Trūkst numerācijas resursu? Piedāvājam risinājumu

 

Gluži nemanot pienācis brīdis, kad izsmelta viena no Latvijas nacionālās bagātības krātuvēm - tālruņa numerācijas resursi. Jauni numuri ir vitāli nepieciešami mobilā tīkla operatoru biznesa attīstībai, un vēl nesen vienīgais risinājums šķita astoņciparu numerācija. Tomēr pat tad, ja lēmums to ieviest tiktu pieņemts tūlīt, vajadzīgi vismaz divi vai trīs gadi realizācijai.  Turklāt, kā aprēķinājuši eksperti,  gan operatoriem, gan klientiem tas kopā prasītu aptuveni 17 miljonus latu izdevumu. SIA Lattelekom nesen nāca klajā ar vērtīgu numerācijas optimizācijas projektu. To īstenojot, uzņēmums varētu atbrīvot līdz 2,5 miljoniem numuru no saviem resursiem, tādējādi kādu laiku vēl saglabājot pašreizējo numerācijas septiņciparu sistēmu. Šo priekšlikumu komentē Lattelekom Regulēšanas lietu daļas direktors Aivars KREILIS.

 

Sāksim ar matemātiku

Latvijas nacionālajā numerācijas plānā kopējie septiņciparu numerācijas resursi ir nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem, no kuriem astoņi miljoni pieejami tālruņa abonentiem un pakalpojumiem, bet divi miljoni (numuri, kas sākas ar 1 un 0) šādiem mērķiem nav pieejami. Īsie numuri, kas sākas ar 1, ir tīklu piekļuves kodi un uzziņu dienestu numuri, bet tie, kas sākas ar 0, vai, precīzāk, 00, ir izejas kods starptautiskajiem sakariem.

Astoņi miljoni numuru, kas paredzēti tālruņa abonentiem un pakalpojumiem, dalās divās daļās - ģeogrāfiskajā un neģeogrāfiskajā numerācijā. Ģeogrāfiskajai numerācijai šobrīd ir izdalīti 3 700 000 numuru, kuru vairums ir Lattelekom rīcībā, bet kopējais fiksētā tīkla abonentu skaits ir aptuveni 700 000. Tātad trīs miljoni numuru šobrīd ir brīvi.

Neģeogrāfiskā numerācija, kura nesatur informāciju par abonentu ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir paredzēta diviem mērķiem - mobilo sakaru lietotājiem un pakalpojumu sniegšanai (800. un 900. sērijas numuri, taksofoni, korporatīvajiem tīkliem u.c. Šobrīd tieši mobilajiem sakariem ir izdalīti 2,5 miljoni numuru, no kuriem reāli aizņemti aptuveni 1,4 miljoni, to skaitā gan mobilā tīkla abonentiem, gan visu mobilo operatoru priekšapmaksas kartēm. Tā kā priekšapmaksas kartes izgatavošanai un pārdošanai vajag numura rezervēšanu un uzturēšanu, tieši šajā tirgus segmentā arī ir objektīvi liels brīvo numuru uzkrājums. Noliktavās un tirdzniecības vietās glabājas vairāk nekā 140 000 mobilo priekšapmaksas karšu un aptuveni 64 000 pastāvīgā mobilā pieslēguma SIM karšu. Nav noslēpums, ka daudzi iegādājas priekšapmaksas kartes neilgam laikam (tikai vienam darījumam, sludinājumiem vai citam nolūkam), lai saglabātu konfidencialitāti. Tieši iespēja lietot vairākas priekšapmaksas kartes - katru citam nolūkam - un pagarināt tās tik ilgi, cik klients vēlas, dara tās pievilcīgas un rada aizvien lielāku pieprasījumu.

 

Divi ceļi

Katrai problēmai ir vismaz divi risinājumi. Numerācijas resursus var papildināt, ieviešot astoņciparu numerāciju vai arī optimizējot pašreizējo - septiņciparu. Kuru izvēlēties - tas ir Ministru kabineta un atbildīgo valsts institūciju ziņā. Atliek vien cerēt, ka tiks pieņemts lēmums, kas veicinās uzņēmējdarbību Latvijā, nevis kavēs to.

 

Cik maksā astoņciparu numerācija?

- Lattelekom aprēķinājis, ka astoņciparu numerācijas ieviešana Latvijā maksātu aptuveni 17 miljonus latu, to skaitā elektronisko sakaru komersantiem - aptuveni četrus miljonus latu, - skaidro Aivars Kreilis. - Lattelekom tiešie izdevumi būtu vismaz divi miljoni. Pie izdevumiem jāskaita arī tālruņu katalogu informācijas atjaunošanas izmaksas, jo no jauna jāsavāc informācija un jāizmaina visa datu bāze. Tomēr vēl jo nepatīkamāk, ka pāreja uz astoņciparu numerāciju iecirtīs robu to klientu budžetā, kuri ierīkojuši automātiskās biroja centrāles un pievienojuši tās telekomunikāciju tīklam, bet īpaši tiem,  kuru iegādātās iekārtas  paredzētas tikai septiņciparu numerācijai. Tas nozīmē, ka daļa no vairāk nekā 500 PBX, kuras birojos uzstādījuši Lattelekom klienti, būs jāmaina pret jaunām, bet visas labākajā gadījumā (ja tas ir iespējams) - arī jāpārprogrammē. Nedrīkst aizmirst arī par tādām neērtībām kā jaunu veidlapu un vizītkaršu izgatavošana, dokumentu un datu bāzu atjaunošana. Problēmas būs arī, telefoniski sazinoties no ārvalstīm, vajadzēs  organizēt visu valsti un arī ārvalstis aptverošu informēšanas kampaņu.

 

Septiņciparu numuru, šķiet, pietiktu visiem

Otrais ceļš ir Lattelekom piedāvātais un Satiksmes ministrijā iesniegtais pašreizējās ģeogrāfiskās numerācijas optimizācijas projekts. Numerācijas resursus iespējams atbrīvot, pašreizējo 26 rajonu indeksu vietā ieviešot 9 numerācijas rajonus un izbrīvējot mobilo tīklu operatoru vajadzībām 2,5 miljonus septiņciparu kombināciju.

- Šobrīd numerācija sadalīta 26 rajonos, bet liela daļa numuru tajos netiek izmantota racionāli, - skaidro Aivars Kreilis. - Vairumā rajonu izmantoti tikai 5-10 procenti  un tikai dažos - 25 procenti numuru, bet, tos optimizējot vai restrukturizējot, varētu panākt, lai katrā jaunajā numerācijas rajonā tiktu izmantoti 40-50 procenti numuru. Tas nozīmē, ka arī mūsu projekts piedāvātu vismaz divreiz lielākas attīstības iespējas fiksēto tīklu pakalpojumu attīstībai nekā tagad.

Lai lieki nesatrauktu sabiedrību, jāpiebilst, ka septiņciparu numerācijas sistēmas optimizācijas izmaksas pamatā skartu tikai Lattelekom, un pati optimizācija notiktu pakāpeniski – divos trijos gados. Numerācijas reorganizācija skartu tikai aptuveni pusi Lattelekom klientu, turklāt paplašinātu vietējo sarunu zonu Latvijas rajonos. Vēlāk, ja tiešām numerācijas resursu pietrūkst, būtu savlaicīgi pieņemams lēmums par pāreju uz astoņciparu numerāciju.

Aprēķināts, ka Lattelekom šāda numerācijas reorganizācija izmaksās apmēram pusotra miljona latu, tādēļ, piedāvājot šādu visai valstij svarīgas problēmas risinājumu, Lattelekom paļaujas uz Satiksmes ministrijas un valdības, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un telekomunikāciju nozarē strādājošo uzņēmumu atbalstu un sadarbību.

 

Svarīgākais arguments - nozares tendences

Tomēr runa nav tikai par to, kurš no abiem ceļiem būtu pareizāks un ekonomiski izdevīgāks. Īstenībā vispirms būtu godīgi un profesionāli (nevis politiski!) jāatbild uz vienkāršu jautājumu - vai, saņemot Lattelekom atbrīvotos 2,5–3 miljonus septiņciparu numuru, kas ir divreiz vairāk nekā šobrīd ir mobilo operatoru rīcībā, maz jāturpina reāla diskusija par astoņciparu numerāciju. Jo vairāk tādēļ, ka IKT nozares tendences aizvien skaidrāk iezīmē tādu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstību, kur  numerācija nav un nebūs vajadzīga. To var attiecināt gan uz aizvien straujāko VoIP un citu interneta protokola pakalpojumu ienākšanu tirgū, gan uz tīklu un pakalpojumu konverģences tendenci, gan arī uz numura saglabāšanas (number portability) iespēju, kad klients var izvēlēties cita operatora pakalpojumus, saglabājot iepriekšējo numuru.

Droši vien pēc gadiem pieciem klients to pašu numuru varētu izmantot arī mobilajā tīklā. Līdz ar to nozares tehnoloģiskās tendences rosina domāt vienīgi par mazāku vai vismaz ekonomiskāku numerācijas resursu patēriņu, nevis to strauju pieaugumu. Tas ir ļoti būtisks un, galvenais - politiski un komerciāli neitrāls arguments par labu septiņciparu numerācijas saglabāšanai. To apstiprina arī Aivars Kreilis, kurš ir ne tikai Lattelekom Regulēšanas lietu daļas direktors, bet arī pieredzējis nozares eksperts:

 - Nākotnē pakalpojumi aizvien vairāk tiks tehnoloģiski nodrošināti ar pieslēgumu piekļuves tīklam, nevis komutējamam telefona tīklam. Šādam pieslēgumam visbiežāk nebūs vajadzīgs numurs, jo aizvien vairāk pakalpojumu nodrošinās interneta protokols. Ja tehnoloģijas attīstīsies daudzmaz pēc analītiķu prognozēm, tad pat no septiņciparu numerācijas (pēc optimizācijas) varētu palikt krietna rezerve.

 

Par nacionālo bagātību būs jāmaksā

Ja tomēr vajadzīgs vēl kāds arguments, kas nedaudz ierobežotu arī operatorus, tad tā ir valsts nodeva par numerāciju, kuru plāno ieviest ar 2006. gada 1. janvāri. Šāda kārtībai vajadzētu rosināt operatorus nepieprasīt vairāk numuru, nekā patiesi nepieciešams, tādējādi taupot arī nacionālo bagātību. No otras puses, šādas nodevas ieviešana vienam otram operatoram droši vien neļaus paplašināt biznesu tik strauji, kā iecerēts. Tās apjoms Latvijā gan vēl nav noteikts, bet, kā zināja stāstīt Aivars Kreilis, citās ES valstīs tā esot salīdzināma ar aptuveni 40-50 santīmu maksu par katru numuru gadā. Skaidrības labad jāpiebilst, ka lēmuma projekts par nodevas ieviešanu tiek izvirzīts pieņemšanai neatkarīgi no tā, vai valdība apstiprinās septiņciparu vai astoņciparu numerācijas modeli.

Protams, arī Lattelekom tāpat kā jebkurš saprātīgi domājošs uzņēmums cenšas nevajadzīgi neizšķiest līdzekļus un nemaksāt par resursiem, kurus tas neizmanto. A. Kreilis: - Skaidrs, ka nauda regulē daudzko, un, maksāt par resursiem, kurus reāli neizmantojam, nebūtu nekāds pozitīvais rādītājs uzņēmuma biznesam. Mēs to nebūt neslēpjam un nenoliedzam, ka numerācijas optimizācijas projektu varētu  saistīt arī ar Lattelekom biznesa interesēm, bet to var organizēt arī citādāk - nesamazinot numerācijas rajonus. Tas ir tikai normāli, jo vairāk tāpēc, ka tādējādi ietaupām būtisku daļu no 17 miljonu izmaksām arī  Lattelekom lielākā akcionāra - Latvijas valsts - budžetā.

 

Vai atradušās dzirdīgas ausis?

Satiksmes ministrijas Sakaru departaments, izmantojot Lattelekom projektā apkopotos datus un optimizācijas risinājumu, izstrādājis koncepcijas projektu par numerācijas problēmu risinājumu. Nodibināta Numerācijas darba grupa, kas darbojas ministrijas paspārnē. Tajā ietilpst nozares eksperti un asociāciju pārstāvji, kuri strādā pie šī projekta, analizējot to punktu pa punktam, lai izstrādātu visefektīvākās rīcības plānu, kam atbilstoši ministrija sagatavotu nepieciešamos  normatīvos aktus.

Vārdu sakot, rosība notiek, interese par Lattelekom piedāvājumu noteikti ir, bet līdz galīgajam lēmumam, šķiet, vēl kādu laiku jāpaciešas. Pastāv arī tāda iespēja, ka Lattelekom atbrīvotie trīs miljoni numuri tiks pieņemti kā numerācijas rezerve un tiks sagatavots arī astoņciparu numerācijas projekts. Tomēr šī projekta starta šāviens atskanētu tikai tad, kad būs (ja būs) tāda nepieciešamība. Piemēram, ja pēc Turcijas iestāšanās ES, Latvijā pēkšņi vēsāku dzīvi gribētu baudīt vairāki miljoni turku.

 

Gunta KĻAVIŅA