Lattelekom tarifi EK ziņojuma kontekstā

 

Eiropas Komisijas Ieviešanas ziņojums ir apjomīgs ikgadējs pētījums par nozares regulējošo vidi un tirgu. Tajā ir vairāki simti pozīciju, par kurām datus iesniedz nacionālie regulatori. Ziņojumā iekļauti dati par operatoriem, līniju un klientu skaits, visu veidu tarifi u. tml. EK 2004. gada ziņojuma sadaļu par fiksēto tīklu tarifiem SP komentē Lattelekom Klientu apkalpošanas daļas direktors Guntars JANSONS.

 

Izejas pozīcija - pamattarifi

Eiropas Komisijas ziņojumā ir ļoti daudz datu par ES dalībvalstu tarifu struktūru, dažādu pakalpojumu tarifiem un katras valsts būtiskas ietekmes operatora pozīcija Eiropas kontekstā. Protams, tabulās atspoguļoti tikai katra pakalpojuma pamattarifi, un tas nozīmē, ka šie dati (un tātad arī konkrētais operators salīdzinājumā ar citu valstu kolēģiem) ne vienmēr precīzi atspoguļo reālo situāciju pakalpojumu tirgū.

Tas ir tāpēc, ka gandrīz visu valstu būtiskās ietekmes operatori piedāvā klientiem dažādus tarifu plānus, lai ikviens varētu izvēlēties vispiemērotāko. Piemēram, Lattelekom klients var izvēlēties starptautisko vai iekšzemes sarunu pakalpojumus ne vien par zemāku tarifu, kā uzrādīts EK apkopoto datu diagrammā (abās šajās pozīcijās Latvija ir virs ES valstu vidējā līmeņa), bet pat zem šī vidējā līmeņa. Tomēr jāsaprot, ka EK ekspertu komisijas darba apjoms nesamērīgi palielinātos, ja tai būtu jāapstrādā vēl lielāki datu kalni. Tāpēc raudzīsim, kāda aina paveras, vērtējot dalībvalstu fiksēto telekomunikāciju tīklu operatoru pakalpojumu pamattarifus.

 

Abonēšana - pārāk lēta?

Eiropas Komisijas ziņojumā Latvijas fiksētā tīkla tālruņa līnijas abonēšana 2004. gadā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm bija vislētākā - 5,34 eiro (summā iekļauts arī PVN). Vidēji ES šī summa pērn bija 14,4 eiro. Turpretī visaugstākā abonēšanas maksa bija Īrijā - 24,18 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka Lattelekom abonēšanas maksa nav mainījusies kopš 1999. gada.

Interesanti, ka pēc šīs ziņas publicēšanas interneta portālos bija vērojama savdabīga sabiedrisko komentētāju reakcija. Piemēram, Apollo visasākie komentāri bija veltīti tieši šim pozitīvajam faktam par viszemāko abonēšanas maksu, jo tas vienkārši nevarot būt tiesa (izteicieni gan bija krietni piparotāki). Vai tiešām tas nozīmē, ka šie ļaudis nespēj pieņemt tik neticami lētu abonēšanas maksu un vēlas, lai tā būtu augstāka?!

Tiem, kurus māc šaubas par šiem un citiem tarifiem, ir iespēja tos pārbaudīt, jo internetā pieejami gan Lattelekom tarifi (www.lattelekom.lv), kuru publicēšanu pieprasa Latvijas un ES normatīvie akti, gan pats EK ziņojums (www.eu.int). Turklāt pirms sūtīšanas Eiropas Komisijai šos datus apkopo un analizē katras valsts regulators. Protams, visi dati attiecas uz to laiku, par kuru ir pārskats, tātad īstenībā uz 2004. pirmo pusgadu, jo informācija tika sniegta vasarā.

Turklāt, lai izslēgtu jebkādu subjektīvismu datu traktējumā, tos katru gadu pārbauda Eiropas Komisijā un apkopo cita EK izvēlēta konsultantu kompānija, kas veic analīzi. Ar EK ir saskaņots arī, kura brīža valūtas kursu konsultanti izvēlas, apkopojot informāciju un pārvēršot visus tarifus eiro.

 

Maksa par pakalpojumiem

Protams, ja klients vēlas viszemāko abonēšanas maksu, tad jārēķinās ar dārgākiem balss pakalpojumiem un arī otrādi. Viss nevar būt lēti. Tomēr, pat ņemot vērā šo neapšaubāmi loģisko biznesa principu, Lattelekom balss pakalpojumu cenas (runa joprojām ir par pamattarifiem) nevar uzskatīt par nepamatoti augstām.

Maksa par vietējām sarunām, kurām ir visplašākais lietotāju loks, Latvijā precīzi sakrīt ar vidējo ES līmeni: triju minūšu vietējā saruna darbdienas rītā maksā 0,125 eiro. Šāda saruna nedaudz lētāka ir Vācijā (0,120 eiro) un Itālijā (0,119 eiro), bet Čehijā (0,132 eiro), Lielbritānijā (0,132 eiro), Dānijā (0,134 eiro) - nedaudz dārgāka. Vislētākās vietējās sarunas ir Slovēnijā (0,079 eiro), bet visdārgākās - Beļģijā (0,208 eiro).

Lattelekom iekšzemes tālsarunas maksā mazliet vairāk nekā vidēji ES, tomēr triju minūšu tālsarunas cena darbdienu rītos Latvijā (0,338 eiro) ir zemāka nekā Somijā, Čehijā, Vācijā, Slovākijā, Ungārijā, Itālijā. Vidējais ES līmenis - 0,294 eiro.

Salīdzinoši augsti Latvijā ir vienīgi starptautisko tālsarunu pamattarifi (3,59 eiro par 10 min garu sarunu ar kaimiņvalsti; 6,26 eiro - ar ASV). Visdārgākās sarunas ar kaimiņvalstīm ir Lietuvā (4,07 eiro), bet ar ASV - Latvijā. No citām ES valstīm saruna ar ASV vidēji maksā 2,43 eiro. 

Pirmajā brīdī šāda starptautisko tarifu aina tiešām izskatās samērā skarba, tāpēc te noteikti nepieciešami Guntara Jansona komentāri:

- Šis ir Lattelekom bāzes tarifs, bet tas nebūt nenozīmē, ka tie abonenti, kuriem regulāri jāzvana uz ASV, maksā par šīm sarunām tik dārgi. Viņi jau sen ir aprēķinājuši, ka daudz izdevīgāk ir izmantot Aktīvos tarifus, kur starptautisko sarunu tarifs ir līdz 3,5 reizes lētāks. Ļoti populāri ir arī Lattelekom brīvdienu piedāvājumi sarunām ar konkrētām valstīm, kur var būt arī tarifi 0,07 Ls/min. Klienti aizvien vairāk sāk plānot starptautiskās sarunas, izvēloties izdevīgāku tarifu, bet pamattarifu izmanto tikai ļoti steidzamos vai iepriekš neprognozētos gadījumos, kā arī tad, ja šādas sarunas notiek ļoti reti.

Budžetu var racionāli plānot, izmantojot arī priekšapmaksas kartes, piemēram, Starptautisko karti, ar kuru iespējams piezvanīt uz (un no) desmit populārākajām valstīm (to skaitā arī uz ASV) par 0,18 Ls/min. 

 

Vai iespējams izlīdzināt dažādu valstu tarifus?

ES regulē tarifus tā, ka tiem jābūt maksimāli pietuvinātiem izmaksām. Tomēr dažādu valstu gada rādītājos krasi atšķiras augsto un zemo tarifu gals. Atceroties, ka veco dalībvalstu tarifu līdzsvarošanu noteica 1998. gada direktīvu pakete, droši vien var rasties jautājums, vai šobrīd EK ir likumīgas tiesības vai kāds dokuments, kas varētu piespiest operatorus noteikt tarifus, kas atbilst ES vidējam līmenim. Kā skaidro Guntars Jansons, tāda mehānisma nav un tas tiešām varētu negatīvi iespaidot konkurenci. Konkurence netiek veicināta arī tajās valstīs, kur uztur pārāk zemu tarifu, bet tur, kur tas ir pārāk augsts, tiek veicinātas neracionālas jeb nepamatotas investīcijas. Eiropas eksperti uzskata, ka visus šos jautājumus kopā vajadzētu risināt konkurences likuma kontekstā.

Kā ziņo nozares analītiķi, vecajās ES dalībvalstīs ir tendence, ka tarifi diezgan strauji krītas, bet jaunajās - tieši otrādi. Bet šī situācija varētu arī mainīties. Sarunu minūtes izmaksas visu laiku vēsturiski samazinājās tāpēc, ka tur operatori un iekārtas strādā efektīvāk, pārkārto darbību, bet tagad jau tās atkal sākot palielināties, jo samazinās patēriņa apjoms un jāpalielina tarifi. Fiksētās izmaksas vairs nav samazināmas tik strauji. Dzirdēts ekspertu viedoklis, ka Dānija varētu būt viena no valstīm, kur cenas augs, jo, šķiet, ka operatoram būs jāpaaugstina starpsavienojumu tarifi. Tā kā tendences mainās, un cenas ne vienmēr tikai pazeminās.

 

Riņķadancis ap starpsavienojumu tarifiem

Kā zināms, jau kopš pērnā gada rudens, kad regulators pieņēma lēmumu par Lattelekom starpsavienojumu tarifu pazemināšanu, bet Lattelekom to apstrīdējis tiesas ceļā un šī lēmuma darbība februāra nogalē tika apturēta, pretrunu kamols ir vēlies uz priekšu un kļuvis vēl lielāks, jo strīdā iesaistījusies arī Telekomunikāciju asociācija un ar to saistītie alternatīvie operatori. Lūk, kā šo situāciju skaidro G. Jansons:

- Gluži tāpat kā alternatīvie operatori nebija rēķinājušies ar to, ka tiesa apturēs regulatora lēmumu, arī Lattelekom nebija rēķinājies, ka regulators pieņems lēmumu par starpsavienojumu tarifu pazemināšanu, par ko iepriekš nebijām informēti. Ja regulators šādu lēmumu pieņem un turklāt liek mums to ieviest 15 dienās, tad, protams, tāds lēmums tieši vai netieši būtu ietekmējis mūsu abonentus, kuru ir vairāk nekā 500 000. Tāpēc bijām spiesti apturēt visus sagatavotos tarifu plānus par sarunu tarifu pazeminājumu gala lietotājiem.

Lielākie ieguvēji no starpsavienojumu tarifu pazemināšanas būtu mobilie operatori, jo lielākā daļa citu operatoru klientu sarunu, kas nonāk Lattelekom tīklā, ir mobilās sarunas. Savukārt no alternatīvo operatoru tīkla mēs pārsvarā saņemam sarunas, kas sāktas ārzemēs un nokļūst Lattelekom tīklā ar šo jauno operatoru starpniecību - kā tranzīta pakalpojums. Tās nekādi neiespaido Latvijas klientu, to skaitā arī jauno operatoru klientu, pakalpojumu tarifus.

 

Piedāvājam kompromisu

G. Jansons: - Lattelekom jau iepriekš bija plānojis samazināt starpsavienojumu tarifus, tikai ne tik strauji, kā to lēma regulators. Tagad ir tapis piedāvājums pazemināt sākotnējos dubulttranzīta tarifus par 45, bet tranzīta - par vairāk nekā 20 procentiem, divu gadu laikā pakāpeniski sasniedzot ES vidējo līmeni. Tas nozīmē, ka Lattelekom starpsavienojumu tarifi tāpat kā iepriekš  varētu tikt pārskatīti reizi gadā.

Pirms tarifu pazemināšanas dubulttranzīta tarifs bija 3,88 un tranzīta - 1,656 sant./min. Lattelekom ir izteicis savu piedāvājumu. Vai tas tiks pieņemts – tas šobrīd vēl ir atklāts jautājums.

 

Daina DAMBERGA