Ieskats janākajā literatūrā

 

 

Iznākusi Telekomunikāciju vēstures III daļa

 

3. maijā nācis klajā muzeja pēdējo trīs gadu nozīmīgākais izdevums – Telekomunikāciju vēsture III (450 lpp.). Grāmatu sagatavojis autoru kolektīvs profesora Jāzepa Ločmeļa vadībā. Tas ir nozares speciālistu veltījums muzeja 10 gadu jubilejai, kuru atzīmējām 17. maijā.

Telekomunikāciju vēsture ir vienīgais izdevums Latvijā par nozares attīstības vēsturi – par tehniku un cilvēkiem, kas to radījuši. Grāmatas pirmais sējums nāca klajā 2000. Gadā, un tagad tas jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Rīgas Tehniskās universitātes studentiem tā ir pieprasīta mācību grāmata, kur vienkopus var gūt ieskatu par telegrāfa, telefona un radiosakaru rašanos un attīstību. Nozares speciālisti atzīst to par vienu no autoritatīvākajiem izdevumiem, kurš atrodams viņu darbavietas grāmatplauktā. Tajā var rast informāciju par nozares vadošajām amatpersonām un ievērojamāko speciālistu biogrāfijas, atbildes uz jautājumiem par nozares uzņēmumiem un profesionālo izglītību visa pagājušā gadsimta garumā, arī trešās atmodas laikā. 2002. gadā profesoram Jāzepam Ločmelim tika piešķirta Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai Gada balva par mūža devumu un par darbu ciklu Latvijas telekomunikāciju attīstība un vēsture.

          Jaunākais grāmatas sējums bija īpaši gaidīts, jo gandrīz puse no tā ir kādreizējā Rīgas Tālsatiksmes telefona centrāles Līniju aparātu zāles (LAZ) direktora Ilmāra Poļa daudzu gadu garumā veiktais pētījums par LAZ darbību no 1945. līdz 2002. gadam, kad Līniju aparātu zālē Dzirnavu ielā 105 izslēdza elektrobarošanas padevi pēdējām ciparsignālu sakaru iekārtām. 16. maijā muzejā pulcējās bijušie LAZ darbinieki, jo tā ir grāmata par viņiem.

          Novembrī apritēs 80 gadu Latvijas Radiofonam, un Jāzepa Ločmeļa un Visvalža Grūbes sagatavotās sadaļas par Radiofona vēsturi ir pateicības apliecinājums radio izgudrotājiem, radioraidītāju un torņu konstruktoriem Latvijā, radiofona inženieriem, redaktoriem, mūziķiem – visiem, kas liek ieskanēties radioaparātam katrā mājā.

          Muzeja 10 gadu svinīgajā pasākumā autors pasniedza grāmatu muzeja atbalstītājiem un domubiedriem. Lattelekom Telekomunikāciju muzejs izsaka pateicību visiem, kas piedalījušies grāmatas tapšanā, apsveikuši mūs dzimšanas dienā un aicina ciemos Brīvības ielā 33 ne tikai svētku reizēs, bet arī ikdienā.

 

 

 

VEF – mans liktenis

Grāmatā VEF – mans liktenis ietvertas VEF priekšnieka Aleksandra Tīpaiņa, inženiera Jāņa Lintera, radio daļas vadītāja Alberta Madisona, elektrosakaru nodaļas vadītāja Jura Liepiņa un daudzu citu darbinieku biogrāfijas. Apskatīts no 1919. līdz 1990. gadam saražotās produkcijas apjoms. Ievadā lasāma VEF priekšvēsture, bet nobeigumā – par VEF sabiedrisko organizāciju VEF MINOX klubs.

 

Viss mans mūžs  

Viss mans mūžs  

Diezin, vai  Latvijā atradīsies kāds sakaru speciālists ar Rīgas Tehniskās universitātes diplomu, kurš savā mūžā nebūtu noklausījies kaut vienu profesora Jāzepa LOČMEĻA lekciju. Viņš pats aprēķinājis, ka parakstījies vairāk nekā tūkstoš piecsimts  studentu atzīmju grāmatiņās un gandrīz puse no pašreizējiem Lattelekom darbiniekiem ir viņa studenti.

Jāzeps LOČMELIS, RTU Radiotehnikas un sakaru fakultātes profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors. Par mūža ieguldījumu zinātnes attīstībā viņam piešķirts emeritētā profesora goda nosaukums. Tomēr pāri visam viņš ir telekomunikāciju vēstures pētnieks un entuziasts, joprojām aktīvā darba ierindā.

Grāmatā ir divas daļas – autobiogrāfija un Jāzepa Ločmeļa darbu – rakstu un grāmatu - saraksts. Pavisam to ir 542. Pēc tam seko publikāciju uzskaitījums astoņu lappušu garumā, kuras veltītas Jāzepam Ločmelim vai kurās viņš ir minēts. To skaitā ir arī diezgan daudz informatīvu materiālu un interviju no Sakaru Vēstīm un Sakaru Pasaules.

Reiz Sakaru Pasaulē bija intervija ar profesoru, kuras nosaukums bija Vectētiņ, es uzrakstīšu par tevi grāmatu. Klausoties vectētiņa interesantos zinātniskos stāstus, šādu domu ar ciešu pārliecību bija izteikusi viņa mazmeita Jana, kurai toreiz bija seši gadi. Tagad Janai ir 13 gadu un viņa tā domā vēl joprojām, bet pagaidām savu versiju par dzīvi uzrakstījis Jāzeps Ločmelis pats.