Strukturizētas kabeļu sistēmas kalpo ilgi un labi

Informācijas loma jebkura uzņēmuma vai firmas darbā rada augošu interesi par tīkla nozīmi tās pārraidei. Pagājušajā gadā jau rakstīju (skat. SP Nr. 3 (15) 1999.) par strukturizētās kabeļu sistēmas tīklu. Tagad turpināšu šo tematu. Uzņēmuma, firmas organizācija sākas ar struktūras plānošanu un darbinieku izvietošanu. Nav daudz firmu, kas darbību sāk ar jaunas ēkas celtniecību. Biežāk tiek īrētas, nopirktas vecas telpas vai ēkas, kas nav pielāgotas mūsdienīgu biroju prasībām. Telpās jāuzstāda datori, biroja tehnika, vietējā telekomunikāciju tīkla iekārtas, apsardzes un ugunsdrošības sistēmas u. c. Servera telpas izveidošanu un darba vietu aprīkošanu nepieciešams pielāgot uzņēmuma struktūrai un prasībām. Pāreja uz jaunu kabeļu sistēmu ir pietiekami ilgstošs, naudas un darba ietilpīgs process. Kabeļu sistēmas pārkārtošana var ietekmēt informatīvo apmaiņu starp uzņēmuma struktūrām vai pat uz kādu laiku apstādināt darbu. Ja tehnoloģiskās izmaiņas nav notikušas,ēkas ekspluatācijas darbiniekiem rodas grūtības, kas saistītas ar darba vietu ierīkošanu vai pārkārtošanu. Kabeļu sistēmas ekspluatācijas pieredze rāda, ka nevajadzīgo kabeļu demontāža no kabeļu kanāliem, stāvvadiem un tiltiņiem, iespējams, sabojās darbojošos sistēmu. No 1. tabulas var secināt, ka pareizi projektēta un montēta kabeļu sistēma var kalpot ilgi un tāpēc kapitālieguldījumu apjoms ir vismazākais. Biroja ēkā nepieciešama kabeļu sistēma, kura: nodrošina dažāda veida pašreizējo un perspektīvo tīkla aparatūras darbību signāla pārraidei, ierīkojama un pārvietojama ātri un ar nelieliem naudas ieguldījumiem, ļauj organizēt vienotu tīkla ekspluatāciju, veidojama ēkas celtniecības vai rekonstrukcijas laikā un garantē vismaz desmit gadu ekspluatāciju. Visas iepriekš minētās īpašības nodrošina strukturizētā kabeļu sistēma (SKS). Pārraides posms Pārraides posms sastāv tikai no pasīviem komponentiem, un to ietekmē šādas sastāvdaļas: stacionārie montējamie kabeļi (horizontālais kabelis), krosējuma vadi, savienošanas elementi sadales panelī un rozetēs.

Starptautiskais standarts ISO/IEC 11801; Eiropas standarts EN 50173; Amerikas nacionālais standarts ANSI/TIA/EIA 567–A. Tabulā redzams, ka visi trīs standarti savstarpēji ir pietiekami līdzīgi. To nelielas atšķirības vērojamas SKS uzbūvē izmantojamo materiālu elementu bāzē, terminoloģijā un dažos strīdīgos jautājumos. Dažās Eiropas valstīs izstrādāti arī nacionālie normatīvi, kas ietver vietējās rūpniecības prasības, vēsturiskās tradīcijas, likumdošanas aktus un citas īpatnības. Atsauces uz šādiem dokumentiem var izlasīt dažu iekārtu un materiālu tehniskajā dokumentācijā. Kabeļu sistēmā var būt divi pārraides posmi — simetriskais un optiskais. Pārraides posmu klasificē četros simetriskā un vienā optiskā kabeļa klasē. Galvenais klasifikācijas mērķis ir atvieglot nepieciešamo SKS elementu piemeklēšanu saskaņā ar uzdevumu, kas izvirzīts kabeļu sistēmai. Klasifikācijas pamats ir datu pārraides caurlaides josla. 1997. gadā ISO/IEC sāka darbu, lai standartizētu divas jaunas klases — E, F — un atbilstoši šo klašu 6., 7. kategorijas SKS elementus. Jauno klašu standartu izstrāde vēl nav pabeigta. Atbilstošo kabeļu kategoriju pieļaujamie garumi pēc pārraides posmaklases tika apskatīti žurnāla SP iepriekšējā numurā (skatīt SP 3 (15)/1999).

Samazinot izmantojamo kabeļu tipus, iespējams paaugstināt kabeļu sistēmas tehnisko un ekonomisko efektivitāti. SKS izbūvē izmanto: simetriskos kabeļus ar vīto pāri,pieļaujamā viļņa pretestība 100, 120 un 150 W, neekranētā un ekranētā izpildījumā; vienmodas un daudzmodu optiskos kabeļus. Koaksiālo kabeļu izmantošana nav ietverta apstiprināto standartu aprakstos, kā arī pārstrādāto standartu redakcijās. Ar koaksiālo kabeļu palīdzību izbūvētā tīkla izmaksas, salīdzinot ar vītā pāra kabeļiem, ir daudz dārgākas, bet tīkla drošuma pakāpe — zemāka. Ekranēto kabeļu konstrukcijām nav vienotu apzīmējumu. Ražotāji katalogos un tehniskajos dokumentos bieži izmanto savus apzīmējumus. Lokālajos tīklos horizontālajā instalācijā parasti tiek izmantoti vītā pāra vara kabeļi. S/UTP kabeli izmanto horizontālajā SKS instalācijā, ja ēkā ir ievērojami ārējie traucējumi (spēcīgi elektromagnētiskie lauki, ražošanas cehi vai citas telpas). S/STP kabeļi, salīdzinot ar STP, nodrošina labākus raksturlielumus aizsardzībai pret ārējiem traucējumiem un elektromagnētisko lauku. Galvenā S/STP kabeļa priekšrocība, salīdzinot ar citām konstrukcijām, ir labāka elektriskā parametra NEXT (near end crosstalk — pārejas vājinājums tuvajā galā) vērtība: pareizi montējot — par 10–15 dB. Praktiski ir pieņemts, ka līnijas signāla pārraidi uz standartos noteikto 90 m attālumu ar takts frekvenci 250–300 MHz var nodrošināt, izmantojot tikai S/STP kabeļa konstrukciju. UTP konstrukcijas kabeļu salīdzinājums ar ekranētiem kabeļiem: Mazākas kabeļa izmaksas Zemākas montāžas un ekspluatācijas darba izmaksas Nav paaugstinātas prasības pret ēkas zemējuma kontūru Labāks masa/izmēri rādītājs Mazāks pieļaujamais liekuma rādiuss Pašlaik Latvijā var izvēlēties un iegādāties plašu materiālu klāstu, ar kuru palīdzību var izbūvēt kvalitatīvu un standartiem atbilstošu SKS. Materiālu kvalitāte un izvēles iespējas ļauj izvēlēties ekonomiski un tehniski pamatotu risinājumu. Standartu noteiktais elementu tehniskais līmenis neatkarīgi no pakalpojumu perspektīvas garantē 15-20 gadu ilgu strukturizētās kabeļu sistēmas darbu.

Jānis ZEMNIEKS