Ar digitālo plaisu galā netiek arī attīstītās valstis

 

Kamēr Latvijas sabiedrība tikai pamazām aptver, ka cilvēka (ne)spēja pilnvērtīgi izmantot jaunās tehnoloģijas ikdienas dzīvē vai darbā patiešām ievērojami iespaido viņa izredzes darba tirgū vai elementāru iekļaušanos mūsdienu sabiedrībā, daudzviet attīstītajā pasaulē šī ir jau sen apzināta problēma, pret kuru gan brīnumzālītes joprojām neviens nav atradis. Tomēr pret tā dēvēto digitālo plaisu daudzās pasaules valstīs vienoti cīnās gan lielās IT un telekomunikāciju kompānijas, gan valstu valdības un sabiedriskās organizācijas.

 

Protams, nav grūti sabiezināt krāsas, atturību pret informācijas tehnoloģijām dēvējot par moderno analfabētismu vai draudot atpalicējiem ar neizbēgamu pakāpenisku izstumšanu no sabiedrības. Tomēr šādos skaļos draudos tiešām ir liela daļa patiesības. Cilvēkam, kuram tradicionālais dators joprojām ir sveša un biedējoša kaste, mūsdienās darbu iegūt neizdosies daudzās jomās, savukārt elementāras cilvēka informatīvās attīstības konkurences ziņā internetu praktiski izmantot protošie allaž būs soli priekšā digitālās plaisas otrā pusē palikušajiem.

Tomēr arī šim kokam ir divi gali – nepieciešamība panākt, lai informācijas tehnoloģijas plaši un pietiekami prasmīgi lietotu visa sabiedrība ir ļoti būtiska gan tām sabiedrības grupām, kas patlaban atrodas šajā plaisas ēnas pusē, gan IT nozarei kā tādai, jo biznesa ziņā moderno tehnoloģiju kompānijām savus pakalpojumus, protams, gribas padarīt nepieciešamus iespējami plašākam patērētāju lokam. Tātad digitālās plaisas eksistence savā ziņā kavē ne tikai modernas sabiedrības, bet arī pašas IT nozares attīstību, kura būtu straujāka, ja, piemēram, interneta pieslēgums visai sabiedrībai šķistu tikpat nozīmīgs kā telefona sakari un vairs nebūtu tik daudz cilvēku, kas joprojām spītīgi izvairās no digitālās revolūcijas.

 

Miljoni britu bez interneta

Interesants piemērs cīņā pret digitālo plaisu ir Lielbritānija – valsts, kuras valdība šai problēmai ir pievērsusies visnotaļ aktīvi, taču tās telekomunikāciju gigants BT vienlaikus prognozē, ka arī pēc 20 gadiem apmēram 40 procentiem valsts iedzīvotāju joprojām mājās nebūs sava interneta pieslēguma. Arī Lielbritānijas sakaru industrijas regulētājs Ofcom šopavasar brīdināja, ka vecāko paaudžu iedzīvotājiem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem digitālā pasaule joprojām ir nepieejama, tāpēc industrijai būtu rūpīgi jāpadomā par šo sabiedrības grupu vajadzībām.

Nesenā BT pētījuma autori uzsver, ka apmēram 23 miljoniem britu arī 2025. gadā mājās nebūs pieejams plašs būtisku pakalpojumu klāsts, ieskaitot izglītojošu vai medicīnas informāciju. Šādas prognozes pavisam komiskas padara runas, ka digitālā plaisa ar laiku izzudīs pati, jo patlaban Lielbritānijā bez interneta pieslēguma mājās ir 27 miljoni cilvēku jeb ... puse iedzīvotāju. BT analītiķi digitālās plaisas pašizzušanas ideju vērtē kā vēlamā uzdošanu par realitāti.

Jo īstenībā viss ir sliktāk, nekā izskatās – digitālā plaisa nevis sarūk, bet palielinās, jo daudzas jaunas iespējas vai aizvien tehnoloģiski sarežģītākos produktus spēj izmantot tikai tie, kas jau sen ir apguvuši vismaz IT pamatus, savukārt atpalicējiem šādos apstākļos vienkārši nolaižas rokas un nereti viņi sāk no augstajām tehnoloģijām klusībā baidīties un izvairīties principā.

- Interneta piekļuve dažādās ierīcēs ir kaut kas tāds, kam pievēršas cilvēki, kuri jau sen lieto internetu, - britu raidkorporācijai BBC norādījis BT korporatīvās atbildības direktors Adrians Hosfords. Viņš uzskata, ka cenu krišanās un platjoslas interneta pārklājuma zonas pieaugšana ir skaidri apliecinājusi, ka galvenā barjera ir tieši psiholoģiskais faktors.

- Cilvēki, kas atsakās no interneta, ir grūti pārveidojami. Viņiem nav motivācijas vai prasmju, lai izmantotu šīs priekšrocības.

Kamēr daudzi analītiķi no šīs tēmas izvairās, britu telekomunikāciju gigants mēģinājis prognozēt, kā nākotnē cilvēkus ietekmēs atteikšanās no digitālo tehnoloģiju iespējām, kas notiks, ja viņi paliks aizvien augošās digitālās plaisas tumšajā pusē. Analizējot pašreiz pieejamo informāciju un tehnoloģiju attīstības veidu, BT pētnieki kategoriski nepiekrīt optimistiem, kuri sludina, ka situāciju uzlabos lietotājiem vieglāk saprotamu iekārtu izstrāde, tādējādi pamazām digitālo plaisu padarot par vēsturi.

 

BT cer uz valdību

BT pētījuma autori aicina valdību un telekomunikāciju industriju izstrādāt jaunus pasākumus, lai pievilinātu miljonus cilvēku, kuri izvairās no digitālās revolūcijas. Lai gan mājas pieslēgumu skaits pēdējā laikā Lielbritānijā ir ievērojami pieaudzis, cilvēki, kuriem tas nav pieejams, savu iespēju ziņā ar laiku atpaliks aizvien vairāk un vairāk, brīdina BT.

Patlaban par viskritiskākajām Lielbritānijā tiek uzskatītas iedzīvotāju grupas ar zemākiem ienākumiem, vecākās paaudzes un invalīdi. Nabadzīgākās ģimenes līdz 2025. gadam kopumā veidos ceturto daļu cilvēku, kam digitālās tehnoloģijas nav pieejamas, invalīdi veidos vēl 16 procentus, bet vecāka gadagājuma cilvēki – gandrīz trešdaļu, prognozē pētījuma autori.

Hosfords uzskata, ka par problēmas risināšanu ir atbildīgas tieši tādas organizācijas kā BT. Kompānija jau ir novērojusi pozitīvus rezultātus pēc sava projekta Everybody Online, kas piedāvā interneta pieslēgumus astoņām valsts nabadzīgākajām kopienām. Vienā no šādiem rajoniem – Kornvolā, kuru nomoka augstais bezdarbs, interneta izglītības programma daudziem palīdzējusi pārrakstīt savus Curriculum Vitae un apgūt prasmi iegūt jaunas darba vietas, norāda Hosfords. Viņš uzskata, ka tieši šādi pasākumi, kas vēršas pie konkrētu kopienu konkrētām vajadzībām, ir ļoti būtiski, lai reiz pārvarētu digitālās plaisas problēmu.

- Ja mēs nepievērsīsimies šai problēmai tagad, kļūs aizvien sliktāk un cilvēkiem būs aizvien grūtāk iegūt darbu, viņu izglītības iespējas būs ierobežotas un viņi nebūs spējīgi pilnvērtīgi tikt līdzi sabiedrības attīstībai,- uzsver Hosfords.

Lielbritānijā nesen izveidota neatkarīga organizācija Digitālās iekļaušanas alianse, kuru veido gan valdības, gan industrijas pārstāvji un brīvprātīgie locekļi, kuri arī centīsies pāraudzināt cilvēkus, kas spītīgi atsakās pievērsties jaunajām tehnoloģijām.

 

Atbaida termini

Ziņojumā par to, cik labi Lielbritānijas iedzīvotāji izprot un lieto modernās tehnoloģijas, vissliktākie rādītāji ir trešās paaudzes (3G) mobilajām tehnoloģijām. 76 procenti respondentu atbildējuši, ka par tām neko nezina, ir nepareizi informēti vai nespēj tās izprast.

Daudzus britus šīs tehnoloģijas mulsina vai arī viņi tiek tik ilgi bombardēti ar informāciju, kamēr pamatīgi apjūk un pavisam atsakās no ieceres eksperimentēt ar tām. Cilvēki arī jūt, ka viņi nespētu izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, pat ja to gribētu, jo pakalpojumu cenas joprojām ir pārāk augstas, secina Ofcom neatkarīgās patērētāju nodaļas veiktā pētījuma autori.

Lai gan ierindas briti lielākoties labi saprot, ko nozīmē tādi termini kā platjosla vai digitālā televīzija, mazāk par trešdaļu izprot, ko nozīmē termins digitālā pārslēgšanās (digital switchover), kā tiek apzīmēta pārslēgšanās no analogās apraides uz digitālo, kas patlaban notiek visā Lielbritānijā. Vairums britu ir vismaz kaut ko dzirdējuši par digitālo radio, bet mazāk par pusi respondentu patiešām saprot, ko šie vārdi reāli apzīmē.

- Mūsu pētījums piedāvā skaidru redzējumu uz situāciju sakaru tirgū,- norāda Ofcom Patērētāju nodaļas vadītāja Koleta Bova. - Mēs esam nopietni nobažījušies par to, ka tik daudziem patērētājiem ir ļoti grūti pievērsties jaunajām iespējām, kas ir pieejamas telefonos, televīzijā, radio un internetā.

Ziņojumā arī negaidīti konstatēts, ka, neņemot vērā kopumā zemo izpratni par trešās paaudzes mobilajām tehnoloģijām, cilvēki ar zemākiem ienākumiem daudz biežāk savos mājokļos izmanto mobilos tālruņus, nevis analogos pieslēgumus. Tādējādi viņi saņem proporcionāli lielākus telefonu rēķinus nekā cilvēki ar augstākiem ienākumiem.

 

3G mulsina

3G tehnoloģijai Lielbritānijā tā arī neizdodas iekarot sabiedrības entuziasmu. Kādā pētījumā nesen atklājās, ka tikai četri procenti britu apsver iespēju mainīt savus mobilos tālruņus pret modernākiem, lai spētu izmantot jauno tehnoloģiju priekšrocības.

Daudzi respondenti atbildējuši, ka viņus mulsina trešās paaudzes mobilo daudzās iespējas, kas viņus beigu beigās ir nevis pievilinājušas, bet tieši atgrūdušas. Citi savukārt pauž pārliecību, ka cilvēki vienkārši neizprot, ko šīs tehnoloģijas spēj viņiem piedāvāt, raksta BBC. Jau pats nosaukums 3G sapratni neveicina un paskaidrojums, ka tas nozīmē trešās paaudzes tehnoloģijas – ne tik...

- Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc trešās paaudzes tehnoloģijas nav spējušas iekarot sabiedrību, ir tas, ka šo ierīču sniegtās elektroniskās iepirkšanās iespējas ir pārāk maz skaidrotas un reklamētas, - uzskata mobilo sakaru firmas meklēšanas servisa Fast pārstāvis Maikls Bredijs. - Viens no galvenajiem tiešsaistes tirdzniecības attīstības faktoriem bija interneta meklētāju attīstība. Trešās paaudzes mobilajām tehnoloģijām ir nepieciešama reklāma kā jaunam iepirkšanās veidam tiešsaistē. Un arī šajā gadījumā uzskatām, ka mobilajai videi ir īpaši jāattīsta meklēšanas iespējas, lai cilvēkus mudinātu pievērsties elektroniskajiem bezvadu iepirkumiem.

 

Jāieklausās visos

Ofcom pētījuma rezultāti liecina, ka tikai katrs piektais brits vēlas būt pastāvīgi informēts par tehnoloģijas attīstību. Lielā mērā šādu noskaņojumu izraisa specifiskā valoda, kurā parasti tiek skaidroti gan tehnoloģiju jauninājumi, gan to piedāvātās iespējas lietotājam, gan tas, cik visi šie brīnumi cilvēkam izmaksās.

Vecāka gadagājuma cilvēkus īpaši tracina situācija, kad viņiem ir jāmēģina saprast informāciju par jaunajām tehnoloģijām. Viņus vēl vairāk sanikno ierīces, kuras ir neērti lietot, un šī problēma ir īpaši aktuāla invalīdiem. Pētījumi liecina, ka vecuma grupā virs 65 gadiem mobilos telefonus par grūti lietojamiem atzīst divreiz vairāk invalīdu nekā pārējo iedzīvotāju.

- Tas ir brīdinājums industrijai rūpīgi ieklausīties visos savos klientus, nevis tikai jaunākajās paaudzēs, - uzsver Koleta Bova. - No biznesa viedokļa šādi rīkoties ir ļoti tālredzīgi, jo industrija riskē pazaudēt ievērojamu skaitu potenciālo klientu, ja tā nekavējoties nerīkosies.

Ofcom jau ir paziņojis, ka veidos seminārus, kuros industrijas pārstāvji varēs uzklausīt dažādu sabiedrības grupu pārstāvju domas, lai saprastu, kas ir jādara, lai novērstu šī ziņojuma atklātās problēmas. BBC vēsta, ka semināros apspriedīs arī to, kā izstrādāt skaidru un visām sabiedriski ekonomiskajām grupām viegli saprotamu informāciju par dažādām iekārtām un pakalpojumiem, kā arī mēģinās rast veidu, kā cilvēkiem atvieglot moderno tehnoloģiju cenu salīdzināšanu un kur meklēt palīdzību nepieciešamības gadījumā.

 

Valdības plāns

Lielbritānijas valdība jau ir izstrādājusi septiņu punktu plānu digitālās plaisas mazināšanai. Valdības izsludināto pasākumu galvenais uzdevums ir tādu barjeru pārvarēšana kā izmaksas, zināšanu un pašpārliecības trūkums, kas izkristalizējušies kā galvenie iemesli, kas daudzus attur no interneta un citu jauno tehnoloģiju lietošanas.

Plānā ietverta arī iecere izīrēt datorus bērniem, lai viņi mājās spētu lietot mācību materiālus, kas pieejami internetā. Tāpat iecerēts veicināt arī invalīdu iespējas gūt maksimālu labumu no interneta.

Valdības projekts pat paredz piešķirt digitālā izaicinājuma balvu tai vietējai pašvaldībai, kas spēs demonstrēt, kā internets maina tās sadarbības veidu ar pilsoņiem.

Izsludinot britu valdības plānoto pasākumu plānu, arī Lielbritānijas tirdzniecības un rūpniecības ministre Patrīcija Hjūita minēja līdzīgus iemeslus, kāpēc dažas iedzīvotāju grupas nesaņem tiešsaistes piedāvātās priekšrocības – nespēja atļauties datoru vai interneta pieslēgumu, pārliecība, ka internets nav būtisks un nepieciešams, vai prasmju un pašpārliecības trūkums, lai lietotu modernās tehnoloģijas.

Britu valdība par pamatuzdevumu izvirzījusi nepieciešamību nodrošināt, lai datori būti pieejami visiem skolēniem, īpaši tiem, kuru ģimenes tos nevar atļauties. Šajā jautājumā valdība lūgusi palīdzību arī Ofcom. Vienlaikus valdība vēlas nodrošināt, lai skolas un koledžas veicinātu plašāku izglītojošu materiālu lietošanu internetā. Visiem skolēniem iecerēts nodrošināt tiešsaistē pieejamu vidi internetā, kur noglabāt savus darbus un piekļūt mācību materiāliem.

Hjūita izteikusies, ka šī iniciatīva sākta, lai pārliecinātos, ka mūsu nācija kopumā dzīvo tiešsaistes pasaulē. Lielbritānijas valdība uzsver, ka digitālā plaisa valstī nostiprinās par spīti faktam, ka drīz ātrdarbības internets būs pieejams 99 procentiem iedzīvotāju, savukārt pakalpojumu cenas pastāvīgi samazinās, pieaugot pieprasījumam. Hjūitas rīcībā tomēr ir arī kāda pozitīva tendence, ko minēt pesimistu apklusināšanai, - situācija uzlabojas, jo ātrdarbības interneta lietotāju skaits pieaug straujāk nekā savulaik elektrības, krāsu televīzijas vai mobilo telefonu lietotāju skaits.

 

Lielbritānijas valdības izsludinātā plāna septiņi punkti

1.                  Digitālā izaicinājuma balva municipalitātei, kas piedāvā visuniversālāko tiešsaistes piekļuvi pakalpojumiem.

2.                  Shēmas izstrāde datoru izīrēšanai visas valsts skolēniem.

3.                  Tiešsaistes draudu apkarošana, strādājot kopā ar augsto tehnoloģiju industriju un policiju un izveidojot nacionālo interneta drošības centru.

4.                  Pieaugušo konsultēšanas centru UK Online paplašināšana.

5.                  Platjoslas pakalpojumu satura izstrādes veicināšana, iesaistoties gan valdībai, gan sabiedrībai.

6.                  Nodrošināt, lai centrālā valdība izmanto visas iespējas pakalpojumu sniegšanai internetā.

7.                  Uzdot Ofcom strādāt tā, lai platjoslas internets sasniegtu nabadzīgāko iedzīvotāju mājokļus.

Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli SP