Wi-Fi ceļazīmes deviņām augstskolām
Autors
Kopš brīža, kad tika atklāta Lattelekom ierīkotā pirmā publiskā bezvadu interneta
telpa, aizritējuši vairāk nekā trīs gadi. Tie, kuru
ikdienas būtiska sastāvdaļa ir piezīmjdators, internets un
mobils dzīvesstils, vairs nav jāaģitē iegriezties
vietās, kur redzama Wi-Fi (wireless fidelity) zīme.
Parasti šie ļaudis Wi-Fi maršrutus zina no galvas
gluži kā ceļazīmes. Līdz ar jaunā
mācību gada sākumu Wi-Fi bezvadu interneta iespējas
var baudīt arī deviņu Latvijas augstskolu studenti un
pasniedzēji.
Deviņskolu spēks
Wi-Fi bezvadu interneta piekļuves
punkti ar sponsoru Hansabankas un Lattelekom atbalstu uzstādīti
deviņās pazīstamās augstskolās: Rīgas
Stradiņa universitātē, Rīgas Starptautiskajā
Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Policijas
akadēmijā, Rīgas Tehniskajā universitātē,
Latvijas Lauksaimniecības universitātē, biznesa augstskolā Turība,
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības
augstskolā, Daugavpils Universitātē un Liepājas
Pedagoģijas akadēmijā. Augstskolās bezvadu interneta
piekļuves punkts ierīkots kādā centrālās
ēkas telpā, kur studenti vislabprātāk uzturas un kur
būtu ērti lietot bezvadu internetu, piemēram,
bibliotēkā, kafejnīcā vai foajē. Tas uzskatāms
par tādu kā pilotprojektu, lai pārbaudītu, cik liela
būs studentu atsaucība, cik bieži šis pakalpojums tiks
izmantots, vai tā lietošanas vērtība būs pietiekami
augsta. No šiem faktoriem būs atkarīgi turpmākie
sadarbības nosacījumi, bet pirmajā gadā visas projekta izmaksas
sedz sponsori. 26. augustā, apstiprinot vienošanos, projektā
iesaistīto augstskolu un sponsoru administrācijas pārstāvji
parakstīja simbolisku memorandu par projekta īstenošanu.
Projekta partneris - Hansabanka
Izskatās, ka Latvijas augstskolas kopumā
ir daudz labāk nodrošinātas ar mūsdienīgu
infrastruktūru un tehnoloģijām nekā skolas, un tas ir
gluži dabiski, jo, prasmīgi saimniekojot, šiem mērķiem
iespējams atvēlēt diezgan prāvas summas no studentu iemaksātās
mācību naudas. Toties, ja no studenta papildus pieprasītu maksu,
piemēram, par bezvadu interneta izmantošanu universitātē,
diez vai tur kas sanāktu. Cita lieta, ja to apmaksā pati
universitāte vai piesakās sponsori, kas rūpēs par labi
sagatavotiem nākotnes informācijas sabiedrības locekļiem
gatavi apmaksāt gan Wi-Fi bezvadu interneta piekļuves punktu
ierīkošanas izmaksas, gan pašu pakalpojumu vesela gada
garumā.
Ļoti veiksmīgi sagadījās, ka Hansabankas
un Lattelekom vēlmes sakrita, tapa kopīgs projekts,
turklāt bankas pārstāvji apņēmās segt aptuveni 70
procentus izdevumu. Lattelekom ieguldījums ir pašu bezvada
piekļuves punktu ierīkošana un tehniskās iekārtas,
kā arī Apollo interneta pakalpojuma sniegšana bez maksas
visa mācību gada garumā.
Kā SP atzinās Hansabankas valdes
loceklis Ģirts Bērziņš, šajā projektā viņi
vienlaikus esot arī ieinteresētā puse, jo aptuveni 10 procenti
bankas darbinieku ir studenti. Hansabankā labi saprot jaunu
cilvēku interesi par modernām tehnoloģijām un atbalsta
studentus, cik spēj. Šogad šī ir arī vienīgā
banka, kura piešķir valsts garantētu studentu kredītu. Ja
students, kas saņem šādu kredītu, vēlētos
iegūt īpašumā arī piezīmjdatoru uz līzinga nosacījumiem, tas maksātu aptuveni 20 latu mēnesī, kas šķiet gluži pieņemama summa pat studentam. Ja iespēju
iegādāties piezīmjdatorus apvienotu ar to izmantošanu
kādā no bezvadu interneta piekļuves vietām
universitātē (vai arī ārpus tās), efekts būtu
acīmredzams. Protams, studentiem nav tik daudz piezīmjdatoru kā
biznesa ļaudīm, bet kopumā tirgus tendence ir pozitīva ar pārliecinošu
pārdoto piezīmjdatoru pieaugumu pēdējo divu gadu laikā,
jo vairāk tādēļ, ka portatīvo datoru cenas
pazeminās straujāk nekā galddatoru. Turklāt, kā
liecina pētījumi pirms projekta izstrādes, maģistrantu
vidū esot samērā daudz piezīmjdatoru īpašnieku,
jo tā tiešām daudziem ir dzīves nepieciešamība.
Iedomājieties vien, kas varētu notikt ar studentu kopmītnes
kopējās lietošanas datorā rakstītu maģistra
darbu, ja teksta autors to kādudien aizmirstu pārkopēt diskā...
Augstskolas moderno
tehnoloģiju bāze
Kā pastāstīja Ventspils augstskolas
rektors Jānis Vucāns, Latvijas augstskolu administrācijas grupa
pirms četriem gadiem apmeklēja Strasklaidas universitāti
Skotijā, kur atradās viens no pirmajiem trijiem bezvadu interneta
tehnoloģiju un programmas ThinkPad University
izmēģinājuma poligoniem pasaulē. Tur varēja iepazīties
ar tolaik gluži fantastiskām studentu dzīves
privilēģijām. Strasklaidas universitāte studentus
nodrošina ar piezīmjdatoriem un bezvadu interneta pieslēgumu
(bez maksas) visā studiju laikā, turklāt datorā
ievadīta arī lielākā daļa studijām
nepieciešamo informatīvo materiālu. Protams, pēc
universitātes beigšanas dators nonāk atpakaļ
augstskolā, toties students, iepazinis lielisko dzīvi ar piezīmjnieku,
vairs nespēj bez tā iztikt un pieprasa tādu pašu instrumentu
nākamajam darba devējam vai arī nopērk personisko. Starp
citu, turpat Skotijā, Grinoksā, atrodas IBM ThinkPad ražotne,
tā kā to var uztvert kā ražotāja stratēģisku
gājienu vai potenciālu klientu ieēdināšanu, bet
kāpēc gan ne, ja garšo!
Tagad gan studentus ar piezīmjdatoriem un
internetu nodrošina arī citās augstskolās, tomēr
līdz Latvijai šāda tradīcija vēl nav nonākusi. Tomēr
tas nenozīmē, ka Latvijas studentiem datorklasēs un augstskolu
bibliotēkās trūktu datoru un interneta. Kā
pastāstīja Daugavpils Universitātes rektore Zaiga Ikere, tur ik
gadus paredz aptuveni 100 000 latu (no savāktās mācību naudas un valsts subsīdijām) infrastruktūras attīstībai,
galddatoru iegādei, platjoslas internetam. Jau pērn datori un
internets cauru diennakti bijis pieejams vienā no Daugavpils
universitātes kopmītnēm, šogad to plāno ierīkot arī citās. Zaiga Ikere ir pateicīga Hansabankai un Lattelekom par atbalstu moderno bezvadu tehnoloģiju ieviešanā.
Viņa uzsver, ka moderna infrastruktūra un augstās
tehnoloģijas universitātē ir viens no ļoti būtiskiem
konkurētspējas nosacījumiem, jo nav noslēpums, ka arī
augstskolām ir spēcīga konkurence un studenti labprāt
izvēlas modernāko.
Ventspils Augstskolā informācijas
tehnoloģijas māca jau ceturto gadu. Līdz šim tas notika
Ekonomikas pārvaldības fakultātē, bet kopš 1. augusta nodibināta atsevišķa fakultāte. Ventspils Augstskola bija
pirmā, kur pirms gadiem diviem Wi-Fi zona tika izveidota ārpus
Rīgas. Iepazinuši bezvadu interneta priekšrocības un
apguvuši pieredzi sadarbībā ar Lattelekom, tagad
ventspilnieki tiek galā paši. Komerciāli neatkarīgi bezvadu
pieslēguma punkti jau ierīkoti vairākās
fakultātēs, konferenču zālē, datorcentrā, 6.
stāva kafejnīcā, foajē.
Kā stāsta rektors, bieži vien vakaros
esot redzams šāds skats: pie augstskolas piebrauc mašīna, kāds
izkāpj, pieiet pie durvīm (līdz vietai, kur vēl sniedzas hotspot
darbības rādiuss), turpat uz ielas atver piezīmjdatoru,
ātri kaut ko paskatās internetā vai nosūta e-pastu un brauc
atkal tālāk. Nebūtu slikti, ja arī citās Latvijas
augstskolās bezvadu internets kļūtu tikpat populārs.
Kur esam un kurp ejam?
Kā apliecināja gan Hansabankas vadības
pārstāvis Ģirts Bērziņš, gan Lattelekom Biznesa
risinājumu daļas interneta piedāvājumu vadītājs
Tomass Tikmers, bezvadu interneta pieslēguma tīklu šīm
deviņām augstskolām varētu gan paplašināt, gan,
iespējams, arī turpināt pakalpojuma sponsorēšanu, ja
pirmā gada rezultāti būs gana pozitīvi un lietotāju
interese un bezvadu internetā pavadītais laiks pietiekami liels.
T. Tikmers: - Līdz šim veiksmīgākais
Wi-Fi projekts ir sadarbība ar Statoil, dodot klientiem
iespēju strādāt internetā 30 degvielas uzpildes
stacijās. Līdz gada beigām plānojam to pieslēgt
visās 55 Statoil DUS. Sākumā klientiem bija grūti
pierast, ka Statoil tas ir arī bezvadu internets. Tagad
šī koncepcija jau ir labi pazīstama Latvijā, Igaunijā,
Lietuvā, Norvēģijā, un šādas
mūsdienīgas ērtības vairo uzņēmuma
konkurētspēju. Tas ir viens no projektiem, kas apliecina, cik
ērti ir ierīkot bezvadu internetu kādā
uzņēmumā, kuram ir filiāles vai tirdzniecības punkti
visā Latvijā.
Šobrīd Latvijā pavisam ir 130
publisko bezvada interneta telpu, un līdz gada beigām to skaits
varētu sasniegt 170.
Jaunums - Wi-Fi abonēšana
Kopš 10. augusta Lattelekom piedāvā abonēt Wi-Fi pakalpojumus, kas
interneta lietošanu publiskajās bezvadu interneta telpās padara
ērtāku un dod izvēles iespējas. Klients, noslēdzot līgumu ar Lattelekom, saņem lietotāja vārdu un pastāvīgu
paroli, ar kuru var izmantot internetu visās publiskajās bezvadu
interneta telpās Latvijā un par pakalpojumiem
norēķinās vienreiz mēnesī.
Klienti var izvēlēties vienu no diviem
piedāvātajiem tarifu plāniem. Tiem, kuri bezvadu internetu lieto
retāk, izdevīgāks būs tarifu plāns ar abonēšanas maksu Ls 2,95 mēnesī un internetā pavadītā laika uzskaiti Ls 0,005 minūtē. Otram tarifu plānam ir fiksēta abonēšanas maksa Ls 10,95 mēnesī, un tas izdevīgs klientiem, kuri publisko bezvadu internetu izmanto bieži.
Protams, tie, kurus apmierina Wi-Fi priekšapmaksas kartes
brīvība, var turpināt to lietot. Visi iepriekšējie
nosacījumi joprojām ir spēkā.
Papildu informāciju par Wi-Fi
pakalpojuma abonēšanu var iegūt, bez maksas piezvanot Lattelekom
Klientu apkalpošanas dienestam pa tālruni 800 8040.
Gunta KĻAVIŅA
Kopš brīža, kad tika atklāta Lattelekom ierīkotā pirmā publiskā bezvadu interneta telpa, aizritējuši vairāk nekā trīs gadi. Tie, kuru ikdienas būtiska sastāvdaļa ir piezīmjdators, internets un mobils dzīvesstils, vairs nav jāaģitē iegriezties vietās, kur redzama Wi-Fi (wireless fidelity) zīme. Parasti šie ļaudis Wi-Fi maršrutus zina no galvas gluži kā ceļazīmes. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Wi-Fi bezvadu interneta iespējas var baudīt arī deviņu Latvijas augstskolu studenti un pasniedzēji.
Deviņskolu spēks
Wi-Fi bezvadu interneta piekļuves punkti ar sponsoru Hansabankas un Lattelekom atbalstu uzstādīti deviņās pazīstamās augstskolās: Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Policijas akadēmijā, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, biznesa augstskolā Turība, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, Daugavpils Universitātē un Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Augstskolās bezvadu interneta piekļuves punkts ierīkots kādā centrālās ēkas telpā, kur studenti vislabprātāk uzturas un kur būtu ērti lietot bezvadu internetu, piemēram, bibliotēkā, kafejnīcā vai foajē. Tas uzskatāms par tādu kā pilotprojektu, lai pārbaudītu, cik liela būs studentu atsaucība, cik bieži šis pakalpojums tiks izmantots, vai tā lietošanas vērtība būs pietiekami augsta. No šiem faktoriem būs atkarīgi turpmākie sadarbības nosacījumi, bet pirmajā gadā visas projekta izmaksas sedz sponsori. 26. augustā, apstiprinot vienošanos, projektā iesaistīto augstskolu un sponsoru administrācijas pārstāvji parakstīja simbolisku memorandu par projekta īstenošanu.
Projekta partneris - Hansabanka
Izskatās, ka Latvijas augstskolas kopumā ir daudz labāk nodrošinātas ar mūsdienīgu infrastruktūru un tehnoloģijām nekā skolas, un tas ir gluži dabiski, jo, prasmīgi saimniekojot, šiem mērķiem iespējams atvēlēt diezgan prāvas summas no studentu iemaksātās mācību naudas. Toties, ja no studenta papildus pieprasītu maksu, piemēram, par bezvadu interneta izmantošanu universitātē, diez vai tur kas sanāktu. Cita lieta, ja to apmaksā pati universitāte vai piesakās sponsori, kas rūpēs par labi sagatavotiem nākotnes informācijas sabiedrības locekļiem gatavi apmaksāt gan Wi-Fi bezvadu interneta piekļuves punktu ierīkošanas izmaksas, gan pašu pakalpojumu vesela gada garumā.
Ļoti veiksmīgi sagadījās, ka Hansabankas un Lattelekom vēlmes sakrita, tapa kopīgs projekts, turklāt bankas pārstāvji apņēmās segt aptuveni 70 procentus izdevumu. Lattelekom ieguldījums ir pašu bezvada piekļuves punktu ierīkošana un tehniskās iekārtas, kā arī Apollo interneta pakalpojuma sniegšana bez maksas visa mācību gada garumā.
Kā SP atzinās Hansabankas valdes loceklis Ģirts Bērziņš, šajā projektā viņi vienlaikus esot arī ieinteresētā puse, jo aptuveni 10 procenti bankas darbinieku ir studenti. Hansabankā labi saprot jaunu cilvēku interesi par modernām tehnoloģijām un atbalsta studentus, cik spēj. Šogad šī ir arī vienīgā banka, kura piešķir valsts garantētu studentu kredītu. Ja students, kas saņem šādu kredītu, vēlētos iegūt īpašumā arī piezīmjdatoru uz līzinga nosacījumiem, tas maksātu aptuveni 20 latu mēnesī, kas šķiet gluži pieņemama summa pat studentam. Ja iespēju iegādāties piezīmjdatorus apvienotu ar to izmantošanu kādā no bezvadu interneta piekļuves vietām universitātē (vai arī ārpus tās), efekts būtu acīmredzams. Protams, studentiem nav tik daudz piezīmjdatoru kā biznesa ļaudīm, bet kopumā tirgus tendence ir pozitīva ar pārliecinošu pārdoto piezīmjdatoru pieaugumu pēdējo divu gadu laikā, jo vairāk tādēļ, ka portatīvo datoru cenas pazeminās straujāk nekā galddatoru. Turklāt, kā liecina pētījumi pirms projekta izstrādes, maģistrantu vidū esot samērā daudz piezīmjdatoru īpašnieku, jo tā tiešām daudziem ir dzīves nepieciešamība. Iedomājieties vien, kas varētu notikt ar studentu kopmītnes kopējās lietošanas datorā rakstītu maģistra darbu, ja teksta autors to kādudien aizmirstu pārkopēt diskā...
Augstskolas moderno tehnoloģiju bāze
Kā pastāstīja Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns, Latvijas augstskolu administrācijas grupa pirms četriem gadiem apmeklēja Strasklaidas universitāti Skotijā, kur atradās viens no pirmajiem trijiem bezvadu interneta tehnoloģiju un programmas ThinkPad University izmēģinājuma poligoniem pasaulē. Tur varēja iepazīties ar tolaik gluži fantastiskām studentu dzīves privilēģijām. Strasklaidas universitāte studentus nodrošina ar piezīmjdatoriem un bezvadu interneta pieslēgumu (bez maksas) visā studiju laikā, turklāt datorā ievadīta arī lielākā daļa studijām nepieciešamo informatīvo materiālu. Protams, pēc universitātes beigšanas dators nonāk atpakaļ augstskolā, toties students, iepazinis lielisko dzīvi ar piezīmjnieku, vairs nespēj bez tā iztikt un pieprasa tādu pašu instrumentu nākamajam darba devējam vai arī nopērk personisko. Starp citu, turpat Skotijā, Grinoksā, atrodas IBM ThinkPad ražotne, tā kā to var uztvert kā ražotāja stratēģisku gājienu vai potenciālu klientu ieēdināšanu, bet kāpēc gan ne, ja garšo!
Tagad gan studentus ar piezīmjdatoriem un internetu nodrošina arī citās augstskolās, tomēr līdz Latvijai šāda tradīcija vēl nav nonākusi. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas studentiem datorklasēs un augstskolu bibliotēkās trūktu datoru un interneta. Kā pastāstīja Daugavpils Universitātes rektore Zaiga Ikere, tur ik gadus paredz aptuveni 100 000 latu (no savāktās mācību naudas un valsts subsīdijām) infrastruktūras attīstībai, galddatoru iegādei, platjoslas internetam. Jau pērn datori un internets cauru diennakti bijis pieejams vienā no Daugavpils universitātes kopmītnēm, šogad to plāno ierīkot arī citās. Zaiga Ikere ir pateicīga Hansabankai un Lattelekom par atbalstu moderno bezvadu tehnoloģiju ieviešanā. Viņa uzsver, ka moderna infrastruktūra un augstās tehnoloģijas universitātē ir viens no ļoti būtiskiem konkurētspējas nosacījumiem, jo nav noslēpums, ka arī augstskolām ir spēcīga konkurence un studenti labprāt izvēlas modernāko.
Ventspils Augstskolā informācijas tehnoloģijas māca jau ceturto gadu. Līdz šim tas notika Ekonomikas pārvaldības fakultātē, bet kopš 1. augusta nodibināta atsevišķa fakultāte. Ventspils Augstskola bija pirmā, kur pirms gadiem diviem Wi-Fi zona tika izveidota ārpus Rīgas. Iepazinuši bezvadu interneta priekšrocības un apguvuši pieredzi sadarbībā ar Lattelekom, tagad ventspilnieki tiek galā paši. Komerciāli neatkarīgi bezvadu pieslēguma punkti jau ierīkoti vairākās fakultātēs, konferenču zālē, datorcentrā, 6. stāva kafejnīcā, foajē.
Kā stāsta rektors, bieži vien vakaros esot redzams šāds skats: pie augstskolas piebrauc mašīna, kāds izkāpj, pieiet pie durvīm (līdz vietai, kur vēl sniedzas hotspot darbības rādiuss), turpat uz ielas atver piezīmjdatoru, ātri kaut ko paskatās internetā vai nosūta e-pastu un brauc atkal tālāk. Nebūtu slikti, ja arī citās Latvijas augstskolās bezvadu internets kļūtu tikpat populārs.
Kur esam un kurp ejam?
Kā apliecināja gan Hansabankas vadības pārstāvis Ģirts Bērziņš, gan Lattelekom Biznesa risinājumu daļas interneta piedāvājumu vadītājs Tomass Tikmers, bezvadu interneta pieslēguma tīklu šīm deviņām augstskolām varētu gan paplašināt, gan, iespējams, arī turpināt pakalpojuma sponsorēšanu, ja pirmā gada rezultāti būs gana pozitīvi un lietotāju interese un bezvadu internetā pavadītais laiks pietiekami liels.
T. Tikmers: - Līdz šim veiksmīgākais Wi-Fi projekts ir sadarbība ar Statoil, dodot klientiem iespēju strādāt internetā 30 degvielas uzpildes stacijās. Līdz gada beigām plānojam to pieslēgt visās 55 Statoil DUS. Sākumā klientiem bija grūti pierast, ka Statoil tas ir arī bezvadu internets. Tagad šī koncepcija jau ir labi pazīstama Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, un šādas mūsdienīgas ērtības vairo uzņēmuma konkurētspēju. Tas ir viens no projektiem, kas apliecina, cik ērti ir ierīkot bezvadu internetu kādā uzņēmumā, kuram ir filiāles vai tirdzniecības punkti visā Latvijā.
Šobrīd Latvijā pavisam ir 130 publisko bezvada interneta telpu, un līdz gada beigām to skaits varētu sasniegt 170.
Jaunums - Wi-Fi abonēšana
Kopš 10. augusta Lattelekom piedāvā abonēt Wi-Fi pakalpojumus, kas interneta lietošanu publiskajās bezvadu interneta telpās padara ērtāku un dod izvēles iespējas. Klients, noslēdzot līgumu ar Lattelekom, saņem lietotāja vārdu un pastāvīgu paroli, ar kuru var izmantot internetu visās publiskajās bezvadu interneta telpās Latvijā un par pakalpojumiem norēķinās vienreiz mēnesī.
Klienti var izvēlēties vienu no diviem piedāvātajiem tarifu plāniem. Tiem, kuri bezvadu internetu lieto retāk, izdevīgāks būs tarifu plāns ar abonēšanas maksu Ls 2,95 mēnesī un internetā pavadītā laika uzskaiti Ls 0,005 minūtē. Otram tarifu plānam ir fiksēta abonēšanas maksa Ls 10,95 mēnesī, un tas izdevīgs klientiem, kuri publisko bezvadu internetu izmanto bieži. Protams, tie, kurus apmierina Wi-Fi priekšapmaksas kartes brīvība, var turpināt to lietot. Visi iepriekšējie nosacījumi joprojām ir spēkā.
Papildu informāciju par Wi-Fi pakalpojuma abonēšanu var iegūt, bez maksas piezvanot Lattelekom Klientu apkalpošanas dienestam pa tālruni 800 8040.
Gunta KĻAVIŅA