Kā atrast elektronisko sakaru tirgus Latvijā?
Informācija
Kopš 2003. gada jūlija Eiropas
Savienības vecajās dalībvalstīs un kopš 2004.
gada 1. maija un līdz ar Elektronisko sakaru likuma pieņemšanu
2004. gada 28. oktobrī (spēkā no 2004. gada 1. decembra)
arī Latvijā ieviešamais t. s. jaunais regulēšanas
režīms (New Regulatory Framework) elektronisko sakaru
nozarē paredz regulatora apsteidzošu (ex ante)
iejaukšanos elektronisko sakaru tirgus dalībnieku
attiecībās tikai tajos gadījumos, ja regulators konstatē un
pierāda efektīvas konkurences trūkumu un konkurences
ierobežojumus konkrētos tirgos. Lai analizētu konkurences
efektivitāti kādā no elektronisko sakaru tirgiem, tie vispirms
ir jāidentificē un jādefinē atbilstoši Latvijas
apstākļiem. Minēto pasākumu veikšanai nepieciešamās
procedūras skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS.
Būtiskās ietekmes
saistību piemērošanas filozofija
Jau 2001. gada Likumā
par telekomunikācijām, kas Latvijā ieviesa
iepriekšējo, t. s. 1998. gada regulēšanas režīmu
telekomunikācijās (jo ne vēlāk kā 1998. gadā
visām Eiropas Savienības (ES) vecajām dalībvalstīm
bija jāatver telekomunikāciju tirgi konkurencei), bija paredzēta
saistību noteikšana telekomunikāciju uzņēmumiem ar
būtisku ietekmi tirgū (BIT). Pakalpojumu tirgi, kuros
vērtēt BIT, iepriekš bija nosaukti ES 1997.gada
direktīvā, un tādi bija četri: fiksētās un
mobilās balss telefonijas, nomāto līniju un starpsavienojumu
pakalpojumu tirgi. BIT konstatēšana galvenokārt
balstījās uz telekomunikāciju uzņēmumu tirgus
daļas noteikšanas, paredzot, ka 25 procentu tirgus daļa ir
pietiekams kritērijs BIT statusa atzīšanai.
Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisija (SPRK) tirgus analīzi minētajos
četros tirgos veica gan 2002., gan 2003. gadā, nosakot BIT
uzņēmumus 2003. un 2004. gadam. Turklāt SPRK, veicot tirgu
analīzi, ievēroja arī citu pazīmju ietekmi BIT statusa
noteikšanai, jo SPRK regulējumā tika ņemtas vērā
jaunā regulējuma tirgu analīzes vadlīnijas. SPRK iepriekšējos
gados BIT ietekmi noteica SIA Lattelekom (fiksētās balss
telefonijas, nomāto līniju un starpsavienojumu pakalpojumu tirgos),
SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Tele2 (abiem
starpsavienojumu pakalpojumu tirgos). Netika noteikta būtiska ietekme
mobilās balss telefonijas tirgū, jo SPRK nekonstatēja
konkurences problēmas attiecībās starp diviem (tobrīd
vienīgajiem) publisko mobilo tīklu operatoriem.
Jaunā regulējuma filozofija
paredz, ka BIT statuss tiek noteikts ne paša šī statusa
konstatēšanai, bet tāpēc, lai uzliktu konkrētas
saistības identificēto konkurences problēmu
novēršanai. Arī Latvijā BIT statusa atzīšanai
sekoja vairāku saistību noteikšana, piemēram, starpsavienojumu
tirgus veicināšanai visiem trim BIT operatoriem tiek prasīts
piedāvāt konkurentiem starpsavienojumu pamatpiedāvājumus ar
nediskriminējošiem nosacījumiem, balstīt šo
pakalpojumu tarifus uz izmaksām. SPRK ir tiesības iejaukties
līgumu slēgšanas procesā, ja tie ir nesekmīgi, u. c.
saistības. Pamatā visas saistības tika noteiktas SPRK izdotos
noteikumos, bet dažas tika iekļautas SIA Lattelekom
licencē.
Jaunajā regulējumā
BIT statusa noteikšanai atšķirīgs ir slieksnis tirgus
daļai tas līdzvērtīgs dalībnieka
dominējošajam stāvoklim tirgū vismaz 40 procentiem no
tirgus. Tikai tirgus daļas novērtēšana komersanta statusa
noteikšanai tirgū, kā tiks parādīts turpmāk, ir
nepietiekama. Jaunā regulējuma filozofija paredz arī to,
ka gadījumos, kad regulatora noteiktie apsteidzošie (ex ante)
konkurences regulēšanas pasākumi nav rezultatīvi, tam var
sekot pasākumi (ex post), ko nodrošina konkurenci
uzraugošā institūcija.
SPRK kompetence jaunajā
regulējumā
Lai veicinātu konkurenci,
Elektronisko sakaru likums (ESL) deleģē SPRK tiesības
definēt konkrētos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, veikt
definēto tirgu analīzi konkurences novērtēšanai tajos,
lai noteiktu elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi
tirgū, kā arī piemērot, saglabāt,
grozīt vai atcelt speciālas prasības (saistības)
elektronisko sakaru komersantiem, kuru ietekme konkrētajā tirgū
atzīta par būtisku. Turklāt SPRK Padome konkrēto
tirgu definēšanai, elektronisko sakaru komersantu būtiskas
ietekmes noteikšanai un speciālu saistību noteikšanai
šiem komersantiem pieņems atsevišķu lēmumu
katram elektronisko sakaru komersantam.
Lai to izdarītu, SPRK
jāveic apjomīga informācijas analīze, kurā izmantos
datus, kas tieši iegūti no tirgus dalībniekiem, tiem
iesniedzot informāciju par SPRK izstrādātu anketu
jautājumiem, datus, kas netieši iegūti no lietotājiem un
operatoriem tirgus analīzes rezultātā, publiski pieejamus datus,
piemēram, statistisko informāciju, kā arī SPRK datus par
tirgus dalībnieku (komersantu) iepriekšējo rīcību SPRK
darbības laikā.
Minēto procedūru
nodrošināšanai ESL pārejas periodā SPRK
jāizstrādā vairāki normatīvie akti, t. sk.
noteikumi par konsultāciju kārtību ar ieinteresētajiem
komersantiem, noteikumi par tirgus analīzei nepieciešamās
informācijas apjomu un tās iesniegšanas kārtību (kas
ietver detalizētas anketas tirgu analīzei) un kārtību
speciālu prasību piemērošanai, saglabāšanai,
grozīšanai vai atsaukšanai elektronisko sakaru komersantiem.
Normatīvo aktu izstrādes
un visu procedūru laikā SPRK pēc iespējas ievēros
atbilstošus starptautiskus regulējumus: Eiropas Komisijas (EK)
Rekomendāciju par konkrētajiem produktu un pakalpojumu tirgiem
[C(2003)497], EK Vadlīnijas tirgus analīzei un būtiskās
ietekmes tirgū novērtēšanai (2002/C165/03), Eiropas
Regulatoru grupas (ERG) Kopējo viedokli par saistību
piemērošanu jaunā regulēšanas režīma
ietvaros [ERG (03) 30rev1], EK Rekomendāciju par paziņojumu
iesniegšanu, termiņiem un konsultāciju kārtību ar EK
un citu valstu regulatoriem (2003/561/EC). Papildus SPRK izmantos Spānijas
elektronisko sakaru nozares regulatora CMT tirgus analīzes pieredzi, kas
iegūta PHARE Twinning projektā sniegto konsultāciju
ietvaros, kā arī sadarbosies ar Latvijas Konkurences padomi.
Elektronisko sakaru tirgu
definēšana
Definējot
konkrētos tirgus elektronisko sakaru nozarē, tiek analizētas
elektronisko sakaru komersantu veiktās darbības tirgū. ESL
elektronisko sakaru komersantu definē kā komersantu, kas pamatos veic
divu veidu darbības nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai
sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu.
Tirgus definēšana ir
ekonomiska rakstura analīze, kas izmanto EK administratīvo un Eiropas
Tiesas juridisko pieredzi. Definējot konkrētos tirgus,
atbilstoši EK konkurences tiesībām ir jāidentificē:
·
visi
tie pakalpojumi, kas veido identificējamu tirgus produktu (produktu vai
pakalpojumu tirgi);
·
teritorija,
kurā tiek sniegti produkti vai pakalpojumi (ģeogrāfiskie tirgi).
Tāpat ir
jāidentificē tirgus funkcionālais līmenis:
·
tirgi,
kuros produkti (pakalpojumi) tiek piedāvāti
vairumtirdzniecībā (vairumtirdzniecības produktu (pakalpojumu)
tirgi);
·
tirgi,
kuros produkti (pakalpojumi) tiek piedāvāti
mazumtirdzniecībā (mazumtirdzniecības produktu (pakalpojumu)
tirgi).
Elektronisko sakaru nozarē
tirgus sadalījumu funkcionālā līmenī izmanto
tādēļ, ka regulējums, ko var piemērot
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības produktu tirgiem, atšķiras.
Vairumtirdzniecības
pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi, ko viens elektronisko sakaru
komersants sniedz citiem elektronisko sakaru komersantiem, un parasti tie ir
piekļuves un starpsavienojumu pakalpojumi. Savukārt mazumtirdzniecības
pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi abonentiem un
galalietotājiem. SPRK, definējot konkrēto tirgu, nosaka, kuri
pakalpojumi tiek iekļauti definējamā tirgū.
EK regulēšanas
harmonizācijas nolūkā rekomendācijā [C(2003)497] apriori ir definējusi minimālo analizējamo
konkrēto tirgu sarakstu mazumtirdzniecības un
vairumtirdzniecības pakalpojumiem, un šādi tirgi pavisam ir 18
(skat. 1. tabulā). Netiek noteikts, kuru tirgu analīze jāveic
vispirms, tāpēc regulatori ar ierobežotiem resursiem parasti
šos 18 tirgus sadala grupās (klasteros, puduros),
novērtējot prioritāri analizējamos tirgus
atkarībā no situācijas tajos līdzīgi paredz
rīkoties arī SPRK.
Visi definētie konkrētie
tirgi kopā ar analīzes rezultātiem, kā arī
komersantiem uzliekamajām saistībām ir jāsaskaņo ar EK
un visu citu ES dalībvalstu regulatoriem. EK ir veto tiesības
dalībvalstu lēmumiem, ja analīze nav pietiekami pamatota vai ir
pretrunā ar ES konkurences tiesībām. Ir iespējams
identificēt un definēt arī citus konkrētos tirgus, ne tikai
nosauktos 18, bet arī tam jāgūst atbalsts no EK un
pārējo dalībvalstu regulatoriem.
Vērtējums,
kas jāveic konkrēto tirgu definēšanai
Katra konkrētā tirgus
definēšanai SPRK veiks šādu novērtējumu:
·
apskatāmā
pakalpojuma novērtējumu: tā mērķis ir identificēt
un definēt pakalpojumus, kas šajā tirgū faktiski tiek
nodrošināti, kas var tikt nodrošināti, tiek lietoti vai var
tikt lietoti;
·
pieprasījuma
aizvietošanas novērtējumu: tā mērķis ir noteikt,
kuri pakalpojumi vērtējamā laika periodā, ievērojot to
lietošanas mērķi, cenu, kvalitāti un
patērētāju ierasto lietojumu, var līdzvērtīgi
aizvietot apskatāmos pakalpojumus;
·
piedāvājuma
aizvietošanas novērtējumu: tā mērķis ir noteikt,
vai elektronisko sakaru komersants, kas iepriekš pakalpojumu netika
piedāvājis, vērtējamā laika periodā var ātri
bez būtiskām izmaksām un bez neattaisnota riska sākt
apskatāmā pakalpojuma sniegšanu;
·
ģeogrāfiskā
mēroga novērtējumu: tā mērķis ir noteikt
pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskās robežas
homogēnas konkurences apstākļos, ievērojot arī
pieprasījuma un piedāvājuma aizvietošanas kritērijus.
Homogēnas konkurences
apstākļi nozīmē, ka ģeogrāfiskajā
teritorijā vērtējamā laika periodā pastāv
identiski normatīvie, ekonomiskie un tehniskie nosacījumi, bet tas
nenozīmē, ka konkurences apstākļi šajā teritorijā
ir pilnīgi identiski. Iepriekš aprakstītie
vērtēšanas posmi tiek piemēroti gan
mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības pakalpojumu konkrēto
tirgu definēšanai.
Veicot analīzi, katru vērtējumu
apraksta ar to raksturojošiem parametriem. Piemēram, apskatāmā
pakalpojuma novērtējumā analizējami citi ar pakalpojuma
sniegšanu saistītie pakalpojumi, pakalpojumu vai pakalpojumu
komponentu galvenie tehniskie parametri un tipiskākie lietojumi,
elektronisko sakaru tīklu veidi un tehnoloģijas, ko galvenokārt
izmanto apskatāmā pakalpojuma nodrošināšanai. SPRK
jāvērtē arī tas, vai būtisku apskatāmo
pakalpojumu aprakstīto parametru atšķirību dēļ
reālajā tirgus situācijā (ko raksturo atlaides
lielākajiem lietotājiem, dažādas pakalpojumu līgumu
formas, pakalpojumu komplektēšana paketēs u. c.), kā
arī konkurences nosacījumu atšķirību dēļ ir
nepieciešams diferencēt pakalpojumus dažādām
lietotāju grupām, proti, iedzīvotājiem, komersantiem vai,
piemēram, abonentiem.
Veicot ģeogrāfiskā
mēroga novērtējumu, SPRK jānosaka teritorija, kurā
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, izmantojot publiskos
elektronisko sakaru tīklus, reāli nodrošina apskatāmo
pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu. Ģeogrāfisko tirgu
novērtējumu ietekmē regulatora noteiktais licencēšanas
režīms (vispārējo atļauju nosacījumi), regulatora
noteiktās pakalpojumu tarifu regulēšanas prasības un
regulatora noteiktās pakalpojumu kvalitātes prasības, kā
arī citi faktori.
SPRK pakalpojumu pieprasījuma un pakalpojumu
piedāvājuma aizvietošanas novērtējumam var izmantot t.
s. hipotētiska monopola testu (HMT). Tā piemērošanai jānovērtē
iespējamā tirgus reakcija uz kāda elektronisko sakaru
pakalpojuma hipotētisku cenas pietiekami ilgstošu un jūtamu
(5-10 %) pieaugumu. Iedomātā cenu pieauguma rezultātā
daļa abonentu un lietotāju var migrēt uz citu pakalpojumu vai
saņemt to no citas teritorijas (pieprasījuma aizvietošana), un
cenu pieauguma rezultātā cits operators var sākt
piedāvāt savus pakalpojumus (piedāvājuma
aizvietošana). Ja HMT piemērošanas rezultātā novērtētais
iespaids ir pietiekami iespaidīgs, lai sākotnēji
analizētā pakalpojuma sniedzēja (hipotētiskā monopola)
peļņa turpmāk nepieaugtu, attiecīgie produkti vai
teritorijas tirgu analīze ir attiecināmi uz vienu un to pašu
definējamo tirgu. Tātad minētais tests ir konceptuāls
instruments pieprasījuma un piedāvājuma aizvietošanas
novērtēšanai.
Konkrēto
tirgu izpēte
Lai definēto elektronisko
sakaru pakalpojumu tirgu klasificētu par konkrēto tirgu,
nepieciešama ne tikai šo pakalpojumu tirgus vispārēja
analīze, bet arī konkrētā tirgus konkurences
apstākļu izpēte. Tās mērķis ir novērtēt
konkurenci situācijās, kad viens vai vairāki elektronisko sakaru
komersanti jau darbojas tirgū vai analizējamā laika periodā
vēlas ienākt tirgū (statiskā konkurences analīze), kā
arī novērtēt to, vai vērtējamā laika periodā
tirgū sagaidāmas izmaiņas (dinamiskā konkurences
analīze).
Konkurences apstākļu analīzei
galvenokārt tiek pētīti šādi aspekti:
·
vai
eksistē pastāvīgs augsts slieksnis (barjeras)
ienākšanai konkrētajā tirgū;
·
vai,
pamatojoties uz tirgus parametriem konkrētajā tirgū,
vērojamas efektīvas konkurences pazīmes.
Konkrētā tirgus definēšanai
nepieciešama apstiprinoša atbilde uz pirmo jautājumu un
negatīva atbilde uz otro. Ja kāda no atbildēm ir
atšķirīga, definētais tirgus nav klasificējams kā
konkrētais tirgus. Novērtējot konkurences apstākļus,
izmanto vienu no šiem pieņēmumiem:
·
eksistējošais
konkrētā tirgus un konkrēto mazumtirdzniecības pakalpojumu
un attiecīgi vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgu regulējums
tiek atcelts vai
·
vērtējamā
laika periodā netiek mainīts eksistējošā
regulējuma saturs.
Nav iespējams definēt izsmeļošu
uzskaitījumu barjerām ienākšanai tirgū:
galvenokārt tās veido tirgus strukturālās
īpatnības (strukturālās barjeras) vai normatīvās
un regulējošās vides ierobežojumi (normatīvās
barjeras). Ja definētajam tirgum jebkuras no šīm barjerām
tiek atzītas par augstām un pastāvīgām, tad uzskata,
ka pastāv barjeras ienākšanai šajā tirgū.
Pastāvīgi augstas strukturālās barjeras novērojamas
galvenokārt tad, ja dažādu iemeslu dēļ pastāv
asimetriski nosacījumi tirgus dalībniekiem un tiem, kas vēlas
tirgū ienākt, un ja šie apstākļi apskatāmajā
laika periodā nav novēršami.
Strukturālo barjeru galvenie cēloņi
ir šādi:
·
ja
tirgū ir pakalpojumu sniedzējs, kas ir guvis liela apjoma (scope)
un liela mēroga (scale) ekonomiskos rādītājus, kas ļauj
nodrošināt efektīvu pakalpojumu sniegšanu;
·
ja
ienākšanai tirgū nepieciešamas ievērojamas
investīcijas, kas nav atpelnāmas pietiekami ātri, bet
priekšlaicīga aiziešana no tirgus rada zaudējumus
sakarā ar ieguldījumu izmaksām;
·
ja
vienu vai vairākus pakalpojuma komponentus vai tīkla resursus, kas
nepieciešami jaunienācēja pakalpojumu sniegšanai, vai nu
pakalpojuma sākšanas brīdī vai ilgstoši pirms tam
izmanto tajā pašā tirgū strādājošs
pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina jaunienācēja
darbību (atkarība no pakalpojumu sniedzēja); šī
situācija veidojas tādēļ, ka tīkla
infrastruktūras dublēšana nav ekonomiski izdevīga, vai
arī pakalpojuma sniedzējs vispār nesniedz šos pakalpojumus
vai dara to tikai nelabvēlīgos apstākļos.
Savukārt ilgstoši pastāvošas
normatīvās barjeras ir atzīstamas tajos gadījumos, kad
normatīvo aktu dēļ vai regulējošo institūciju
normatīvo aktu piemērošanas prakses dēļ ilgstoši
pastāv asimetriski nosacījumi tiem elektronisko sakaru komersantiem,
kas darbojas tirgū, un tiem, kas šajā tirgū vēlas
ienākt, un ja analizējamajā periodā šī asimetrija
netiks novērsta.
SPRK, pieņemot lēmumu par barjerām
ienākšanai tirgū, uzskaita arī tos apstākļus un
ierobežojumus, kuri analīzes rezultātā netiek atzīti
par strukturālām vai normatīvām barjerām, lai tās
iespaidotu pieņemamo lēmumu, bet kuru esamība tiek atzīta
par būtisku.
SPRK, lai atzītu efektīvas konkurences
esamību konkrētajā tirgū un, izmantojot tirgu
raksturojošos parametrus, papildus ievēro šādus aspektus:
·
konkrētā
tirgus dalībnieku skaitu un potenciālo jauno operatoru skaitu, kas
sākuši darbību elektronisko sakaru tirgū, bet
nestrādā konkrētajā tirgū;
·
konkrētā
tirgus dalībnieku tirgus daļas, šo dalībnieku
savstarpējo saistību un iepriekšējo darbību, kā
arī tuvākajā laikā prognozējamo darbību un izmaiņas;
·
konkrētajā
tirgū sniegtā pakalpojuma (pakalpojumu) tehniskos un
tehnoloģiskos parametrus;
·
citus
aspektus - konkrētajā tirgū sniegto pakalpojumu cenu
elastību, pakalpojumu cenu struktūru utt.
Iepriekšējā Eiropas regulatoru
pieredze tirgu un uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū
uzvedības analīzē ļauj identificēt virkni tipveida
konkurences problēmu, ar ko tiek saprastas tirgū dominējošo
uzņēmumu izmantotās metodes un paņēmieni konkurentu
neielaišanai tirgū un to izbīdīšanai no tirgus,
kā arī galalietotāju ekspluatēšanā. Tā
kā speciālu prasību (saistību) piemērošana
praksē nenozīmē, ka dominējošā uzņēmuma
tirgus vara faktiski tiek ļaunprātīgi izmantota,
identificētās konkurences problēmas var uzskatīt par
potenciālām vai iespējamām konkurences problēmām,
kuras pastāv noteiktos apstākļos - SPRK uzdevums tirgus
analīzes gaitā ir konstatēt šos apstākļus
katrā konkrētajā situācijā.
Elektronisko sakaru nozares konkurences tipveida
problēmas iekļaujas četros uzņēmumu ar BIT
uzvedības modeļus. Tie ir: vertikāla ietekmes
pārnešana (Vertical Leveraging), horizontāla ietekmes
pārnešana (Horizontal Leveraging), dominējošs
stāvoklis vienā tirgū (Single Market Dominance) un
savienojumu pabeigšana savā tīklā (Termination).
Atbilstoši šiem elektronisko sakaru komersantu uzvedības
modeļiem ir identificējamas aptuveni 30 tipveida konkurences
problēmas, kuru izklāsts raksta apjoma dēļ nav
iespējams.
Veicot konkrēto tirgu noteikšanu, tiek
pievērsta uzmanība arī tam, vai pakalpojums definējamā
tirgū nav uzlūkojams par jaunu, perspektīvu elektronisko sakaru
tirgu. Ja definētais tirgus tiek atzīts par jaunattīstības
tirgu, tad SPRK vērtē, vai šim pakalpojumam vispār
jāpiemēro regulēšanas pasākumi - ja tiek atzīts,
ka pakalpojuma regulēšana ir nepieciešama, SPRK nodrošina,
lai tās lēmums neradītu šķēršļus
perspektīvā tirgus attīstībai un arī konkurences
attīstībai šajā tirgū, it īpaši
nepieļaujot būtiskās ietekmes operatoriem ierobežot
jaunattīstības tirgus.
Komersantu
ar būtisku ietekmi noteikšana un prasību noteikšana tiem
Ja SPRK konstatēs, ka
definētajā konkrētajā tirgū nav efektīvas
konkurences, tā noteiks elektronisko sakaru komersantus, kuriem
šajā tirgū ir būtiska ietekme.
Uzskatāms, ka tirgū
pastāv efektīva konkurence, ja, nepiemērojot ESL
deleģētos SPRK noteiktos regulēšanas pasākumus, tirgus
pašregulēšanas rezultātā analizējamā laika
periodā spēj sasniegt paredzētos mērķus un
rezultātus.
Nav iespējams sniegt
izsmeļošu to kritēriju sarakstu, uz kuriem balstoties, SPRK
nosaka komersanta dominējošo stāvokli tirgū -
dažādi kritēriji BIT noteikšanu konkrētajā
tirgū var ietekmēt atšķirīgi. Gadījumos, kad
atsevišķs kritērijs nav pietiekams BIT noteikšanai, tas
nenozīmē, ka kopā ar citiem dominējošā
stāvokļa kritērijiem vienam vai vairākiem pakalpojumu
sniedzējiem SPRK to konkrētajā tirgū nevar izmantot BIT
noteikšanai.
Piemēram, tiks
vērtēti tādi kritēriji kā tirgus daļa, komersanta
īpatsvars tirgū, komersanta kontrole pār būtisku
infrastruktūru (tādu, ko nav iespējams ātri dublēt,
piemēram, publiskie elektronisko sakaru tīkli), tehnoloģiskas
priekšrocības, priekšrocības pieejai kapitālu tirgiem,
iespējas sasaistīt pakalpojumus, liela mēroga un liela apjoma
ekonomikas efekti, attīstīts pakalpojumu pārdošanas tīkls
u. c.
Katram kritērijam SPRK
vērtēs elektronisko sakaru komersanta ietekmi konkrētajā
tirgū, bet nepieciešamības gadījumā tā lems, vai
vērtējumu vienā konkrētajā tirgū ietekmē
tā paša kritērija ietekme citā konkrētajā
tirgū vai pakalpojumu tirgū, kas nav atzīts par konkrēto
tirgu. Lai arī BIT noteikšana tirgū vai saistītajos tirgos
pamatos tiek noteikta pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem,
SPRK BIT noteikšanai saistītajos tirgos var analizēt arī
citus kritērijus, un analīzes interpretācija un atsevišķo
kritēriju iespaids uz BIT noteikšanu var būt
atšķirīgs. Veicot BIT analīzi, SPRK pēc iespējas
jāievēro kritēriju iepriekšējās izmaiņas un
to iespējamās turpmākās izmaiņas analizējamā
laika periodā. Dažādus kritērijus SPRK detalizēti
vērtēs tikai tad, ja tiks atzīts, ka tie būtiski
ietekmēs lēmuma pieņemšanu.
Ja tirgus analīzes
rezultātā SPRK konstatēs, ka tirgū nav efektīvas
konkurences, tā pieņems lēmumu par analīzes
rezultātā konstatētajām problēmām adekvātu
un samērīgu speciālu prasību piemērošanu,
saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu elektronisko
sakaru komersantiem. Efektīvas konkurences gadījumā SPRK
nepiemēros vai atcels speciālās prasības BIT elektronisko
sakaru komersantiem.
Saskaņā ar ESL
elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū
piekļuves vai starpsavienojumu jomā Komisija var uzlikt caurredzamības,
vienlīdzīgas attieksmes, atdalītas finanšu uzskaites,
tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas
saistības un pienākumus un saistības attiecībā uz
piekļuvi elektronisko sakaru tīklam. Piemēram,
caurredzamības saistības var ietvert prasības publicēt
starpsavienojumu pamatpiedāvājumus, publicēt noteiktas izmaksu
pozīcijas u. tml.
Kā jau minēts, visi
sagatavotie lēmuma projekti jāiesniedz atzinumam EK un citu valstu
regulatoriem saskaņā ar EK noteikto kārtību.
Procedūras paredz arī SPRK konsultācijas ar
ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem.
Shematisks tirgu
definēšanas, tirgu analīzes un saistību noteikšanas
procedūru apraksts sniegts attēlā (1. zīm.).
SPRK regulēšanas pasākumu plāns
Orientējošs SPRK tirgu
definēšanas, analīzes un saskaņošanas ar EK un
dalībvalstu regulatoriem plāns attēlots 2. tabulā. Redzams,
ka SPRK prioritāro tirgu definēšanu un analīzi plāno
veikt līdz 2005. gada beigām, bet pārējo grupu tirgiem
2006. gada laikā.
SPRK
logo
www.sprk.gov.lv
Kopš 2003. gada jūlija Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs un kopš 2004. gada 1. maija un līdz ar Elektronisko sakaru likuma pieņemšanu 2004. gada 28. oktobrī (spēkā no 2004. gada 1. decembra) arī Latvijā ieviešamais t. s. jaunais regulēšanas režīms (New Regulatory Framework) elektronisko sakaru nozarē paredz regulatora apsteidzošu (ex ante) iejaukšanos elektronisko sakaru tirgus dalībnieku attiecībās tikai tajos gadījumos, ja regulators konstatē un pierāda efektīvas konkurences trūkumu un konkurences ierobežojumus konkrētos tirgos. Lai analizētu konkurences efektivitāti kādā no elektronisko sakaru tirgiem, tie vispirms ir jāidentificē un jādefinē atbilstoši Latvijas apstākļiem. Minēto pasākumu veikšanai nepieciešamās procedūras skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS.
Būtiskās ietekmes saistību piemērošanas filozofija
Jau 2001. gada Likumā par telekomunikācijām, kas Latvijā ieviesa iepriekšējo, t. s. 1998. gada regulēšanas režīmu telekomunikācijās (jo ne vēlāk kā 1998. gadā visām Eiropas Savienības (ES) vecajām dalībvalstīm bija jāatver telekomunikāciju tirgi konkurencei), bija paredzēta saistību noteikšana telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū (BIT). Pakalpojumu tirgi, kuros vērtēt BIT, iepriekš bija nosaukti ES 1997.gada direktīvā, un tādi bija četri: fiksētās un mobilās balss telefonijas, nomāto līniju un starpsavienojumu pakalpojumu tirgi. BIT konstatēšana galvenokārt balstījās uz telekomunikāciju uzņēmumu tirgus daļas noteikšanas, paredzot, ka 25 procentu tirgus daļa ir pietiekams kritērijs BIT statusa atzīšanai.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tirgus analīzi minētajos četros tirgos veica gan 2002., gan 2003. gadā, nosakot BIT uzņēmumus 2003. un 2004. gadam. Turklāt SPRK, veicot tirgu analīzi, ievēroja arī citu pazīmju ietekmi BIT statusa noteikšanai, jo SPRK regulējumā tika ņemtas vērā jaunā regulējuma tirgu analīzes vadlīnijas. SPRK iepriekšējos gados BIT ietekmi noteica SIA Lattelekom (fiksētās balss telefonijas, nomāto līniju un starpsavienojumu pakalpojumu tirgos), SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Tele2 (abiem starpsavienojumu pakalpojumu tirgos). Netika noteikta būtiska ietekme mobilās balss telefonijas tirgū, jo SPRK nekonstatēja konkurences problēmas attiecībās starp diviem (tobrīd vienīgajiem) publisko mobilo tīklu operatoriem.
Jaunā regulējuma filozofija paredz, ka BIT statuss tiek noteikts ne paša šī statusa konstatēšanai, bet tāpēc, lai uzliktu konkrētas saistības identificēto konkurences problēmu novēršanai. Arī Latvijā BIT statusa atzīšanai sekoja vairāku saistību noteikšana, piemēram, starpsavienojumu tirgus veicināšanai visiem trim BIT operatoriem tiek prasīts piedāvāt konkurentiem starpsavienojumu pamatpiedāvājumus ar nediskriminējošiem nosacījumiem, balstīt šo pakalpojumu tarifus uz izmaksām. SPRK ir tiesības iejaukties līgumu slēgšanas procesā, ja tie ir nesekmīgi, u. c. saistības. Pamatā visas saistības tika noteiktas SPRK izdotos noteikumos, bet dažas tika iekļautas SIA Lattelekom licencē.
Jaunajā regulējumā BIT statusa noteikšanai atšķirīgs ir slieksnis tirgus daļai tas līdzvērtīgs dalībnieka dominējošajam stāvoklim tirgū vismaz 40 procentiem no tirgus. Tikai tirgus daļas novērtēšana komersanta statusa noteikšanai tirgū, kā tiks parādīts turpmāk, ir nepietiekama. Jaunā regulējuma filozofija paredz arī to, ka gadījumos, kad regulatora noteiktie apsteidzošie (ex ante) konkurences regulēšanas pasākumi nav rezultatīvi, tam var sekot pasākumi (ex post), ko nodrošina konkurenci uzraugošā institūcija.
SPRK kompetence jaunajā regulējumā
Lai veicinātu konkurenci, Elektronisko sakaru likums (ESL) deleģē SPRK tiesības definēt konkrētos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, veikt definēto tirgu analīzi konkurences novērtēšanai tajos, lai noteiktu elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū, kā arī piemērot, saglabāt, grozīt vai atcelt speciālas prasības (saistības) elektronisko sakaru komersantiem, kuru ietekme konkrētajā tirgū atzīta par būtisku. Turklāt SPRK Padome konkrēto tirgu definēšanai, elektronisko sakaru komersantu būtiskas ietekmes noteikšanai un speciālu saistību noteikšanai šiem komersantiem pieņems atsevišķu lēmumu katram elektronisko sakaru komersantam.
Lai to izdarītu, SPRK jāveic apjomīga informācijas analīze, kurā izmantos datus, kas tieši iegūti no tirgus dalībniekiem, tiem iesniedzot informāciju par SPRK izstrādātu anketu jautājumiem, datus, kas netieši iegūti no lietotājiem un operatoriem tirgus analīzes rezultātā, publiski pieejamus datus, piemēram, statistisko informāciju, kā arī SPRK datus par tirgus dalībnieku (komersantu) iepriekšējo rīcību SPRK darbības laikā.
Minēto procedūru nodrošināšanai ESL pārejas periodā SPRK jāizstrādā vairāki normatīvie akti, t. sk. noteikumi par konsultāciju kārtību ar ieinteresētajiem komersantiem, noteikumi par tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un tās iesniegšanas kārtību (kas ietver detalizētas anketas tirgu analīzei) un kārtību speciālu prasību piemērošanai, saglabāšanai, grozīšanai vai atsaukšanai elektronisko sakaru komersantiem.
Normatīvo aktu izstrādes un visu procedūru laikā SPRK pēc iespējas ievēros atbilstošus starptautiskus regulējumus: Eiropas Komisijas (EK) Rekomendāciju par konkrētajiem produktu un pakalpojumu tirgiem [C(2003)497], EK Vadlīnijas tirgus analīzei un būtiskās ietekmes tirgū novērtēšanai (2002/C165/03), Eiropas Regulatoru grupas (ERG) Kopējo viedokli par saistību piemērošanu jaunā regulēšanas režīma ietvaros [ERG (03) 30rev1], EK Rekomendāciju par paziņojumu iesniegšanu, termiņiem un konsultāciju kārtību ar EK un citu valstu regulatoriem (2003/561/EC). Papildus SPRK izmantos Spānijas elektronisko sakaru nozares regulatora CMT tirgus analīzes pieredzi, kas iegūta PHARE Twinning projektā sniegto konsultāciju ietvaros, kā arī sadarbosies ar Latvijas Konkurences padomi.
Elektronisko sakaru tirgu definēšana
Definējot konkrētos tirgus elektronisko sakaru nozarē, tiek analizētas elektronisko sakaru komersantu veiktās darbības tirgū. ESL elektronisko sakaru komersantu definē kā komersantu, kas pamatos veic divu veidu darbības nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu.
Tirgus definēšana ir ekonomiska rakstura analīze, kas izmanto EK administratīvo un Eiropas Tiesas juridisko pieredzi. Definējot konkrētos tirgus, atbilstoši EK konkurences tiesībām ir jāidentificē:
· visi tie pakalpojumi, kas veido identificējamu tirgus produktu (produktu vai pakalpojumu tirgi);
· teritorija, kurā tiek sniegti produkti vai pakalpojumi (ģeogrāfiskie tirgi).
Tāpat ir jāidentificē tirgus funkcionālais līmenis:
· tirgi, kuros produkti (pakalpojumi) tiek piedāvāti vairumtirdzniecībā (vairumtirdzniecības produktu (pakalpojumu) tirgi);
· tirgi, kuros produkti (pakalpojumi) tiek piedāvāti mazumtirdzniecībā (mazumtirdzniecības produktu (pakalpojumu) tirgi).
Elektronisko sakaru nozarē tirgus sadalījumu funkcionālā līmenī izmanto tādēļ, ka regulējums, ko var piemērot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības produktu tirgiem, atšķiras.
Vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi, ko viens elektronisko sakaru komersants sniedz citiem elektronisko sakaru komersantiem, un parasti tie ir piekļuves un starpsavienojumu pakalpojumi. Savukārt mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi abonentiem un galalietotājiem. SPRK, definējot konkrēto tirgu, nosaka, kuri pakalpojumi tiek iekļauti definējamā tirgū.
EK regulēšanas harmonizācijas nolūkā rekomendācijā [C(2003)497] apriori ir definējusi minimālo analizējamo konkrēto tirgu sarakstu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumiem, un šādi tirgi pavisam ir 18 (skat. 1. tabulā). Netiek noteikts, kuru tirgu analīze jāveic vispirms, tāpēc regulatori ar ierobežotiem resursiem parasti šos 18 tirgus sadala grupās (klasteros, puduros), novērtējot prioritāri analizējamos tirgus atkarībā no situācijas tajos līdzīgi paredz rīkoties arī SPRK.
Visi definētie konkrētie tirgi kopā ar analīzes rezultātiem, kā arī komersantiem uzliekamajām saistībām ir jāsaskaņo ar EK un visu citu ES dalībvalstu regulatoriem. EK ir veto tiesības dalībvalstu lēmumiem, ja analīze nav pietiekami pamatota vai ir pretrunā ar ES konkurences tiesībām. Ir iespējams identificēt un definēt arī citus konkrētos tirgus, ne tikai nosauktos 18, bet arī tam jāgūst atbalsts no EK un pārējo dalībvalstu regulatoriem.
Vērtējums, kas jāveic konkrēto tirgu definēšanai
Katra konkrētā tirgus definēšanai SPRK veiks šādu novērtējumu:
· apskatāmā pakalpojuma novērtējumu: tā mērķis ir identificēt un definēt pakalpojumus, kas šajā tirgū faktiski tiek nodrošināti, kas var tikt nodrošināti, tiek lietoti vai var tikt lietoti;
· pieprasījuma aizvietošanas novērtējumu: tā mērķis ir noteikt, kuri pakalpojumi vērtējamā laika periodā, ievērojot to lietošanas mērķi, cenu, kvalitāti un patērētāju ierasto lietojumu, var līdzvērtīgi aizvietot apskatāmos pakalpojumus;
· piedāvājuma aizvietošanas novērtējumu: tā mērķis ir noteikt, vai elektronisko sakaru komersants, kas iepriekš pakalpojumu netika piedāvājis, vērtējamā laika periodā var ātri bez būtiskām izmaksām un bez neattaisnota riska sākt apskatāmā pakalpojuma sniegšanu;
· ģeogrāfiskā mēroga novērtējumu: tā mērķis ir noteikt pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskās robežas homogēnas konkurences apstākļos, ievērojot arī pieprasījuma un piedāvājuma aizvietošanas kritērijus.
Homogēnas konkurences apstākļi nozīmē, ka ģeogrāfiskajā teritorijā vērtējamā laika periodā pastāv identiski normatīvie, ekonomiskie un tehniskie nosacījumi, bet tas nenozīmē, ka konkurences apstākļi šajā teritorijā ir pilnīgi identiski. Iepriekš aprakstītie vērtēšanas posmi tiek piemēroti gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības pakalpojumu konkrēto tirgu definēšanai.
Veicot analīzi, katru vērtējumu apraksta ar to raksturojošiem parametriem. Piemēram, apskatāmā pakalpojuma novērtējumā analizējami citi ar pakalpojuma sniegšanu saistītie pakalpojumi, pakalpojumu vai pakalpojumu komponentu galvenie tehniskie parametri un tipiskākie lietojumi, elektronisko sakaru tīklu veidi un tehnoloģijas, ko galvenokārt izmanto apskatāmā pakalpojuma nodrošināšanai. SPRK jāvērtē arī tas, vai būtisku apskatāmo pakalpojumu aprakstīto parametru atšķirību dēļ reālajā tirgus situācijā (ko raksturo atlaides lielākajiem lietotājiem, dažādas pakalpojumu līgumu formas, pakalpojumu komplektēšana paketēs u. c.), kā arī konkurences nosacījumu atšķirību dēļ ir nepieciešams diferencēt pakalpojumus dažādām lietotāju grupām, proti, iedzīvotājiem, komersantiem vai, piemēram, abonentiem.
Veicot ģeogrāfiskā mēroga novērtējumu, SPRK jānosaka teritorija, kurā elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, reāli nodrošina apskatāmo pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu. Ģeogrāfisko tirgu novērtējumu ietekmē regulatora noteiktais licencēšanas režīms (vispārējo atļauju nosacījumi), regulatora noteiktās pakalpojumu tarifu regulēšanas prasības un regulatora noteiktās pakalpojumu kvalitātes prasības, kā arī citi faktori.
SPRK pakalpojumu pieprasījuma un pakalpojumu piedāvājuma aizvietošanas novērtējumam var izmantot t. s. hipotētiska monopola testu (HMT). Tā piemērošanai jānovērtē iespējamā tirgus reakcija uz kāda elektronisko sakaru pakalpojuma hipotētisku cenas pietiekami ilgstošu un jūtamu (5-10 %) pieaugumu. Iedomātā cenu pieauguma rezultātā daļa abonentu un lietotāju var migrēt uz citu pakalpojumu vai saņemt to no citas teritorijas (pieprasījuma aizvietošana), un cenu pieauguma rezultātā cits operators var sākt piedāvāt savus pakalpojumus (piedāvājuma aizvietošana). Ja HMT piemērošanas rezultātā novērtētais iespaids ir pietiekami iespaidīgs, lai sākotnēji analizētā pakalpojuma sniedzēja (hipotētiskā monopola) peļņa turpmāk nepieaugtu, attiecīgie produkti vai teritorijas tirgu analīze ir attiecināmi uz vienu un to pašu definējamo tirgu. Tātad minētais tests ir konceptuāls instruments pieprasījuma un piedāvājuma aizvietošanas novērtēšanai.
Konkrēto tirgu izpēte
Lai definēto elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu klasificētu par konkrēto tirgu, nepieciešama ne tikai šo pakalpojumu tirgus vispārēja analīze, bet arī konkrētā tirgus konkurences apstākļu izpēte. Tās mērķis ir novērtēt konkurenci situācijās, kad viens vai vairāki elektronisko sakaru komersanti jau darbojas tirgū vai analizējamā laika periodā vēlas ienākt tirgū (statiskā konkurences analīze), kā arī novērtēt to, vai vērtējamā laika periodā tirgū sagaidāmas izmaiņas (dinamiskā konkurences analīze).
Konkurences apstākļu analīzei galvenokārt tiek pētīti šādi aspekti:
· vai eksistē pastāvīgs augsts slieksnis (barjeras) ienākšanai konkrētajā tirgū;
· vai, pamatojoties uz tirgus parametriem konkrētajā tirgū, vērojamas efektīvas konkurences pazīmes.
Konkrētā tirgus definēšanai nepieciešama apstiprinoša atbilde uz pirmo jautājumu un negatīva atbilde uz otro. Ja kāda no atbildēm ir atšķirīga, definētais tirgus nav klasificējams kā konkrētais tirgus. Novērtējot konkurences apstākļus, izmanto vienu no šiem pieņēmumiem:
· eksistējošais konkrētā tirgus un konkrēto mazumtirdzniecības pakalpojumu un attiecīgi vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgu regulējums tiek atcelts vai
· vērtējamā laika periodā netiek mainīts eksistējošā regulējuma saturs.
Nav iespējams definēt izsmeļošu uzskaitījumu barjerām ienākšanai tirgū: galvenokārt tās veido tirgus strukturālās īpatnības (strukturālās barjeras) vai normatīvās un regulējošās vides ierobežojumi (normatīvās barjeras). Ja definētajam tirgum jebkuras no šīm barjerām tiek atzītas par augstām un pastāvīgām, tad uzskata, ka pastāv barjeras ienākšanai šajā tirgū. Pastāvīgi augstas strukturālās barjeras novērojamas galvenokārt tad, ja dažādu iemeslu dēļ pastāv asimetriski nosacījumi tirgus dalībniekiem un tiem, kas vēlas tirgū ienākt, un ja šie apstākļi apskatāmajā laika periodā nav novēršami.
Strukturālo barjeru galvenie cēloņi ir šādi:
· ja tirgū ir pakalpojumu sniedzējs, kas ir guvis liela apjoma (scope) un liela mēroga (scale) ekonomiskos rādītājus, kas ļauj nodrošināt efektīvu pakalpojumu sniegšanu;
· ja ienākšanai tirgū nepieciešamas ievērojamas investīcijas, kas nav atpelnāmas pietiekami ātri, bet priekšlaicīga aiziešana no tirgus rada zaudējumus sakarā ar ieguldījumu izmaksām;
· ja vienu vai vairākus pakalpojuma komponentus vai tīkla resursus, kas nepieciešami jaunienācēja pakalpojumu sniegšanai, vai nu pakalpojuma sākšanas brīdī vai ilgstoši pirms tam izmanto tajā pašā tirgū strādājošs pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina jaunienācēja darbību (atkarība no pakalpojumu sniedzēja); šī situācija veidojas tādēļ, ka tīkla infrastruktūras dublēšana nav ekonomiski izdevīga, vai arī pakalpojuma sniedzējs vispār nesniedz šos pakalpojumus vai dara to tikai nelabvēlīgos apstākļos.
Savukārt ilgstoši pastāvošas normatīvās barjeras ir atzīstamas tajos gadījumos, kad normatīvo aktu dēļ vai regulējošo institūciju normatīvo aktu piemērošanas prakses dēļ ilgstoši pastāv asimetriski nosacījumi tiem elektronisko sakaru komersantiem, kas darbojas tirgū, un tiem, kas šajā tirgū vēlas ienākt, un ja analizējamajā periodā šī asimetrija netiks novērsta.
SPRK, pieņemot lēmumu par barjerām ienākšanai tirgū, uzskaita arī tos apstākļus un ierobežojumus, kuri analīzes rezultātā netiek atzīti par strukturālām vai normatīvām barjerām, lai tās iespaidotu pieņemamo lēmumu, bet kuru esamība tiek atzīta par būtisku.
SPRK, lai atzītu efektīvas konkurences esamību konkrētajā tirgū un, izmantojot tirgu raksturojošos parametrus, papildus ievēro šādus aspektus:
· konkrētā tirgus dalībnieku skaitu un potenciālo jauno operatoru skaitu, kas sākuši darbību elektronisko sakaru tirgū, bet nestrādā konkrētajā tirgū;
· konkrētā tirgus dalībnieku tirgus daļas, šo dalībnieku savstarpējo saistību un iepriekšējo darbību, kā arī tuvākajā laikā prognozējamo darbību un izmaiņas;
· konkrētajā tirgū sniegtā pakalpojuma (pakalpojumu) tehniskos un tehnoloģiskos parametrus;
· citus aspektus - konkrētajā tirgū sniegto pakalpojumu cenu elastību, pakalpojumu cenu struktūru utt.
Iepriekšējā Eiropas regulatoru pieredze tirgu un uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū uzvedības analīzē ļauj identificēt virkni tipveida konkurences problēmu, ar ko tiek saprastas tirgū dominējošo uzņēmumu izmantotās metodes un paņēmieni konkurentu neielaišanai tirgū un to izbīdīšanai no tirgus, kā arī galalietotāju ekspluatēšanā. Tā kā speciālu prasību (saistību) piemērošana praksē nenozīmē, ka dominējošā uzņēmuma tirgus vara faktiski tiek ļaunprātīgi izmantota, identificētās konkurences problēmas var uzskatīt par potenciālām vai iespējamām konkurences problēmām, kuras pastāv noteiktos apstākļos - SPRK uzdevums tirgus analīzes gaitā ir konstatēt šos apstākļus katrā konkrētajā situācijā.
Elektronisko sakaru nozares konkurences tipveida problēmas iekļaujas četros uzņēmumu ar BIT uzvedības modeļus. Tie ir: vertikāla ietekmes pārnešana (Vertical Leveraging), horizontāla ietekmes pārnešana (Horizontal Leveraging), dominējošs stāvoklis vienā tirgū (Single Market Dominance) un savienojumu pabeigšana savā tīklā (Termination). Atbilstoši šiem elektronisko sakaru komersantu uzvedības modeļiem ir identificējamas aptuveni 30 tipveida konkurences problēmas, kuru izklāsts raksta apjoma dēļ nav iespējams.
Veicot konkrēto tirgu noteikšanu, tiek pievērsta uzmanība arī tam, vai pakalpojums definējamā tirgū nav uzlūkojams par jaunu, perspektīvu elektronisko sakaru tirgu. Ja definētais tirgus tiek atzīts par jaunattīstības tirgu, tad SPRK vērtē, vai šim pakalpojumam vispār jāpiemēro regulēšanas pasākumi - ja tiek atzīts, ka pakalpojuma regulēšana ir nepieciešama, SPRK nodrošina, lai tās lēmums neradītu šķēršļus perspektīvā tirgus attīstībai un arī konkurences attīstībai šajā tirgū, it īpaši nepieļaujot būtiskās ietekmes operatoriem ierobežot jaunattīstības tirgus.
Komersantu ar būtisku ietekmi noteikšana un prasību noteikšana tiem
Ja SPRK konstatēs, ka definētajā konkrētajā tirgū nav efektīvas konkurences, tā noteiks elektronisko sakaru komersantus, kuriem šajā tirgū ir būtiska ietekme.
Uzskatāms, ka tirgū pastāv efektīva konkurence, ja, nepiemērojot ESL deleģētos SPRK noteiktos regulēšanas pasākumus, tirgus pašregulēšanas rezultātā analizējamā laika periodā spēj sasniegt paredzētos mērķus un rezultātus.
Nav iespējams sniegt izsmeļošu to kritēriju sarakstu, uz kuriem balstoties, SPRK nosaka komersanta dominējošo stāvokli tirgū - dažādi kritēriji BIT noteikšanu konkrētajā tirgū var ietekmēt atšķirīgi. Gadījumos, kad atsevišķs kritērijs nav pietiekams BIT noteikšanai, tas nenozīmē, ka kopā ar citiem dominējošā stāvokļa kritērijiem vienam vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem SPRK to konkrētajā tirgū nevar izmantot BIT noteikšanai.
Piemēram, tiks vērtēti tādi kritēriji kā tirgus daļa, komersanta īpatsvars tirgū, komersanta kontrole pār būtisku infrastruktūru (tādu, ko nav iespējams ātri dublēt, piemēram, publiskie elektronisko sakaru tīkli), tehnoloģiskas priekšrocības, priekšrocības pieejai kapitālu tirgiem, iespējas sasaistīt pakalpojumus, liela mēroga un liela apjoma ekonomikas efekti, attīstīts pakalpojumu pārdošanas tīkls u. c.
Katram kritērijam SPRK vērtēs elektronisko sakaru komersanta ietekmi konkrētajā tirgū, bet nepieciešamības gadījumā tā lems, vai vērtējumu vienā konkrētajā tirgū ietekmē tā paša kritērija ietekme citā konkrētajā tirgū vai pakalpojumu tirgū, kas nav atzīts par konkrēto tirgu. Lai arī BIT noteikšana tirgū vai saistītajos tirgos pamatos tiek noteikta pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem, SPRK BIT noteikšanai saistītajos tirgos var analizēt arī citus kritērijus, un analīzes interpretācija un atsevišķo kritēriju iespaids uz BIT noteikšanu var būt atšķirīgs. Veicot BIT analīzi, SPRK pēc iespējas jāievēro kritēriju iepriekšējās izmaiņas un to iespējamās turpmākās izmaiņas analizējamā laika periodā. Dažādus kritērijus SPRK detalizēti vērtēs tikai tad, ja tiks atzīts, ka tie būtiski ietekmēs lēmuma pieņemšanu.
Ja tirgus analīzes rezultātā SPRK konstatēs, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tā pieņems lēmumu par analīzes rezultātā konstatētajām problēmām adekvātu un samērīgu speciālu prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu elektronisko sakaru komersantiem. Efektīvas konkurences gadījumā SPRK nepiemēros vai atcels speciālās prasības BIT elektronisko sakaru komersantiem.
Saskaņā ar ESL elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā Komisija var uzlikt caurredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, atdalītas finanšu uzskaites, tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības un pienākumus un saistības attiecībā uz piekļuvi elektronisko sakaru tīklam. Piemēram, caurredzamības saistības var ietvert prasības publicēt starpsavienojumu pamatpiedāvājumus, publicēt noteiktas izmaksu pozīcijas u. tml.
Kā jau minēts, visi sagatavotie lēmuma projekti jāiesniedz atzinumam EK un citu valstu regulatoriem saskaņā ar EK noteikto kārtību. Procedūras paredz arī SPRK konsultācijas ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem.
Shematisks tirgu definēšanas, tirgu analīzes un saistību noteikšanas procedūru apraksts sniegts attēlā (1. zīm.).
SPRK regulēšanas pasākumu plāns
Orientējošs SPRK tirgu definēšanas, analīzes un saskaņošanas ar EK un dalībvalstu regulatoriem plāns attēlots 2. tabulā. Redzams, ka SPRK prioritāro tirgu definēšanu un analīzi plāno veikt līdz 2005. gada beigām, bet pārējo grupu tirgiem 2006. gada laikā.
SPRK logo
www.sprk.gov.lv