e-HANZA oktobrī pulcēsies Rīgas Rātsnamā
Rīgas domes ITC Projektu izstrādes nodaļas
vadītāja Ilze Prūse
Interesanti, ka līdzās tirdzniecības Hanzai, kuras
locekles ir Eiropas (arī Latvijas) pilsētas, 2003. gadā radusies
e-Hanza, precīzāk ES struktūrfondu programmas Interreg
apakšprogramma Hansa Passage, kurā sadarbojas 14 reģionu
pašvaldības. Latvija tajā pārstāvēta ar
Rīgas un Kurzemes reģionu, kā arī ar Rīgas
pilsētu. Un tā 27.-28.oktobrī Rātsnamā
nepulcēsies tirgotāji ar mērāmajām uncēm kā
senatnē, bet gan IKT speciālisti ar ES kritēriju colštokiem.
Par gaidāmā saieta norisi un mērķiem pastāstīja
Rīgas domes ITC projektu izstrādes nodaļas vadītāja
Ilze PRŪSE.
Konference e-pārvalde Hansa Passage reģionā
27.28.oktobrī notiks ES struktūrfondu programmas Interreg
ietvaros ar tās vadības līdzdalību un finansējumu. Tā
būs darba sanāksme, kas pulcēs apmēram 100 (kopā ar
viesiem) projekta dalībnieku, kas strādā programmas atzarā
Jaunās pašvaldību pārvaldes formas (ieskaitot
e-pārvaldi). Šo projektu vada Brēmenes speciālisti, kam ir
liela pieredze e-pārvaldes risinājumu izstrādē
Vācijā.
Rīgai nozīmīgi, ka trīs gadu laikā, kopš
Rīga attīsta e-pārvaldes projektu, ir uzkrāta pieredze, kas
interesē citas Eiropas pašvaldības (Rīgas e-projekti
guvuši atzinību jau vairākās starptautiskās konferencēs).
Darbnīcu un diskusiju vadītāji būs galvenokārt
vācu un angļu speciālisti.
Konferencē būs pārstāvētas: Vācijas
zemes - Brēmene un Lejassaksija; Holande Frīslande; Lielbritānija
- Šefildas, Jorkšīras un Hamberas reģions; Latvija -
Rīgas un Kuldīgas reģions un Rīga.
Viesu statusā plānots uzaicināt Tallinas un
Viļņas pašvaldību pārstāvjus, kā arī
amatpersonas, kas atbild par labākās prakses apkopojumu
e-pārvaldes jomā Eiropas Savienībā (Best practice
Famework).
Darbs notiks trijās darbnīcās.
·
e-pakalpojumi un
šo projektu veiksmes un neveikmes nosacījumu analīze
Šis problēmu loks ir Lejassaksijas un Rīgas
speciālistu pārziņā. Pašreiz tiek izstrādāts
pētījums par e-Hanzas reģionu pieredzi e-pārvaldes
risinājumu ieviešanā. Lielā mērā tā būs
reģionu un pilsētu pašvaldību pieredzes apmaiņa e-pārvaldes
risinājumu ieviešanā. Vērtīga būs domu
apmaiņa par e-pakalpojumu būtību, jo traktējumi ir
dažādi (to pieļauj ES dotās vadlīnijas).
Rīgas speciālisti
uzskata, ka viena no apspriežamām problēmām ir
e-pakalpojumu ieviešanas efektivitātes mērīšana. Nesen
Latvija saņēmusi ES kritiku, ka e-pārvalde ir neapmierinoša
(ES veic regulārus mērījumus, lai noteiktu e-pārvaldes
līmeni dalībvalstīs, salīdzināšanai izmantojot 25
valsts un pašvaldību pakalpojumus). Vērtēšanas
kritērijs pieeja e-pakalpojumiem internetā. Rīdzinieki
uzskata, ka tā ir formāla pieeja, jo ir būtiski, lai visam
pakalpojumu sniegšanas procesam būtu elektroniskais
nodrošinājums (tā saucamais back office, kad darbiniekam
iedzīvotāja pieprasītā dokumenta sagatavošanai visi
dati un saskaņojumi ir pieejami e-tīklā bez
apmeklētāja iesaistīšanas). Ja, ieviešot
e-pakalpojumus, pašvaldībā izdodas samazināt
iedzīvotāju vizīšu skaitu dažādās
iestādēs, tad e-pakalpojuma efektivitāte ir acīmredzama.
Jautājums, vai rezultātu iedzīvotājs saņem
internetā vai ierodoties personīgi, nedrīkstētu būt
būtisks e-pārvaldes risinājumu efektivitātes
novērtēšanas kritērijs.
·
e-pakalpojumu
ieviešanas un rezultātu izplatīšanas modeļi
Tā ir aksioma, ka e-pakalpojuma izstrāde ir tikai daļa
darba. Lai pakalpojums sasniegtu lietotāju, nepieciešams
izskaidrošanas darbs, ieviešanas modeļi un arī
zināšanas, cik liela loma ierādāma reklāmai.
Atbildīgie Šefildas IKT speciālisti. Analīzes objektu
skaitā būs arī Lielbritānijas elektroniskais
informācijas tīkls UK Online un Šefildas risinājumi
e-pakalpojumu jomā, to skaitā e-kiosku ieviešana.
·
IS
infrastruktūras un drošības jautājumi
Šis problēmu loks ietver ietotāja autentiskuma
pārbaudi, paroļu lietojumu, elektronisko parakstu; to lietojuma
priekšrocības un trūkumus konkrētos risinājumos.
Atbildīgā par darbnīcu ir Brēmenes pašvaldības
konsultāciju kompānija Bremen Online Services.
Atsevišķs un šaurāks jautājumu loks ir
e-pārvalde reģionālā līmenī, kas tiks
aplūkota kopā ar nepieciešamā atbalsta un
veicināšanas jautājumiem. Salīdzinot valstis, redzama
atšķirība starp valsts un pašvaldību funkcijām un
pilnvarām. Iegūtā informācija pašvaldību
darbiniekiem palīdzēs saprast, kā konkrētos e-pakalpojumu
jautājumos veidot reģionālo sadarbību vai
jāorientējas uz pašvaldības vai valsts līmeni.
Partneru atrašana ES projektos ir samērā
sarežģīta, tādēļ tiek gādāts, lai
konferencē uz iegūtās pieredzes bāzes attīstītos
jauni dalībnieku un viesu kontakti un jauni projekti.
Dot savu ieguldījumu reālo vajadzību
apzināšanā 14 reģionos un stimulēt šīm
vajadzībām atbilstošu projektu un programmu radīšanu
nākotnē to varētu uzskatīt par konferences virsuzdevumu.
Tādēļ svarīgi, ka arī Interreg programmas
vadībai būs iespēja iepazīt valstu problēmas un
vajadzības e-pārvaldes jautājumos, jo visa pozitīvā
pieredze būs sakopota vienotā pētījumā.
Neapšaubāmi, ka nākotnē šī informācija
ietekmēs Interreg projektus un, iespējams, arī
e-pārvaldes attīstību Eiropā kopumā.
Detalizētāku informāciju par e-Hanzas projektu un
programmu var atrast programmas mājaslapā www.hanse-passage.net.
Laura KALINKA
Interesanti, ka līdzās tirdzniecības Hanzai, kuras locekles ir Eiropas (arī Latvijas) pilsētas, 2003. gadā radusies e-Hanza, precīzāk ES struktūrfondu programmas Interreg apakšprogramma Hansa Passage, kurā sadarbojas 14 reģionu pašvaldības. Latvija tajā pārstāvēta ar Rīgas un Kurzemes reģionu, kā arī ar Rīgas pilsētu. Un tā 27.-28.oktobrī Rātsnamā nepulcēsies tirgotāji ar mērāmajām uncēm kā senatnē, bet gan IKT speciālisti ar ES kritēriju colštokiem. Par gaidāmā saieta norisi un mērķiem pastāstīja Rīgas domes ITC projektu izstrādes nodaļas vadītāja Ilze PRŪSE.
Konference e-pārvalde Hansa Passage reģionā 27.28.oktobrī notiks ES struktūrfondu programmas Interreg ietvaros ar tās vadības līdzdalību un finansējumu. Tā būs darba sanāksme, kas pulcēs apmēram 100 (kopā ar viesiem) projekta dalībnieku, kas strādā programmas atzarā Jaunās pašvaldību pārvaldes formas (ieskaitot e-pārvaldi). Šo projektu vada Brēmenes speciālisti, kam ir liela pieredze e-pārvaldes risinājumu izstrādē Vācijā.
Rīgai nozīmīgi, ka trīs gadu laikā, kopš Rīga attīsta e-pārvaldes projektu, ir uzkrāta pieredze, kas interesē citas Eiropas pašvaldības (Rīgas e-projekti guvuši atzinību jau vairākās starptautiskās konferencēs). Darbnīcu un diskusiju vadītāji būs galvenokārt vācu un angļu speciālisti.
Konferencē būs pārstāvētas: Vācijas zemes - Brēmene un Lejassaksija; Holande Frīslande; Lielbritānija - Šefildas, Jorkšīras un Hamberas reģions; Latvija - Rīgas un Kuldīgas reģions un Rīga.
Viesu statusā plānots uzaicināt Tallinas un Viļņas pašvaldību pārstāvjus, kā arī amatpersonas, kas atbild par labākās prakses apkopojumu e-pārvaldes jomā Eiropas Savienībā (Best practice Famework).
Darbs notiks trijās darbnīcās.
· e-pakalpojumi un šo projektu veiksmes un neveikmes nosacījumu analīze
Šis problēmu loks ir Lejassaksijas un Rīgas speciālistu pārziņā. Pašreiz tiek izstrādāts pētījums par e-Hanzas reģionu pieredzi e-pārvaldes risinājumu ieviešanā. Lielā mērā tā būs reģionu un pilsētu pašvaldību pieredzes apmaiņa e-pārvaldes risinājumu ieviešanā. Vērtīga būs domu apmaiņa par e-pakalpojumu būtību, jo traktējumi ir dažādi (to pieļauj ES dotās vadlīnijas).
Rīgas speciālisti uzskata, ka viena no apspriežamām problēmām ir e-pakalpojumu ieviešanas efektivitātes mērīšana. Nesen Latvija saņēmusi ES kritiku, ka e-pārvalde ir neapmierinoša (ES veic regulārus mērījumus, lai noteiktu e-pārvaldes līmeni dalībvalstīs, salīdzināšanai izmantojot 25 valsts un pašvaldību pakalpojumus). Vērtēšanas kritērijs pieeja e-pakalpojumiem internetā. Rīdzinieki uzskata, ka tā ir formāla pieeja, jo ir būtiski, lai visam pakalpojumu sniegšanas procesam būtu elektroniskais nodrošinājums (tā saucamais back office, kad darbiniekam iedzīvotāja pieprasītā dokumenta sagatavošanai visi dati un saskaņojumi ir pieejami e-tīklā bez apmeklētāja iesaistīšanas). Ja, ieviešot e-pakalpojumus, pašvaldībā izdodas samazināt iedzīvotāju vizīšu skaitu dažādās iestādēs, tad e-pakalpojuma efektivitāte ir acīmredzama. Jautājums, vai rezultātu iedzīvotājs saņem internetā vai ierodoties personīgi, nedrīkstētu būt būtisks e-pārvaldes risinājumu efektivitātes novērtēšanas kritērijs.
· e-pakalpojumu ieviešanas un rezultātu izplatīšanas modeļi
Tā ir aksioma, ka e-pakalpojuma izstrāde ir tikai daļa darba. Lai pakalpojums sasniegtu lietotāju, nepieciešams izskaidrošanas darbs, ieviešanas modeļi un arī zināšanas, cik liela loma ierādāma reklāmai. Atbildīgie Šefildas IKT speciālisti. Analīzes objektu skaitā būs arī Lielbritānijas elektroniskais informācijas tīkls UK Online un Šefildas risinājumi e-pakalpojumu jomā, to skaitā e-kiosku ieviešana.
· IS infrastruktūras un drošības jautājumi
Šis problēmu loks ietver ietotāja autentiskuma pārbaudi, paroļu lietojumu, elektronisko parakstu; to lietojuma priekšrocības un trūkumus konkrētos risinājumos. Atbildīgā par darbnīcu ir Brēmenes pašvaldības konsultāciju kompānija Bremen Online Services.
Atsevišķs un šaurāks jautājumu loks ir e-pārvalde reģionālā līmenī, kas tiks aplūkota kopā ar nepieciešamā atbalsta un veicināšanas jautājumiem. Salīdzinot valstis, redzama atšķirība starp valsts un pašvaldību funkcijām un pilnvarām. Iegūtā informācija pašvaldību darbiniekiem palīdzēs saprast, kā konkrētos e-pakalpojumu jautājumos veidot reģionālo sadarbību vai jāorientējas uz pašvaldības vai valsts līmeni.
Partneru atrašana ES projektos ir samērā sarežģīta, tādēļ tiek gādāts, lai konferencē uz iegūtās pieredzes bāzes attīstītos jauni dalībnieku un viesu kontakti un jauni projekti.
Dot savu ieguldījumu reālo vajadzību apzināšanā 14 reģionos un stimulēt šīm vajadzībām atbilstošu projektu un programmu radīšanu nākotnē to varētu uzskatīt par konferences virsuzdevumu. Tādēļ svarīgi, ka arī Interreg programmas vadībai būs iespēja iepazīt valstu problēmas un vajadzības e-pārvaldes jautājumos, jo visa pozitīvā pieredze būs sakopota vienotā pētījumā. Neapšaubāmi, ka nākotnē šī informācija ietekmēs Interreg projektus un, iespējams, arī e-pārvaldes attīstību Eiropā kopumā.
Detalizētāku informāciju par e-Hanzas projektu un programmu var atrast programmas mājaslapā www.hanse-passage.net.
Laura KALINKA