apmācībām. Redzam, ka šī pieredze un zināšanas ir piedāvājamas arī Krievijas tirgū, kur pēc mūsu novērotā ir vēl daudz darāmā klientu apkalpošanas uzlabošanā.

- Kā šie ārpakalpojumu virzieni attīstīsies šogad?

A. Ceruss: - Lattelekom īpaši akcentē uzmanību uz IT ārpakalpojumiem datu komunikācijās. Ceru, ka valsts sektors varētu vēl vairāk liberalizēties un pieņemt šādus ārpakalpojumus. Otrs virziens ir datu centru pakalpojumi gan korporatīvajiem klientiem, gan valsts institūcijām. Jāteic, ka valsts ir uzkrājusi diezgan lielu IT kapacitāti, kuru tā pati vairs īsti nespēj pārvaldīt, jo tehniskais personāls un IT infrastruktūra nav tādā līmenī, lai spētu uzturēt visai komplicētās IT sistēmas un arvien pieaugošās elektroniskās datu krātuves. Sāk apsīkt valsts investīcijas IT projektiem, var cerēt vienīgi uz ES struktūrfondiem. Tāpēc rodas reāla nepieciešamība aicināt talkā komercstruktūras, t. i., būtībā finansēt daudzu IT projektu tālāko realizāciju, sniedzot to kā pakalpojumu.

- Tas ir arī ciešā saistībā ar neesošo elektronisko parakstu.

A. Ceruss: - Jā, protams. Strauji jāattīsta IT infrastruktūras, jo pēc iestāšanās ES informācijas datu bāzes kļuvušas tik milzīgas, ka valsts institūcijām ar tām grūti tikt galā. Pirms tam bija jāapkopo tikai Latvijas dati, bet tagad jau ir Eiropas prasības.

- Lattelekom vēlreiz ir paudis gatavību uzņemties iniciatīvu elektroniskā paraksta infrastruktūras izveidē. Skaidrs, ka kompetences un tehnoloģisko iespēju ziņā Lattelekom to spēj, bet daudzi eksperti uzskata, ka šis ir nerentabls bizness.

A. Ceruss: - Elektroniskais paraksts vai dokumentu autorizācija pati par sevi tiešām tāda ir, bet papildu pakalpojumi, kuri kļūs iespējami, nodrošinot vienoto dokumentu vadības procesu, noteikti nāks par labu gan valstij, gan biznesam. Elektroniskais paraksts ir atslēga, lai dokumentu aprite notiktu ne tikai valsts struktūru iekšpusē vai starp ministrijām un ierēdņiem, bet arī starp biznesu un valsti. Lattelekom apsver iespēju jau šā gada laikā izveidot un ieviest Latvijā elektronisko parakstu, ieguldot savus līdzekļus un neprasot investīcijas no valsts budžeta. No mūsu puses šī būtu investīcija ar mērķi, lai valstī notiktu nozares attīstība. No tā savs labums būtu gan Lattelekom, gan arī pārējiem nozares uzņēmumiem.

Lattelekom rīcībā ir viss nepieciešamais, lai valsts pārvaldes iestādēm palīdzētu sekmīgi ieviest e-pārvaldi: vienpadsmit gadu investīcijas infrastruktūrā – tīklu modernizācija, jaunu jaudīgu datu centru izveide, kā arī darbinieku zināšanas un pieredze ļaus operatīvi un bez pārmērīgi lieliem resursiem izveidot elektroniskā paraksta infrastruktūru. Atliek tikai noskaidrot, vai valsts ir gatava izmantot mūsu piedāvājumu.

Gunta KĻAVIŅA