Kur slēpjas Lattelekom spēks?
Scenārijs pašvaldības semināra otrai daļai:
Lāčplēša spēks slēpjas
ausīs. Kur slēpjas Lattelekom spēks?
Īstenībā atziņa ir tā pati, kas Raiņa laikos,
pastāvēs, kas pārvērtīsies. Un Lattelekom
nevairās pārvērtību, pat izaicina tās.
Šķiet, ka pašreizējais uzņēmums ir gluži citāds,
nekā tas bija pirms nozares tirgus liberalizācijas. Īsi
varētu teikt mūsdienīgs, starptautiskiem kvalitātes un
drošības standartiem atbilstošs IKT uzņēmums ar
plašu darbības diapazonu. Protams, arī klasiskās
vērtības nekur nav zudušas, tikai pārveidotas
atbilstoši laikmeta garam. Plašāk par pārmaiņām stāsta
Lattelekom Korporatīvo risinājumu daļas (KRD) direktors
Aigars CERUSS.
Platjoslas datu pārraide
visiem?
Runājot par platjoslas pakalpojumiem, parasti
akcentējam datu pārraides ātrumu un pieslēguma veidu. Bet
ir daudz citu nianšu, par kurām derētu padomāt gan
operatoriem, gan valdībai. Piemēram, kvalitatīvu platjoslas
internetu Rīgā un lielajās pilsētās var nopirkt par
6,99 latiem, bet daudzviet Latvijā pastāvīgais pieslēgums
nav pieejams, jo operators internetu nevar ierīkot pārāk
nomaļo vietu un augsto izmaksu dēļ. Nav nemaz jābrauc uz
Latgali, lai atrastu vietas, kur interneta sakarus nevar nopirkt arī par
vairākiem simtiem latu. Tepat Rīgas rajonā ir punkti, kur
trīs četru potenciālo klientu dēļ ir ļoti
nerentabli ierīkot infrastruktūru un vilkt kabeļus, lai
nodrošinātu interneta piekļuvi. Tāpēc attīstot
platjoslas interneta pakalpojumus jārisina ne tikai jautājums par to,
kā panākt interneta tehnoloģisko pieejamību nomaļajos
reģionos, bet arī par to, kā nodrošināt interneta
pakalpojumus par pirktspējai atbilstošu cenu. Tas nozīmē,
ka tiem, kas dzīvo valsts attālākajos reģionos,
jābūt spējīgiem nopirkt piedāvāto pakalpojumu.
Bet tikmēr daudzi topošās
informācijas sabiedrības locekļi lāpās kā var
izmanto iezvanpieeju vai mobilo operatoru sniegtās iespējas
piekļūt interneta videi. Tomēr gluži tāpat kā
attīstītas informācijas sabiedrības veidošanas
iniciatīvu ir pārņēmusi E-lietu ministrija, arī
stratēģiskā gādība par to, lai šīs
sabiedrības pamats interneta piekļuve būtu pieejama
katrā Latvijas mājsaimniecībā, kas to vēlas, būtu
jāuzņemas valstij kopā ar regulatoru. Kā to izdarīt? Risinājumi
ir vairāki. Viens varētu būt līdzīgs tam, kāds
bija pēc Lattelekom monopolstāvokļa izbeigšanās.
Valsts bija plānojusi nodrošināt telefona pakalpojumu
pieejamību visiem, izveidojot t. s. universālo pakalpojumu fondu. Tādējādi
tiktu nodrošināta platjoslas pakalpojumu izplatība par cenu, kas
būtu pieņemama visiem potenciālajiem
patērētājiem. Protams, arī pašvaldību
iesaistīšana, veidojot publisko un privāto partnerību,
būtu diezgan efektīvs risinājums. Tā varētu gan nodrošināt
pakalpojumus par potenciālajam lietotājam pieņemamu cenu, gan
piesaistīt uzņēmēju papildu investīcijas platjoslas
infrastruktūras attīstībai.
Savulaik, piemēram, Skandināvijas
valstīs visi operatori pārsvarā darbojās dienvidu
reģionos, kur pilsētās ir liels iedzīvotāju
blīvums un kur kūsā bizness. Ziemeļos, kur ir ledus un gara
ziema, operatori negribēja darboties, bet ar ieinteresētu valsts un
pašvaldību atbalstu tas izdevās, un tagad visā Zviedrijas
un Somijas teritorijā darbojas e-pārvalde un platjoslas internets.
Latvijā nav tik sarežģītas ģeogrāfiskās situācijas
ar lielām neapdzīvotām teritorijām, te nav ne
polārā loka, ne tuksnešu, ne tundras, tāpēc
rezultāti būtu vieglāk sasniedzami. Jāņem
vērā arī pašreizējās attīstības
tendences un tirgus dalībnieku mērķi. Lattelekom
statistika rāda, ka gada beigās platjoslas pieslēgumu skaits
sasniegs 70 000, UltraDSL pakalpojuma infrastruktūra nosegs
visu valsts teritoriju un teorētiski pakalpojums būs pieejams visiem.
Jautājums vienīgi par kādu cenu.
Platjoslas interneta piekļuve
informācijas sabiedrībai nepieciešama, lai tiktu
nodrošināta ātra informācijas apmaiņa, būtu
iespēja iekļauties e-pārvaldē un izmantot tās
sniegtās priekšrocības. Iepērkoties, mācoties,
saņemot medicīnas, sociālos un citus pakalpojumus internetā
tiktu mainīts iedzīvotāju domāšanas veids un ikdienas
ieradumi, atvieglota sadzīviski nozīmīgu jautājumu
risināšana. Lai šo realizētu, Eiropas Savienība no
2004. 2006. gadam ir atvēlējusi Latvijai aptuveni četrus
miljonus latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda
(ERAF) finansējumam, kas paredzēts platjoslas attīstībai
ģeogrāfiski attālinātajos valsts reģionos. Kopā
ar valsts līdzfinansējumu tie ir seši miljoni latu. Šobrīd
par šī finansējuma izmantošanu norādītajiem
mērķiem atbild Satiksmes ministrija. Lattelekom uzskata, ka
pats svarīgākais, lai šī finansējuma izlietojums
notiktu atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām, t. i.,
platjoslas attīstībai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas
ziņojumiem Ministru kabinetā šis projekts ir to astoņu (no
92) atbalstāmo struktūrfondu skaitā, kur līdz šim
diemžēl nav notikusi nekāda virzība. Lattelekom
uzskata platjoslu pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu lauku
reģionu iemītniekiem par nozīmīgāko Eiropas
Savienības un valsts finansējuma izlietojuma mērķi un no
savas puses ir iesaistījies šī jautājuma
aktualizēšanā un risināšanā, pievēršot
tam arī valsts pārvaldes institūciju uzmanību. Šis
jautājums patlaban ir īpaši aktuāls, jo, turpinoties līdzšinējai
pasivitātei struktūrfondu finansējuma izlietojumā,
pastāv risks, ka to var pārdalīt, piemēram, vēl
kāda ceļa remontam. Un viss turpināsies kā līdz
šim nāksies vairākas reizes braukt uz pilsētu,
kārtot iestādēs ar interneta palīdzību risināmus
jautājumus, toties pa remontētu ceļu. Vai tā saprotam
progresu un attīstību?
Vienmēr ir vismaz divas
izejas
Protams, e-pārvaldē bez interneta neiztikt,
bet ir vēl kāds visiem pazīstams un ērts saziņas veids,
kā klienti varētu saņemt vismaz daļu pakalpojumu un
informācijas no pašvaldībām. Tie ir kontaktu centri (KC), kas
dod iespēju ne vien uzzināt vajadzīgo informāciju pa
tālruni, bet arī saņemt mūsdienīgus pakalpojumus ne
tikai informatīvu, bet pat gluži praktisku palīdzību,
daudzkārt ietaupot klienta laiku un nervus. Turklāt pats
interesantākais ir tas, ka, ejot pa citu ceļu (caur kontaktu
centriem), mēs galu galā nonāktu pie tā paša
mērķa, kādu būtu sasnieguši, izmantojot datoru un
internetu. Tikai te web lapu un e-pasta vēstījumu vietā
sekretāres, kurjera un mārketinga/sabiedrisko attiecību
speciālista funkcijas pilda kontaktu centra operators.
Septembrī Ventspils Digitālajā
centrā notika pašvaldību seminārs, kur Lattelekom un
C1 speciālisti visai pārliecinoši, ņemot
vērā detaļas un pat iespējamās nianses, demonstrēja
šāda pakalpojuma procedūru. Prezentācijā tika parādīts, kā kontaktu centra operatori palīdz klientam saņemt tirdzniecības
licenci veikala atvēršanai, organizējot procesu tā, lai
klientam 15 dažādu pašvaldības un valsts iestāžu
vietā (bez KC pakalpojuma) būtu jāapmeklē tikai viena lai
saņemtu licences dokumentus.
Rēķināmies ar
pašu pieredzi
SIA Lattelekom ir vairāku gadu pieredze
vairāk nekā 600 000 klientu apkalpošanā pa
bezmaksas tālruni 800 80 40. Tieši tāpat varētu
darīt pašvaldībās, lai iedzīvotājiem nebūtu
jābrauc uz rajona padomi vai pagasta pašvaldību visu
informāciju var uzzināt vai nokārtot pa telefonu. Nesen
atvērtais Latvijas gāzes kontaktu centrs pierāda, ka
arī tik specifisku informāciju un pakalpojumus var pieņemt pa
tālruni. Tas ir ļoti izteiksmīgs piemērs. Arī Latvenergo
veido savu kontaktu centru.
Lielākā daļa KC darba organizēta
divos virzienos mainīt menedžmenta domāšanu (lai operatori
un ierēdņi spētu domāt no klienta viedokļa) un
organizācijas procesu. Pašvaldībām vajadzētu darīt
tieši tāpat. Ja cilvēks vēlas nokārtot, piemēram,
zemes vai dzīvokļa privatizāciju, tad viņam vairs
nebūs jāstaigā pa kabinetiem kā kurjeram, vācot dokumentus,
bet jāatnāk tikai vienā pieņemšanas punktā, jāiesniedz
pieprasījums un tālāk jau dokumenti ceļos elektroniski, tiks
papildināti, pārbaudīti bez patērētāja fiziskas
klātbūtnes. Pašvaldībās tieši šajos procesos
būtu jāveic lielākā pārkārtošana.
Lattelekom pretendē arī uz
kādu Eiropas projektu, kas saistīts ar klientu apkalpošanu pa
tālruni. Tas paredz pilotprojekta izveidi, kurā tiks
nodrošināta pašvaldību sniegto pakalpojumu (piemēram,
pārtikas veikala atvēršanas atļaujas saņemšana) pārkārtošana,
lai piemērotu to sniegšanu un apstrādi, izmantojot tik ērtu
sazināšanās veidu kā tālrunis. Būtībā
jāmaina tas, kā pašvaldība šo pakalpojumu apstrādā,
jo pieteikšanās, lietotāja identificēšana, lēmuma pieņemšana, klienta pasūtītās licences
saņemšana notiks citādāk - efektīvāk un
mūsdienīgāk.
Kā atrast miljonu?
- Pirms prasīt Eiropas naudu, labāk tomēr
paskatīties, vai nav kaut kas pārkārtojams pašu
mājās, - uzskata Aigars Ceruss. - Vieta, kur var atrast kādu
lieku miljonu, ir valsts budžets. Runa ir par to, uz kādiem
nosacījumiem (izdevīgiem vai neizdevīgiem) valsts saņem
datu komunikāciju pakalpojumus. Vairākus gadus ekskluzīvas
tiesības uz valsts institūciju informācijas tīklu
nodrošināšanu likums ir garantējis vienam no elektronisko
sakaru komersantiem - VAS Valsts informācijas tīkla aģentūrai
(VITA), joprojām paredzot tieši šim komersantam
līdzekļus valsts budžetā šo pakalpojumu
sniegšanai, piemēram, 2005. gadā ap trīs miljoniem latu. Lattelekom
uzskata, ka šādu priekšrocību garantēšana vienam
sakaru komersantam ir ne tikai pretrunā ar ES normām, bet ir
neloģiska arī no Latvijas tirgus situācijas viedokļa. Statistika
liecina, ka VITA datu pārraides pakalpojumi nav pietiekami efektīvi,
jo tirgus šobrīd ir gatavs nodrošināt tos divreiz
lētāk, turklāt ar tādām kvalitātes prasībām,
kādas pieprasa visstingrākie valsts drošības noteikumi.
Acīmredzot tieši šo iemeslu dēļ šogad dažādas
valsts institūcijas organizējušas trīs atvērtos
konkursus, jo vēlas uzlabot infrastruktūru un pakalpojuma
saņemšanu.
Šobrīd vēl tiek izvērtēti
LR Ģenerālprokuratūras izsludinātā datu pārraides
pakalpojumu nodrošināšanas un tīkla drošības
ārpakalpojumu konkursa rezultāti. Drošības risinājumu
piegādes aktualitāte ir tieši tā, kas parāda valsts
institūciju lielo ieinteresētību elektroniski
pārraidāmās informācijas drošības garantēšanā,
un esam gandarīti, ka LR Ģenerālprokuratūras
pozitīvais lēmums nosvēries par labu tieši Lattelekom
risinājumam. Tas parāda ne tikai Lattelekom augsto
tehniskās kompetences novērtējumu, bet arī
uzņēmuma uzticamību, tā valstiskas nozīmes
elektroniskās informācijas sargātāja lomu.
Drošības
ārpakalpojumi uzticamam uzņēmumam
Ģenerālprokuratūras projektā
parādījās valsts sektoram gluži jauna iezīme valsts
nodod ārpakalpojumiem ne tikai tīkla uzturēšanu, bet
arī drošības uzturēšanu tīklā. Taisnību
sakot, visnedrošākie tīkli šobrīd ir tieši valsts
institūcijās. Iemesls tradicionāls trūkst naudas un labu
IT speciālistu. Vai gan valsts ar tās pašreizējām
iespējām var nodrošināt augsta līmeņa
drošību tāpat kā bankas, kurām ir labi atalgots
personāls un lieli IT departamenti! Tāpēc drošība
kā ārpakalpojums, iespējams, ir īstais veids, kā
atrisināt šo problēmu.
Lattelekom ir sācis
šī biznesa virziena vai pakalpojuma attīstību gan ar to, ka
esam iekļāvušies elektroniskā paraksta infrastruktūras
veidošanā, gan minētajā Ģenerālprokuratūras
projektā, kurā drošība ir īpašu akcentēta.
Izstrādājam drošības
risinājumus arī vairākām komercstruktūrām,
apdrošināšanas uzņēmumiem utt. Mums ir cilvēku
resursi, kompetence, lai uzņemtos atbildību, un galvenais mums ir
ļoti svarīgs un šādiem projektiem pilnīgi
nepieciešams dokuments - Industriālais drošības
sertifikāts. To izsniedz Satversmes aizsardzības birojs
saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu. Lattelekom ir
pirmais Latvijas operators, kas ieguvis šādu sertifikātu.
Gunta KĻAVIŅA
Lāčplēša spēks slēpjas ausīs. Kur slēpjas Lattelekom spēks? Īstenībā atziņa ir tā pati, kas Raiņa laikos, pastāvēs, kas pārvērtīsies. Un Lattelekom nevairās pārvērtību, pat izaicina tās. Šķiet, ka pašreizējais uzņēmums ir gluži citāds, nekā tas bija pirms nozares tirgus liberalizācijas. Īsi varētu teikt mūsdienīgs, starptautiskiem kvalitātes un drošības standartiem atbilstošs IKT uzņēmums ar plašu darbības diapazonu. Protams, arī klasiskās vērtības nekur nav zudušas, tikai pārveidotas atbilstoši laikmeta garam. Plašāk par pārmaiņām stāsta Lattelekom Korporatīvo risinājumu daļas (KRD) direktors Aigars CERUSS.
Platjoslas datu pārraide visiem?
Runājot par platjoslas pakalpojumiem, parasti akcentējam datu pārraides ātrumu un pieslēguma veidu. Bet ir daudz citu nianšu, par kurām derētu padomāt gan operatoriem, gan valdībai. Piemēram, kvalitatīvu platjoslas internetu Rīgā un lielajās pilsētās var nopirkt par 6,99 latiem, bet daudzviet Latvijā pastāvīgais pieslēgums nav pieejams, jo operators internetu nevar ierīkot pārāk nomaļo vietu un augsto izmaksu dēļ. Nav nemaz jābrauc uz Latgali, lai atrastu vietas, kur interneta sakarus nevar nopirkt arī par vairākiem simtiem latu. Tepat Rīgas rajonā ir punkti, kur trīs četru potenciālo klientu dēļ ir ļoti nerentabli ierīkot infrastruktūru un vilkt kabeļus, lai nodrošinātu interneta piekļuvi. Tāpēc attīstot platjoslas interneta pakalpojumus jārisina ne tikai jautājums par to, kā panākt interneta tehnoloģisko pieejamību nomaļajos reģionos, bet arī par to, kā nodrošināt interneta pakalpojumus par pirktspējai atbilstošu cenu. Tas nozīmē, ka tiem, kas dzīvo valsts attālākajos reģionos, jābūt spējīgiem nopirkt piedāvāto pakalpojumu.
Bet tikmēr daudzi topošās informācijas sabiedrības locekļi lāpās kā var izmanto iezvanpieeju vai mobilo operatoru sniegtās iespējas piekļūt interneta videi. Tomēr gluži tāpat kā attīstītas informācijas sabiedrības veidošanas iniciatīvu ir pārņēmusi E-lietu ministrija, arī stratēģiskā gādība par to, lai šīs sabiedrības pamats interneta piekļuve būtu pieejama katrā Latvijas mājsaimniecībā, kas to vēlas, būtu jāuzņemas valstij kopā ar regulatoru. Kā to izdarīt? Risinājumi ir vairāki. Viens varētu būt līdzīgs tam, kāds bija pēc Lattelekom monopolstāvokļa izbeigšanās. Valsts bija plānojusi nodrošināt telefona pakalpojumu pieejamību visiem, izveidojot t. s. universālo pakalpojumu fondu. Tādējādi tiktu nodrošināta platjoslas pakalpojumu izplatība par cenu, kas būtu pieņemama visiem potenciālajiem patērētājiem. Protams, arī pašvaldību iesaistīšana, veidojot publisko un privāto partnerību, būtu diezgan efektīvs risinājums. Tā varētu gan nodrošināt pakalpojumus par potenciālajam lietotājam pieņemamu cenu, gan piesaistīt uzņēmēju papildu investīcijas platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Savulaik, piemēram, Skandināvijas valstīs visi operatori pārsvarā darbojās dienvidu reģionos, kur pilsētās ir liels iedzīvotāju blīvums un kur kūsā bizness. Ziemeļos, kur ir ledus un gara ziema, operatori negribēja darboties, bet ar ieinteresētu valsts un pašvaldību atbalstu tas izdevās, un tagad visā Zviedrijas un Somijas teritorijā darbojas e-pārvalde un platjoslas internets. Latvijā nav tik sarežģītas ģeogrāfiskās situācijas ar lielām neapdzīvotām teritorijām, te nav ne polārā loka, ne tuksnešu, ne tundras, tāpēc rezultāti būtu vieglāk sasniedzami. Jāņem vērā arī pašreizējās attīstības tendences un tirgus dalībnieku mērķi. Lattelekom statistika rāda, ka gada beigās platjoslas pieslēgumu skaits sasniegs 70 000, UltraDSL pakalpojuma infrastruktūra nosegs visu valsts teritoriju un teorētiski pakalpojums būs pieejams visiem. Jautājums vienīgi par kādu cenu.
Platjoslas interneta piekļuve informācijas sabiedrībai nepieciešama, lai tiktu nodrošināta ātra informācijas apmaiņa, būtu iespēja iekļauties e-pārvaldē un izmantot tās sniegtās priekšrocības. Iepērkoties, mācoties, saņemot medicīnas, sociālos un citus pakalpojumus internetā tiktu mainīts iedzīvotāju domāšanas veids un ikdienas ieradumi, atvieglota sadzīviski nozīmīgu jautājumu risināšana. Lai šo realizētu, Eiropas Savienība no 2004. 2006. gadam ir atvēlējusi Latvijai aptuveni četrus miljonus latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, kas paredzēts platjoslas attīstībai ģeogrāfiski attālinātajos valsts reģionos. Kopā ar valsts līdzfinansējumu tie ir seši miljoni latu. Šobrīd par šī finansējuma izmantošanu norādītajiem mērķiem atbild Satiksmes ministrija. Lattelekom uzskata, ka pats svarīgākais, lai šī finansējuma izlietojums notiktu atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām, t. i., platjoslas attīstībai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas ziņojumiem Ministru kabinetā šis projekts ir to astoņu (no 92) atbalstāmo struktūrfondu skaitā, kur līdz šim diemžēl nav notikusi nekāda virzība. Lattelekom uzskata platjoslu pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu lauku reģionu iemītniekiem par nozīmīgāko Eiropas Savienības un valsts finansējuma izlietojuma mērķi un no savas puses ir iesaistījies šī jautājuma aktualizēšanā un risināšanā, pievēršot tam arī valsts pārvaldes institūciju uzmanību. Šis jautājums patlaban ir īpaši aktuāls, jo, turpinoties līdzšinējai pasivitātei struktūrfondu finansējuma izlietojumā, pastāv risks, ka to var pārdalīt, piemēram, vēl kāda ceļa remontam. Un viss turpināsies kā līdz šim nāksies vairākas reizes braukt uz pilsētu, kārtot iestādēs ar interneta palīdzību risināmus jautājumus, toties pa remontētu ceļu. Vai tā saprotam progresu un attīstību?
Vienmēr ir vismaz divas izejas
Protams, e-pārvaldē bez interneta neiztikt, bet ir vēl kāds visiem pazīstams un ērts saziņas veids, kā klienti varētu saņemt vismaz daļu pakalpojumu un informācijas no pašvaldībām. Tie ir kontaktu centri (KC), kas dod iespēju ne vien uzzināt vajadzīgo informāciju pa tālruni, bet arī saņemt mūsdienīgus pakalpojumus ne tikai informatīvu, bet pat gluži praktisku palīdzību, daudzkārt ietaupot klienta laiku un nervus. Turklāt pats interesantākais ir tas, ka, ejot pa citu ceļu (caur kontaktu centriem), mēs galu galā nonāktu pie tā paša mērķa, kādu būtu sasnieguši, izmantojot datoru un internetu. Tikai te web lapu un e-pasta vēstījumu vietā sekretāres, kurjera un mārketinga/sabiedrisko attiecību speciālista funkcijas pilda kontaktu centra operators.
Septembrī Ventspils Digitālajā centrā notika pašvaldību seminārs, kur Lattelekom un C1 speciālisti visai pārliecinoši, ņemot vērā detaļas un pat iespējamās nianses, demonstrēja šāda pakalpojuma procedūru. Prezentācijā tika parādīts, kā kontaktu centra operatori palīdz klientam saņemt tirdzniecības licenci veikala atvēršanai, organizējot procesu tā, lai klientam 15 dažādu pašvaldības un valsts iestāžu vietā (bez KC pakalpojuma) būtu jāapmeklē tikai viena lai saņemtu licences dokumentus.
Rēķināmies ar pašu pieredzi
SIA Lattelekom ir vairāku gadu pieredze vairāk nekā 600 000 klientu apkalpošanā pa bezmaksas tālruni 800 80 40. Tieši tāpat varētu darīt pašvaldībās, lai iedzīvotājiem nebūtu jābrauc uz rajona padomi vai pagasta pašvaldību visu informāciju var uzzināt vai nokārtot pa telefonu. Nesen atvērtais Latvijas gāzes kontaktu centrs pierāda, ka arī tik specifisku informāciju un pakalpojumus var pieņemt pa tālruni. Tas ir ļoti izteiksmīgs piemērs. Arī Latvenergo veido savu kontaktu centru.
Lielākā daļa KC darba organizēta divos virzienos mainīt menedžmenta domāšanu (lai operatori un ierēdņi spētu domāt no klienta viedokļa) un organizācijas procesu. Pašvaldībām vajadzētu darīt tieši tāpat. Ja cilvēks vēlas nokārtot, piemēram, zemes vai dzīvokļa privatizāciju, tad viņam vairs nebūs jāstaigā pa kabinetiem kā kurjeram, vācot dokumentus, bet jāatnāk tikai vienā pieņemšanas punktā, jāiesniedz pieprasījums un tālāk jau dokumenti ceļos elektroniski, tiks papildināti, pārbaudīti bez patērētāja fiziskas klātbūtnes. Pašvaldībās tieši šajos procesos būtu jāveic lielākā pārkārtošana.
Lattelekom pretendē arī uz kādu Eiropas projektu, kas saistīts ar klientu apkalpošanu pa tālruni. Tas paredz pilotprojekta izveidi, kurā tiks nodrošināta pašvaldību sniegto pakalpojumu (piemēram, pārtikas veikala atvēršanas atļaujas saņemšana) pārkārtošana, lai piemērotu to sniegšanu un apstrādi, izmantojot tik ērtu sazināšanās veidu kā tālrunis. Būtībā jāmaina tas, kā pašvaldība šo pakalpojumu apstrādā, jo pieteikšanās, lietotāja identificēšana, lēmuma pieņemšana, klienta pasūtītās licences saņemšana notiks citādāk - efektīvāk un mūsdienīgāk.
Kā atrast miljonu?
- Pirms prasīt Eiropas naudu, labāk tomēr paskatīties, vai nav kaut kas pārkārtojams pašu mājās, - uzskata Aigars Ceruss. - Vieta, kur var atrast kādu lieku miljonu, ir valsts budžets. Runa ir par to, uz kādiem nosacījumiem (izdevīgiem vai neizdevīgiem) valsts saņem datu komunikāciju pakalpojumus. Vairākus gadus ekskluzīvas tiesības uz valsts institūciju informācijas tīklu nodrošināšanu likums ir garantējis vienam no elektronisko sakaru komersantiem - VAS Valsts informācijas tīkla aģentūrai (VITA), joprojām paredzot tieši šim komersantam līdzekļus valsts budžetā šo pakalpojumu sniegšanai, piemēram, 2005. gadā ap trīs miljoniem latu. Lattelekom uzskata, ka šādu priekšrocību garantēšana vienam sakaru komersantam ir ne tikai pretrunā ar ES normām, bet ir neloģiska arī no Latvijas tirgus situācijas viedokļa. Statistika liecina, ka VITA datu pārraides pakalpojumi nav pietiekami efektīvi, jo tirgus šobrīd ir gatavs nodrošināt tos divreiz lētāk, turklāt ar tādām kvalitātes prasībām, kādas pieprasa visstingrākie valsts drošības noteikumi. Acīmredzot tieši šo iemeslu dēļ šogad dažādas valsts institūcijas organizējušas trīs atvērtos konkursus, jo vēlas uzlabot infrastruktūru un pakalpojuma saņemšanu.
Šobrīd vēl tiek izvērtēti LR Ģenerālprokuratūras izsludinātā datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanas un tīkla drošības ārpakalpojumu konkursa rezultāti. Drošības risinājumu piegādes aktualitāte ir tieši tā, kas parāda valsts institūciju lielo ieinteresētību elektroniski pārraidāmās informācijas drošības garantēšanā, un esam gandarīti, ka LR Ģenerālprokuratūras pozitīvais lēmums nosvēries par labu tieši Lattelekom risinājumam. Tas parāda ne tikai Lattelekom augsto tehniskās kompetences novērtējumu, bet arī uzņēmuma uzticamību, tā valstiskas nozīmes elektroniskās informācijas sargātāja lomu.
Drošības ārpakalpojumi uzticamam uzņēmumam
Ģenerālprokuratūras projektā parādījās valsts sektoram gluži jauna iezīme valsts nodod ārpakalpojumiem ne tikai tīkla uzturēšanu, bet arī drošības uzturēšanu tīklā. Taisnību sakot, visnedrošākie tīkli šobrīd ir tieši valsts institūcijās. Iemesls tradicionāls trūkst naudas un labu IT speciālistu. Vai gan valsts ar tās pašreizējām iespējām var nodrošināt augsta līmeņa drošību tāpat kā bankas, kurām ir labi atalgots personāls un lieli IT departamenti! Tāpēc drošība kā ārpakalpojums, iespējams, ir īstais veids, kā atrisināt šo problēmu.
Lattelekom ir sācis šī biznesa virziena vai pakalpojuma attīstību gan ar to, ka esam iekļāvušies elektroniskā paraksta infrastruktūras veidošanā, gan minētajā Ģenerālprokuratūras projektā, kurā drošība ir īpašu akcentēta.
Izstrādājam drošības risinājumus arī vairākām komercstruktūrām, apdrošināšanas uzņēmumiem utt. Mums ir cilvēku resursi, kompetence, lai uzņemtos atbildību, un galvenais mums ir ļoti svarīgs un šādiem projektiem pilnīgi nepieciešams dokuments - Industriālais drošības sertifikāts. To izsniedz Satversmes aizsardzības birojs saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu. Lattelekom ir pirmais Latvijas operators, kas ieguvis šādu sertifikātu.
Gunta KĻAVIŅA