Internet@Klubs pret interneta cenzūru

Es uztraucos par saviem bērniem un internetu, lai gan mani mazuļi to vēl nelieto. Man dara raizes nākotne, es baidos, ka pēc kādiem 10–15 gadiem viņi man teiks: — Tēti, kur tu biji, kad viņi mums internetā atņēma vārda brīvību? Maiks Godvins, datorspeciālists un publicists

Strīds par cenzūras nepieciešamību ir tikpat mūžīgs kā strīds par to, kas bija pirmais: ola vai vista. Kamēr vieni šausminās par pornogrāfijas un vardarbības izplatību internetā, citus vairāk uztrauc personas brīvības ierobežošana, cenzējot interneta saturu. Piemēram, ķīniešu cenzori regulāri kontrolē internetu, meklējot musinošus un pornogrāfiskus materiālus. Interneta pakalpojumu sniedzējiem jāgarantē, ka ķīniešu lietotāji nevarēs piekļūt ārzemju ziņām un porno lappusēm. Ķīnā bloķēta pieeja CNN, New York Times un BBC interneta lappusēm. Taču līdztekus oficiālajiem cenzoriem internetā arvien vairāk patrulē tā dēvētās lielās mātes (Big Mamas), kas konkurē ar oficiālajiem cenzoriem, tā sauktajiem lielajiem brāļiem (Big Brother). Ja kādā no Ķīnas daudzajām interneta pļāpu istabām (chat) nav oficiālā cenzora, tad lielās mātes tur ir noteikti. Neoficiālie cenzori ir interneta kompāniju darbinieki, kas vada veselu brīvprātīgo uzraugu armiju, uzmanot pļāpāšanas istabas un ziņojumu lapas, lai tajās neparādītos brīvdomīgi politiski komentāri, rupjības vai nevēlamas reklāmas. Šā gada februāra beigās Krievijas valdība oficiāli atzinusi, ka pastāv interneta kontroles projekts Operatīvoun izlūkošanas pasākumu sistēma SORM–2. Līdzīgi kā citu valstu drošības dienesti, arī FDD šādu rīcību pamato ar nepieciešamību izveidot uzraudzības sistēmu, lai ķertu spiegus, teroristus un bandītus, kā arī lai apkarotu ēnu ekonomiku. Šo projektu īstenoVDK mantinieks — Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) un tas rada bažas, ka savāktā informācija varētu tikt izmantota arī šantāžai un biznesa spiegošanai. Krievijas cilvēktiesību aktīvisti apgalvo, ka FDD jau piespiedis vairākas interneta pakalpojumu kompānijas uzstādīt datu pārtveršanas iekārtas.

Internet@Kluba prezidents Edmunds Zālīte pieder pie tiem, kas globālā datortīkla satura cenzēšanu uzskata par ļoti bīstamu parādību, jo īpaši attiecībā uz filozofisko, reliģisko un politisko uzskatu brīvu izpausmi. Plaši tiek apkarotas arī mp3 formāta failu izplatīšanas iespējas. Grūti novilkt robežu starp liegto un atļauto, tādēļ rodas iespējas ļaunprātīgai cenzēšanai, uzskata E. Zālīte. Tādēļ Internet@Kluba prezidents ļoti iepriecināts par jauno Freenet projektu, kas ārzemēs aktīvi sācis darboties kopš 2000. gada 15. februāra. Freenet ir globālā datortīkla paveids, kurā teorētiski cenzūra nav iespējama: šai vidē netiek fiksētas IP (interneta protokola) adreses un citi lietotāja parametri, tādēļ nav iespējams noteikt ne to, kas ir izvietojis informāciju internetā, ne to, kas ir skatījies šo informāciju. Turklāt Freenet netiek veikta centralizēta kontrole vai administrēšana. Freenet ir veidots Java aplikācijā, un ikkatrs varpiedalīties šī alternatīvā globālā tīkla izveidē. Tuvāka informācija par Freenet projektu atrodama http: //freenet.sourceforge.net, kā arī Internet@Kluba uzturētajā lapā www.freenet.lv

Maija CĀLĪTE
Internet@Klubs
Elizabetes ielā 2a-218, Rīgā
Tālr. 7321012; 9222919
Fakss 7323753
www.iclub.lv