Operatīvās vadības centrs – jauns attīstības posms Latvijas Valsts radio

un televīzijas centrā

 

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā darbu sākusi jauna struktūrvienība - Operatīvās vadības centrs, kas ietver veselu sistēmu. Tā Rīgā ļauj kontrolēt visus lielākos raidītājus, kuri izvietoti Latvijas teritorijā.

 

Kvalitātes pamatrādītājs - pārtraukumu skaits un ilgums

Šobrīd uzņēmuma saimniecībā ir 49 ultraīsviļņu radioraidītāji, viens īsviļņu raidītājs un 68 televīzijas raidītāji, kas izvietoti 12 kompleksās radio un televīzijas stacijās, divās radiostacijās, kā arī 21 neapkalpojamā stacijā vai punktā.

Operatīvās vadības centrs kontrolē 1232 km radiorelejlīniju darbu 41 stacijā. Centra nodrošinātā sistēma ļauj operatīvi noteikt bojājumu un reaģēt, nosūtot operatīvo brigādi uz negadījuma vietu. Šī iespēja palielina darba drošumu, ļauj maksimāli samazināt skaņas un attēla pazušanu vai to defektus pārraižu laikā. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ne tikai pārraida radio un televīzijas programmas, bet arī sniedz datu pārraides pakalpojumus operatīvajiem dienestiem un uzņēmuma funkcijās ietilpst operatīvas informācijas pārraidīšana krīzes situācijās. Tieši tāpēc darbinieki augu diennakti rūpīgi seko pārraidītā signāla kvalitātei un kontrolē iekārtu darbību. 

 

Novatori

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra 80 gadu vēsture apliecina uzņēmuma nopelnus gan radio, gan televīzijas ieviešanā Latvijā. Par uzņēmuma pirmsākumu var uzskatīt 1924. gadu, kad Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes sastāvā izveidoja Radiocentrāli. Jau 1925. gada 1. novembrī ēterā tika pārraidīti Latvijas pirmā radiofonijas raidītāja signāli. Pēc trīsdesmit gadiem – 1954. gada 6. novembrī – Latvijā notika pirmā televīzijas pārraide, kuru nodrošināja Republikāniskais radiocentrs, kā tolaik tika dēvēts tagadējais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Uzņēmums vienmēr ir apvienojis tehniski radošas un izcilas personības, bez kuru novatoriskā tvēriena nebūtu iespējami tajā laikā tik iespaidīgi sasniegumi. Latvijas radio attīstības sākumposmā ievērojamu ieguldījumu deva Jānis Linters un Harijs Bauers, bet televīzijas ieviešanā – Georgs Lurie un daudzi citi.

Darbinieki ir lielākā vērtība. Gan paša uzņēmuma bagātā vēsture, gan tas, ka daudzu darbinieku stāžs ir mērāms vairākos gadu desmitos, dod iespēju šo vēsturisko pieredzi un pakāpenisko paaudžu nomaiņu izmantot attīstībai. Pieredzi veiksmīgi izmanto, lai nepieļautu kādreizējās kļūdas. Pagājušajā gadā tika svinēta Tehniskās ekspluatācijas un attīstības dienesta Ražošanas sektora telekomunikāciju tehnologa Feliksa Brieža pusgadsimta darba jubileja. Un tas nav vienīgais piemērs – entuziasms un nedaudz no zinātkāra puikas ir katrā centra inženierī, tehnologā vai masteniekā, tāpēc darbs uzņēmumā viņiem ir daudz kas vairāk, nekā tikai iztikas pelnīšanas veids.

 

Priekšvēsture – nekļūdās tie, kas neko nedara

Konsultants uzņēmuma stratēģiskāss plānošanas jautājumos Uldis Rutks (Rutkis), kura darba stāžs uzņēmumā ir 46 gadi, atceras, ka pirmie soļi centralizācijas un distances vadībā ir ar četrdesmit gadu priekšvēsturi. Jau 60. gadu vidū stacijās tika projektētas un izgatavotas centralizētās vadības pultis, ko 70. gadu sākumā ieviesa visās lielākajās stacijās. Septiņdesmito gadu otrajā pusē bija pirmais mēģinājums ieviest centralizēto vadību un kontroli.

Tolaik šie mēģinājumi bija neveiksmīgi tādēļ, ka bija kļūdas principiālajā pieejā – darbus sāka bez iepriekšējas pieredzes. Arī tehniskā bāze, uz kuras veidoja vadības sistēmas, neatbilda prasībām, jo raidītāju stabilitāte un ekspluatācijas drošība bija pārāk zema, lai sistēmas varētu strādāt stabili. Vienlaikus bijušās Savienības teritorijā uzņēmums bija ceļlauzis šīs problēmas risināšanā un daudzi brauca pārņemt pieredzi, lai savos uzņēmumos veidotu līdzīgas sistēmas. Tieši agrāk pieļautās kļūdas norādīja pareizo virzienu, kurā jāiet, lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu.

 

Veiksmes atslēga

Tagad, kad raidītāju parkā ir tāda aparatūra, kurai jau ir ielikti pamati distances vadībai un kontrolei, kā arī tiek izmantotas modernās tehnoloģijas uz digitālo tehnoloģiju bāzes, rezultāts ir veiksmīgs. Pakāpeniski tika mainītas iekārtas, ieviešot drošākas un tādas, kam vajag mazāku apkalpošanas laiku un uzmanību. Šogad tika mainīti pēdējie lampu raidītāji Rēzeknē un Valmierā Latvijas Radio 1. programmas raidīšanai.

Vēl viens no iemesliem, kāpēc sistēmu nevarēja ieviest agrāk, bija saistīts ar padomju laika psiholoģiskajiem procesiem, kas dominēja tā laika personāla vadībā – sameklēt vainīgo, kuru sodīt. Pamatā tika kontrolēts dežurants, nevis aparatūra, – vai viņš ir visu pareizi izdarījis, vai nemelo, sniedzot atskaites. Šoreiz problēmu sāka risināt no otras puses – vispirms stacijās, to skaitā arī neapkalpojamās raidstacijās, tika ieviesta sistēma, ar kuras palīdzību dežūrpersonāls vada un kontrolē viņam pakļauto aparatūru, un pēc tam, kad šo sistēmu visi labprāt pieņēma, tā loģiski tika turpināta un perifērijā iegūtie dati tika novadīti līdz centram.

 

Sistēma ir nepieciešamība

- Operatīvais vadības centrs ir loģisks evolūcijas process, - tā šīs sistēmas ieviešanu un centra izveidi raksturo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tehniskais direktors Māris Rutks. Informācijas tehnoloģijās salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām progress notiek visstraujāk, tāpēc sistēmas ieviešana ir nepieciešamība, kuru rosina virkne priekšnosacījumu. Svarīgākais no tiem bija jaunās radio un televīzijas programmas neatkarību atguvušajā Latvijā. Agrāk Latvijas Radio bija divas programmas, tagad ir četras Latvijas teritorijā un vēl viena Rīgā. Pilnīgi no jauna tika izbūvēts tīkls Radio SWH programmām, bet televīzijā parādījās jaunas privātas raidorganizācijas LNT un TV3, kā arī vēl daudzas citas.  

Jaunu tīklu izbūve ievērojami palielināja raidītāju skaitu valstī, un tas nozīmē, ka pieauga dežuranta kontrolējamo vienību skaits. Cilvēka spējām kvalitatīvi veikt pienākumus ir noteiktas robežas, tāpēc ir nepieciešami palīglīdzekļi, kas atvieglotu viņu darbu. Jaunā sistēma nodrošina, ka iekārtas tiek automātiski kontrolētas un dežurants tiek informēts, ja kaut kas notiek.

 

Ieviešanas procesa etapi

Lai kādu tīklu vadītu un kontrolētu, ir nepieciešams, lai visa informācija par tīklu tiktu koncentrēta vienuviet. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā šim mērķim tika izveidots Operatīvās vadības centrs. Agrāk informācija par televīzijas programmu izplatīšanu tika apkopota Televīzijas programmu komutācijas iecirknī, par radio programmu izplatīšanu - Radioprogrammu komutācijas iecirknī, bet par relejlīnijām - Rīgas radio relejstacijā. Tādējādi ievērojami tika samazināta operativitāte, jo šie dienesti nebija administratīvi vienoti un gadījās, ka, piemēram, par bojājumu ir jāpaziņo visiem trim dienestiem. Tas nozīmē, ka dārgais laiks tika zaudēts neefektīvās vairāku dienestu sarunās.

Operatīvās vadības centra izveide notika trīs posmos. Pirmajā posmā tika ieviesti jaunās paaudzes raidītāji, kuru uzbūves princips pieļauj distances vadību un kontroli. Otrajā posmā izveidoja reģionu vadības centrus, kas vada un kontrolē viņiem pakļauto aparatūru, to skaitā arī neapkalpojamās raidstacijās. Tā, piemēram, no Vidzemes radio un televīzijas staciju vadības centra vada un kontrolē arī to aparatūru, kas atrodas Viesītes un Alūksnes neapkalpojamā radio un televīzijas stacijā, Āboliņu un Māles neapkalpojamā radio relejstacijā, neapkalpojamos televīzijas raidītājus Madonā, Jēkabpilī, Mazozolos un Gulbenē. Trešais posms ir Operatīvā vadības centra izveide.

Priekšdarbi centra darba nodrošināšanai sākās pagājušā gada sākumā, kad tika gatavota tehniskā dokumentācija, zīmētas shēmas un iepirkta tehnika sistēmas nodrošināšanai. Paralēli tam, tika iekārtotas telpas Rīgas radio un televīzijas stacijā Zaķusalā. Tikai šīgada jūnijā visi operatīvie darbinieki ir sākuši strādāt Operatīvās vadības centrā. Tas nozīmē, ka šobrīd personāls aprod ar jauno situāciju.

Tikai septembrī visa pirmā posma aparatūra būs ieviesta darbā, tad notiks arī strukturālas izmaiņas. Kā paskaidroja Operatīvā vadības centra vadītājs Sergejs Gļakins, tuvākajā nākotnē tiks apvienoti gan dažādi dienesti, gan dežurantu pienākumi. Tas nozīmē, ka darbinieku potenciālu izmantos daudz efektīvāk un ar daudz lielāku atdevi. Dežuranta darbs ir ļoti atbildīgs un psiholoģiski nogurdinošs. Viņam ir jāsēž un jāgaida, kad kaut kas notiks. Viņa zināšanas var novērtēt tikai tad, ja notiek kāda avārija. Jo šādu gadījumu ir mazāk, jo retāk var parādīt erudīciju un kritiskā situācijā tik un tā ir stress. 

Lai nodrošinātu Operatīvas vadības centra darbu, tiek izmantota dažādu firmu aparatūra. Projektēšanas sektors analizē visu pasaules piedāvājumu un komplektē arī daļu iekārtu.

 

SQM sistēma – dežuranta acis un ausis

Signālu kvalitātes kontrolei tiek izmantota SQM (Signal Quality Manager) sistēma. Tās uzdevums ir reālā laikā automātiski noteikt novirzes no normas signālā, atrast kļūdu avotu un tūlīt veikt korekciju vai kanāla rezervēšanu.

SQM ir izstrādāts, lai būtu kā acis un ausis katram kontroles centram neatkarīgi no atrašanās vietas. SQM pamatā ir universāls grozs, kurā var ievietot dažādus kontroles moduļus vienlaicīgai audio, videoformātu, telemetrijas un citu signālu kontrolei dažādās kombinācijās.

Katra signāla novirze no normas tiek fiksēta, saglabājot to datubāzē un nosūtot pārskatu par atteikumu uz kontroles stacijām. Katram kontrolējamam signālam ir iespējams uzstādīt avārijas ziņojuma vajadzīgos parametrus, kā arī programmēt ar krāsu kodētām ikonām, kuras, ievietojot kontrolējamās stacijas blokshēmā, ātri sniedz informāciju par atteikuma vietu un iemeslu. Dežūrējošais personāls nekavējoties var steigties novērst bojājumu, tādējādi samazinot laiku no avārijas sākuma līdz tās novēršanai.

Svarīga sistēmas funkcija ir atteikumu datu uzkrāšana. Datubāzē tiek fiksēts avārijas sākuma un beigu laiks un datums. Uzkrājošā datubāze atrodas uz centrālā servera un no kontroles stacijām iespējams apskatīt arī iepriekš uzkrātos datus. Aktīvo avāriju logs parāda operatoram reālā laikā notiekošās avārijas kontroles stacijā.

SQM sistēma ietver arī viegli instalējamu programmatūru. Distances vadībai tiek izmantots TCP/IP un citi interneta protokoli. Sistēmai ir iespējams piekļūt un pārbaudīt statusu, izmantojot jebkuru tīkla pārlūku.

SQM centrālā servera programma dod iespējas arī radīt un koriģēt kontroles stacijās redzamos zīmējumus – raidstaciju struktūrshēmas ar kontroles indikatoriem. Katrs indikatora punkts ir piesaistīts savai ieejai un indicējas zaļā krāsā, kad signāls atbilst normai. Kad uzstādītais avāriju limits tiek pārsniegts, punkts mirgo sarkans un kārtējo avāriju logs rāda atteikuma aprakstu. Līdzīgi indikatoru punkti var raksturot ne tikai kādu konkrētu kontroles ieeju vai signālu, bet arī raidstacijas kopsavilkumu. To var attēlot kartē. Stacijas var vizuāli kontrolēt centralizēti, atverot tās blokshēmu ar kontroles punktiem, un maksimāli pietuvināties atteikuma vietai.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā visa kontroles sistēma tiek iedalīta ienākošo un izejošo signālu kontrolē. Ienākošie signāli ir pārraidāmās programmas no raidorganizāciju studijām. Plānots ne tikai kontrolēt signālu parametrus, kā tas bija līdz šim, bet arī uzkrāt datubāzē jebkuras novirzes no normas ar atteikuma brīdī fiksētu datumu un laiku

Izejošie signāli ir no Rīgas uz perifēriju pienākošie signāli, raidītāju izejas un ētera kontrole visā Latvijā. Gandrīz visās stacijās tiek nodrošināta arī neapkalpojamo staciju ētera kontrole, kas iekļauta kopējā sistēmā. Tajās ir uzstādīta jau minētā vizuālā kontrole un vēl atteikumu uzkrāšana datubāzē uz centrālā SQM sistēmas servera, izmantojot stacijās uzstādītos Videotek SQM signālu menedžerus. No Rīgas pienākošie signāli tiek nodoti tieši uz Videotek, Zandar un Chromatec kontroles aparatūru. Ētera un raidītāju izeju kontrolei tiek izmantoti TV un radio kontroles uztvērēji, kuru izejas pieslēgtas jau minētajai aparatūrai. Tādā veidā raidstacijas dežurants var operatīvi novērot visas stacijas darbu.

Vēl ir izveidota SQM sistēma ar operatīvu kontroli un datu uzkrāšanu datubāzē. Sistēma sastāv no:

• centrālā servera Rīgā ar SQL datubāzi, kas uzkrāj datus no stacijās izvietotajiem SQM signālu menedžeriem;
• SQM signālu menedžera ar iebūvētiem blokiem dažādu signālu (audio, video, telemetrijas) kontrolei pēc lietotāja vajadzības;
• raidstacijās izvietotiem SQM kontroles datoriem ar staciju struktūrshēmu zīmējumiem un indikatoru punktiem, kuri paralēli uzrāda menedžeriem nosūtītos datus no SQM uz centrālo serveri;
• TCP/IP datortīkla savienojumam starp iekārtām datu pārsūtīšanai.

Raidstacijas dežurants, izmantojot SQM programmatūru, datorā uz stacijas struktūrshēmas var redzēt indikatoru punktus (zaļus vai sarkanus – atkarība no signāla kvalitātes), kas piesaistīti SQM ieejās kontrolētiem signāliem. Sākoties avārijai, tai atbilstošais punkts mirgo un ar skaņas signālu datoram pieslēgtajā audiosistēmā brīdina dežurantu par atteikumu.

Vienlaikus datora ekrānā parādās ziņojumu logs ar precīzāku atteikuma aprakstu. Ziņojums ar precīzu atteikuma laiku un datumu tiek nosūtīts uz centrālo serveri un parādās OVC uzstādītajā plazmas ekrānā ar Latvijas karti, kur vienlaikus sāk mirgot attiecīgās raidstacijas kopsavilkuma punkts.

Stacijas personāls novērš bojājumu un, signāla kvalitātei atjaunojoties, sarkanais punkts kļūst zaļš un mirgo, vienlaikus ziņojot ar skaņas signālu, līdz dežurants to ir apstiprinājis un tas pārstāj mirgot. Tiek nosūtīts arī ziņojums SQM centrālajam serverim par avārijas beigām. Tādā veidā, apkopojot datus par kādu raidītāju ilgākā laika posmā, var izdarīt secinājumus par atteikumu raksturu un rast risinājumu problēmai.

Perspektīvā paredzēts uzstādīt SQM sistēmu arī Dundagā un neapkalpojamās stacijās Ventspilī (SQM kontroles dators Kurzemes RTSVC), Alūksnē un Viesītē (SQM kontroles dators Vidzemes RTSVC), kur pagaidām tiek izmantota ar mazāk funkcijām aprīkota citu ražotāju kontroles aparatūra.

 

Ieguvumi

Sistēmas ieviešanas galvenais ieguvums ir operatīva informācija, kas ļauj efektīvi reaģēt un pieņemt lēmums. Katrā stacijā ir dežūrpersonāls - vismaz viens cilvēks. Bet vēl ir izsaukuma personāls, kuru nepieciešamības gadījumā var izsaukt dežūras laikā.

Ieviešot šo sistēmu, radās iespēja krasi samazināt raidītāju apkalpojošā personāla skaitu - agrāk maiņā dežurēja trīs cilvēki, tagad to pašu paveic viens cilvēks.

Dežurantu darbs tiek atvieglots - šobrīd viņa funkcijas daļēji veic automātika, kas parāda, kur ir noticis, kuram raidītājam un dežurantam ir iespēja diagnosticēt, kas īsti raidītājam ir noticis. Operatīvās vadības centram ir iespējams visu informāciju iegūt jau elektroniskā veidā. Tas ir pamats nākamajam solim - elektroniskajai uzņēmuma vadība. Šobrīd tiek testēts vēl viens jaunievedums – elektroniskais notikumu žurnāls, kas ikvienam operatīvajam darbiniekam sniedz pārskatu par notikumu vai radušos bojājumu, tā cēloņiem, pārtraukuma raksturu un ilgumu, ja tāds ir bijis. Galvenais ieguvums – klients iegūst kvalitatīvāku pakalpojumu.

Vaiva OSTROVSKA,

LVRTC sabiedrisko attiecību speciāliste