Telekomunikâciju uzňçmuma modeďa evolűcija
Telekomunikāciju uzņēmuma modeļa evolūcija
Telekomunikāciju
industrija jau kopš pirmsākumiem, vērtējot investīcijas,
vienmēr ir bijusi tehnoloģiski visintensīvākā. Bet ne
tikai: telekomunikāciju nozare kopš pagājušā gadsimta
astoņdesmitajiem gadiem reizi desmit gados ir piedzīvojusi
kvalitatīvu tehnoloģijas paaudzes nomaiņu.
Tehnoloģijas
evolūcijas un Konkurences mijiedarbība nozarē
1980. gadi iezīmējās
ar pāreju uz ciparu centrālēm. Latvijā sakarā ar
novājināto PSRS režīmu tā sabrukšanas priekšvakarā civilajā
tautsaimniecības nozarē bija iestājusies ekonomiska
stagnācija, tāpēc telekomunikāciju tīklu
atjaunināšana un mobilo tīklu izbūve notika tikai 1990. gadu
sākumā. Arī Latvijā tika ieviestas ciparu telefona
centrāles un datu pārraides pakalpojumi biznesa klientiem.
Sākotnēji tiem bija maz intelekta, jo tie kā īrētā
līnija piekļuves galos aizņēma fizisko nesēju,
savukārt maģistrālajā tīklā - n/x TDM takts
joslas (time slots).
1990. gadu beigās
notika kārtējā tehnoloģijas nomaiņa un ieviestais ATM
(Asynchronous
Transfer Mode)
protokola tehnoloģijas tīkls vēl tagad tiek izmantots gan
fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēju, gan uzņēmumu (enterprice)
tīklos. No pakalpojumu funkcionālo komponentu viedokļa raugoties,
integrēta iekārtu funkcionalitāte un specializētas
mikroelektronikas lietošana vēl nesen tika uzskatīta par ieguvumu,
tomēr tehnoloģisko jauninājumu dzītās,
nepārtraukti attīstošās pakalpojumu vides izmaiņas un
universālu procesoru veiktspējas turpinošais attīstības
skrējiens ir mainījis ne tikai iekārtu ražotāju labo
toni. Ekonomiskās efektivitātes dzīti, unifikācijas
skrējienā tiek radīts arvien mazāk unikālu vienam mērķim
paredzētu produktu, bet vērojama standartizētu komerciālu iekārtu
(COTS – Commercial Of The Shelve) lietošana. Arī pakalpojumu
sniedzēji, pamatā konkurences iespaidā, arvien vairāk
pievēršas no telekomunikāciju iekārtu ražotāju (Telecommunications
Equipment Manufacturers – TEM) slēgto īpašumtiesību
standartiem mazāk atkarīgiem risinājumiem. Pakalpojumu
nodrošināšanas integrācija noslēgtā sistēmā joprojām
ir tipiska sakaru risinājumu arhitektūra.
Pārmaiņas ienes tehnoloģijas
attīstības virzītā sakaru uzņēmumu konkurence. Tas
ir bijis viens no reālākiem pamudinājumiem ITU – International
Telecommunication Union - izstrādāt standartus
telekomunikāciju videi.
CITĀTS
ITU attīstītais
standarts nākamās paaudzes komunikācijas tīklam – NGN -
šobrīd ir pietiekami nobriedis prasību kopums, kurš ļauj izveidot
nākamās paaudzes tīklus, samazinot dažādu tehnoloģisko
strupceļu risku un slēgto īpašuma tiesību (propriatory)
standartu negatīvo ietekmi uz servisa sniedzēja konkurētspēju.
Pirmajā attēlā
parādīta ITU klasifikācijas bāzēta nākamās
paaudzes tīkla ekosistēma. Tajā skaidri atdalīts gan mugurkaula tīkls
– Backbone, gan piekļuves tīkli, kur to lomā nonāk
fiksēto un mobilo komunikāciju operatoru piekļuves
infrastruktūras, bet optisko mugurkaula – Backbone - tīklu
apvienošana viena īpašnieka fiksētajam un mobilajam tīklam ir
neizbēgama, tādējādi likvidējot duplicētu
(šī vārda sliktākajā nozīmē jeb
pārklājošos) infrastruktūru un palīdzot to normalizēt,
lai samazināt uzņēmuma darbības izmaksas. Control Plane
jeb tīkla kontroles domēns ietver visu veidu tīkla paškontroles
un datu pārraides paškontroles iekārtas. Tās nedaudz
atšķiras fiksēto un mobilo sakaru operatoru tīklos, un atšķirība
pamatojas mobilo sakaru nodrošināšanai nepieciešamajās papildfunkcijās,
piemēram, lai nodrošinātu mobilo telefonu
pārreģistrēšanos starp dažādām bāzes
stacijām.
Pēdējos gados
tradicionālo priekšstatu par telekomunikāciju vides dalījumu
fiksētajos un mobilajos sakaros īsi pēc nežēlīgi
dārgo UMTS jeb 3G mobilo sakaru licenču izsoles Eiropā ap 2001.
gadu sašūpoja bezvadu interneta piekļuves standarts 802.11x. Tas
krietni iedragāja UMTS mitoloģiski augstu pozicionēto
vērtību, pie kam pēdējais sāka izskatīties
pēc kārtīga oversell (ja kādam nav skaidrs šis
termins, tā jautrākai apguvei iesaku izlasīt J. Hašeka darba Krietnā
kareivja Šveika dēkas pasaules karā nodaļu, kurā
galvenais varonis nodarbojas ar krāsotu suņu tirdzniecību). Par
laimi izrādās, ka ITU modelim nav nekādu problēmu
aprakstīt gan 802.11, gan citus, piemēram, Wi-Max standarta,
daļēji mobilus piekļuves tīklu risinājumus. Parādās
citi pakalpojumu kontroles domēna komponenti, piemēram, Radius
serveris.
Apskatot ITU modeli, pakalpojumu
vadības domēns ir ārkārtīgi būtisks. Tā
pareiza un sakārtota darbība nav iespējama bez nākamās
paaudzes tīkla standartu ievērošanas visā tīklā, tas
nozīmē jebkura pakalpojuma vadības iespēju tīklā
no vadības domēna (DifServ koncepts). Pakalpojumu vadība,
to konfigurējot konkrētajās iekārtās, komunikācijas
pakalpojuma sniedzējam nav pieļaujama. (Uzņēmumu vide
parasti ir neliela un slēgta, un tajā iespējama un
pieļaujama servisu konfigurēšana komunikāciju iekārtās
(IntServ koncepts), to neapraksta ITU modelis.) Kā pēdējo
apskatīsim pakalpojumu domēnu, kas grupē sevī dažādu
veidu pakalpojumus komunikāciju tīklā, kuri ir neatkarīgi
no piekļuves tīkla.
Konceptuāli nākamās
paaudzes tīkla ITU modelis ir izturējis nākotnes pārbaudi –
šis pārbaudes akmens ir Skype (www.skype.com)
- lietojuma programmas līmeņa balss un teksta ziņapmaiņas pakalpojums
(pakalpojumu domēnā), Luksemburgā reģistrētais komunikāciju
operators, kura vadības platforma atrodas Luksembrugā. Tas maršrutē
savu abonentu komunikācijas datu plūsmu internetā, un kontroles
domēna iekārtas daļēji atrodas Luksemburgā,
daļēji distributētas ģeogrāfiski Internetā,
daļēji tās izveidotas Skype klienta
lietojumprogrammā, bet daļēji tās vispār neeksistē,
jo Skype tīkla līmenī vada tikai izmantoto datu
plūsmas maršrutu, bet nevar nodrošināt konkrētu servisa
kvalitāti, lai gan subjektīvā sarunas kvalitāte tālu
pārspēj fiksēto telekomunikācijas operatoru
piedāvāto.
Skype darbojas arī
mobilajos pārraides tīklos*, lieliski parādot, ka balss sakaru
nākotne ir būt vēl vienai lietojumprogrammai komunikācijas pakalpojuma
abonentiem, kur biznesa modelis ir jāveido ap piekļuvi un balss
sakari ir tikai vēl viens lietojums pakalpojumu domēnā. Lai
arī Skype pakalpojumi lieliski iederas ITU modelī, Skype
bieži tiek raksturots kā PARAZITĒJOŠS telekomunikāciju
pakalpojumu uzņēmumu tīklos. Jāvaicā, vai tiešām?
Tad jau ikviena pievienotās vērtības lietojuma pakalpojuma
sniedzējs būtu šādi apsūdzams. Tad biznesa ideja internetā
kā tāda tiktu apšaubīta. Vai Skype lietotājs
nemaksā par piekļuvi internetam vietējam teleoperatoram? Vai Skype
izmanto šo vietējo teleoperatoru kontroles domēnā ieskicēto
pakalpojumu vadības platformu, saņemot kvalitātes vadības
pakalpojumu(IP tīkla QoS)? Ir grūti mainīt biznesa modeli, bet
pakalpojumi tomēr nenovēršami atdalās no komunikāciju
tīkla, kur katrs no tiem dzīvo savu dzīvi un katram komponentam ir
jāpierāda sava lietderība un dzīvotspēja.
Tieši tāds ir IBM On
Demand vīzijas komunikāciju operatoriem pamats: integrēts
komunikāciju tīkls, integrētas OSS – darbības atbalsta
sistēmas, biznesa atbalsta sistēmas, kas apkalpo uzņēmumu
un ir starpakcijā ar galvenajiem partneriem, piegādātājiem
un klientiem. Pakalpojumu pieejamība ir neatkarīga no laika un
personalizēta vietai, lietotājam un iekārtai. Pakalpojumu
sniegšanas vide būvēta modulāri un ir viegli maināma un
adaptējama.
Sekojot praktiskas
koordinācijas un standartizācijas nepieciešamībai, ir
radīta IMS – IP Multimedia Subsystem jeb IP multimediju
subsistēmas standartizācijas iniciatīva. Tā ir NGN - nākamās
paaudzes tīkla - un OSS jeb darbības atbalsta sistēmu vienots
modelis, kura gatavības stadija ir BluePrints – skiču stadija.
IMS attīstību virza gan komunikāciju operatori, gan komunikāciju,
gan informāciju tehnoloģiju pārstāvji.
Otrajā attēlā
parādīts komunikāciju pakalpojumu dalījums funkcijās vēsturiskajā
telekomunikāciju tehnoloģiju vidē un NGN vidē, kurā
pakalpojuma modularizācija izraisa šādas konsekvences:
·
ļauj
izmantot komerciāli standartizētas iekārtas un moduļus –
COTS – Commeriac Of The Shelve, daudzas šādas iekārtas iztur
visstingrākās Carrier Grade prasības un ir NEBS
sertificētas;
·
iekārtu
operāciju sistēmas un programmatūras veidotas atvērtos
standartos;
·
moduļu
komunikācija nodrošināta ar standarta interfeisu palīdzību.
Attēls 3.
Trešajā attēlā
tuvāk apskatīta lietojumu standartizācijas un
modularizācijas aina, šāda ekosistēma ir daudz konkurētspējīgāka
par attēla kreisajā pusē redzamo, pateicoties
·
platformā
novērstajai vienādu elementu daudzkārtošanai un efektīvai
resursu izmantošanai;
·
pakalpojumu
standartizētai integrācijai;
·
lietojumu
modularizācijai.
Tādējādi mūsdienīga
komunikāciju uzņēmuma konkurētspēju paaugstina moderna
infrastruktūra, kura nodrošina objektīvi zemas izmaksas optimizētā
infrastruktūrā un ieņēmumu maksimizāciju, izmantojot
modulāru lietojumu arhitektūru.
Atcerieties, ka balss
telefonija arī ir lietojums!
Guntars OTTO
Tālr. 7070300
Skype me: guntars.otto
http://www.ibm.com/industries/telecom
* atkarībā no
savienojuma datu fluktācijām un arī ātruma tipiski darbojas
802.11 un UMTS tīklos, bet pārmērīgas datu fluktācijas
dēļ to nevar lietot GPRS tīklā.
Telekomunikāciju industrija jau kopš pirmsākumiem, vērtējot investīcijas, vienmēr ir bijusi tehnoloģiski visintensīvākā. Bet ne tikai: telekomunikāciju nozare kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem reizi desmit gados ir piedzīvojusi kvalitatīvu tehnoloģijas paaudzes nomaiņu.
Tehnoloģijas evolūcijas un Konkurences mijiedarbība nozarē
1980. gadi iezīmējās ar pāreju uz ciparu centrālēm. Latvijā sakarā ar novājināto PSRS režīmu tā sabrukšanas priekšvakarā civilajā tautsaimniecības nozarē bija iestājusies ekonomiska stagnācija, tāpēc telekomunikāciju tīklu atjaunināšana un mobilo tīklu izbūve notika tikai 1990. gadu sākumā. Arī Latvijā tika ieviestas ciparu telefona centrāles un datu pārraides pakalpojumi biznesa klientiem. Sākotnēji tiem bija maz intelekta, jo tie kā īrētā līnija piekļuves galos aizņēma fizisko nesēju, savukārt maģistrālajā tīklā - n/x TDM takts joslas (time slots).
1990. gadu beigās notika kārtējā tehnoloģijas nomaiņa un ieviestais ATM (Asynchronous Transfer Mode) protokola tehnoloģijas tīkls vēl tagad tiek izmantots gan fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēju, gan uzņēmumu (enterprice) tīklos. No pakalpojumu funkcionālo komponentu viedokļa raugoties, integrēta iekārtu funkcionalitāte un specializētas mikroelektronikas lietošana vēl nesen tika uzskatīta par ieguvumu, tomēr tehnoloģisko jauninājumu dzītās, nepārtraukti attīstošās pakalpojumu vides izmaiņas un universālu procesoru veiktspējas turpinošais attīstības skrējiens ir mainījis ne tikai iekārtu ražotāju labo toni. Ekonomiskās efektivitātes dzīti, unifikācijas skrējienā tiek radīts arvien mazāk unikālu vienam mērķim paredzētu produktu, bet vērojama standartizētu komerciālu iekārtu (COTS – Commercial Of The Shelve) lietošana. Arī pakalpojumu sniedzēji, pamatā konkurences iespaidā, arvien vairāk pievēršas no telekomunikāciju iekārtu ražotāju (Telecommunications Equipment Manufacturers – TEM) slēgto īpašumtiesību standartiem mazāk atkarīgiem risinājumiem. Pakalpojumu nodrošināšanas integrācija noslēgtā sistēmā joprojām ir tipiska sakaru risinājumu arhitektūra.
Pārmaiņas ienes tehnoloģijas attīstības virzītā sakaru uzņēmumu konkurence. Tas ir bijis viens no reālākiem pamudinājumiem ITU – International Telecommunication Union - izstrādāt standartus telekomunikāciju videi.
CITĀTS
ITU attīstītais standarts nākamās paaudzes komunikācijas tīklam – NGN - šobrīd ir pietiekami nobriedis prasību kopums, kurš ļauj izveidot nākamās paaudzes tīklus, samazinot dažādu tehnoloģisko strupceļu risku un slēgto īpašuma tiesību (propriatory) standartu negatīvo ietekmi uz servisa sniedzēja konkurētspēju.
Pirmajā attēlā parādīta ITU klasifikācijas bāzēta nākamās paaudzes tīkla ekosistēma. Tajā skaidri atdalīts gan mugurkaula tīkls – Backbone, gan piekļuves tīkli, kur to lomā nonāk fiksēto un mobilo komunikāciju operatoru piekļuves infrastruktūras, bet optisko mugurkaula – Backbone - tīklu apvienošana viena īpašnieka fiksētajam un mobilajam tīklam ir neizbēgama, tādējādi likvidējot duplicētu (šī vārda sliktākajā nozīmē jeb pārklājošos) infrastruktūru un palīdzot to normalizēt, lai samazināt uzņēmuma darbības izmaksas. Control Plane jeb tīkla kontroles domēns ietver visu veidu tīkla paškontroles un datu pārraides paškontroles iekārtas. Tās nedaudz atšķiras fiksēto un mobilo sakaru operatoru tīklos, un atšķirība pamatojas mobilo sakaru nodrošināšanai nepieciešamajās papildfunkcijās, piemēram, lai nodrošinātu mobilo telefonu pārreģistrēšanos starp dažādām bāzes stacijām.
Pēdējos gados tradicionālo priekšstatu par telekomunikāciju vides dalījumu fiksētajos un mobilajos sakaros īsi pēc nežēlīgi dārgo UMTS jeb 3G mobilo sakaru licenču izsoles Eiropā ap 2001. gadu sašūpoja bezvadu interneta piekļuves standarts 802.11x. Tas krietni iedragāja UMTS mitoloģiski augstu pozicionēto vērtību, pie kam pēdējais sāka izskatīties pēc kārtīga oversell (ja kādam nav skaidrs šis termins, tā jautrākai apguvei iesaku izlasīt J. Hašeka darba Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā nodaļu, kurā galvenais varonis nodarbojas ar krāsotu suņu tirdzniecību). Par laimi izrādās, ka ITU modelim nav nekādu problēmu aprakstīt gan 802.11, gan citus, piemēram, Wi-Max standarta, daļēji mobilus piekļuves tīklu risinājumus. Parādās citi pakalpojumu kontroles domēna komponenti, piemēram, Radius serveris.
Apskatot ITU modeli, pakalpojumu vadības domēns ir ārkārtīgi būtisks. Tā pareiza un sakārtota darbība nav iespējama bez nākamās paaudzes tīkla standartu ievērošanas visā tīklā, tas nozīmē jebkura pakalpojuma vadības iespēju tīklā no vadības domēna (DifServ koncepts). Pakalpojumu vadība, to konfigurējot konkrētajās iekārtās, komunikācijas pakalpojuma sniedzējam nav pieļaujama. (Uzņēmumu vide parasti ir neliela un slēgta, un tajā iespējama un pieļaujama servisu konfigurēšana komunikāciju iekārtās (IntServ koncepts), to neapraksta ITU modelis.) Kā pēdējo apskatīsim pakalpojumu domēnu, kas grupē sevī dažādu veidu pakalpojumus komunikāciju tīklā, kuri ir neatkarīgi no piekļuves tīkla.
Konceptuāli nākamās paaudzes tīkla ITU modelis ir izturējis nākotnes pārbaudi – šis pārbaudes akmens ir Skype (www.skype.com) - lietojuma programmas līmeņa balss un teksta ziņapmaiņas pakalpojums (pakalpojumu domēnā), Luksemburgā reģistrētais komunikāciju operators, kura vadības platforma atrodas Luksembrugā. Tas maršrutē savu abonentu komunikācijas datu plūsmu internetā, un kontroles domēna iekārtas daļēji atrodas Luksemburgā, daļēji distributētas ģeogrāfiski Internetā, daļēji tās izveidotas Skype klienta lietojumprogrammā, bet daļēji tās vispār neeksistē, jo Skype tīkla līmenī vada tikai izmantoto datu plūsmas maršrutu, bet nevar nodrošināt konkrētu servisa kvalitāti, lai gan subjektīvā sarunas kvalitāte tālu pārspēj fiksēto telekomunikācijas operatoru piedāvāto.
Skype darbojas arī mobilajos pārraides tīklos*, lieliski parādot, ka balss sakaru nākotne ir būt vēl vienai lietojumprogrammai komunikācijas pakalpojuma abonentiem, kur biznesa modelis ir jāveido ap piekļuvi un balss sakari ir tikai vēl viens lietojums pakalpojumu domēnā. Lai arī Skype pakalpojumi lieliski iederas ITU modelī, Skype bieži tiek raksturots kā PARAZITĒJOŠS telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu tīklos. Jāvaicā, vai tiešām? Tad jau ikviena pievienotās vērtības lietojuma pakalpojuma sniedzējs būtu šādi apsūdzams. Tad biznesa ideja internetā kā tāda tiktu apšaubīta. Vai Skype lietotājs nemaksā par piekļuvi internetam vietējam teleoperatoram? Vai Skype izmanto šo vietējo teleoperatoru kontroles domēnā ieskicēto pakalpojumu vadības platformu, saņemot kvalitātes vadības pakalpojumu(IP tīkla QoS)? Ir grūti mainīt biznesa modeli, bet pakalpojumi tomēr nenovēršami atdalās no komunikāciju tīkla, kur katrs no tiem dzīvo savu dzīvi un katram komponentam ir jāpierāda sava lietderība un dzīvotspēja.
Tieši tāds ir IBM On Demand vīzijas komunikāciju operatoriem pamats: integrēts komunikāciju tīkls, integrētas OSS – darbības atbalsta sistēmas, biznesa atbalsta sistēmas, kas apkalpo uzņēmumu un ir starpakcijā ar galvenajiem partneriem, piegādātājiem un klientiem. Pakalpojumu pieejamība ir neatkarīga no laika un personalizēta vietai, lietotājam un iekārtai. Pakalpojumu sniegšanas vide būvēta modulāri un ir viegli maināma un adaptējama.
Sekojot praktiskas koordinācijas un standartizācijas nepieciešamībai, ir radīta IMS – IP Multimedia Subsystem jeb IP multimediju subsistēmas standartizācijas iniciatīva. Tā ir NGN - nākamās paaudzes tīkla - un OSS jeb darbības atbalsta sistēmu vienots modelis, kura gatavības stadija ir BluePrints – skiču stadija. IMS attīstību virza gan komunikāciju operatori, gan komunikāciju, gan informāciju tehnoloģiju pārstāvji.
Otrajā attēlā parādīts komunikāciju pakalpojumu dalījums funkcijās vēsturiskajā telekomunikāciju tehnoloģiju vidē un NGN vidē, kurā pakalpojuma modularizācija izraisa šādas konsekvences:
· ļauj izmantot komerciāli standartizētas iekārtas un moduļus – COTS – Commeriac Of The Shelve, daudzas šādas iekārtas iztur visstingrākās Carrier Grade prasības un ir NEBS sertificētas;
· iekārtu operāciju sistēmas un programmatūras veidotas atvērtos standartos;
· moduļu komunikācija nodrošināta ar standarta interfeisu palīdzību.
Attēls 3.
Trešajā attēlā tuvāk apskatīta lietojumu standartizācijas un modularizācijas aina, šāda ekosistēma ir daudz konkurētspējīgāka par attēla kreisajā pusē redzamo, pateicoties
· platformā novērstajai vienādu elementu daudzkārtošanai un efektīvai resursu izmantošanai;
· pakalpojumu standartizētai integrācijai;
· lietojumu modularizācijai.
Tādējādi mūsdienīga komunikāciju uzņēmuma konkurētspēju paaugstina moderna infrastruktūra, kura nodrošina objektīvi zemas izmaksas optimizētā infrastruktūrā un ieņēmumu maksimizāciju, izmantojot modulāru lietojumu arhitektūru.
Atcerieties, ka balss telefonija arī ir lietojums!
Guntars OTTO
Tālr. 7070300
Skype me: guntars.otto
http://www.ibm.com/industries/telecom
* atkarībā no savienojuma datu fluktācijām un arī ātruma tipiski darbojas 802.11 un UMTS tīklos, bet pārmērīgas datu fluktācijas dēļ to nevar lietot GPRS tīklā.