Svētki Lattelekom taksofonu ielā

 

Lattelekom pirmais telekaršu taksofons tepat vien ir – tikai rokas stiepiena jeb desmit gadu attālumā, bet mēs visi taču atceramies, kāds moderns tehnikas brīnums tas šķita pēc padomju laiku grabošajām, neestētiskajām kastēm, kuras monētas vai žetona vietā nereti varēja iedarbināt, pamatīgi iebelžot pa apdilušajiem sāniem. Toties pirmais taksofons pasaulē uzstādīts krietni senāk - 1889. gadā Hartfordas bankā. Krievijā pirmās 23 taksofonu kabīnes parādījās 1912. gadā, bet Rīgā, Elizabetes ielā 20. gadsimta sākumā bijis tik vērtīgs taksofons, ka tālruņa klausuli pie tā piesējuši ar govs ķēdi. Protams, neviens no vēsturiskajiem priekštečiem nebija tik ērts un nemājoja tik  glītā mājiņā kā tagadējie taksofoni.

 

Atceros, ka 1996. gada augustā taksofona uzstādīšana Mazirbē, Lībiešu krastā, kļuva par veselu notikumu, kas sākās ar toreizējā Ministru prezidenta Māra Gaiļa vizīti pie lībiešu zvejniekiem un solījumu gādāt par ciema telefonizāciju. Tālāk sekoja liela ziedojumu vākšanas akcija taksofona uzstādīšanai, kurā aktīvi piedalījās somu firmas, Somijas vēstniecība un pat Somijas ārlietu ministrija. Viss beidzās ar jaunu taksofonu un svētkiem Mazirbē, kur no Rīgas brauca vesels autobuss ar viesiem,  presi un lībiešu mūzikas ansambli. Tolaik tas tiešām bija vesels notikums, jo fiksēto telefonu ciematā tā nomaļās vietas dēļ pirms tam nebija, un nu bija iespēja visiem draudzīgi drūzmēties pie taksofona namiņa. Tas patiesi bija ļoti pacilājošs notikums.

 

Pēc desmit gadiem esam tikuši tiktāl, ka Rīgā ir 1625, bet rajonu centros – 2297 taksofoni, un to skaits jau labu laiku nepalielinās. Varētu teikt arī tā, ka taksofonu ziedu laiki ir pagājuši, sen vairs neredz rindas, bet tā tomēr ir ērta alternatīva, ja, piemēram, pa ceļam pēkšņi izlādējas mobilais  un steidzami jāpaziņo, ka kavējat tikšanos.

 

 Tomēr vispatīkamākā saite ar taksofoniem neapšaubāmi ir košās, krāsainās telekartes ar jautriem, zīmīgiem, pamācošiem un pavisam nopietniem sižetiem. Desmit gados pavisam izdotas 147 telekartes, un sešas no tām tagad kļuvušas par kolekcionāru retumu, starp tām arī pati pirmā - ar Lattelekom logo (nomināla vērtība Ls1), par kuru tagad kolekcionāri piedāvājot krietnu naudu – 43 latus. Telekartes kļuva aizvien krāsainākas un skaistākas, līdz kamēr 1998. gadā tika izdota pirmā telekarte ar gluži jaunu mērķi – ar tās palīdzību vāca ziedojumus tīģerēnu Arta un Astras jaunajai mītnei  Rīgas zooparkā (no katras telekartes – 9 santīmi). Pēc tam iznāca arī citas telekartes ziedojumu vākšanai – gan Brīvības pieminekļa restaurācijai, gan bāriņu nama remontam, gan basketbola veterāniem, gan citām akcijām.

Tomēr, šķiet, viskošākie telekaršu ziedu laiki bija Rīgas 800. jubilejas gadā, kad tika izdotas vairākas savdabīgas telekartes, kas noderēja arī kā lielisks suvenīrs daudzajiem Rīgas viesiem. Jau pirms Rīgas jubilejas tika izdota pirmā caurspīdīgā telekarte ar Latvijas simbola dzintara attēliem, Neparasto rīdzinieku telekarti rotāja krāsaini bērnu zīmējumi, bet pati unikālākā bija pirmo reizi pasaules telekaršu vēsturē  izdotā telpiskā stereotelekarte ar Rīgas Doma gaiļa attēlu.

Iznākusi arī īpaša telekarte, kas veltīta Lattelekom taksofonu desmitajai jubilejai.   

 

Lattelekom Taksofonu pakalpojumu nodaļā 1995. gadā strādāja 125 cilvēki (pirmais direktors bija Dainis Blate), tagad – tikai 11, tomēr direktore Jolanta Grāmatniece ir cieši pārliecināta: - Kamēr būs zvanītāji, būs arī taksofoni. Par to gādās arī šīs nodaļas radošā komanda.

 

Anita KĻAVA