Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Te ir ielaboti visi dalībnieku labojumi. Kas dzīvo Latvijas virtuālajā mājā?

   

Diskusijas dalîbnieki

 

Brīvu piekļuvi tīmeklī publicētai informācijai mūsdienās var uzskatīt par nacionālo bagātību. Protams, ar nosacījumu, ka tā tiek regulāri atjaunota, ir precīza, vispusīga un viegli atrodama. Cik plaša, noderīga un kvalitatīva ir Latvijas interneta informācija par mūsu valsti un tās galvenajām spēka artērijām - izglītību, kultūru, vēsturi, tūrismu? Vai interneta resursi palīdz veidot pozitīvu Latvijas tēlu? Kādas ir informācijas sabiedrības attiecības ar e-pārvaldi, elektronisko parakstu un topošo valsts portālu latvija.lv? Par šādām un līdzīgām tēmām šoreiz SP aktuālajā diskusijā spriež nozares eksperti Ina GUDELE (E-pārvaldes sekretariāta vadītāja), Jānis BIČEVSKIS (LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas vadītājs), Andrejs VASIĻJEVS (Tilde programmatūras direktors), Māris RUĶERS (Juridiskā biroja E-sabiedrības risinājumi direktors) un Raimonds CERŪZIS (Latvijas institūta direktora vietnieks).

 

- Vai un cik daudz mēs zinām par tiem Latvijas interneta resursiem, kuru mērķis ir sniegt valstij un tās iedzīvotājiem informāciju par Latvijas vēsturi un kultūru, likumdošanu, vietējo pašvaldību darbību, izglītības iespējām utt.? Vai jums zināms vismaz aptuveni, cik Latvijā varētu būt šādu portālu, vortālu un mājaslapu? 

I. Gudele: - Manuprāt, ne Latvijā, ne kādā citā valstī nav neviena cilvēka, kas varētu pateikt, cik Latvijā vai pasaulē ir mājaslapu vai portālu. Reāli izzūd arī radikālā atšķirība starp mājaslapu un portālu, ko vēl pirms dažiem gadiem varēja pietiekami skaidri definēt. Tagad jebkura privātpersona var izveidot plašu mājaslapu, piemēram, zem domēna tvnet/maris..., ar tik lielu apmeklētāju skaitu, kas līdzinās portāla popularitātei. Nemaz jau nerunājot par draugiem.lv fenomenu! Vienlaikus daži portāli ir tik vienmuļi un garlaicīgi, ka drīzāk līdzinās statiskai mājaslapai.

- Šķiet, reiz bija izdots pat mājaslapu un portālu katalogs.

I. Gudele: - Tādu katalogu divus gadus izdeva Interneta asociācija kopā ar TeleMedia. Tur mājaslapas tika klasificētas gan pēc nozarēm, gan pēc firmām, bija arī privātpersonu lapas. Tas bija eksperimentāls projekts, kura galvenais mērķis - popularizēt mājaslapas kā tādas.

R. Cerūzis: - Droši vien mērķtiecīgāk būtu apzināt un galu galā arī saskaitīt tās mājaslapas un portālus, kas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem būtiskām tēmām. Tās ir mājaslapas, kuras ir noderīgas iedzīvotājiem un pilda kādu valstisku funkciju vai veido Latvijas tēlu. Nebūtu grūti apzināt iestāžu un pašvaldību mājaslapas, kuras uztur un finansē valsts.

A. Vasiļjevs: - Manuprāt, interneta attīstībā ir noslēdzies cikls, kad tīmekli vajadzēja piepildīt ar saturu, kad vajadzēja lielāku dažādību, vairāk lapu, vārdu sakot, kvantitāti. Tagad sācies nākamais cikls - informācijas kvalitāte, uzticamība un iespēja ātri atrast tieši to, kas vajadzīgs.

- Tas varētu nozīmēt, ka sākusies interneta satura nākamā paaudze, gluži tāpat kā runājam par nākamās paaudzes tīkliem un mobilajiem tālruņiem?

A. Vasiļjevs: - Tieši tā arī ir loma, kuru pilda portāli. Kā saprotu, arī iecerētā portāla latvija.lv loma ir palīdzēt interneta lietotājiem ērtāk un vieglāk atrast informāciju, nemaldoties neskaitāmos tīmekļa labirintos.

I. Gudele: - Pirmajai elektroniskā satura paaudzei bija raksturīgs tikai statiskais teksts un attēli, bet tagadējai - audio un video faili. Nākamā paaudze iezīmēsies ar dinamisku un interaktīvu tiešsaistes informāciju videofailu, audiofailu vai tekstu veidā (t. s. dzīvās kameras), kas gan Latvijā vēl nav īpaši izplatīta.

A.Vasiļjevs: - Viena no problēmām interneta satura attīstības jaunajā fāzē ir arī autortiesību jautājums. Būtu jārada mehānisms, kā legāli, bez milzu problēmām, varētu publicēt saturu un nokārtot autortiesības. Profesionāliem starpniekiem būtu jāpalīdz noslēgt līgumi ar fotogrāfiju, tekstu, mūzikas un videofragmentu autoriem. Interneta vidē vajadzētu līdzīgu sistēmu, kāda izveidota televīzijā un radio, - tur darbiniekiem pašiem nav jāmeklē mūziķi, lai nokārtotu autortiesības. Turpretī par interneta satura autortiesībām nav pie kā vērsties, izņemot pašus autorus. Rezultātā Latvijas interneta kartē ir daudz pelēku vai pat melnu punktu, kur netiek ievērotas satura autoru tiesības.

J. Bičevskis: - Latvijas Universitātes vadība nesen pieņēma lēmumu, ka internetā oficiāli tiks publicēti visi studentu diplomdarbi. Mēs jokojam, ka turpmāk citu augstskolu diplomdarbi būtiski uzlabosies, jo tie būs pilni ar LU gudrinieku citātiem. Tas noteikti varētu pieliet eļļu ugunī, jo paši autori sāks uzraudzīt autortiesību pārkāpējus, ja to nedarīs valsts institūcijas. Domāju, ka šis ir ļoti nopietns pavērsiens interneta autortiesību jautājumā. Tā kā uzmanieties, špikotāji!

- Nereti gadās, ka, pat atrodot pareizo mājaslapu, tur nav vajadzīgās informācijas. No otras puses, kaut kur dziļi tīmeklī varbūt paslēpušās lapas ar ļoti noderīgu informāciju, kuras netiek popularizētas. Ja tām nav banera vai saites kādā lielā mājaslapā vai portālā, tām ir maz apmeklētāju un drīz vien tās izzūd no tīmekļa.

J. Bičevskis: - Saskatu te divas problēmas. Pirmkārt, internets ir pārbagāts ar informāciju, un tā beidzot jāsāk vērtēt - gluži tāpat kā grāmatas vai filmas. To jau dara LU profesors Agnis Andžāns skolu materiālos, izvērtējot, vai materiāls ir interesants, vai to vērts lasīt vai arī tam nav jēgas tērēt laiku. Šādu recenzēšanas funkciju netieši veic arī saišu portāli, jo, tos veidojot, tiek atdalīti graudi no sēnalām. Saites parasti mēdz būt uz nopietniem un atbildīgiem materiāliem, bet tās nav jāuzstāda uz gadījuma lapām. Otra problēma saistīta ar Nacionālo bibliotēku. Tās uzdevums ir fiksēt visu, kas bijis publicēts Latvijā, ieskaitot internetu, bet katra mājaslapa jau ir publikācija. Kā gan to visu fiksēt!

A. Vasiļjevs: - Ir pat izdomāts īpašs jēdziens interneta rasmošana, kas apzīmē interneta satura stāvokļa fiksāciju kādā konkrētā brīdī. Tapis likumprojekts, kas noteiks kārtību, kā fiksējama informācija par katru interneta publikāciju.

J. Bičevskis: - Jāņem vērā, ka interneta saturs mainās ik dienas, jābūt milzīgiem tehniskajiem resursiem, lai visu paspētu fiksēt. Viens no risinājumiem varētu būt nopietni saišu portāli. Atvērt saites un savākt jaunāko informāciju vismaz tehniski ir iespējams.

A. Vasiļjevs: - Arī nenopietno informāciju ir svarīgi savākt, jo kurš gan spēj novērtēt, kas šķitīs nozīmīgs pēc kāda laika. Šai ziņā varam pamācīties no somu pieredzes. Somijā sākts liels projekts, un tur jau ir izpētīts, ka lielākie šādu interneta arhīvu izmantotāji ir juristi un advokāti. Kad rodas konflikti par nepatiesas vai apmelojošas informācijas publicēšanu, var paskatīties attiecīgā brīža materiālos.

- Būtu ļoti labi, ja Latvijas iedzīvotājiem svarīgu informāciju varētu atrast, piemēram, pašvaldību portālos. Tomēr, kā liecina E-pārvaldes sekretariāta nesenais pētījums, tikai 20 procenti jeb 83 no 417 pašvaldībām, kuras atsūtīja aizpildītas anketas, ir savas mājaslapas.

M. Ruķers: - Vēl nesen daudzās mazās pašvaldībās ne tikai mājaslapu un interneta, bet arī citi jautājumi vispār netika risināti, jo nebija skaidrības, kas būs ar administratīvo reformu. Kad stājās spēkā Administratīvā procesa likums, piedāvāju dažādus lekciju kursus un braukāju uz pašvaldībām. Daudzviet tieši neskaidrās perspektīvas dēļ bija noraidoša attieksme.

I. Gudele: - Ja pašvaldības vadība ir gatava izmantot mājaslapas, lai informētu pagasta iedzīvotājus un lai piesaistītu tūristus, tas ir ļoti apsveicami, un tā arī notiek. Šī tendence un arī izpratne attīstās ļoti strauji. Tajos pagastos, kur pašvaldību izpratnes nav, mājaslapu veidotāji un uzturētāji nebūt nav saistīti ar pagasta vadību, - tie ir skolēni, bijušie pagasta iedzīvotāji (studenti) vai citi vietējie entuziasti un patrioti, kuriem rūp, cik mūsdienīgi tīmeklī izskatās dzimtais pagasts.

- Arī Zelta skudras konkursa dalībnieki bieži veido pagastam veltītas mājaslapas, tikai tās reti turpina eksistēt un saturs netiek atjaunots, jo pēc konkursa entuziasms parasti noplok.

I. Gudele: - Protams, mājaslapu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Daļa no tām ir kvalitatīvas un bagātas ar praktisku informāciju tūristiem - kur var garšīgi paēst, kur pārnakšņot par pieņemamu cenu, kādi objekti apskatāmi. Tas interesē ne tikai ārzemju tūristus.

R. Cerūzis: - Mani profesionāli vairāk interesē, kāds ir Latvijas tēls, raugoties ārzemnieka acīm, kādu informāciju var iegūt ārzemju lietotājs gan par valsti kopumā, gan par katru pašvaldību. Veiksmīgas mājaslapas ir arī mazākās pilsētās. Bet ir pagasti, par kuriem informācija nav pietiekami detalizēta. Tomēr kāpēc gan pašvaldību mājaslapās neizmantot to pašu saišu portāla principu, kas jau te tika minēts? Ārzemnieki lielākoties meklē informāciju par rajona vai novada centru, lai caur šo lielo mājaslapu, kas izveidota gan kā informatīva vide, gan kā interneta katalogs, varētu nokļūt konkrētajā pagastā. Ja nevar nokļūt, tas nozīmē, ka par šo pagastu nav pārbaudītas, uzticamas informācijas.

- Kas atbild par pašvaldību mājaslapu uzturēšanu, kam jāgādā par saturu? Varbūt atbalstu vai vismaz rekomendācijas neliedz Pašvaldību savienība?

J. Bičevskis: - Šobrīd nav neviena reglamentējoša dokumenta, kas noteiktu atbildību par pašvaldību mājaslapu saturu un uzturēšanu. Pašreiz viss tiešām iet pašplūsmā. Jā, varam pārmest, ka pagasts nav ievietojis informāciju par saviem tūrisma objektiem, bet vai tā maz ir viņu funkcija! Protams, viņi ir ieinteresēti, lai pagastā attīstītos tūrisms un uzņēmējdarbība, bet sniegt šādu informāciju ir tūrisma firmu uzdevums. Valsts ir kā liels kuģis, kurš gan stabili peld uz priekšu, bet nespēj manevrēt un ātri kustēties. Tostarp uzņēmēji kā mazas zivtiņas kustas daudz ātrāk, spēj elastīgi reaģēt, un viņiem kā profesionāļiem arī vajadzētu uzticēt šo darbu. Valstij vajadzētu uzņemties tikai reglamentējošo funkciju.

A. Vasiļjevs: - Pozitīvi ir tas, ka izdota MK instrukcija, kāda informācija valsts iestādēm jāpublicē mājaslapās, un tas vismaz ļauj orientēties, aptuveni kādā veidā tam jānotiek.

I. Gudele: - Tas pagaidām ir vienīgais dokuments, uz kuru pamatojas valsts institūcijas. Tomēr šis jautājums ir risināms plašāk, tāpēc mūsu sekretariāts un nacionālā portāla latvija.lv darba grupa ierosinājusi reglamentējoša dokumenta izstrādi. Tas ļoti precīzi noteiks, kāda informācija nepieciešama valsts un pašvaldību mājaslapās, jo šobrīd pašvaldību lapas nekādā veidā netiek reglamentētas. Tas ir tuvāko mēnešu uzdevums. Starp citu, svarīgi, lai arī pašvaldību domēni būtu atpazīstami, nevis šifrēti vai pat kuriozi. Piemēram, kādas reālas pašvaldības e-pasta oficiālā adrese ir minka@one.lv. Nezinu gan, vai tas ir pagastveča uzvārds vai iesauka.

M. Ruķers: - Var jau būt, ka vajag reglamentēt, bet, no otras puses, nevar taču regulēt visu, citādi visas lapas būs vienādas. Esmu pētījis skolu mājaslapas. Dažām skolām ir tikai sākumlapa - pārējā informācija ir tapšanas stadijā. Citi ir izveidojuši ko vairāk. Ja sāktu regulēt pašvaldību un vēlāk, kas zina, arī skolu (t. i., pašvaldības iestāžu) mājaslapas, tas var novest pie pretējā efekta. Turklāt arī pašvaldībām mājaslapas ir svarīgs konkurences arguments. Pašvaldība bez tās jau a priori zaudē konkurences cīņā: ja, piemēram, potenciālais lieluzņēmējs izvēlas sadarbības partneri, viņš vispirms meklēs informāciju internetā. Tāpēc, manuprāt, būtu jānorobežojas no regulācijas, atstājot to pašregulācijas ziņā.

R. Cerūzis: - Šķiet, šajos jautājumos arī citās valstīs ir diezgan liela neskaidrība. Valsts iestāžu un pašvaldību elektronisko resursu attīstībā vērojami divi modeļi: pirmais mēģina visas iestādes sakoncentrēt vienā interneta resursā un pašiem nemaz neveidot atsevišķas mājaslapas. Piemēram, Zviedrijai ir kopējs resurss - valdības portāls, kur ir visas ministrijas un ar tām saistītās iestādes. Lietotājiem nav jāiegaumē daudz domēnu un adrešu, pietiek, ja ievada vienu - sweden.gov.se. Otrais ir izkliedētais modelis - informācija sabārstīta pa dažādiem domēniem. Tas, kā esmu novērojis, ir ļoti tipiski Centrālajai un Austrumeiropai,  kā arī Latvijai. Raksturīgi, ka katra iestāde un pašvaldība cenšas izkarot sev atsevišķu domēnvārdu un izveidot mājaslapu, tādējādi it kā uzlabojot atpazīstamību. Vai tas ir labāks variants nekā centralizētais - grūti teikt. Tas rada arī sarežģījumus informācijas atrašanā.  

- No vienas puses, centralizētais portāls nav nekas slikts, bet kā elektronikas laikmetā var nebūt savas mājaslapas! Jūs ļoti labi zināt, cik šķībi visi skatās uz uzņēmumiem, kuriem tādas nav, - tas ir pirmais nosacījums sekmīgākai konkurencei.

R. Cerūzis: - Konkurence no vienas puses ir pašregulējoša un ar pozitīvu attīstības tendenci, no otras puses - ja ir daudz konkurentu informācijas tirgū, tad patērētājam ir grūti izšķirties. Bet, ja viņam ir skaidri pateikts, ka informācija par valsti, par e-pakalpojumiem turpmāk būs atrodama portālā latvija.lv, par pašvaldībām - pasvaldiba.lv, tad viņam ir viegli orientēties. Citādi šī valsts iestāžu konkurence ar individuālām mājaslapām patērētāja dzīvi nekādā gadījumā neatvieglina.

- Tik daudz dzirdēts un lasīts par iecerēto valsts tēla portālu latvija.lv, ka beidzot jātiek skaidrībā, kāpēc šāds projekts top, ko tas dos sabiedrībai un kā atvieglos informācijas meklēšanu.

A. Vasiļjevs: - Labi, ka beidzot pievērsta uzmanība jautājumam par vienotu, atpazīstamu un viegli atrodamu interneta resursu latvija.lv. Tomēr ar projekta realizāciju vien nepietiks. Manuprāt, galvenā iepriekšējo projektu problēma bija tāda, ka tiem bija sākuma un beigu termiņš, nebija iespējas nodrošināt uzturēšanu un ilgtermiņa attīstību. Svarīgi ir arī nodalīt auditorijas, uz kurām ir vērsts šis Latvijas kopīgais portāls, jo tās ir pilnīgi atšķirīgas. Viena ir ārzemnieki, kuri vēlas atbraukt uz Latviju tūrisma braucienā vai darījumos, un pavisam citas vajadzības ir Latvijas iedzīvotājiem. Te var likt lietā līdzšinējo pozitīvo pieredzi: Latvijas institūts lieliski apkopo informāciju, kas ir vajadzīga tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, bet lvonline.lv un citu portālu pieredze noderēs, sniedzot pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Ļoti svarīgi ir iesaistīt arī pašvaldības, lai šī informācija integrētos dažādos līmeņos. Projekta mērķis ir radīt vienotu vārteju, caur kuru iedzīvotāji varēs iegūt informāciju un saņemt e-pakalpojumus gan no valsts, gan pašvaldību iestādēm.

J. Bičevskis: - Atgriezīšos pie lvonline.lv idejām, kas tapa pirms pieciem gadiem projektā Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkls. Toreiz šai situācijai tika rasts risinājums - saišu portāls. Tas ir kā kupols, no kura varam kā pa sastatnēm nonākt dažādos līmeņos - pēc administratīvās struktūras, pēc nozarēm vai pēc dzīves notikumiem. Mūsu idejas toreiz tika saprastas, un tā arī izveidojās lvonline.lv. Diemžēl Latvijā neatradās organizācija, kas spētu šo portālu kopt un uzturēt, tāpēc tagad tas nav pieejams. Latvijai ir bēdīga pieredze daudzos šādos projektos, kuri ir palaisti tautās un nav attīstīti tālāk. Iemesli - visdažādākie. Pietiek jau ar vadības maiņu. Vērtējot objektīvi, kā Latvijas iedzīvotājs varu teikt, ka man aktuāls šķiet pakalpojumu portāls, lai atrisinātu konkrētas situācijas.

I. Gudele: - Ir pilnīgi nepareizi salīdzināt latvija.lv un lvonline.lv. Latvija.lv ir Latvijas valsts tēlu reprezentējošs portāls, bet lvonline.lv savos pirmsākumos tika būvēts kā elektronisko pakalpojumu portāls. Drīzāk lvonline.lv ir viena no latvija.lv sastāvdaļām.

- Tad jau sanāk, ka tie nemaz tik ļoti nekonkurē, kā bija lasāms populārāko portālu informācijā.

I. Gudele: - Nē, tie nekonkurē, bet viens otru papildina.

- Kādā stadijā patlaban ir valsts iepirkuma nolikums par latvija.lv?

I. Gudele: - Mūsu nacionālajā programmā ir projekts, kura uzdevums ir atdzīvināt visu, kas bija pakalpojumu portālā lvonline.lv. Kad sākām pie tā strādāt, sapratām, ka īstenībā mums nav vienota portāla, kurā būtu apkopota informācija par Latviju kā valsti, par tās tūrisma objektiem, par iedzīvotājiem draudzīgu vidi, tāpēc nonācām pie domas par vienota saišu portāla izveidi, kurā būs atrodama visa informācija, kas vajadzīga Latvijas iedzīvotājiem.

- Tikai Latvijas iedzīvotājiem?

I. Gudele: - Arī ārzemniekiem, jo viņi diez vai zinās, ka ir, piemēram, tāda Latvijas institūta mājaslapa li.lv, kurā ir viņus interesējoša informācija par mūsu valsti. Daudz vieglāk un loģiskāk ir meklēt to domēnā latvija vai latvia, jo vairāk tāpēc, ka tā ir jau daudzviet ieviesusies ES valstu prakse. Patlaban jau reģistrēts domēna vārds populārākajās svešvalodās - latvia.lv, lettland.lv, lettonie.lv, kā arī latvia.eu, lettland.eu, lettonie.eu  un lv.eu.

- Kādu jūs redzat šo topošo portālu, kāda būs tā navigācija?

I. Gudele: - Būs vairāku valodu izvēlnes. Pēc ES ieteikuma esam izvēlējušies sešas valodas - latviešu, krievu, angļu, franču, vācu, spāņu. Sākumlapā uzreiz varēs redzēt galvenās sadaļas - informāciju par valsti, par valsts pakalpojumiem, tūrismu, kultūru, izglītību, medicīnu u. c.

- Vai tas nozīmē, ka portāls latvija.lv pats nekādu saturu neģenerēs, arī ziņas ne?

I. Gudele: - Nē, tur nav paredzēts publicēt ziņas, bet var ielikt saiti uz ziņu aģentūru mājaslapām.

- Kā varētu notikt sadarbība ar tām mājaslapām, uz kurām būs saites?

I. Gudele: - Slēgsim līgumus ar informācijas turētājiem. Bet, lai izlemtu, uz kurām lapām likt saites, uz kurām ne, - to vajadzētu izvērtēt īpašai darba grupai. Tai arī būtu jāseko, vai šajos informācijas avotos tiek atjaunots saturs, vai tas ir pilnvērtīgs, vai neparādās informācija, kas grauj valsts prestižu. Katrs avots, uz kuru portālam latvija.lv būs saite, atbild gan par savas informācijas aktualizēšanu, gan par tām lapām, uz kurām viņiem tālāk ir saites. Protams, ka būs pirmais, otrais un tālāki saišu līmeņi. Varēs nonākt pat līdz privātpersonas mājaslapai (piemēram, Latvijas ainavu foto, mūziķu grupas utt.). Nav jāveido viss no jauna, var izmantot to, kas jau ir, citādi mēs nonāktu pie tās pašas problēmas, kas bija lvonline.lv - nebūtu, kas uztur informāciju.

- Kāpēc tad jāgatavo valsts iepirkuma nolikuma projekts un jārīko konkurss, ja viss jau ir tagad skaidrs?

I. Gudele: - Jāatrisina jautājums, kas par ko atbildēs, kāda būs sadarbība.

J. Bičevskis: - Jāizlemj, kādas funkcijas paliks valsts (e-pārvaldes sekretariāta) pārziņā un kuras uzņemsies ārpakalpojumu sniedzēji. Pienākumi jānostiprina likumīgā ceļā, lai to izpildi neietekmētu uzņēmumu vadības maiņa. Sekretariātam nevajadzētu uzņemties kontroles funkciju. Tā pārziņā varētu palikt vienīgi redkolēģija. Pārējais - ārpakalpojumi.

I. Gudele: - Pilnīgi piekrītu. Arī pašvaldību mājaslapas taču nav jātaisa ne pagastvecim, ne sekretārei. To valsts pasūta privātiem uzņēmējiem, profesionāļiem. Nav jāpieņem darbā programmētāji, bet cilvēki, kas spēj definēt viņu darba uzdevumu.

-Topošā valsts portāla izveidei un MK portāla atjaunošanai piešķirti 87 000 latu. Projekts tiek realizēts kā daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta E-pārvaldes portfelis. Kādiem nolūkiem galvenokārt paredzēti šie līdzekļi?

I. Gudele: - Finansējums ir paredzēts latvija.lv satura tulkojumiem, lai gan visās svešvalodās nebūs tik daudz informācijas kā latviski - tikai tā, kas varētu interesēt ārzemniekus. Redkolēģija izvērtēs, kurus tekstus tulkot. Svešvalodās tiks dotas anotācijas par informāciju, kas atrodama portālā.

- Tīmekļa satura attīstība un bagātināšana, aizvien jauni e-pakalpojumi gluži tāpat kā piekļuve internetam ir informācijas sabiedrības pamats. Katru gadu tiek apkopoti pētījumi par datorizglītības līmeni, sabiedrības attiecībām ar internetu un e-pastu utt. Bet vai tas ir vienīgais, kas raksturo informācijas sabiedrību, cik nopietns pamats tai ielikts Latvijā?

I. Gudele: - Informācijas sabiedrībai Latvijā beidzot pievērsta lielāka uzmanība. Svarīgi jebkuram iedzīvotājam dot iespēju izmantot informācijas sabiedrības ieguvumus, piemēram, interneta saturu. Jāatzīst gan, ka saturs latviešu valodā ir visai nabadzīgs. Vairākos lielajos portālos varam izlasīt vienu un to pašu ziņu dažādās variācijās, bet ļoti daudz jāstrādā pie dažādu pētniecisko un mācību materiālu izstrādes. Vāji attīstīta sadaļa, kas saistīta ar tālmācību. Būtu vairāk jādomā par mehānismiem, kas dotu studentiem iespēju apgūt dažādus priekšmetus tikai tālmācības veidā (protams, kārtojot eksāmenus klātienē).

J. Bičevskis: - Varētu teikt, ka informācijas sabiedrība objektīvi veidojas un vēršas plašumā līdz ar interneta paaudzi, bērns iemācās strādāt pie datora ātrāk nekā vecāki, un tagad nereti bērni pamāca vecākus un vecvecākus. Informācijas sabiedrība izplatās stihiski, bet daudzos gadījumos tās pirmavots ir skola, nevis mājas. No otras puses, svarīga ir valsts iniciatīva. Lielbritānijā liela loma bija Blēram, visa tiešsaistes kustība bija viņa iniciēta. Kas ir dzinējspēks informācijas sabiedrībai Latvijā? Pavisam drīz var pienākt brīdis, kad skolās būs jāpārtrauc mācīt informātika, jo datorparks un programmatūra daudzviet ir novecojusi. Diemžēl politiķi tam naudu neatrod.

I. Gudele: - Tā gan nav tiesa. LIIS programmai ir piešķirti līdzekļi diviem gadiem - 1,6 miljoni latu. Tiek gatavoti valsts investīciju projekti 2006. gadam Tagad beidzot ir izdarīti pareizie secinājumi un ir viena atbildīgā ministrija.

- Svarīgi ir arī tas, cik aktīva ir pati informācijas sabiedrība. Te paveras plašs darbības lauks Eiropas projektu realizācijai. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Tildes terminoloģijas portāla projekts.

A. Vasiļjevs: - Eiropas terminoloģijas portāls, par kura ideju Tilde uzvarēja lielā konkurencē, ir labs stimuls valodas un terminoloģijas attīstībai. Šis starptautiskais projekts, kurā piedalās astoņi dalībnieki no septiņām ES valstīm, piedalās Eiropas Savienības E-content programmā, kuras mērķis ir veicināt satura attīstību internetā. Projekta mērķis ir apvienot šo septiņu dalībvalstu rīcībā esošās terminu vārdnīcas un interneta resursos atrodamos terminoloģijas datus, izveidojot ES mēroga portālu. Tur jebkurš interneta lietotājs varēs atrast visdažādāko nozaru (t. sk. arī datortehnikas) terminus latviešu, angļu, igauņu, lietuviešu, poļu, ungāru un citās valodās, kurās tos izdosies sameklēt.

- Tad jau var iznākt, ka visi termini var nebūt visās valodās, vismaz sākumā.

A. Vasiļjevs: - Sākumā publicēsim to, kas ir. Lai nebūtu tādu problēmu, kā bija ar ES konstitūcijas tulkojumu, kad bija dažādas interpretācijas un pat neprecīzi tulkojumi. Šis ir ļoti komplekss projekts: lai izveidotu labu interneta resursu, nepietiek ar to, ka paņem saturu un publicē to elektroniskā formā. Vajadzīga sistēma, struktūra, process, kas pastāvīgi nodarbojas ar šī satura uzturēšanu, attīstību, kopšanu. Tas nav vienreizējs pasākums.

- Kāds būs šī interneta resursa domēna vārds?

A. Vasiļjevs: - eurotermbank.com

- Kādas ir tieši Tildes funkcijas projektā?

A. Vasiļjevs: - Tilde atbild par portāla organizatorisko un saturisko pusi. Mūsu uzdevums ir arī koordinēt darbu šajā projektā

I. Gudele: - Man liels prieks par Tildi, kas ir dabūjusi finansējumu no E-Content šī portāla veidošanai. Diemžēl Latvija ir to valstu vidū, kas iesūta vismazāk projektu, jo mēs paši neesam pietiekami aktīvi.

J. Bičevskis: - Latvijai ir bezcerīgi iekļūt kā līdervalstij, piemēram, ES sestā ietvara projektos. Mums ir pasaules līmeņa zinātnieki, kuri nekad netiks tur atzīti, ja vien viņu projekti nebūs iesūti ar kāda Eiropā pazīstama zinātnieka vai iestādes starpniecību. Latvijai vēl nav iedalīta vieta pie Eiropas siles, arī informātikā ne.

I. Gudele: - Acīmredzot latviešu mentalitāte nav pietiekami agresīva. Tas drīzāk varētu izdoties, vairākiem nelieliem uzņēmumiem apvienojot spēkus, lai izveidotu projektu izstrādes fondu. Latvijā šāda sistēma joprojām nedarbojas, bet citās valstīs to itin sekmīgi izmanto. Protams, mums vajadzīgi arī lobiji, kas skaidrotu mūsu idejas, sagatavotu augsni Briselē. Šobrīd zinu tikai vienu cilvēku no Latvijas - Ati Kapenieku (RTU Tālmācības studiju centra direktors), kas regulāri brauc uz Briseles institūcijām, aktīvi cīnās par saviem projektiem, un viņam tas ir izdevies.

- Būtisks informācijas sabiedrības attīstības nosacījums ir arī droša elektroniskā paraksta pakalpojuma un e-dokumentu aprites ieviešana valsts un pašvaldību institūcijās.

M. Ruķers: - Kad ik mēnesi 15. datumā eju uz VID un dzirdu, kā uz atskaites dokumentiem noklaudz pieci zīmogi, nodomāju, ka šī ir viena no tām iestādēm, kur ļoti drīz vajadzētu atrisināt droša e-paraksta problēmu. Tomēr diez vai šāds pakalpojums šobrīd vajadzīgs visas valsts mērogā. No vienas puses, likumā esam ieviesuši ES direktīvu, kuru paredz šādus pakalpojumus. No otras puses, svarīgi, kas vajadzīgs mums pašiem. ES direktīva papildus ļauj izvēlēties arī citus personas autorizācijas modeļus. Galvenais, lai nebūtu tā, ka aizliedzam šo drošo parakstu, kas jāgarantē visur. 

R. Cerūzis: - Neviļus rodas jautājums, kā Latvija izskatās starptautiski? Vai mēs esam ko iekavējuši, nobremzējuši? Vai kaimiņi stipri aizgājuši priekšā?

I. Gudele: - Arī daudzās citās ES valstīs joprojām nedarbojas droša elektroniskā paraksta pakalpojums. No 2005. gada 1. janvāra Latvijas valsts institūcijām ir jāpieņem elektroniski dokumenti ar elektronisko parakstu no iedzīvotājiem. Bet tos nevar pieņemt, jo nav, kas to nodrošina. Tomēr šobrīd Latvijā ir vismaz piecu dažādu veidu alternatīvie elektroniskie paraksti, kurus var izmantot savstarpējiem līgumiem. Arī šādu iespēju paredz likums. Starp citu, arī atskaites uz VID ir iespējams sūtīt elektroniski, jānoslēdz tikai sadarbības līgums. 

- Šķiet, ka beidzot arī e-paraksta jautājums pamatā atrisināts, jo MK akceptējis Latvijas Pasta un Lattelekom kā sertificēta e-paraksta pakalpojuma sniedzējus. Atliek tikai vienoties par nosacījumiem.

 I. Gudele: - Pašlaik notiek sarunas starp Lattelekom un Latvijas Pastu, lai konkretizētu sadarbības modeli. Paredzēts, ka Latvijas Pasts nodrošinās elektroniskā paraksts pieņemšanas tīklu visās pasta nodaļās, bet Lattelekom - infrastruktūru (droši datu centri un programmatūra, kas ģenerē drošu elektronisko parakstu). Ja viss noritēs, kā plānots, tad elektroniskā paraksta pakalpojums sāks darboties pēc gada - 2006. gada pirmā ceturkšņa beigās.

- E-paraksta pakalpojums nav nekāds ienesīgais, tāpēc gluži dabiski, ka Lattelekom vēlas saņemt garantijas par valsts iepirkumu.

I. Gudele: - To nav grūti saprast, jo tas ir komerciāli neizdevīgs un ļoti riskants projekts, un jābūt garantijai, ka viņi atgūs vismaz investētos līdzekļus. Tā ir arī pasaules prakse, ka valsts pirmajiem (tas nenozīmē, ka viņi būs vienīgie) sertificētajiem elektroniskā pakalpojuma sniedzējiem garantē elektroniskā paraksta valsts iepirkumu ierēdņu vajadzībām. Lattelekom prasība ir arī piešķirt prioritāti elektronisko pakalpojumu attīstībai, citādi e-paraksts nedarbosies, ja nebūs vides, kur tos izmantot. Šobrīd sarunas vēl nav noslēgušās.

- Tātad, no vienas puses, Latvijas informācijas sabiedrība vīstās laukā no zīdaiņa pamperiem, no otras puses, sperot pirmos soļus, gadās krietni daudz sāpīgu kritienu. Bet tās ir tikai normālas pārejas vecuma pazīmes.

Gunta KĻAVIŅA

 

Resursi internetā:

www.mk.gov.lv

www.eps.gov.lv

www.li.lv

www.latreg.lv

www.mazaisbizness.lv

www.latviatourism.lv

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001