Neierobežots intelektuālais potenciāls - lielisks materiāls digitālās plaisas

aizpildīšanai

 

Tikai apmēram pirms gada Latvijas virtuālā informācijas sabiedrība ir sākusi materializēties un apzināties savu eksistenci. Kāds ir tās attēls spogulī? Vai tas ir daudz vai maz, ja 30 procenti sabiedrības lieto internetu? Cik plata ir digitālā plaisa starp interneta paaudzi un pārējo sabiedrību? Kā to izlīdzināt? Skaitļi izsaka tikai atbildi aptaujas anketā, un tā ir vien interneta paaudzes ārējā čaula. Ko slēpj tās dziļākā būtība, cik nopietni Latvijas interneta paaudze izmanto Tīmekļa priekšrocības? Šos jautājumus nemitīgi uzdod ne vien E-pārvaldes sekretariāts un citas atbildīgās valsts institūcijas, bet arī pašas e-sabiedrības aktīvākie ļaudis, to skaitā Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija LITTA un IKT nozares vadošie uzņēmumi - Microsoft Latvia, IBM, LMT, MicroLink. Kopš pavasara pētījumi pārtapuši rosīgā darbībā - sācies projekta Latvija@pasaule pirmais posms. Par Microsoft Latvia īpašo lomu gan šajā, gan citos ar datorizglītību saistītos projektos stāsta uzņēmuma direktors Sandis KOLOMENSKIS.

 

- Microsoft Latvia, atbalstot projektu Latvija@pasaule, turpina Microsoft globālo iniciatīvu Unlimited Potential (UP). Nosaukums jau pats par sevi šķiet  zīmīgs, jo to var uztvert arī tā: kamēr neapsīks paša uzņēmuma radošais potenciāls, tikmēr tam būs, ko dot sabiedrībai. Kas gan var būt vērtīgāks par neierobežotu intelektuālo potenciālu! Lai pēc tā tiektos, šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir palīdzēt izglītot informācijas sabiedrību.

- Unlimited Potential ir Microsoft iniciatīva, kuru radījām, lai palīdzētu iegūt papildu izglītību tiem informācijas sabiedrības locekļiem, kuriem nav pieejas tehnoloģijām un datoriem. Microsoft gan piešķir finansējumu datorklašu un mācību programmu izveidei, gan dāvina īpašas Unlimited Potential datorapmācības programmas. Protams, labprāt dalāmies arī pieredzē, kā veidot mācību klases un kursus. Projektam Latvija@pasaule esam ziedojuši vairāk nekā 20 000 latu, programmatūru apmēram 90 000 latu vērtībā un datorapmācības materiālus.

- Kad Microsoft sāka UP iniciatīvu?

- Aptuveni pirms gada. UP tika izveidots drīz pēc Partners in Learning iniciatīvas, kuras ideja ir līdzīga, bet tā paredzēta tieši izglītības iestāžu atbalstam. Abi projekti viens otru papildina. Partners in Learning vairāk vērsts uz skolēnu un skolotāju apmācību, bet Unlimited Potential - uz pēcskolas izglītību (oficiāli UP apmācība paredzēta cilvēkiem no 15 līdz 74 gadiem, bet pārsvarā tie ir vecāki - pēc 50).

- Kas šobrīd notiek Partners in Learning iniciatīvas projektā?

- Tas turpinās jau otro gadu, un aktivitāšu ir arvien vairāk. Nesen trīs labākie Latvijas skolotāji, kuri uzvarēja konkursā par prasmīgāko un radošāko datorprogrammu izmantošanu mācību procesā, ar Microsoft sarūpēto balvu devās ceļojumā uz Stokholmu. Svarīgi, ka konkursā varēja piedalīties ne tikai informātikas skolotāji.

- Microsoft Latvia aktīvi atbalstījis arī vairākus citus projektus, piemēram, starptautisko THINK projektu invalīdu integrācijai darba vidē, Gaismas tīkla projektu, Zelta skudras mājaslapu konkursu u. c.

- Domāju, ka viena no Microsoft Latvia iniciatīvām, ar kuru mēs varētu regulāri nodarboties, ir Latvijas iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana. Pierādījies, ka vislielākos sasniegumus var gūt, izmantojot informācijas tehnoloģijas un programmatūras. Nereti pat neapzināmies, kā programmatūra spēj palīdzēt, ja tā nokļūst prasmīgās rokās: automatizēt un paātrināt ražošanas procesu, kontrolēt kvalitāti un drošību u. tml. Latvijai nav zelta un dimanta raktuvju, bet ir ļoti augsts intelektuālais potenciāls, un nevaram atļauties neizmantot to pilnvērtīgi.

- Cik plata, jūsuprāt, ir digitālā plaisa Latvijā un kā to likvidēt?

- Viedoklis par šādas plaisas eksistenci Latvijā nav veidojies subjektīvi, - tam ir arī objektīvi iemesli un fakti, kas par to liecina. Vai ir iespēja tikt pie datora un izmantot internetu? Ja tāda iespēja ir, vai pieejams piemērots saturs, vai ir iespēja gūt datorizglītību? Turklāt pat tad, ja pirmie jautājumi būtu atrisināti, ne mazāk aktuāls ir nākamais - cik uzņēmumu izmanto datortehnoloģiju tieši biznesa procesu attīstībai? Diemžēl ļoti maz. Tāpēc šobrīd digitālā plaisa atšķēlusi no pārējās sabiedrības ne tikai privātpersonas, kuras ar datoru un internetu ir uz jūs, bet arī privātuzņēmējus, kuri nav apguvuši programmatūras piedāvātās iespējas, lai spētu sekmīgāk konkurēt. Ja šādi uzņēmumi izputēs, valsts nesaņems nodokļus, tā kā šī ir ļoti svarīga valstiska problēma, kuru palīdz atšķetināt arī Microsoft iniciatīvas. 

- Tomēr ir vajadzīgs nopietns stimuls, lai sāktu mērķtiecīgi apgūt datorizglītību.

- Manuprāt, valstij ir ļoti nopietna loma šajā jautājumā, tā var stimulēt arī ar piemēru, ieviešot e-parakstu un e-pakalpojumus. Piemēram, ar rīkojumu nosakot, ka rīt kāds pašvaldību pakalpojums būs pieejams tikai elektroniskā formā. Tāds mehānisms izklausās visai skarbs un pat maz ticams, bet pēc kāda laika tas noteikti attaisnotos. Tieši tāpat ir ar intelektuālo īpašumu. Kamēr tā vērtība netiek novērtēta, nav īpaša stimula to radīt.

- Informācijas sabiedrība sākas ar skolām. Tomēr, kā man zināms, arī tur stāvoklis ir kritisks, jo trūkst līdzekļu, lai datorklasēs atjaunotu aparatūru un programmatūru. No otras puses, nevar gaidīt palīdzību tikai no privātajiem uzņēmējiem, ja nav pietiekamas valsts iestāžu ieinteresētības.

- Tehnoloģijām, kuras lieto skolā, jābūt modernām un skolēniem, beidzot skolu, jāpārzina paši aktuālākie tehnoloģiju sasniegumi, lai būtu konkurētspējīgi. Lai to varētu izdarīt, vajadzīgi jauni datori, šo procesu nedrīkst apturēt. No otras puses, jāpievērš uzmanība kādam citam būtiskam faktam: cik pareizi un mērķtiecīgi tiek izmantoti datori, kuri jau ir iegādāti vai dāvināti. Jāpievērš uzmanība, vai skolotājiem ir pietiekami labas zināšanas par datoru, vai skolā kāds par tiem rūpējas un tos apkopj, pārinstalē programmatūru, aizsargā pret vīrusiem utt. Citādi var sanākt (un, kā man zināms, diemžēl arī sanāk), ka skolā nonāk jauns dators, un pēc pāris mēnešu nevērīgas lietošanas vai datorvīrusu kaitīgās darbības dēļ tas kļūst nelietojams. Protams, tas nenozīmē, ka skolas būtu vainīgas, vienkārši trūkst prasmīgu speciālistu.

- Nedz lauku skolas, nedz pagastu pašvaldības parasti nespēj algot IT speciālistu. Turklāt Gaismas tīklam jau pieslēgtas 800 pagastu bibliotēkas, kuru rīcībā arī diez vai ir IT speciālists. Īstenībā mēs pat neapzināmies šīs problēmas nopietnību. Īpaši, dzīvojot Rīgā.

- Skolu projektā Dāvana nākotnei paši instalējām Microsoft programmatūru datoros, kas nāca no uzņēmējiem, vienlaikus arī tehniski sakārtojot šos datorus. Diemžēl jāatzīst, ka dāvinātie datori nereti tiek atsūtīti izlaupīti, bez būtiskām detaļām. Gadās, ka no desmit datoriem var sakomplektēt tikai vienu, kas darbojas. Un ko tad, ja atved lielu kravas kasti ar nederīgiem, izlaupītiem korpusiem! Protams, esam tos mēģinājuši komplektēt, piepērkot detaļas, bet tas ir ļoti liels darbs, turklāt bija jāalgo montāžas speciālisti. Atzīšos, ka tie bija diezgan lieli līdzekļi. Tomēr bijām solījuši to paveikt un vārdu arī turam. Starp citu, pēc vairākkārtējas skaidrošanas situācija ir uzlabojusies, uzņēmumi stingrāk kontrolē, kādā stāvoklī dāvana tiek aizvesta. Šobrīd šī projekta dāvinātā datorparka atjaunošanā 800 pagastu bibliotēkām ir iesaistījies MicroLink - viņi ir mūs nomainījuši. Microsoft turpina piedalīties šajā projektā ar programmatūru.

- Sākot informācijas sabiedrības datorizglītības projektu Latvija@pasaule, LITTA, protams, aicināja talkā vairākus IKT nozares uzņēmumus, to skaitā Microsoft Latvia.

- Microsoft Unlimited Potential nav saistīts ar pirmā līmeņa datorizglītību (kā projektā Equal), bet nodrošina augstāka līmeņa datorprasmes apguvi, kas saistīta ar dažādu profesionālo produktu lietošanu - tādu kā dokumentu apstrādes un elektronisko tabulu apstrādes paketes, prezentāciju veidošana, darbs ar internetu u. tml.

- Vai šajā iniciatīvā ieguldītais Microsoft finansējums projektā tiks izmantots datoru iegādei, pasniedzēju atalgojumam vai kam citam?

- Abiem minētajiem mērķiem, arī datorklašu ierīkošanai.

- Kā notiks pats apmācības process?

- Šobrīd ir sagatavotas astoņas populārāko programmu mācību programmas, t. sk. Microsoft Word, Microsoft Excel, Internet Explorer, Front Page utt. Lai šādus kursus varētu noorganizēt, apmācām pasniedzējus, dāvinām programmatūru. Nepieciešamības gadījumā varam apgādāt arī ar datoriem.

- Vai pasniedzēju pietiks? Mācības taču paredzamas arī Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī! Varbūt arī Microsoft speciālisti vadīs kursus?

- Tas noteikti ir iespējams, lai gan šobrīd šāds variants nav apspriests. Tomēr kursu līmenim ir jābūt visnotaļ augstam, un mēs izmantosim sertificētos apmācību centrus. Piemēram, Baltijas Datoru akadēmijā ir profesionāli pasniedzēji, kuri jau desmit gadu nodarbojas ar programmatūras apmācību.

- Latvijā paredzēts apmācīt 180 000 cilvēku. Vai, jūsuprāt, tiešām tik daudzi varētu atnākt uz kursiem?

- Domāju, ka tā notiks, turklāt kursu būs pietiekami daudz, lai triju gadu laikā saņemtos visi. Tomēr Latvija@pasaule nav saistīta tikai ar iedzīvotāju apmācību. Kursi nav vienīgais stimuls, tā būs kompleksa kampaņa ar daudzām sadaļām. Projekts, ietver arī infrastruktūras un satura veidošanu. Microsoft Latvia atbalsta arī interneta saturu, e-pārvaldes portālu, turpinām izglītot politiķus e-pakalpojumu jautājumos. Galu galā - svarīgs stimuls ir arī nodokļa atlaides, pērkot datoru (visiem, ne tikai kursu dalībniekiem).

- Interaktivitāte visvairāk izpaužas interneta portālu komentāros, bet diez vai kāds no tiem tiek gudrāks.

- Ne jau vienmēr tie ir tikai negatīvi, ir arī lietišķi komentāri, kuros reizēm var atrast labu padomu. Zinu, ka vairākas pašvaldības radījušas iedzīvotājiem iespēju elektroniski izteikt viedokļus vai komentārus par konkrētām ziņām. Pašvaldību vadītāji saprot, ka tie, kas izsaka šos komentārus (gan labus, gan sliktus), ir vietējie, un viņu uzdevums ir ievirzīt domāšanu pozitīvā gultnē, t. i., uzlabot darbu, lai vairs nebūtu pamata negatīviem komentāriem.

- Jums noteikti ir kas sakāms par Prāgas sarunu rezultātiem, par Microsoft sadarbību ar Latvijas valdību izglītības projektos, uzņēmējdarbības stimulēšanā.

- Prāgā bija sarunas par diviem perspektīviem virzieniem: kā Microsoft varētu palīdzēt vietējiem uzņēmumiem kļūt vēl novatoriskākiem, lai viņiem labāk veiktos konkurencē un viņi kļūtu vēl eksportspējīgāki. Sadarbība varētu izpausties tā, ka ieinteresētie uzņēmumi nokļūst praksē pie Microsoft Latvia, mēs viņiem dodam savas zināšanas un bezmaksas konsultācijas par tādām tēmām, kuras kursos nevar apgūt. Microsoft Latvia patiesi vēlas kļūt par Latvijas iemītnieku - ne tikai pēc pasta adreses. Ja te būs daudz spēcīgu uzņēmumu un partneru, daudz programmatūras un datorlietotāju, tad veiksmīgi attīstīsies arī mūsu bizness. Nav iespējama veiksmīga Microsoft Latvia biznesa attīstība, ja nav minēto priekšnosacījumu.

- Ko jūs teiktu nelabvēļiem, kuriem Microsoft vārds asociējas vienīgi ar drošības caurumiem programmatūrās. 

- Es tos nesauktu par nelabvēļiem, bet par pesimistiem. Optimists domā: - Labi, ka kļūdas ir, jo kāds noteikti tās izlabos. - Gribu novēlēt pesimistiem kļūt optimistiskākiem un ievērot arī mūsu labos darbus.

Gunta KĻAVIŅA

 

Projekts Latvija@pasaule    

Pavasarī LITTA paziņoja par apjomīga informācijas sabiedrības veicināšanas projekta Latvija@pasaule sākšanu, tā liela daļa finansēta no ES budžeta. Mērķis ir pūļu vērts - trīs gadu laikā apmācīt darbam ar internetu 180 000 jeb 10 procentu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, turklāt dažādos programmu līmeņos. Projekta kopējās izmaksas ir 4,2 milj. latu. Atsevišķa tā daļa - projekts Equal -, kas īpaši sagatavots bezdarbnieku apmācībai datorzinībās, saņēmis 75 procentus finansējuma no ES, bet pārējo segs no valsts budžeta.