Varžu kājiņas dod ierosmi atklājumam
Aleksandrs Jūlijs Bode dzimis 1875
Aleksandro Voltam 260
Aleksandro Volts (Volta) dzimis 1745. gada 18.
februārī aristokrātu ģimenē Ziemeļitālijas
pilsētiņā Komo. Beidzis garīdzniecības
koledžu. Aizrāvās ar fizikas eksperimentiem.
Strādāja par pasniedzēju Komo karaliskajā skolā un par
profesoru Pavias universitātē. 26 gadu vecumā
uzrakstīja pirmo zinātnisko darbu Empīriskie
pētījumi elektrības ierosināšanas metodēm un
mašīnu konstrukciju uzlabojumi. Pirmais izgudrojums (1772) bija
saistīts ar elektroskopa konstrukcijas uzlabošanu, aizvietojot
diedziņā piekārtās korķa lodītes ar salmu
plāksnītēm. Pieslēdzot elektroskopam kondensatoru (to A.
Volta izgudroja 1783. gadā), tā jutība stipri
palielinājās. Elektroskops līdz galvanometra izgudrošanai
(to veica vācu fiziķis J. Šveinhers 1820. gadā) bija
vienīgais mēraparāts. 1775. gadā izgudrojis elektroforu.
1776. gadā A. Volta
atklāja purva gāzi metānu un konstruēja metāna
gāzes pistoli. Sprādzienu radīja ar elektrisko dzirksteli, kura
aizdedzināja gāzi. Sevišķu interesi elektrisko
pētījumu laukā A. Volta guva, izlasot L. Galvani
publikāciju par dzīvnieku elektrību. Itāļu fiziologam
un anatomam Luidži Galvani ļoti garšoja varžu
kājiņas, un viņš noskatījās, kā sieva
tās pagatavo. Galvani ievēroja, ka, nazim pieskaroties pie vardes
kājiņas, tā saraujas. L. Galvani šādu parādību
izskaidroja ar dzīvnieku iekšējās elektrības
esamību un tās iedarbību uz kāju muskuļiem. A. Volta
secināja, ka spriegums rodas nevis no dzīvnieka elektrības, bet
gan no dažādiem metāliem, kuri novietoti mitrā vidē
(elektrolītā). Pie šīs atziņas A. Volta nonāca,
kad nejauši mutē bija paņēmis alvas un sudraba
stienīšus un uz mēles sajuta skābes garšu. Samainot
stienīšus vietām, bija jūtama sārma garša. A.
Volta izpētīja, ka vardes kāja saraujas tikai tad, ja tā
atrodas uz alvota šķīvja un tai pieskaras ar dzelzs nazi.
Tā A. Volta atklāja elektroķīmiskā
līdzstrāvas avota izveidošanas iespējas, resp., nonāca
pie kontaktu potenciālu starpības.
1800. gadā A. Volta
izgatavoja līdzstrāvas sprieguma avotu. Tas sastāvēja no
virknē saliktām 20 vara un cinka plāksnītēm, starp
kurām bija novietotas ūdenī vai skābē
samērcētas vilnas auduma plāksnītes. Tā tika izgudrots
sprieguma elements, kurā ķīmisko enerģiju pārveidoja
elektriskajā. To nosauca par Volta stabu, bet vēlākos
gados - par galvanisko elementu (par godu L. Galvani). Ilgus gadus galvaniskie
elementi bija vienīgais līdzstrāvas sprieguma avots. Svina
akumulators radās tikai pēc pusgadsimta.
A. Volta ieviesis jēdzienus ķēde,
strāva, elektrodzinējspēks un spriegumu starpība. 1881.
gadā pirmajā elektriķu starptautiskajā kongresā
pieņēma lēmumu par sprieguma, strāvas un pretestības
mērvienībām. Par tām kļuva Volts, Ampērs un Oms.
Viens volts ir tāds spriegums, kurš ķēdē ar vienu
ampēru patērē vienu vatu lielu jaudu.
Aleksandro Volta miris 1827. gada
5. martā.
Jāzeps
LOČMELIS
Aleksandro Voltam 260
Aleksandro Volts (Volta) dzimis 1745. gada 18. februārī aristokrātu ģimenē Ziemeļitālijas pilsētiņā Komo. Beidzis garīdzniecības koledžu. Aizrāvās ar fizikas eksperimentiem. Strādāja par pasniedzēju Komo karaliskajā skolā un par profesoru Pavias universitātē. 26 gadu vecumā uzrakstīja pirmo zinātnisko darbu Empīriskie pētījumi elektrības ierosināšanas metodēm un mašīnu konstrukciju uzlabojumi. Pirmais izgudrojums (1772) bija saistīts ar elektroskopa konstrukcijas uzlabošanu, aizvietojot diedziņā piekārtās korķa lodītes ar salmu plāksnītēm. Pieslēdzot elektroskopam kondensatoru (to A. Volta izgudroja 1783. gadā), tā jutība stipri palielinājās. Elektroskops līdz galvanometra izgudrošanai (to veica vācu fiziķis J. Šveinhers 1820. gadā) bija vienīgais mēraparāts. 1775. gadā izgudrojis elektroforu.
1776. gadā A. Volta atklāja purva gāzi metānu un konstruēja metāna gāzes pistoli. Sprādzienu radīja ar elektrisko dzirksteli, kura aizdedzināja gāzi. Sevišķu interesi elektrisko pētījumu laukā A. Volta guva, izlasot L. Galvani publikāciju par dzīvnieku elektrību. Itāļu fiziologam un anatomam Luidži Galvani ļoti garšoja varžu kājiņas, un viņš noskatījās, kā sieva tās pagatavo. Galvani ievēroja, ka, nazim pieskaroties pie vardes kājiņas, tā saraujas. L. Galvani šādu parādību izskaidroja ar dzīvnieku iekšējās elektrības esamību un tās iedarbību uz kāju muskuļiem. A. Volta secināja, ka spriegums rodas nevis no dzīvnieka elektrības, bet gan no dažādiem metāliem, kuri novietoti mitrā vidē (elektrolītā). Pie šīs atziņas A. Volta nonāca, kad nejauši mutē bija paņēmis alvas un sudraba stienīšus un uz mēles sajuta skābes garšu. Samainot stienīšus vietām, bija jūtama sārma garša. A. Volta izpētīja, ka vardes kāja saraujas tikai tad, ja tā atrodas uz alvota šķīvja un tai pieskaras ar dzelzs nazi. Tā A. Volta atklāja elektroķīmiskā līdzstrāvas avota izveidošanas iespējas, resp., nonāca pie kontaktu potenciālu starpības.
1800. gadā A. Volta izgatavoja līdzstrāvas sprieguma avotu. Tas sastāvēja no virknē saliktām 20 vara un cinka plāksnītēm, starp kurām bija novietotas ūdenī vai skābē samērcētas vilnas auduma plāksnītes. Tā tika izgudrots sprieguma elements, kurā ķīmisko enerģiju pārveidoja elektriskajā. To nosauca par Volta stabu, bet vēlākos gados - par galvanisko elementu (par godu L. Galvani). Ilgus gadus galvaniskie elementi bija vienīgais līdzstrāvas sprieguma avots. Svina akumulators radās tikai pēc pusgadsimta.
A. Volta ieviesis jēdzienus ķēde, strāva, elektrodzinējspēks un spriegumu starpība. 1881. gadā pirmajā elektriķu starptautiskajā kongresā pieņēma lēmumu par sprieguma, strāvas un pretestības mērvienībām. Par tām kļuva Volts, Ampērs un Oms. Viens volts ir tāds spriegums, kurš ķēdē ar vienu ampēru patērē vienu vatu lielu jaudu.
Aleksandro Volta miris 1827. gada 5. martā.
Jāzeps LOČMELIS