Tava pirmā digitālā kamera

 

Salīdzinot ar analogajām kamerām, digitālo fotokameru sortiments pēdējos gadus aug ģeometriskā progresijā. Vēl nav iepazīts iepriekšējais modelis, kad jau klāt ir nākamais ar lielāku megapikseļu (Mpx) skaitu, plašāku funkciju klāstu, kompaktāks un profesionālāks. Vienkāršam cilvēkam ir ļoti grūti orientēties šajā pikseļu pasaulē. Eļļu ugunij pielej arī jauno fotokameru modeļu reklāmas un bukleti, kurās konsekventi reklamē tikai divas lietas – aizvien pieaugušo megapikseļu skaitu, kas ne vienmēr ir patiesība, un ļoti plašo dažādo funkciju klāstu, kas bieži vien ir pilnīgi liekas un nevajadzīgas. Nereti arī pārdevēji veikalos ir neprofesionāli un spēj paskaidrot vien to, kas rakstīts reklāmas.

 

Kamera tavām vajadzībām

Sajukums iestājas jau kopš brīža, kad potenciālais pircējs izlemj iegādāties digitālo kameru. Viss sākas ar mūžīgo jautājumu – Canon vai Nikon? Kompaktkamera vai spoguļkamera? Īstenībā ir tā, ka nav labākas vai sliktākas kameras, ir optimālākā konkrētām vajadzībām. Pirms iegādāties kameru, pircējam vajadzētu vispirms konkretizēt, kādām vajadzībām viņš to lietos. Ņemot vērā vajadzības, priekšplānā izvirzās dažādas prasības.

1. Objektu dažādība:

·         cilvēki (māksliniecisks portrets) – krāsu attēlošanas precizitāte, attēla kvalitāte un precīza sižeta kontrole;

·         cilvēki (reportāžas stils) – ātrdarbīga kamera;

·         ainavas – liela matricas izšķiršanas spēja, attēla kvalitāte, kā arī krāsu attēlošanas precizitāte;

·         arhitektūra – iespēja izmantot speciālu optiku (shift), precīza sižeta kontrole un attēla kvalitāte;

·         dzīvnieki – ātrdarbīga kamera un precīza sižeta kontrole;

·         makro fotogrāfija – iespēja fotografēt no ļoti tuva attāluma, liels asuma dziļums;

·         utt.

2. Fotografēšanas stils:

·         mākslinieciski sižeti – krāsu attēlošanas precizitāte, attēla kvalitāte un precīza sižeta kontrole;

·         žanri un reportāžas – ātrdarbīga kamera, precīza sižeta kontrole;

·         protokola kadri (no sērijas – te mana draudzene vai es pie Eifeļa) – īpašu prasību nav, atkarīgs no konkrēta kameras lietotāja;

·         utt.

3. Atšķirīgas prasības pret attēla kvalitāti – kādam kvalitāte ir noteicošais parametrs, un attēlā svarīgi redzēt katru matiņu, katru sīkumu, citam svarīgākas ir precīzas krāsas. Vēl kādu būtiski uztrauc matricas radītie attēla trokšņi, objektīva vinjetēšana, ģeometriski vai krāsu kropļojumi kadra stūros (ģeometriskā vai hromatiskā aberācija), bet kādam kvalitāte nav būtiska.
4. Atšķirīgas prasības pret kameras ērtībām un funkcionalitāti. Atkarībā no sižeta un personiskiem ieradumiem priekšplānā izvirzās tās vai citas kameras funkcijas svarīgums:

·         precīza un ātra rezultāta kontrole;

·         attēla kadrējuma iespējas, nemainot atrašanās vietu (kameras objektīva zoom robežas);

·         objektīva autofokusa ātrums;

·         kameras ātrdarbība (cik attēlus var uzņemt vienā piegājienā [buferatmiņa] un ar kādu ātrumu [kadri sekundē]);

·         slēdža aizture (laika posms starp slēdža pogas nospiešanu un slēdža nostrādāšanu);

·         eksponometra precizitāte un ekspozīcijas mērīšanas veida variēšana (punkta, laukuma, matricas vai izvērtējošais);

·         iespēja operatīvi koriģēt krāsu balansu, kontrastu, asumu;

·         iespēja variēt ar faila formātiem (JPEG, arī tā kvalitāti, TIFF, RAW);

·         iespēja variēt ar optiku;

·         iespēja strādāt manuālā režīmā (ekspozīciju uzstādīt un mainīt ar roku);

·         iespēja pievienot ārējo zibspuldzi vai pat vairākas;

·         kameras savietojamība ar datoru;

·         atmiņas kartes tips un ietilpība;

·         akumulatora darbības ilgums;

·         kameras ērtums, vispārējā izturība un izturība pret mitrumu;

·         utt., u. tml.

5. Ne mazāk svarīga ir cena. Turklāt ne jau tikai kameras cena nosaka kopējās izmaksas. Ja kamerai ir iespēja mainīt optiku, jārēķinās ar iespējamiem izdevumiem papildu objektīvu iegādei. Pie papildu izdevumiem jāpieskaita arī lielākas atmiņas kartes iegāde (256–512 MB), jo pārsvarā gadījumu komplektā esošā atmiņas karte ir ar pārāk mazu ietilpību (32 MB) un kameras lietotājs ātri vien atskārst, ka nav vairs uz kā bildēt. Atkarībā no kameras lietotāja aktivitātes, var parādīties vajadzība pēc citiem papildu piederumiem – ārējās zibspuldzes, statīva, makrolēcām, gaismas filtriem u. tml.

Dažus parametrus nepārprotami var salīdzināt labāks – sliktāks, piemēram, krāsu attēlošanas precizitāti vai kameras ātrdarbību, bet citus var salīdzināt tikai un vienīgi atkarībā no žanra specifikas. Kamerām ar maza izmēra matricu objektīva lielais asuma dziļums ir ideāli piemērots makrofotogrāfijai (fotografējot no tuva attāluma, asuma dziļums ir ļoti mazs), taču portreta fotogrāfijai daudz vairāk piemērots fotoaparāts ar lielu matricu, kur objektīvs veido mazu asuma dziļumu (fons kļūst neass un nekas netraucē uztvert portretu). Tāpēc nav vienas atbildes, vērtējot, kura kamera labāka. Katram fotogrāfam atkarībā no viņa gaumes, stila un vajadzībām atbilde būs cita. Nav labāku vai sliktāku kameru - ir kamera tavām vajadzībām, konkrētam sižetam noteiktos apstākļos.

 

Optiskā sistēma

Attēls uz matricas rodas objekta optiskas projekcijas rezultātā. Tieši šī projekcijas kvalitāte visjūtamāk iespaido galīgo attēla kvalitāti. Digitālajā fotogrāfijā objektīva darbības princips ir identisks analogajai, tādēļ daudz pie šīs tēmas neaizkavēsimies, jo par optiku un tās problēmām jau bija rakstīts iepriekš. Pievērsīsimies dažām sīkām niansēm, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, lai vēlāk nerastos problēmas.

Pircējus dažkārt mulsina uzraksti uz digitālo kameru korpusiem vai instrukcijās, piemēram, Optical zoom 2x un Digital zoom 5x. Par pirmo it kā viss skaidrs, tā ir optiskā attēla mērogošana, mainot objektīva fokusa attālumu, kas ir strikti ierobežots katrai lēcu sistēmai, šai gadījumā divas reizes. Savukārt, kā ir ar digital zoom? Vai tas šo ierobežojumu paplašina? Vai var digitāli mainīt objektīva optisko fokusa attālumu?

Īstenībā jau neko paplašināt un mainīt nevar. Objektīva fokusa attālums (f) ir fizikāla optiska vērtība, kas ir nesavietojama ar digitālām tehnoloģijām. Digitālā zoom gadījumā attēla mērogošana notiek, elektroniski izkadrējot uzņemto, piemēram, 5 Mpx attēlu līdz 2 Mpx izmēram un pēc tam to interpolējot līdz kameras tehniskajā pasē uzrādītajiem 5 Mpx. Rezultāts, neraugoties uz lielo palielinājumu, ir visai bēdīgs – pikseļu skaits it kā ir liels, taču kvalitāte ir jo sliktāka, jo lielāka digital zoom vērtība. Lētākām kamerām pat nenotiek interpolēšana – attēls vienkārši tiek izkadrēts gluži kā uz datora.

Digitālo spoguļkameru īpašniekiem īsti skaidrs nav tā saucamais crop (kadrējuma) koeficients. Kādēļ, izmantojot veco labo filmu kameras objektīvu, skata leņķis kļūst šaurāks? Līdz šim visi šauro kameru objektīvi bija orientēti 24 x 36 mm kadram, kāds ir 35 mm filmiņas standarts. Digitālajā fotogrāfijā matricas fiziskais izmērs ir mazāks par filmiņas kadru, tāpēc, izmantojot to pašu objektīvu, tā uztver tikai daļu no objektīva projicētā attēla. Attēls tiek fiziski izkadrēts. Šīs kadrējuma lielums arī ir crop koeficients. Piemēram, fotografējot ar filmu kameru un normāla fokusa attāluma objektīvu (f = 50 mm), uz filmiņas būs redzams viss attēls, ko tas projicē. Pieliekot šo pašu 50 mm objektīvu pie digitālās kameras ar matricas crop koeficientu 1,6, projekcijas leņķis un attēla izmērs nesamazinās, taču uz matricas nokļūst 1,6 reizes mazāka attēla laukuma daļa. Salīdzinot abus attēlus, otrs izskatās it kā būtu fotografēts ar f = 80 mm objektīvu, kas jau velk uz teleobjektīva pusi.

Kāds tad digitālajām kamerām būs normāla fokusa attāluma objektīvs, kāds platleņķis un kāds teleobjektīvs, jo analogās fotogrāfijas standarti te vairs nedarbojas. Atbilde ir vienkārša – normāla fokusa attālumu rēķina tieši tāpat kā analogajā fotogrāfijā – matricas diagonāles garumu pielīdzina normālam fokusa attālumam vai dala ar crop koeficientu, ja tas ir zināms. Tātad kamerai ar matricas crop koeficientu 1,6, normāla fokusa attāluma objektīvs būs 31,25 mm jeb, noapaļojot pēc analogās fotogrāfijas standarta, f = 35 mm.

Kompaktkameru matricas ir vēl mazākas, līdz ar to normāla fokusa attāluma objektīvs 1/2,7" (collas) matricām, kuru diagonāles garums ir 6,59 mm, noapaļojot būs 7 mm. Objektīvs, kura f = 50 mm jau būs krietns teleobjektīvs. Tipiski to diagonāle ir septiņas reizes īsāka nekā 35 mm filmas kadram, līdz ar to, lai iegūtu tādu paša skatu leņķa attēlu, jālieto 7 x mazāka fokusa attāluma objektīvs. Tādēļ arī kompaktkameru objektīvu zoom pārsvarā ir 5-10 mm un tās var izgatavot īpaši plānas.

Svarīgi zināt, ka, samazinoties objektīva fokusa attālumam, palielinās attēla asuma dziļums. Tas palielinās, arī samazinot objektīva diafragmas atvērumu (F). Objektīvam ar f = 5 mm un diafragmu F8 asuma dziļums ir tik liels, ka praktiski nav vajadzības iestādīt asumu. To izmanto fotokameru ražotāji, izgatavojot free focus kompaktkameras. Lielais asuma dziļums ir piemērots, fotografējot makrorežīmā, jo, uzņemot no tuva attāluma, asuma dziļums samazinās, taču ja būs vēlme izcelt objektu uz neasa fona, tad ar šo kameru nekas prātīgs nesanāks. Kompaktkameru objektīva lēcu mazie izmēri, it īpaši zoom garajos galos, neļauj radīt šo iespēju, jo, aizzūmējot līdz f = 15 mm, asuma dziļumam pēc optikas likumiem vajadzētu samazināties, taču diafragma samazinās līdz F10, F12 un asuma dziļums līdz ar to palielinās. Tās ir radītas kā muļķu drošas, nodrošinot maksimālu asuma dziļumu.

 

Elmārs RUDZĪTIS

Turpinājums nākamajā numurā.