ĶĪMISKĀ TELEGRĀFA IZGUDROTĀJAM S. T. ZEMMERINGAM – 250

 

- Izcils, dzīvību modinošs gars, apdāvināts ar neparastu spēju redzēt, vērot un domāt, – tā Johans Volfgangs Gēte raksturo savu laikabiedru Zāmuelu Tomasu Zemmeringu (Samuel Thomas Sömmerring), ievērojamo apgaismības laikmeta personību, ārstu, dabas pētnieku, antropologu, paleontologu un fiziķi. Lai arī medicīnas nozarē Zemmeringu augstu novērtē kā anatomijas vēstures pamatlicēju, tomēr pasaules zinātnes atklājumu plejādē viņa vārds ir saistīts ar elektroķīmiskā telegrāfa izgudrošanu. Frankfurtes rātsnama dienvidu fasādē Zemmeringa bareljefs (1904) ir to piecu zinātnes pārstāvju vidū, kas iemūžinājuši pilsētas vārdu. Aiz muguras attēloti anatomijas simboli galvaskauss un grāmatas, bet priekšplānā ir elektroķīmiskā telegrāfa aparāts, kas padarījis viņa vārdu nemirstīgu.

Dzimis 1755. gada 28. janvārī ārsta ģimenē Tornas pilsētā (Thorn) Rietumprūsijā, tagad tā ir Polijas pilsēta Toruņa. Jau bērnībā tēvs viņu ir ņēmis līdzi uz līķu sekcijām, tā ierosinot interesi par anatomiju. Padziļināt interesi par antropoloģiju Zemmeringu iedvesmo studijas Gettingenes universitātē, kas ir pazīstama ar apgaismības laikmeta ideju garu, kā arī sadarbība ar tā laika slavenākajiem medicīnas dižgariem skolotāju E. G. Baldingeru, antropoloģijas pamatlicēju J. F. Blumenbahu, anatomu H. A. Vrisbergu. Aizstāvējis disertāciju par galvas smadzeņu uzbūvi, Zemmerings dodas studiju ceļojumā uz Angliju un Skotiju, kur iepazīstas ar pasaulslavenu ceļotāju un dabas pētnieku Džordžu Forsteru. Bet sākot darba gaitas Kaselē, dzimst draudzība mūža garumā ar tā laika dižgaru Gēti.

Zemmeringa paveiktais ir apbrīnas vērts. Mietpilsonisko pilsētas dzīvi satricināja Anatomiskais teātris tiem, kas interesējas par anatomiju, vai arī neparastais gadījums ar bojā gājušā cirka ziloņa sekciju, ko veica Zemmerings. Lielais Uzšķērdējs – tā vēlāk Zemmeringu dēvē viņa draugs Aleksandrs Humbolts. Tiek savākta kolekcija ar nelaikā dzimušo bērnu embrijiem, kā arī ar dažādām dabas anomālijām jaundzimušajiem. Progresīvais ārsts iestājas par sievietes veselības aizsardzību un nosoda tumsonīgus aizspriedumus par Dieva sodu, ja dzimst nevesels bērns. Ārsts izsmej arī tā laika sieviešu aizraušanos ar korsetēm – lapsenes vidukļa dēļ tiek upurēta sava un bērna veselība. Interesanti pētījumi top sakarā ar Hessenes – Kasseles valdnieka Frīdriha II kara gaitām Amerikā. Atvestie vergi tiek aprakstīti Zemmeringa pētījumā par rasu atšķirībām.

Anatoma, antropologa, ārsta darbs Kasselē, Maincā un vēlāk Frankfurtē pie Mainas tiek augstu novērtēts - Zammeringu uzņem Minhenes Zinātņu akadēmijā, bet nemierīgais izziņas gars neļauj zinātniekam palikt mierā ar sasniegto, jo arī citās zinātņu jomās notiek galvu reibinoši atklājumi. Mediķu aprindās diskutē par galvanisko elektrību varžu kājiņās, bet, kad itāļu fiziķis Alesandro Volta nāk klajā ar savu atklājumu - bateriju un elektrolīzi, tad maisam gals ir vaļā! No 1753. līdz 1839. gadam tika iesniegti 47 dažādi priekšlikumi, kā izveidot aparātu ātrai ziņojumu raidīšanai lielākā attālumā. Elektroķīmiskā strāvas avota izgudrošana paver jaunas iespējas telegrāfa tehnikas pilnveidošanai. Lai nodrošinātu ar sakariem armiju cīņā pret Napoleonu, Austrijas imperators Francis dod uzdevumu Zinātņu akadēmijai izstrādāt šādu risinājumu. Turpinot iesāktos pētījumus, Zemmerings atjautīgi apvienoja Volta galvanisko elektrības avotu un angļu ķīmiķa Nikolsona atklājumu, ka ar strāvas palīdzību var sadalīt ūdeni skābeklī un ūdeņradī. 1809. gada 28. augustā Zemmerings Minhenes Zinātņu akadēmijai demonstrē savu jaunatklājumu – aparātu, kas spēj pārraidīt ziņas pa vadiem. Atklājums tiek veltīts viņa drauga J. V. Gētes 60. dzimšanas dienai.

Kā tad darbojas eletroķīmiskais telegrāfs? Zemmerings izgatavoja strāvas avotu, kas sastāvēja no stikla traukā ievietotiem sudraba un cinka elektrodiem. Starp tiem atradās sālsskābē samērcēts filca gabaliņš. Aparāts sastāvēja no 35 traukiem ar ūdeni, atbilstoši raidāmo burtu skaitam. Katrā bija iegremdēti divi elektrodi. Viens no tiem bija virknē savienots ar strāvas avotu un slēdzi, pie kura pieslēdza vadu no otra elektroda. Ar slēdzi saslēdzot strāvas ķēdi, no trauka izdalījās ūdeņradis, t. i., bija novērojama ūdens burbuļošana. No vienas telegrāfa centrāles uz otru vajadzēja 35 vadus, bet, lai pārraidītu pretējā virzienā – vēl 35. Vadi tika izolēti ar vaska zīmoglaku. Sākumā varēja sasniegt 250 m, bet pēc trīs gadu uzlabojumiem attālums pieauga līdz 3,5 km. Atklājums tomēr neguva plašu izplatību. Iespējams, ka tā attīstībā robu iezāģēja arī Napoleona nievājošā attieksme pret vācu zinātnieku sasniegumiem. Napoleona ārsts ķirurgs D. Ž. Larejs (Larrey) noorganizēja Zemmeringa telegrāfa aparāta demonstrāciju Franču institūtā Parīzē (Institut de France). Kad valdniekam jautāja, ko viņš domā par šo atklājumu, viņš augstprātīgi atbildēja: C´est une idèe germanique (Tā ir vāciešu ideja). Neatrisināto izolācijas problēmu dēļ tā darbība tika apturēta. Oriģinālais 1811. gadā konstruētais aparāts glabājas Vācu muzejā Minhenē, bet aparāta kopija darbībā aplūkojama Frankfurtes Komunikāciju muzejā.

Dzīves norietā zinātnieks atgriežas atkal pie dabas zinātnēm un gūst panākumus paleontoloģijā, klasificējot lidojošos dinozaurus, pterodaktilus un pirmatnējos krokodilus, darbojoties fiziķu un astronomu biedrībā, apkopojot pētījumus par Saules plankumiem un recenzējot jauno zinātnieku darbus anatomijā.

1830. gada 2. martā Zamuels Tomass Zemmerings aiziet no šīs pasaules. Pateicīgie Frankfurtes pilsoņi 1862. gadā nosauc viņa vārdā ielu un nolemj uzcelt pieminekli. Diskusijā par pieminekļa izskatu tiek nolemts, ka jāatspoguļo tas, ar ko ikvienam frankfurtietim saistās Zemmeringa vārds. Ārstu biedrība iebilst, ka viņu kolēģis visupirms ir godājams kā ievērojams ārsts un tikai tad kā fiziķis, bet pilsētas rāte uzsver, ka nozīmīgāks ir ieguldījums tehnikas attīstībā. Diskusija ilgst 35 gadus, līdz tiek guldīts pamatakmens piemineklim, kas attēlo zinātnieku ar telegrāfa kastīti, kura drīzāk līdzinās peļu slazdam. Viņa sejas izteiksme ir izbrīnīta, un Reitumprūsijā dzimušajam Zemmeringam tiek mutē ielikti vārdi Hessenes dialektā: Ei, ich muß doch emol gucke, was ich da gefange hab! (Ei, jāpaskatās, ko tad es te esmu noķēris!) Tā par augstāko sasniegumu universālā zinātnieka karjerā tiek atzīts elektroķīmiskā telegrāfa izgudrojums. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā vara un bronzas piemineklis ir pazudis bez pēdām, bet Starptautiskā astronomu savienība (IAU) 1935. gadā Zemmeringa vārdā nosauc krāteri uz Mēness (koordinātes: 0° 06' N / 7° 30' W, diametrs: 28 km), tā iemūžinot zinātnieka vārdu ārpus Zemes robežām.

 

Inese BARBARE

Pateicos par palīdzību materiāla sagatavošanā prof. Jāzepam Ločmelim.