Īrijas Republika. Vai ķeltu tīģeris gatavojas jaunam lēcienam?

 

Īrijas Republikas fenomenāli straujā ekonomikas augšupeja, kura plaši pazīstama ar apzīmējumu ķeltu tīģera lēciens, nekādā gadījumā nebija nejaušība. Fakts, ka no 1993. līdz 1997. gadam Īrijas ekonomikas rādītāji pieauga par 40 procentiem, joprojām ir bezprecedenta gadījums ES vēsturē. Viens no būtiskiem iemesliem, kas izraisīja šo sprādzienu, bija gudra  nodokļu politika, tādējādi piesaistot lielas ārvalstu uzņēmēju investīcijas, kā arī vairākus miljardus angļu mārciņu no ES struktūrfondiem. Lielākie investori - ASV programmatūras giganti Microsoft un Oracle - atvēra Īrijā Eiropas centrālos birojus un ražotnes. Arī šobrīd turpinās Īrijas ekonomikas augšupeja. 2004. gadā tās iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,9, bet nacionālais kopprodukts - par 5,5 procentiem. Varētu teikt, ka ķeltu tīģeris turpina skriet uz priekšu. Bet vai tas gatavs jaunam lēcienam IT&T nozarē?

 

Īrijas vizītkarte

Īrijas Republika atrodas uz Īrijas salas, kuras kopējā platība ir 84 421 km², bet tās ziemeļu daļa pieder Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei. Pārējā salas teritorijā (70 282 km²) atrodas Īrijas Republika ar 3 917 000 iedzīvotājiem. Aptuveni divas trešdaļas īru dzīvo pilsētās, to skaitā galvaspilsētā Dublinā - 1,2 miljoni. Īrijas iedzīvotāji pārsvarā ir jauni cilvēki: 37 %  ir jaunāki par 25 gadiem un 21 % - jaunāki par 14 gadiem. Vidējais iedzīvotāju pieaugums gadā ir 1,6 %. Pēdējos gados iedzīvotāju dzimstība  pieaugusi par 27 %.

Pēdējās desmitgadēs tradicionālo lauksaimniecības dominanti nomainījusi rūpniecība. Īrija ir kļuvusi par Eiropas augsto tehnoloģiju centru, tur atvērtas vairāku lielo ASV uzņēmumu (Microsoft, Oracle, Sun Microsystems) ražotnes un Eiropas centrālie biroji. Īrija ir otrā lielākā programmatūras eksportētāja pasaulē (aiz ASV). Te uzņēmumus atvēruši arī tādi starptautiskie datortehnikas ražotāji kā IBM, Dell, Gateway un Intel. Viens no galvenajiem iemesliem šādai milzu interesei par mazo Īriju ir īpašs nodokļu pazeminājums starptautiskajiem uzņēmumiem, kuru filiāles atvērtas Īrijā. Pateicoties šai valdības stratēģijai, Īrijas iekšzemes kopprodukts 2003. gadā bija 134 786 miljoni eiro, eksporta kopējā vērtība - 82 176 milj., bet imports - 47 525 milj. eiro. Turklāt ļoti svarīgs bija kopējais Eiropas tirgus, jo, atsakoties no attīstību ierobežojošām valsts iepirkuma procedūrām, daudzām kompānijām šķita vilinoši atvērt birojus Īrijā, jo tās zemais nodoklis un izglītotais darbaspēks bija gana pievilcīgs.

Kopš 1996. gada Īrijas elektronisko sakaru nozarē strādājošo skaits pieaudzis par 25 % - no 12 000 līdz 15 000. Vienlaikus tas atspoguļo arī pašas nozares norises, jo darbinieku skaits mobilo un bezvadu telekomunikāciju uzņēmumos pieaudzis par 4 000, turpretī tradicionālajā fiksēto tīklu biznesā samazinājies aptuveni par 1000.

 

Īrijas IT&T tirgus raksturojums

Attīstītais informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju tirgus ar vairāk nekā 1000 nozares uzņēmumiem (vietējiem un starptautiskajiem) ir ļoti nozīmīgs tautsaimniecības virzītājspēks. Nozare nodrošina vairāk nekā ceturto daļu Īrijas eksporta. Vislielākie IT&T tirgus segmenti ir telekomunikāciju pakalpojumi (41,7 %), datori un perifērās iekārtas (27,8 %), programmatūra (16,7 %) un telekomunikāciju iekārtas (8,3 %).

Tā kā ne visiem uzņēmumiem izdodas piesaistīt investīcijas, jaunie tirgus dalībnieki šobrīd vairāk izvēlas pakalpojumu sniegšanu, nevis investīcijas infrastruktūrā. Operatora iepriekšējās izvēles un neģeogrāfisko numuru saglabāšanas (number portability) pakalpojumi Īrijā pieejami jau kopš 1999. gada decembra, bet ģeogrāfisko numuru saglabāšana - kopš 2000. gada novembra.

Ap 2003. gadu saasinājās konkurence tieši starp dažādu uzņēmumu platjoslas pakalpojumu piedāvājumu. Lai nodrošinātu straujāku platjoslas pakalpojumu izplatību visā valsts teritorijā, tika izstrādāts īpašs projekts, kuru finansiāli atbalsta Īrijas valdība un pašvaldības. Šīs iniciatīvas mērķis ir izveidot no lielajiem operatoriem neatkarīgu tīkla infrastruktūru, lai tirgus jaunienācēji  varētu vairumā iegādāties infrastruktūras resursus, tādējādi nodrošinot klientus ar platjoslas pakalpojumiem pēc iespējas plašākā valsts teritorijā. Tā kā Īrijā platjoslu pakalpojumi netiek piedāvāti tajos ģeogrāfiskajos reģionos, kur tas nav rentabli, un daļai iedzīvotāju tie nav pieejami, ir saprātīgi atvieglot alternatīvo operatoru pūles iegūt pašiem savu tīklu.

Kopējie Īrijas fiksēto, mobilo un apraides uzņēmumu ienākumi 2004. gada III ceturksnī palielinājušies par aptuveni 3,6 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2003. gadā. Tas noticis galvenokārt mobilā tirgus paplašināšanās dēļ, turpretī citu telekomunikāciju tirgus sektoru operatoru daļa ir gandrīz nemainīga (20-21 %). Fiksētā tīkla pakalpojumu tirgū visdinamiskākie, protams, ir platjoslas pakalpojumu sniedzēji. DSL abonentu skaits salīdzinājumā ar 2004. gada II ceturksni pieaudzis par 49 %.

2004. gada sākumā trīs alternatīvie operatori sāka izsūtīt klientiem vienotu rēķinu par fiksētās līnijas nomu un balss pakalpojumiem, un līdz septembra beigām vairāk nekā 34 000 klientu vēlējās saņemt šādu apvienotu rēķinu. Nav šaubu, ka arī ērtāka norēķinu sistēma ir viens no stimuliem, kādēļ klienti izvēlas to vai citu alternatīvo operatoru.

 

Nozares uzņēmumi

Īrijas elektronisko sakaru tirgus tika pārstrukturizēts jau 90. gados, kad progresīvas sektora liberalizācijas rezultātā tika privatizēts valsts monopoluzņēmums, fiksētā tīkla operators Eircom. 2001. gada sākumā valstī bija 46 licencēti telekomunikāciju uzņēmumi. Tomēr Īrijas Elektronisko sakaru regulatora ComReg eksperti uzskata, ka pat šādā tirgū Eircom saglabās dominējošo pozīciju un aptuveni 77 % tirgus daļu. No otras puses, tas nav nekas neparasts ES valstīs. Neviens neuzskata, ka piekļuves tīkla mazumtirdzniecības tirgū varētu sākties efektīva konkurence.

Starptautisko balss pakalpojumu tirgū Eircom tirgus daļa ir 68 %, bet vietējo un iekšzemes balss pakalpojumu tirgū - 87 %. Abos gadījumos konkurence mazumtirdzniecībā ir ļoti atkarīga no vairumtirdzniecības ievada pieejamības, piemēram, CPS un WLR (Wholesale Line Rental).

Uzņēmums Esat, tagad Esat BT, ir pilnībā British Telecom piederošs Īrijas meitas uzņēmums, iekšzemes maģistrālā tīkla operators. Tā darbība galvenokārt saistīta tikai ar lielajām pilsētām, tas sniedz pakalpojumus gan biznesa, gan privātajiem klientiem.

Ntl un Chorus ir  divi  lielākie kabeļu tīklu operatori. Ntl tīkli izbūvēti reģionā starp Dublinu, Dundalku un Belfāstu, bet Chorus tīkli savieno Enisu, Šenonu, Limeriku un Korku. Abi uzņēmumi nedaudz iesaistījušies arī nomāto līniju biznesā, bet neviens šobrīd neizmanto savu infrastruktūru, lai sniegtu telekomunikāciju pakalpojumus klientiem. Īrijas Nacionālā elektroenerģijas padome ESB līdzīgi kā savulaik Lattelekom ar Latvenergo Latvijā ir izveidojusi divus maģistrālā optiskā tīkla lokus - Dienvidu loks savieno Dublinu, Šenonu, Limeriku, Korku, Arklovu un nonāk atpakaļ Dublinā, bet Ziemeļu loks savieno Dublinu, Dundalku, Kevenu, Leterkeniju, Gelveju un Enisu. Tādējādi ESB darbojas kā operatoru operators, nomājot tīkla kapacitāti pakalpojumu sniedzējiem.

2002. gadā dibinātais Aurora Telecom Ltd. ir firmai Bord Gįis Éireann pilnībā piederošs meitas uzņēmums, kuram pieder 35 km² garš optiskais tīkls Dublinas rosīgākajā biznesa rajonā. Aurora piedāvā arī tīkla infrastruktūras nomu un tīkla kapacitāti gandrīz visā valsts teritorijā. Īpaši pievilcīgs šis piedāvājums šķiet jaunajiem operatoriem, kuriem nav pašiem sava tīkla.

Vairāki operatori piedāvā pilsēttīkla risinājumus (galvenokārt point-to-point) un tīkla kapacitātes nomu lielajās pilsētās. Piemēram, virtuālo pakalpojumu sniedzējs Colt darbojas Korkā un Šenonā, MCI - Dublinā un Gelvejā, Cable & Wireless - Dublinā u. c.

2005. gada pirmajā ceturksnī trīs Īrijas tehnoloģiju firmas (Irish Broadband, Aepona un Corvil Networks) noslēgušas riska kapitāla darījumus - katra par vairāk nekā 15 miljoniem eiro, kopā – par 75,4 miljoniem eiro. Mazākus darījumus par t. s. sēklas jeb starta kapitāla investīcijām noslēguši arī jaunie nozares uzņēmumi, piemēram, Orbo Technologies un Cape Technologies. Kā uzskata Īrijas finanšu un investīciju eksperti, īpaši pēdējā laikā aizvien pastiprinās tendence slēgt līgumus par lieliem investīciju darījumiem. Pērn tikai viena tehnoloģiju firma uzdrošinājās slēgt apjomīgu darījumu par privātajām riska kapitāla investīcijām (15 milj. eiro), bet šogad pirmajā ceturksnī to ir trīs. Protams, svarīgi, lai pašas investētājfirmas (lielākās ir no ASV) būtu pietiekami pārliecinātas, ka investīciju pieprasītājs ir pietiekami stabils uzņēmums, lai īstenībā nekāda liela riska nebūtu. Un acīmredzot Īrijā pamats šādai pārliecībai ir. Starp citu, arī investīciju darījumu nosacījumi ir kļuvuši  krietni vien izdevīgāki nekā pirms gada.

Uzņēmums MobileAware dibināts tieši t. s. dotcom ēras buma laikā, 1999. gada decembrī. Tā dibinātāji ir trīs Telenor eksperti. Uzņēmuma specializācija ir īpašas programmatūras izstrāde, kura nodrošina  web saturu mobilajām ierīcēm. MobileAware ir iecerējusi paplašināt produkcijas izplatīšanu, atverot birojus citās Eiropas valstīs, Āzijā un ASV.

 

Tirgus tendences 2004. gada otrajā pusē

Šī Īrijas elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu tirgus regulatora ComReg apkopotā tirgus pētījuma informācijas bāze ir 40 operatoru iesniegtie dati, t. i., aptuveni 99 % no valsts saimnieciski aktīvajiem uzņēmumiem. Kopējie fiksētā, mobilā un apraides tirgus ieņēmumi Īrijā 2004. gada nogalē bija aptuveni 4 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2004. gada otro ceturksni tie palielinājušies par aptuveni 5,85 %, bet salīdzinājumā ar 2003. gada decembri – par 10,7 %. 2004. gada nogalē Īrijā pavisam bija aptuveni 5,79 miljoni elektronisko sakaru (PSTN, ISDN un mobilo) piekļuves līniju, to skaitā aptuveni 1,6 miljoni jeb 27 % PSTN līniju (šis rādītājs nav mainījies salīdzinājumā ar III ceturksni); aptuveni 419 100 jeb 7 % ISDN piekļuves kanālu; 3,78 miljoni jeb 65 % mobilo pakalpojumu abonentu (2003. gada nogalē – 3,4 milj.). 2004. gada nogalē Īrijā  bija 114 000 DSL līniju, par 37 % vairāk nekā 2003. gada decembrī.

 

Mobilais tirgus

Mobilā tīkla pārklājums 2004. gada III ceturksnī bija 88 % (vairāk nekā  3,5 milj. mobilo pakalpojumu lietotāju), bet IV ceturksnī tas palielinājās līdz 94 %. Vēl gan nedaudz pietrūkst līdz ES mobilā tīkla caurmēra pārklājumam – 98 %.

2004. gada IV ceturksnī  pavisam nosūtīts 1,014 miljardu teksta īsziņu (vidēji 89 SMS uz katru klientu) jeb par 10 % vairāk nekā III ceturksnī. Gada laikā nosūtīto īsziņu skaits palielinājies par 22 % salīdzinājumā ar 2003. gadu. Vairāk nekā 200 000 abonentu izmanto mobilā numura saglabāšanas (mobile number portability) pakalpojumu (Īrijā tas ieviests 2003. gada augustā).

Kopējie ieņēmumi no mobilajiem pakalpojumiem 2004. gada nogalē bija 486 miljoni eiro jeb par 13 % vairāk nekā III ceturksnī. Priekšapmaksas un pēcapmaksas mobilo klientu proporcija Īrijā ir attiecīgi 75 un 25 %.

Pēc ComReg apkopotajiem datiem 2004. gada nogalē Īrijas mobilais tirgus pēc klientu skaita bija sadalīts starp operatoriem šādās attiecībās: Vodafone – 51 % (par 2 % mazāk nekā III ceturksnī), Meteor -  9 % (par 2 % vairāk) un O2 – 40 % (nav izmaiņu). Vodafone un O2 tirgus daļa pēdējos trijos gados saglabājusies relatīvi stabila. Turklāt Vodafone un Hutchison 3G Ireland 2004. gada trešajā ceturksnī noslēguši līgumu, kas ļauj operatora 3 klientiem izmantot viesabonēšanu Vodafone GSM tīklā tajās teritorijās, kurās šim operatoram nav 3G tīkla. 

 

 

Fiksēto līniju pakalpojumi

Kopējie ieņēmumi par fiksēto līniju pakalpojumiem 2004. gada III ceturksnī bija  aptuveni 477 miljoni eiro. Visa 2004. gada ieņēmumi par fiksēto līniju pakalpojumiem bija 47 % no IT&T nozares ieņēmumiem, bet 2003. gadā fiksētā tirgus ieņēmumu daļa bija 55 %.

Īrijas citu alternatīvo operatoru (OAO) tirgus daļa kopējos fiksētā tīkla ieņēmumos pērn bija 21 %, un šis rādītājs pēdējos divos gados bijis gandrīz nemainīgs. Tas ietver ieņēmumus no trafika mazumtirdzniecības (vietējie, iekšzemes, starptautiskie, mobilie balss pakalpojumi, kā arī ieņēmumi no interneta, taksofoniem u. c.), nomātajām līnijām, datu komutācijas un citiem pakalpojumiem.

 

Fiksētā mobilā piekļuve

2004. gada nogalē Īrijā bija aptuveni 11 000 šaurjoslas un platjoslas abonentu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni to skaits palielinājies par 80 %. Šoreiz tas gan nav izskaidrojams ar pēkšņu lietotāju skaita palielināšanos, bet gan ar to, ka kopējai statistikai šai laikā pievienoti arī abu vadošo  operatoru dati, kuri licencēti pēc FWA (fixed wireless access) shēmas nosacījumiem, kā arī nelicencēto operatoru informācija.

 

Digitālā TV

2004. gada III ceturksnī ComReg veica kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu par patērētāju attieksmi pret apraides, īpaši TV pēc pieprasījuma un digitālās TV, pakalpojumiem. Aptuveni trešdaļa (31 %) aptaujāto un 49 % maksas TV abonentu atzina, ka viņi jau izmanto digitālās TV pakalpojumus. Gandrīz deviņiem no desmit aptaujātajiem šajā grupā mājās ir videomagnetofons. Galvenie faktori, kas stimulēja viņus izvēlēties digitālās TV pakalpojumus, ir lielāka kanālu izvēle (20 %), labāka attēla un skaņas kvalitāte (19 %) un vairāk sporta kanālu (13 %). Aptuveni seši no katriem desmit aptaujātajiem (58%) apgalvoja, ka digitālā TV ir daudz labāka par analogo, bet 18 % teica, ka tā esot nedaudz labāka.

Puse aptaujāto abonentu saņēma maksas televīzijas pakalpojumus ar kabeļa, 35 % - ar pavadoņtelevīzijas un 13 % -  ar MMDS starpniecību. Divi procenti izmantoja gan pavadoņu, gan kabeļu televīziju. 58 % bija piekļuve maksas TV pakalpojumiem tikai no viena televizora.

2004. gada III ceturksnī Īrijā bija 470 000 digitālās televīzijas abonentu, kas ir 55 % (gada nogalē – 57 %) no visām mājsaimniecībām, kuras izmanto maksas TV pakalpojumus un 35 % (gada nogalē – 37 %) no visām mājsaimniecībām, kurās ir televizors (2003. gadā - 29 %). Gada nogalē Īrijā bija 877 000 mājsaimniecību, kuras izmanto kabeļtelevīzijas, MMDS vai pavadoņtelevīzijas maksas pakalpojumus.

 

Platjoslas pakalpojumi

Īrijā 2004. gada IV ceturksnī bija aptuveni 131,550 platjoslas pakalpojumu abonentu. Kopš iepriekšējā ceturkšņa platjoslas pārklājums palielinājies par 40 %, to skaitā DSL – par 37 %, FWA – par 115 % jeb 8 600 lietotāju (tāds lēciens izskaidrojams ar divu lielo operatoru abonentu datu pievienošanu), kabeļu modems – par 31 % (8 950 lietotāju).

Šie dati attiecas tikai uz platjoslas lietotājiem. Skaidrības labad jāpiebilst, ka par platjoslas piekļuvi tiek uzskatīta tāda, kur definētais datu pārraides ātrums ir vismaz 144 kbit/s.

Eiropas Komisijas dati, kas apkopoti 2005. gada sākumā, liecina, ka 2004. gadā Īrijā internetu lietoja 38,2 % mājsaimniecību, - par 4,7 % vairāk nekā 2003. gadā. 

 

Operatora iepriekšējās izvēles  pakalpojumi

Aptuveni 330 000 Īrijas abonentu līniju 2004. gada nogalē bija nodrošināts operatora iepriekšējās izvēles CPS (Carrier Pre Selection) pakalpojums, to skaitā 303 300 PSTN un 23 400 ISDN abonentu līnijām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni CPS skaits palielinājies aptuveni par 10 %. Šos pakalpojumus izvēlējušies 16 % Īrijas kopējā PSTN līniju un 18 % kopējā ISDN kanālu lietotāju.

   

Nozares attīstība Īrijā un citās ES valstīs

2004. gada IV ceturksnī kopējie ieņēmumi no fiksētajiem, mobilajiem un apraides pakalpojumiem palielinājās par 5,85 %. Tas galvenokārt noticis sakarā ar mobilo ieņēmumu palielināšanos, kuri kopš 2003. gada pieauguši par 10,7 %. Tiek lēsts, ka telekomunikāciju sektors dod aptuveni 3,27 % Īrijas nacionālā kopprodukta.

Kādi šobrīd ir Īrijas elektronisko sakaru tarifi uz pārējo ES dalībvalstu fona? Kopumā varētu teikt – vidēji. 2004. gada nogalē tai bija pirmā vieta (viszemākie tarifi) tikai starptautisko nomāto līniju tirgū, lai gan arī tradicionālo balss pakalpojumu tarifi Īrijā jau kopš 2001. gada ir zem ES vidējā līmeņa, tātad vieni no lētākajiem. Kopš 2004. gada III ceturkšņa Īrijas relatīvā pozīcija ES dalībvalstu vidū ir uzlabojusies par vienu vietu privāto un biznesa klientu PSTN iekšzemes tarifu grozā, bet ir palikusi nemainīga privāto un biznesa klientu starptautisko sarunu tarifos.  

Īrija saglabā trešo un pirmo vietu attiecīgi iekšzemes un starptautisko nomāto līniju tarifu grozā, kā arī visos trijos ISDN pakalpojumu tarifos. Vidējā ADSL tarifu groza pozīcija ir pazeminājusies par vienu vietu.

Īrijas pozīcija trijos mobilo pakalpojumu tarifos nav mainījusies, bet ekonomiskās klases tarifos uzlabojusies par divām vietām. Pēcapmaksas ekonomiskās klases klientu mobilajos tarifos Īrijas pozīcija uzlabojusies par divām vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un šie tarifi par vienu pozīciju atpaliek no ES vidējā līmeņa. Tas ir sakarā ar relatīvi lielāku tarifu pazeminājumu šai lietotāju grupai. Aktīvo pēcapmaksas lietotāju kategorijā Īrijas tarifi ir 13. vietā – divas vietas aiz Lielbritānijas.

ISDN pamatātruma pakalpojumu tarifi Īrijā kopš 2004. gada III ceturkšņa nav mainījušies. Īrijas pozīcija ADSL platjoslas pakalpojumu tarifu ziņā ir nedaudz pasliktinājusies, un tagad tā ieņem 12. vietu jeb trīs pozīcijas zem ES vidējā līmeņa.

 

Nozares perspektīva

Īrijā tāpat kā citās ES valstīs perspektīvākie nozares virzieni ir interneta protokola (IP) tehnoloģijas attīstība, kā arī nākamās paaudzes tīkli (Next Generation Networks - NGN) un ar tiem saistītie jaunu veidu pakalpojumi. Tos veicina arī Īrijas labvēlīgā sociāli ekonomiskā vide, kurai nepieciešama progresīva platjoslas piekļuve NGN tīkliem, kuros apvienoti gan mobilo, gan fiksēto tīklu pakalpojumi.

Veidojas jauni mobilie un konverģētie bezvadu jeb t. s. nomadu (nomadic - klejojošie) pakalpojumi, kas spēj savienot vairākus nozares virzienus, kuri iepriekš nebija savienojami. Citas konverģences formas, kas apvienos dažādas tehnoloģijas, pakalpojumus, iekārtas, uzņēmumus, tirgus un regulēšanas nosacījumus, patlaban vēl tiek izstrādātas. Dažas no tām tiks ieviestas, attīstoties tirgum, un tur nebūs vajadzīga  regulatora iejaukšanās, bet citos gadījumos tirgus attīstību varētu sekmēt tieši jauni regulējumi.

Jaunie nozares attīstības virzieni, protams, būtiski ietekmēs arī Īrijas ekonomiku. Tāpēc Īrijas regulators ComReg jau laikus pēta, kā nākamajos piecos gados varētu attīstīties nozares tirgus, lai palīdzētu izvairīties no iespējamiem sarežģījumiem un sniegt konsultācijas uzņēmumiem vai iedrošināt potenciālos investorus. Attīstības stratēģijas pētījumu paredzēts publicēt šovasar. Tajā tiks aplūkota arī IT&T nozares attīstības ietekme uz sabiedrības sociālo labklājību.

 

 

 

Ielūkosimies nākotnē!

Pazīstamais Nobela prēmijas laureāts (1922. g.) fiziķis Nils Bors reiz teicis: - Prognozēt ir ļoti grūti, īpaši tad, ja jāprognozē nākotne. - Tas ir vēl jo grūtāk, ja jāprognozē veselas tautsaimniecības nozares nākotne, īpaši, ja tā ir tik dinamiska kā telekomunikācijas, kur daudzas prognozes piepildās krietni ātrāk nekā paredzēts.

Tādā nelielā atvērtas ekonomikas valstī kā Īrija noteikti nepieciešama vibrējoša, moderna un konkurētspējīga elektronisko sakaru industrija, kas vienlaikus ir gan lielākā ieguldītāja, gan arī vitāls būvmateriāls nacionālo ambīciju sasniegšanai.

 

Tendences

·       Fiksēto līniju pārklājums ir stabilizējies: fiksētā tīkla pakalpojumus joprojām lieto 79 % mājsaimniecību. Tāpat kā citās ES valstīs arī Īrijā tas notiek, daļai klientu pārejot tikai uz mobilo saziņu vai VoIP balss pakalpojumiem. 

 

·       Lai gan arī mobilo lietotāju skaits Īrijā ir stabilizējies, tam vēl ir samērā liels izaugsmes potenciāls, jo tam ir ekonomisks pamatojums – samērā augstais iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju. Protams, tas visticamāk varētu notikt tad, ja mobilo pakalpojumu tarifus pazeminātu vēl vairāk un plašāk  tiktu  izmantoti 3G pakalpojumi.

 

·       Platjoslas pakalpojumu izplatība uzņem lielākus apgriezienus, neraugoties uz Īrijas nedaudz palēnināto tempu pēdējos divos gados.

 

·       Platjoslas pakalpojumu izplatību daļēji ierobežo PC izplatība, kurus šobrīd izmanto aptuveni 47 % mājsaimniecību. Šābrīža iniciatīvas alternatīvajā bezvadu platjoslas piekļuvē (FWA) nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt konkurenci platjoslas pakalpojumu tirgū.

 

·       Dažādu Īrijas regulatora izdoto normatīvo aktu rezultātā nozarē vērojama konkurences pastiprināšanās pakalpojumu (CPS, WRL) tirgū, turpretī uz infrastruktūru bāzēta konkurence aizvien sašaurinās. Konkurencei pakalpojumu tirgū vēl vairāk pastiprinoties, tā neizbēgami novedīs pie infrastuktūras konkurences palielināšanās, jo patērētāji vēlas aizvien sarežģītākus un dažādākus pakalpojumus. Vairumtirdzniecības produktu piedāvājums jau sasniedzis tādu pakāpi, ka alternatīvie operatori (piemēram, Smart Telecom) var apkopot tradicionālos balss, piekļuves un platjoslas pakalpojumus vienā mazumtirdzniecības piedāvājuma paketē. Šāda tendence var nopietni ietekmēt konkurenci Īrijas elektronisko sakaru tirgū un stimulēt platjoslas pakalpojumu izplatību.

 

Trīs scenāriji

Nākamajos piecos gados elektronisko sakaru tirgus Īrijā varētu attīstīties pēc viena no trijiem iespējamiem scenārijiem:

Aktīvās attīstības scenārijs (Fibre-nation).  Šis ir pozitīvs scenārijs, kuru raksturo konkurētspējīgs tirgus un investīcijas telekomunikāciju infrastruktūrā, sistēmās un pakalpojumos. Tas iespējams, ja no 2005. līdz 2010. gadam valstī būs vērojama stabila ekonomikas augšupeja, kura pozitīvi ietekmēs arī elektronisko sakaru nozari. Tas savukārt rosinās gan eircom, gan citus operatorus aktīvāk investēt fiksēto, mobilo un optisko kabeļu tīklu infrastruktūrā (gan maģistrālajos, gan piekļuves tīklos). Turklāt pēc valdības iniciatīvas izveidotā optiskā pilsēttīkla (MAN) infrastruktūra nodrošinās tīkla piekļuves iespēju (ar FWA un LLU palīdzību) arī jaunajiem tirgus dalībniekiem, ļaujot viņiem veidot pašiem savu infrastruktūru.  Rezultāts – spēcīga konkurence, daudz jaunu pakalpojumu.

 

Pasīvais jeb snaudas periods (Hiber-nation). Šis ir ne tik pozitīvs scenārijs, kad nelielais pieprasījums un nespēja piesaistīt privātās investīcijas infrastruktūras modernizācijai un mūsdienīgiem pakalpojumiem var novest pie daudz lēnākas jaunu telekomunikāciju pakalpojumu ieviešanas, tādējādi ierobežojot arī gala lietotāju ērtības un ieguvumus.

Ekonomikas attīstība valstī kļūst lēnāka (var teikt arī - vienmērīgāka, bez straujiem izrāvieniem), tā sāk līdzināties vidējam Eiropas valstu līmenim,  samazinās investīcijas elektronisko sakaru tirgū, pakāpeniski palielinās darbaspēka vērtība. Tā kā nav nedz spēcīgas konkurences draudu, nedz alternatīvo operatoru lielu investīciju, arī lielajam eircom nav īsta stimula investēt līdzekļus jaunos pakalpojumos vai infrastruktūrā. Investīciju trūkums palēninājis arī fiksēto platjoslas un kabeļu  pakalpojumu ieviešanu, tā kā klientiem neatliek nekas cits, kā paļauties uz mobilajiem  pakalpojumiem. Tā savukārt ir laba iespēja parādīt, ko īsti spēj 3G, - vai mobilā platjoslas platforma UMTS ir gatava kļūt par vadošo platjoslas piekļuves tehnoloģiju. Protams, lai šāds scenārijs piepildītos, vajadzīgas valsts investīcijas tīkla infrastruktūrā.

No otras puses, mazāks klientu pieprasījums pēc pakalpojumiem nekādi nestimulē privāto investīciju ieguldītājus. Garāks ekonomikas lejupslīdes posms padarījis Īriju mazāk pievilcīgu starptautiskajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, samazinājusies arī pieredzējušo augstas klases speciālistu bāze, kas aizplūdusi no šiem uzņēmumiem. Patērētāji galvenokārt izmanto ierastos pakalpojumus, kas viņiem visvairāk nepieciešami, izmantojot tradicionālās galiekārtas (mobilie tālruņi – balsij un teksta īsziņām, PC – e-pastam un internetam, TV – apraidei un video u. tml.). Sabiedrības attieksme pret jauniem pakalpojumiem un jaunām tehnoloģijām kļūst visai skeptiska, pat noraidoša. Rezultātā uzvaru svin daudz rosīgākie datorvīrusu un spiegu programmu rakstītāji. Pats par sevi saprotams, ka šādu negāciju un pesimisma apstākļos nekādu atsaucību negūtu nedz tīklu, tehnoloģiju un pakalpojumu konverģence, nedz citi jaunievedumi. 

 

Semiaktīvais periods – abu scenāriju apvienojums (Fibre-Hiber-nation). Šajā scenārijā fiksētā tīkla operatori aktīvāk pievēršas VoIP, uztverot balsi kā pakalpojumu, kuru var apvienot paketēs kopā ar platjoslas piekļuves piedāvājumu. Zemās fiksētā tīkla balss pakalpojumu cenas ļauj klientiem turpināt izmantot tos un paralēli lietot arī mobilos balss pakalpojumus. Fiksētā tīkla operatori plašāk izvērš fiksēto un mobilo tehnoloģiju konverģenci FMC un izmanto virtuālo operatoru MVNO (Mobile Virtual Network Operator) piedāvājumu, lai varētu ieviest vienas pieturas telekomunikāciju pakalpojumu paketes.

No otras puses, tā kā fiksētie tīkli tikpat kā neattīstās, sasparojas mobilie operatori, lai turpinātu palielināt savu tirgus daļu balss pakalpojumos. Viņi aizvien plašāk ievieš platjoslu pakalpojumus gan ar FMC, gan ar progresīvu mobilo tehnoloģiju palīdzību, palielinot iespējas ne vien aizvietot fiksētos balss sakarus ar mobilajiem, bet arī izmantot interneta telefonijas pakalpojumus. Tātad klientu piesaistīšanai viņi izmanto tieši to pašu metodi, kādu piedāvā fiksētā tīkla operatori – internetu. Rezultātā vairs nav iespējams atdalīt fiksētos balss pakalpojumus no mobilajiem un izveidojas apvienotais tirgus – fiksētie mobilie balss pakalpojumi.

 

Vai ķeltu tīģera nākotne atkal valsts rokās?

Pilsēttīkli

Īrijas Komunikāciju, jūras un dabas resursu departaments no valsts un Eiropas reģionālās attīstības fonda investējis 65 milj. eiro reģionālās platjoslas programmas pirmajā fāzē, lai kopā ar vietējām pašvaldībām izveidotu 26 optiskās šķiedras kabeļu pilsēttīklus lielākās un mazākās pilsētās (šajās pilsētās MAN tīkli jau ir pabeigti vai sākti būvēt). Valstij piederošo platjoslas infrastruktūru pārvalda tehnoloģiju firma E-Net, kas atrodas Limerikā un ar kuru noslēgts pakalpojumu koncesijas līgums uz 15 gadiem. E-Net darbojas kā vairumtirgotājs, kurš operatoriem piedāvā platjoslas infrastruktūru. Katrs MAN tīkls plānots tā, lai ļautu operatoriem ērti izveidot savienojumus un starpsavienojumus. E-Net  noteiktās cenas visiem MAN centriem būs standartizētas.

MAN tīklu otrā fāze sākās 2004. gada jūnijā. Pavisam ar šādiem tīkliem projekta trijos gados paredzēts apgādāt 92 pilsētas, kurās ir vismaz 1500 iedzīvotāju un kurās līdz šim nebija privāto operatoru platjoslas tīklu. Projekta  budžets – 35 miljoni eiro katru gadu, tātad kopā 105 miljoni.

Īrijas valdība finansiāli atbalsta arī citus elektronisko sakaru projektus, kuru mērķis ir piekļuve alternatīvai telekomunikāciju tīklu infrastruktūrai. Diez vai tas nozīmē, ka ķeltu tīģeris zaudējis spēkus straujajā skrējienā pakaļ veiksmei. Īrijas valdības aktīvais atbalsts IT&T nozarei, šķiet, pavisam skaidri norāda, ka deputāti patiesi domā par līdzpilsoņu labklājību informācijas sabiedrībā, nevis par personisko kabatu biezumu. Droši vien atradīsies kāds, kas īru valdībai pārmetīs privātuzņēmumu atbalstu. Protams, var jau neatbalstīt nevienu un grauzt nagus valdības sēdēs. Bet var arī paturēt prātā senu tautas gudrību: kas reiz jau bijis bedrē, otrreiz centīsies tajā vairs neiekrist. 

Gunta KĻAVIŅA

 

Resursi internetā:

www.comreg.ie - Īrijas regulatora mājaslapa

www.cso.ie  - CSO Ireland, Information Society Statistics

 

 

Vārdnīca:

WLR - Wholesale Line Rental