Cik veselīga ir telekomunikāciju industrija jeb 1 + 1 > 2
Nakamās paaudzes ICT* uzņēmums
Buzzword pārmērīga
lietošana vēl nav gaisusi no atmiņas sakarā ar dot.net/e-biznesa
bumu, kad šis termins tika lietots kā mārketinga
atslēgvārds visādiem biznesa projektiem, kurus vienoja vai nu interneta
izmantošana kā biznesa procesa neatņemama sastāvdaļa,
vai nu internets tur bija aiz matiem pievilkts, vai pašā
sliktākajā gadījumā loģiska biznesa plāna,
muļķības vai blēdības dēļ vispār nebija,
toties internets gan tika piesaukts neizbēgami. Radītais investīciju
bums pēc principa kas nepagūs, tas nokavēs radīja
bankrotu vilni un paģiru izjūtu iesaistītajā IT industrijas
daļā. Pretstatā dot.net bumam, tagad neviens nevēlas
investēt telekomunikāciju industrijā, septiņreiz
nenomērot.
Telekomunikāciju
nozari Eiropā vājinājusi UMTS licenču izsolīšana mobilajiem
operatoriem lielākajā daļā ES valstu, kur tūlītējais
ieguvējs nacionālā valdība ar iegūtajiem
līdzekļiem mazliet aizbāza tā gada budžeta
deficītu, no telekomunikaciju firmu viedokļa izspiežot lielu
naudu par iespēju realizēt neskaidru labumu nesošu biznesa
plānu, kura lielie nezināmie ir tehnoloģijas atkarīgo un
apsolīto labumu reālās iespējas un, vēl
svarīgāk, jauno pakalpojumu mārketinga veiksme vai neveiksme. Ieņēmumu
daļas palielināšanas iespēja tiešām ir neskaidra.
Skaidrs ir konkurences pieaugums un tās nepārprotamais spiediens uz
pakalpojumu cenu (klientam labi) un uzņēmuma izmaksu
samazināšanu, izmantojot optimizāciju, kas pieejama tikai
mēroga ekonomikām (economies of scale).
Pēc
dažu Eiropas un ASV vadošo telekomunikāciju industrijas
analītiķu domām Eiropas telekomunikāciju nozarei ir
pietiekami liela potence veiksmīgai attīstībai, tomēr,
ņemot vērā lielāko, pārsvarā ASV un Āzijas, operatoru
izraisīto spiedienu uz starpvalstu savienojumu kapacitāšu tirgu,
kā arī tiešu iespiešanos vietējos tirgos Eiropā (piemēram,
Honkongas izcelsmes uzņēmuma Hutchinson Whampoa meitas firmu
UMTS mobilo sakaru nodrošināšanai H3G dibināšana
virknē Eiropas valstu pirms pāris gadiem), Eiropas telekomunikāciju
industrijai ir jākonsolidējas! Tas notiks caur M&A (Mergers
and Aquisitions) aktivitātēm.
Daži
analītiķi vērtē, ka Eiropā paliks 67 telekomunikācu
uzņēmumi. Kā viens no mazākajiem reģionālajiem
uzņēmumiem Eiropā, kuru varētu pārpirkt kāds no
Eiropas telekomunikāciju industrijas topa, tiek minēts TeliaSonera
divu mūsu kaimiņvalstu bijušo monopolu konglomerāts,
kurš Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs ir lielākais
tirgus spēlētājs, bet kura masa ir krietni par mazu, lai
izdzīvotu globālās konkurences apstākļos. Pamatojums
šādam secinājumam ir globalizācijas jeb tirgu
atvērtības un tehnoloģijas iespēju
vienādošanā, tas nozīmē, ka telekomunikāciju
nozare kļūst par atvērta tirgus resursapgādes (Utility)
nozari.
Resursu
un tehnoloģiju pieejamība nozīmē, ka lielākie no
lielākajiem telekomunikācijas uzņēmumiem pie
industrijā principā vienādotiem pakalpojumiem izdara un
nākotnē izdarīs vēl nesalīdzināmi lielāku
spiedienu uz pakalpojumu cenu. Zema pakalpojumu cena nozīmē zemas
uzņēmuma darbības izmaksas. Šeit arī nonākam pie mēroga
ekonomikas telekomunikāciju nozarē kā neizbēgamības.
Gandrīz visas šīs tehnoloģiski intensīvās nozares
izmaksu sadaļas ir pakļautas mēroga ekonomikai pieejamam izmaksu
samazinājumam. Laika posms iespaidīgai nozares konsolidācijai varētu
būt ļoti īss. Mans minējums ir pieci gadi, lai Eiropā nonāktu
pie tā, ka 80 procentus tirgu kontrolē Vodafone, Brittish Telecom,
Deutche Telecom, France Telecom, uzņēmums, kas varētu
būt veidojies no Telefonica un Telecom Italia plus divi
jaunienācēji no cita reģiona, piemēram, Āzijas un ASV.
Padalījies diezgan nepamatotajā ticībā Eiropas telekomunikāciju
nākotnei un kvantitātei, pievērsīšos nozares
nākotnes kvalitātēm klienta pakalpojumu un uzņēmumu
biznesa modeļu griezumā.
Konverģences
perspektīva lietotāja galiekārtās cīņa par
ieņēmumu palielināšanu
Ko
vēlas mans klients un kā es varu palielināt vidējos
ieņēmumus no klienta? Šos jautājumus sev būs uzdevis
katrs telekomunikāciju uzņēmuma vadītājs. Mārketinga
uzņēmuma OgilvyOne vicepriekšsēdētājs
Rorijs Sazerlends (Rory Sutherland), uzstājoties industrijas
forumā Londonā, šāgada jūlijā uzsvēra, ka viņš
nav novērojis veiksmīgu konverģenci lietotāja
galiekārtās. Līdz šim izgudrotāju un
ražotāju solījumi par dažādu funkciju konverģenci
no komerciālas veiksmes viedokļa telefonijā nav
realizējušies.
Pretēji
tam lietotāji paši ir palīdzējuši gūt
popularitāti tādiem produktiem un pakalpojumiem kā SMS, i-POD
(Apple ražotais mūzikas pleijeris, kura veiksmes faktors ir ne
tik daudz pleijera funkcijās, bet gan jaunā mūzikas aprites
veidā, ko piedāvā Apple), Google un Skype.
Visi minētie ir specializēti lietojumi, un konverģence ir
sekundāra. Tā notiks, ja lietojumi saglabās visas
primārās kvalitātes, kuru dēļ tie ir veiksmīgi.
Šeit principam vajadzētu būt 1+1>2. Manuprāt,
iespējami veiksmīgs un laika ziņā drīzs
konverģences modelis ir platjoslas interneta piekļuves,
kabeļtelevīzijas un fiksēta pieslēguma balss telefonijas
apvienojums tā sauktajā Tripple Play
(apzīmēts arī kā 3P) pakalpojumā. Tas klientam
nodrošina tālāku vertikālu integrāciju, vienotam
komunikāciju risinājumam pievienojot arī saturu.
Izdarīsim
dažus pieņēmumus, lai dotu lielāku pamatu
tālākiem secinājumiem. Šie pieņēmumi nav manis
radīti, par tiem runā gan vadošo pasaules operatoru
pārstāvji, gan investīciju speciālisti (Chris Harland,
Global Head of Media and Communications, Morgan Stanley), un tie pamatā
ir divi:
1)
mūsdienu
balss telefonija ir mobilā telefonija neatkarīgi no izmantotās
tehnoloģijas (GSM, UMTS, IP telefonija uz jebkāda
transporttīkla);
2)
fiksētā
telefonija pat tādā formā kā platjoslas interneta
pakalpojums (ISP) kā atsevišķa nozare nevar pastāvēt,
jo:
a.
fiksētai
balss telefonijai nav nākotnes kā pakalpojumam,
b.
fiksētas
platjoslas interneta pakalpojums nevar pastāvēt kā
atsevišķs uzņēmums ieņēmumu/izmaksu
attiecības dēļ,
c.
šobrīd
nav skaidri nostabilizējies biznesa modelis, bet interneta
izplatīšanas radītā spiediena dēļ mediju
industrija varētu strauji saplūst ar daļu no
telekomunikācijas industrijas.
Mobilajā
telefonijā telefons nepārprotami definē konverģences
kvalitatīvās iespējas, precīzāk šo iespēju
nepieciešamos, bet ne pietiekamos nosacījumus. Iedomāsimies
situāciju, ka personālais plaukstdators (piemēram, HP i-paq),
kura dažām versijām ir jau arī mobilā telefona modems
un pilna telefona funkcionalitāte, ir aprīkots ar Wi-Fi
savienojumu un Apple i-pod raksturīgo 60 GB lielo cietni un lielisko
i-Pod programmatūru. Šādai mobilai sakaru un satura
iekārtai būtu raksturīga konektivitāte, izmantojot
vairākus standartus atbilstoši videi, kurā uzturamies, kā
arī lietojumu un satura vadības līmenim, tādējādi
arī balss telefonija šādā iekārtā kļūtu
par lietojuma programmatūras līmeņa pakalpojumu, bet
šīsdienas teleoperatora funkcija ir nodrošināt lietojumam
atbilstošo savienojumu. Lai kā man to gribētos,
visdrīzāk tuvākajā laikā šādas
konverģences iespējas nebūs, ražotāju konkurencei
pastāvot kā galvenajam ierobežojošajam faktoram un
telekomunikāciju operatoru centieniem nosargāt telefonijas
pakalpojumu piesaisti tīkla piekļuves pakalpojumam (paldies Eiropas
valstu valdībām par UMTS biznesa modeļa
sadārdzināšanu).
UMTS
iespējas šobrīd ir daudz šaurākas. Videotelefons?
Droši vien, ja tas tiks piedāvāts bez tarifu pacelšanas,
citādi vai es par to maksāšu? Diez vai! Datu pārraide?
GPRS, EDGE, un par mobilajiem sakariem neuzskatītais Wi-Fi
platjoslas interneta pieslēgums kārtīgi konkurēs ar
ienākošo UMTS datu pārraides pakalpojumu, samazinot
peļņas iespēju no pēdējā. Droši, ka balss
telefonija un ziņapmaiņa būs masveida pakalpojumi, bet tādi
tie ir arī tagad. Tāda jaunums kā reālā laika satura
straumēšanas popularitātes iespēja ir diezgan neskaidra,
pastāvot fundamentālai pretrunai starp mobilā telefona mazajiem
izmēriem un nepieciešamību izbaudīt ekrānā
redzamo. Šobrīd laikam neviens necer uz brīnumpaklpojuma,
tā sauktās killer application parādīšanos, kura
būtu tik nepieciešama lietotājam, ka lietotāju
vairākums būtu ar mieru maksāt par to papildus.
Konverģence telekomunikāciju
uzņēmumu infrastruktūrā cīņa par izmaksu
samazināšanu
Šobrīd
Skype apdraud teleoperatorus, internets apdraud mūzikas industriju
tās vakardienas attīstības fāzē un teleoperatori un
lielākie mediji apdraud viens otru. Žurnāla Fortune
radītā un IBM pasaules mārketinga viceprezidenta Anila Menona
pārfrāzēta atziņa skan: Somewhere out there is a
bullet with your companys name on it. Somewhere there is a competitor, unborn
and unknown, that will render your business model obsolete. Latviešu
valodā saīsinot varētu teikt, ka tehnoloģijas
attīstība paver durvis jaunam to izmantojumam, kurš
pārveido industrijas, padarot eksistējošos biznesa modeļus
novecojušus.
Jau
2003. gadā Harward Business Report, raksturojot
attīstību gan informāciju tehnoloģijas nozarē, gan telekomunikācijās
vilka paralēles ar energoapgādes uzņēmumu attīstību
19. gs. beigās un 20. gadsimta sākumā. IT infrastruktūras
resursu esamība katrā uzņēmumā salīdzināta ar
elektroenerģijas ražošanas attīstību 19. gs.
beigās, kad katrai rūpnīcai bija nepieciešama sava elektrostacija.
Vilktas tiešas paralēles starp energopārvades tīklu attīstību
20. gs. sākumā un telekomunikāciju nozares spēju savienot
IT jaudas, padarot tās pieejamas patērētājiem un
transformējot IT un telekomunikāciju nozares vienotā informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju resursapgādes nozarē,
angļu valodā saīsināti kā ICT.
Resursu
vispārēja pieejamība un tehnoloģijas līmeņa
vienotība tiek minēti kā divi galvenie ICT* industrijas kā
resursapgādes industrijas izveides iemesli. IT un telekomunikāciju
industrijas tehnoloģiskā integrācija vienotos risinājumos
kļuvusi iespējama līdz ar interneta protokola komunikāciju
attīstību. Pēdējā laikā arī televīzijas
un radio apraide no vienvirziena pasīvās apraides transporta
(ēters vai kabeļtīkls) pāriet uz IP transporta tīklu,
kā arī interneta lejuplāžu apmulsinātā
mūzikas industrija pasaulē sāk iegūt pirmo peļņu,
izmantojot maksas lejuplādes internetā fizisko kompaktdisku
tirdzniecības vietā. Līdz ar to iespējama mediju
nesēju tīklu, kā arī mobilo un fiksēto sakaru
tīklu apvienošana izmaksu samazinājumam jaunas konkurences
apstākļos.
3.
attēlā parādīta vienotas ICT* industrijas elementu
infrastruktūras funkciju vide apvienojumā ar informācijas jeb
pakalpojumu vidi. Pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma
infrastruktūru iespējams konsolidēt līdz ar pakalpojumu
tehnoloģijas vides konverģenci. Līdz ar tehnoloģijas
modernizāciju arī apjoma ekonomiku iespaids palielinās, izdarot
arvien lielāku spiedienu uz infrastruktūras izmaksām.
Uzņēmumu stratēģija šādā situācijā
ietver atbrīvošanos no vēsturisku dublētām
infrastruktūras un funkcionālām sistēmām.
Tālākas industrijas konsolidācijas situācijā jaunie
reģionālie uzņēmumi var veidot, piemēram, vienotu
telekomunikāciju transporta tīklu un dažādus pakalpojumus
atkarībā no konkrētā tirgus vajadzības,
optimizējot infrastruktūras izmaksas atbilstoši jaunam biznesa
modelim.
Guntars OTTO
*Information
Communication Technology Informācijas Komunikacijas Tehnoloģijas
Buzzword pārmērīga lietošana vēl nav gaisusi no atmiņas sakarā ar dot.net/e-biznesa bumu, kad šis termins tika lietots kā mārketinga atslēgvārds visādiem biznesa projektiem, kurus vienoja vai nu interneta izmantošana kā biznesa procesa neatņemama sastāvdaļa, vai nu internets tur bija aiz matiem pievilkts, vai pašā sliktākajā gadījumā loģiska biznesa plāna, muļķības vai blēdības dēļ vispār nebija, toties internets gan tika piesaukts neizbēgami. Radītais investīciju bums pēc principa kas nepagūs, tas nokavēs radīja bankrotu vilni un paģiru izjūtu iesaistītajā IT industrijas daļā. Pretstatā dot.net bumam, tagad neviens nevēlas investēt telekomunikāciju industrijā, septiņreiz nenomērot.
Telekomunikāciju nozari Eiropā vājinājusi UMTS licenču izsolīšana mobilajiem operatoriem lielākajā daļā ES valstu, kur tūlītējais ieguvējs nacionālā valdība ar iegūtajiem līdzekļiem mazliet aizbāza tā gada budžeta deficītu, no telekomunikaciju firmu viedokļa izspiežot lielu naudu par iespēju realizēt neskaidru labumu nesošu biznesa plānu, kura lielie nezināmie ir tehnoloģijas atkarīgo un apsolīto labumu reālās iespējas un, vēl svarīgāk, jauno pakalpojumu mārketinga veiksme vai neveiksme. Ieņēmumu daļas palielināšanas iespēja tiešām ir neskaidra. Skaidrs ir konkurences pieaugums un tās nepārprotamais spiediens uz pakalpojumu cenu (klientam labi) un uzņēmuma izmaksu samazināšanu, izmantojot optimizāciju, kas pieejama tikai mēroga ekonomikām (economies of scale).
Pēc dažu Eiropas un ASV vadošo telekomunikāciju industrijas analītiķu domām Eiropas telekomunikāciju nozarei ir pietiekami liela potence veiksmīgai attīstībai, tomēr, ņemot vērā lielāko, pārsvarā ASV un Āzijas, operatoru izraisīto spiedienu uz starpvalstu savienojumu kapacitāšu tirgu, kā arī tiešu iespiešanos vietējos tirgos Eiropā (piemēram, Honkongas izcelsmes uzņēmuma Hutchinson Whampoa meitas firmu UMTS mobilo sakaru nodrošināšanai H3G dibināšana virknē Eiropas valstu pirms pāris gadiem), Eiropas telekomunikāciju industrijai ir jākonsolidējas! Tas notiks caur M&A (Mergers and Aquisitions) aktivitātēm.
Daži analītiķi vērtē, ka Eiropā paliks 67 telekomunikācu uzņēmumi. Kā viens no mazākajiem reģionālajiem uzņēmumiem Eiropā, kuru varētu pārpirkt kāds no Eiropas telekomunikāciju industrijas topa, tiek minēts TeliaSonera divu mūsu kaimiņvalstu bijušo monopolu konglomerāts, kurš Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs ir lielākais tirgus spēlētājs, bet kura masa ir krietni par mazu, lai izdzīvotu globālās konkurences apstākļos. Pamatojums šādam secinājumam ir globalizācijas jeb tirgu atvērtības un tehnoloģijas iespēju vienādošanā, tas nozīmē, ka telekomunikāciju nozare kļūst par atvērta tirgus resursapgādes (Utility) nozari.
Resursu un tehnoloģiju pieejamība nozīmē, ka lielākie no lielākajiem telekomunikācijas uzņēmumiem pie industrijā principā vienādotiem pakalpojumiem izdara un nākotnē izdarīs vēl nesalīdzināmi lielāku spiedienu uz pakalpojumu cenu. Zema pakalpojumu cena nozīmē zemas uzņēmuma darbības izmaksas. Šeit arī nonākam pie mēroga ekonomikas telekomunikāciju nozarē kā neizbēgamības. Gandrīz visas šīs tehnoloģiski intensīvās nozares izmaksu sadaļas ir pakļautas mēroga ekonomikai pieejamam izmaksu samazinājumam. Laika posms iespaidīgai nozares konsolidācijai varētu būt ļoti īss. Mans minējums ir pieci gadi, lai Eiropā nonāktu pie tā, ka 80 procentus tirgu kontrolē Vodafone, Brittish Telecom, Deutche Telecom, France Telecom, uzņēmums, kas varētu būt veidojies no Telefonica un Telecom Italia plus divi jaunienācēji no cita reģiona, piemēram, Āzijas un ASV. Padalījies diezgan nepamatotajā ticībā Eiropas telekomunikāciju nākotnei un kvantitātei, pievērsīšos nozares nākotnes kvalitātēm klienta pakalpojumu un uzņēmumu biznesa modeļu griezumā.
Konverģences perspektīva lietotāja galiekārtās cīņa par ieņēmumu palielināšanu
Ko vēlas mans klients un kā es varu palielināt vidējos ieņēmumus no klienta? Šos jautājumus sev būs uzdevis katrs telekomunikāciju uzņēmuma vadītājs. Mārketinga uzņēmuma OgilvyOne vicepriekšsēdētājs Rorijs Sazerlends (Rory Sutherland), uzstājoties industrijas forumā Londonā, šāgada jūlijā uzsvēra, ka viņš nav novērojis veiksmīgu konverģenci lietotāja galiekārtās. Līdz šim izgudrotāju un ražotāju solījumi par dažādu funkciju konverģenci no komerciālas veiksmes viedokļa telefonijā nav realizējušies.
Pretēji tam lietotāji paši ir palīdzējuši gūt popularitāti tādiem produktiem un pakalpojumiem kā SMS, i-POD (Apple ražotais mūzikas pleijeris, kura veiksmes faktors ir ne tik daudz pleijera funkcijās, bet gan jaunā mūzikas aprites veidā, ko piedāvā Apple), Google un Skype. Visi minētie ir specializēti lietojumi, un konverģence ir sekundāra. Tā notiks, ja lietojumi saglabās visas primārās kvalitātes, kuru dēļ tie ir veiksmīgi. Šeit principam vajadzētu būt 1+1>2. Manuprāt, iespējami veiksmīgs un laika ziņā drīzs konverģences modelis ir platjoslas interneta piekļuves, kabeļtelevīzijas un fiksēta pieslēguma balss telefonijas apvienojums tā sauktajā Tripple Play (apzīmēts arī kā 3P) pakalpojumā. Tas klientam nodrošina tālāku vertikālu integrāciju, vienotam komunikāciju risinājumam pievienojot arī saturu.
Izdarīsim dažus pieņēmumus, lai dotu lielāku pamatu tālākiem secinājumiem. Šie pieņēmumi nav manis radīti, par tiem runā gan vadošo pasaules operatoru pārstāvji, gan investīciju speciālisti (Chris Harland, Global Head of Media and Communications, Morgan Stanley), un tie pamatā ir divi:
1) mūsdienu balss telefonija ir mobilā telefonija neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas (GSM, UMTS, IP telefonija uz jebkāda transporttīkla);
2) fiksētā telefonija pat tādā formā kā platjoslas interneta pakalpojums (ISP) kā atsevišķa nozare nevar pastāvēt, jo:
a. fiksētai balss telefonijai nav nākotnes kā pakalpojumam,
b. fiksētas platjoslas interneta pakalpojums nevar pastāvēt kā atsevišķs uzņēmums ieņēmumu/izmaksu attiecības dēļ,
c. šobrīd nav skaidri nostabilizējies biznesa modelis, bet interneta izplatīšanas radītā spiediena dēļ mediju industrija varētu strauji saplūst ar daļu no telekomunikācijas industrijas.
Mobilajā telefonijā telefons nepārprotami definē konverģences kvalitatīvās iespējas, precīzāk šo iespēju nepieciešamos, bet ne pietiekamos nosacījumus. Iedomāsimies situāciju, ka personālais plaukstdators (piemēram, HP i-paq), kura dažām versijām ir jau arī mobilā telefona modems un pilna telefona funkcionalitāte, ir aprīkots ar Wi-Fi savienojumu un Apple i-pod raksturīgo 60 GB lielo cietni un lielisko i-Pod programmatūru. Šādai mobilai sakaru un satura iekārtai būtu raksturīga konektivitāte, izmantojot vairākus standartus atbilstoši videi, kurā uzturamies, kā arī lietojumu un satura vadības līmenim, tādējādi arī balss telefonija šādā iekārtā kļūtu par lietojuma programmatūras līmeņa pakalpojumu, bet šīsdienas teleoperatora funkcija ir nodrošināt lietojumam atbilstošo savienojumu. Lai kā man to gribētos, visdrīzāk tuvākajā laikā šādas konverģences iespējas nebūs, ražotāju konkurencei pastāvot kā galvenajam ierobežojošajam faktoram un telekomunikāciju operatoru centieniem nosargāt telefonijas pakalpojumu piesaisti tīkla piekļuves pakalpojumam (paldies Eiropas valstu valdībām par UMTS biznesa modeļa sadārdzināšanu).
UMTS iespējas šobrīd ir daudz šaurākas. Videotelefons? Droši vien, ja tas tiks piedāvāts bez tarifu pacelšanas, citādi vai es par to maksāšu? Diez vai! Datu pārraide? GPRS, EDGE, un par mobilajiem sakariem neuzskatītais Wi-Fi platjoslas interneta pieslēgums kārtīgi konkurēs ar ienākošo UMTS datu pārraides pakalpojumu, samazinot peļņas iespēju no pēdējā. Droši, ka balss telefonija un ziņapmaiņa būs masveida pakalpojumi, bet tādi tie ir arī tagad. Tāda jaunums kā reālā laika satura straumēšanas popularitātes iespēja ir diezgan neskaidra, pastāvot fundamentālai pretrunai starp mobilā telefona mazajiem izmēriem un nepieciešamību izbaudīt ekrānā redzamo. Šobrīd laikam neviens necer uz brīnumpaklpojuma, tā sauktās killer application parādīšanos, kura būtu tik nepieciešama lietotājam, ka lietotāju vairākums būtu ar mieru maksāt par to papildus.
Konverģence telekomunikāciju uzņēmumu infrastruktūrā cīņa par izmaksu samazināšanu
Šobrīd Skype apdraud teleoperatorus, internets apdraud mūzikas industriju tās vakardienas attīstības fāzē un teleoperatori un lielākie mediji apdraud viens otru. Žurnāla Fortune radītā un IBM pasaules mārketinga viceprezidenta Anila Menona pārfrāzēta atziņa skan: Somewhere out there is a bullet with your companys name on it. Somewhere there is a competitor, unborn and unknown, that will render your business model obsolete. Latviešu valodā saīsinot varētu teikt, ka tehnoloģijas attīstība paver durvis jaunam to izmantojumam, kurš pārveido industrijas, padarot eksistējošos biznesa modeļus novecojušus.
Jau 2003. gadā Harward Business Report, raksturojot attīstību gan informāciju tehnoloģijas nozarē, gan telekomunikācijās vilka paralēles ar energoapgādes uzņēmumu attīstību 19. gs. beigās un 20. gadsimta sākumā. IT infrastruktūras resursu esamība katrā uzņēmumā salīdzināta ar elektroenerģijas ražošanas attīstību 19. gs. beigās, kad katrai rūpnīcai bija nepieciešama sava elektrostacija. Vilktas tiešas paralēles starp energopārvades tīklu attīstību 20. gs. sākumā un telekomunikāciju nozares spēju savienot IT jaudas, padarot tās pieejamas patērētājiem un transformējot IT un telekomunikāciju nozares vienotā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursapgādes nozarē, angļu valodā saīsināti kā ICT.
Resursu vispārēja pieejamība un tehnoloģijas līmeņa vienotība tiek minēti kā divi galvenie ICT* industrijas kā resursapgādes industrijas izveides iemesli. IT un telekomunikāciju industrijas tehnoloģiskā integrācija vienotos risinājumos kļuvusi iespējama līdz ar interneta protokola komunikāciju attīstību. Pēdējā laikā arī televīzijas un radio apraide no vienvirziena pasīvās apraides transporta (ēters vai kabeļtīkls) pāriet uz IP transporta tīklu, kā arī interneta lejuplāžu apmulsinātā mūzikas industrija pasaulē sāk iegūt pirmo peļņu, izmantojot maksas lejuplādes internetā fizisko kompaktdisku tirdzniecības vietā. Līdz ar to iespējama mediju nesēju tīklu, kā arī mobilo un fiksēto sakaru tīklu apvienošana izmaksu samazinājumam jaunas konkurences apstākļos.
3. attēlā parādīta vienotas ICT* industrijas elementu infrastruktūras funkciju vide apvienojumā ar informācijas jeb pakalpojumu vidi. Pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma infrastruktūru iespējams konsolidēt līdz ar pakalpojumu tehnoloģijas vides konverģenci. Līdz ar tehnoloģijas modernizāciju arī apjoma ekonomiku iespaids palielinās, izdarot arvien lielāku spiedienu uz infrastruktūras izmaksām. Uzņēmumu stratēģija šādā situācijā ietver atbrīvošanos no vēsturisku dublētām infrastruktūras un funkcionālām sistēmām. Tālākas industrijas konsolidācijas situācijā jaunie reģionālie uzņēmumi var veidot, piemēram, vienotu telekomunikāciju transporta tīklu un dažādus pakalpojumus atkarībā no konkrētā tirgus vajadzības, optimizējot infrastruktūras izmaksas atbilstoši jaunam biznesa modelim.
Guntars OTTO
*Information Communication Technology Informācijas Komunikacijas Tehnoloģijas