Harija Potera cienīgs lidojums
HARIJA POTERA CIENĪGS LIDOJUMS
- Kā pasaule izskatījās, kad vēl biju sēkliņa? Vai
mans vecvectētiņš ir redzējis dinozaurus? tā ir tūkstošā daļa no jautājumiem,
kas šaudās pa bērna galvu un katru dienu tiek uzdoti skolotājiem vai vecākiem,
kuriem nav ne laika, ne pacietības, ne ideju asprātīgai atbildei. Bet vieta
nepaliek tukša, palīgā tiek saukti digimoni un burvji un ar vienu Harija Potera
brīnumzižļa pieskārienu tiek rastas atbildes uz vispārgalvīgākajiem
jautājumiem. Un, jo mazāk mums, vecākiem, atrodas brīvā laika un vēlmes
pafantazēt kopā ar bērnu, jo drošāk vakuumu aizņem poteromānijas produkti. Lai
atvieglotu vecākiem saskarsmi ar sev vistuvāko, talkā nāk visu aizmirstie un
nepelnīti noniecinātie muzeji, kuri jau sen vairs neož pēc naftalīna un kuru plauktus
neklāj putekļi.
No 1. septembra Latvijas muzeji ir kļuvuši par
valsts aģentūrām, kurām pašām jādomā, kā atpelnīt valsts ieguldīto naudu
tātad jāķeras pie atraktīvu ideju radīšanas. Ja muzeja gids ir apveltīts ar
fantāziju, labām saskarsmes spējām un zināšanām par bērnu psihes īpatnībām, tad
nav nemaz tik neiespējami iejusties Harija Potera ādā un piedāvāt mazajiem
prātniekiem sarukt mikroskopiski maziem, lai paceļotu pa mikročipu mobilā
telefona vēderā vai arī paceltos pāri zemeslodei un pasekotu, kā satelīts
palīdz noskatīties iemīļoto multfilmu.
Ideja ekspozīcijas pasniegšanai muzeja
viesim nemaksā neko un tajā pašā laikā to nevar ne nopirkt, ne radīt uz
pasūtījuma. Lai savstarpēji palīdzētu kolēģiem iedvesmoties kreatīviem
risinājumiem, muzejnieki ir apvienojušies radniecīgu nozaru asociācijās. Lattelekom
Telekomunikāciju muzejs ir viens no 300 Starptautiskās transporta un telekomunikāciju
muzeju asociācijas (IATM) biedriem, bet, ja vēl vairāk samazinām interešu loku,
tad Eiropā vien ir ap 100 mums radniecīgu pasta un telekomunikāciju muzeju.
Tradicionāli tie ir kopēji nozares muzeji, kurus dibina divi lielie investori -
pasts un telekomunikāciju operators, kad valstī notiek denacionalizācijas
process, un muzeju uztur abas puses uz līguma pamata. Un kā nu ne vēsture
abiem vaļiem ir kopēja un vienu bērnu uzturēt divatā vienmēr iznāk
lētāk.
Pasta muzejs
Šopavasar, no 29. maija līdz 3. jūnijam,
Somijas pilsētā Lahti pulcējās 80 transporta, pasta un komunikāciju muzeju
pārstāvji, lai piedalītos 34. asociācijas konferencē par tēmu Tehnoloģijas
un cilvēks kurš primārais? Par to, kā strīdos dzimst patiesība un
kā, aizraujoties ar touch-screen ekrānu ņirboņu, aizmirstam, kādēļ
vispār cilvēks uz muzeju nācis, tas lai paliek muzeja viesim kā ražošanas
noslēpums. Taču vērtīgākais ieguvums no konferences, ar ko būtu ļoti
svētīgi iepazīstināt lasītāju, ir daudzo muzeju apmeklējums piecās dienās
tika apskatīti 16 Somijas muzeji! Protams, tas bija specifisks muzejnieka
brauciens un nez vai kāds būs ar mieru pārsātināties ar šādu informāciju, bet,
plānojot atpūtu Somijā vai braucot komandējumā uz ziemeļvalstīm, ir labi, ja pa
rokai ir derīga informācija par intereses vērtiem objektiem savā nozarē. Starp
citu, šovasar Rīgā telekomunikāciju speciālisti no ārzemju tūristu grupām
speciāli atlicināja laiku, lai iemestu aci arī mūsu telekomunikāciju muzejā.
Izkāpjot uz somu zemes, loģiski būtu iepazīt tuvāk arī
tās galvaspilsētu. Lasot tūristu ceļvedi, top skaidrs, ka Helsinkos ir vismaz
80 ievērības cienīgu muzeju, bet Pasta muzeja (http://posti.fi/english/postmuseum/)
starp tiem nav. Un pilnīgi nepamatoti, jo tas atrodas pilsētas
centrā un galvenais ļoti interesants jebkuram! Ekspozīcija ir tikai pirms
trim gadiem atjaunota un izveidota atbilstoši izlutināta muzejmīļa gaumei gan
informatīvi saturīga, gan interaktīva un jauneklīga. Izstāde aptver pasta
vēsturi no 16. gadsimta līdz mūsdienām, parādot katrā sekcijā tā laikmeta garšu
ar oriģināliem priekšmetiem, improvizētām sadzīves ainiņām, pat ilustrējot ar
gaismas spēlēm un skaņām. Pie katra pieturas punkta ir ekrāns ar digitālo
stāstījumu četrās valodās. Ja nepatīk lasīt un darboties ap ekrānu, var
izmantot audiogidu austiņās dzirdēsiet profesionālu gida stāstījumu
paplašinātā vai skrejošā trīsminūšu variantā. Jaunieši var pat
izvēlēties stāstītāju repa stilā! Ja esat ar vēsturi uz jūs, tad ir arī
izzinošā daļa, kur var izsekot, kā tiek drukātas pastmarkas no idejas līdz
pasta kantora lodziņam. Varbūt esat pastmarku kolekcionārs? Tad šeit var
pavadīt ilgas stundas, kamēr izskatīsiet 2500 pastmarkas no 200 valstīm.
Pārsteigumi nebeidzas
Otrs pārsteigums Helsinkos ir
vecais labais telekomunikāciju muzejs Telegalleria, kura
vairs
nav. Tā nu ir sanācis, ka uzņēmums Sonera pirms pāris gadiem nolēma
atteikties no muzeja uzturēšanas, un, ja kādam no jums ir palaimējies to
apmeklēt, tad jānoņem cepure Telegalleria vadītājas Maijas Elo priekšā
par paveikto. Šobrīd notiek pārrunas par jauna muzeja izveidi, un tas būs
kopprojekts, piedaloties Somijas pastam, Nokia un Teliasonera,
lai izveidotu visu nozari aptverošu grandiozu izklaides kompleksu.
Otrs
lielais somu sapņotājs ir zinātnes centrs Heureka (http://www.heureka.fi/portal/englanti/)
Helsinku piepilsētā Vantā. Arī šis lielais bērnu zinātkāri remdinošais zinātnes
muzejs lolo lielus plānus, kā paplašināt darbību un no 8000 kvadrātmetru
pieaugt līdz 50 000. Šobrīd tas ir aizraujošs eksperimentu centrs
jaunatnei un lielformāta kinoteātris, bet nākotnē te būs 9 milzīgu vaļu
mītne, caur kuru kursēs pat vilciens te būs vismaz četri muzeji, 3000
kvadrātmetru deju grīdas, biznesa centrs un vēl, un vēl, un vēl. Bet tas būs pēc
gadiem deviņiem, šobrīd to var apskatīt internetā. Tomēr nežēlojiet laiku un
aizvediet mazuli uz Heureka centru, un ietaupīsiet spēkus, lai izdomātu
atbildes uz vismaz 100 jautājumiem par fiziku, astronomiju, ķīmiju un citiem
pašsaprotamiem brīnumiem.
Atvadoties no Helsinkiem, svarīgi zināt, kurp vedīs
jūsu maršruts un kas vairāk aizrauj radio, telefoni, televīzija vai vecās
lokomotīves, lidaparāti, automobiļi.
Klusā Lahti pilsētiņa, kas
ieskauta kristāldzidru ezeru ielokā, šovasar svinēja simtgadi, tāpēc jo īpaši
priecājas par viesiem. Te būs noteikti ko redzēt radio un televīzijas vīriem,
jo Lahti otrs vārds ir Radiopilsēta. Šeit 1927. gadā tika uzstādīts pirmais 500
pēdu augstais radiotornis, kurš lika ieskanēties radioaparātiem tālu uz
ziemeļiem no galvaspilsētas raidītāja. Somijas radiokompānija YLE lepojas ar
saglabāto Radio masto, kurš darbojas arī tagad. Pilsētas pakalnā, kur
atrodas raidstacija, ir izveidots Radio un televīzijas muzejs (http://www.lahti.fi/museot/radio.html),
kur var iepazīties ar visu to, kas liecina par nozares pirmsākumiem un tās
attīstību. Muzejs nav pārblīvēts ar virtuālām ilustrācijām te katrs var pats
pamēģināt, kā uzņemt televīzijas raidījumu vai notvert radioamatieri. Aptaustīt
spožās lampas un ieskatīties raidītāja istabā, tās ir vērtības un
priekšrocības, ar kurām muzejs apsteidz švītīgos muzejus no lielpilsētām.
Varbūt arī tāpēc muzejs iespiežas atmiņā kā kaut kas pazīstams - uz muzeja
emblēmas ir mūsu pašu 30. gadu vefiņš!
Iebraucot Tamperē, no pirmā acu
uzmetiena kļūst skaidrs, ka šeit viss notiek. Arī muzeju industrija vērsta uz
tūristu izklaidi un biznesa konferenču rīkošanu. Vecais industriālais pilsētas
rajons ir pārvērties par izklaides un izglītības centru, kuru tā arī nosauca
par Vapriikki (fabrika). Te var nokļūt gan dāmu spickurpīšu, gan spiegu muzejā,
gan apskatīt avīzes radīšanu, gan atcerēties leģendāro Ļeņinu. Bet plašo
pagrabstāvu blakus vecajai kalēja smēdei ir aizņēmis jaunais Telekomunikāciju
muzejs (http://www.tampere.fi/vapriikki).
Īpaši pārsteigumi nesagaida, bet viss, kas tikko izveidots, patīkami atšķiras
ar krāsu spilgtumu un visjaunāko informāciju par tēmu. Staigājot pa tumšā
pagraba izgaismotajiem līkločiem, neviļus rodas idejas, ka Latvijā tāds
minimuzejiņš nebūtu par ļaunu te var apskatīties, kas notiek, kad paceļam
telefona klausuli un uzgriežam numuru, pamēģināt uzfilmēt leļļu raidījumu, redzēt,
kā radio diktora balss var ielidot radiouztvērēja utt.
Vēl daži vērtīgi pieturas punkti
tiem, kam nav vienaldzīga pa zemi un pa gaisu skrejoša tehnika ja ceļojat ar
automašīnu, tad vispār nav problēmu! Un, ja jūsu ekipāžā ir arī puikas, tad acu
spīdums ir garantēts.
Somijas Dzelzceļa muzejs (http://www.rautatie.org) Hivinkē
(Hyvinkää) pārsteigs ar saulē mirdzošām cara laika lokomotīvēm, Aviācijas un
pretgaisa aizsardzības muzejs (http://www.suomenilmailmuseo.fi) pie Helsinku Vāntas starptautiskās
lidostas - ar angāriem, kas pilni ar īstām gaisā paceltām kara lidmašīnām un
šaujamajiem, bet Automobiļu un ceļu muzejs Mobilia (http://www.mobilia.fi) Kangasalā (pie Tamperes) iepriecinās gardēžus
ar Lambardini un perfekti restaurētajiem retro autiņiem. Muzejs vairāk līdzinās
elitāram klubam, kur var arī pavizināties pa ezeru, atpūsties pludmalē un pie
reizes pasūtīt savam retroautiņam profilaksi pie augstas klases meistara.
Lai kāds būtu ceļojuma mērķis, iegriežoties
muzejā, gūsit garīgu piepildījumu visam ieplānotajam pasākumam kopumā,-
uzliksiet punktiņu uz i! Ne velti ir bijis ticējums: - Piesēdi pirms
ceļa! Sakopo domas, nomet stresu un ej uz priekšu. Varbūt ir vērts
pārfrāzēt ticējumu un pateikt sev: - Ienāc muzejā pirms mājupceļa!?...
Inese BARBARE
- Kā pasaule izskatījās, kad vēl biju sēkliņa? Vai mans vecvectētiņš ir redzējis dinozaurus? tā ir tūkstošā daļa no jautājumiem, kas šaudās pa bērna galvu un katru dienu tiek uzdoti skolotājiem vai vecākiem, kuriem nav ne laika, ne pacietības, ne ideju asprātīgai atbildei. Bet vieta nepaliek tukša, palīgā tiek saukti digimoni un burvji un ar vienu Harija Potera brīnumzižļa pieskārienu tiek rastas atbildes uz vispārgalvīgākajiem jautājumiem. Un, jo mazāk mums, vecākiem, atrodas brīvā laika un vēlmes pafantazēt kopā ar bērnu, jo drošāk vakuumu aizņem poteromānijas produkti. Lai atvieglotu vecākiem saskarsmi ar sev vistuvāko, talkā nāk visu aizmirstie un nepelnīti noniecinātie muzeji, kuri jau sen vairs neož pēc naftalīna un kuru plauktus neklāj putekļi.
No 1. septembra Latvijas muzeji ir kļuvuši par valsts aģentūrām, kurām pašām jādomā, kā atpelnīt valsts ieguldīto naudu tātad jāķeras pie atraktīvu ideju radīšanas. Ja muzeja gids ir apveltīts ar fantāziju, labām saskarsmes spējām un zināšanām par bērnu psihes īpatnībām, tad nav nemaz tik neiespējami iejusties Harija Potera ādā un piedāvāt mazajiem prātniekiem sarukt mikroskopiski maziem, lai paceļotu pa mikročipu mobilā telefona vēderā vai arī paceltos pāri zemeslodei un pasekotu, kā satelīts palīdz noskatīties iemīļoto multfilmu.
Ideja ekspozīcijas pasniegšanai muzeja viesim nemaksā neko un tajā pašā laikā to nevar ne nopirkt, ne radīt uz pasūtījuma. Lai savstarpēji palīdzētu kolēģiem iedvesmoties kreatīviem risinājumiem, muzejnieki ir apvienojušies radniecīgu nozaru asociācijās. Lattelekom Telekomunikāciju muzejs ir viens no 300 Starptautiskās transporta un telekomunikāciju muzeju asociācijas (IATM) biedriem, bet, ja vēl vairāk samazinām interešu loku, tad Eiropā vien ir ap 100 mums radniecīgu pasta un telekomunikāciju muzeju. Tradicionāli tie ir kopēji nozares muzeji, kurus dibina divi lielie investori - pasts un telekomunikāciju operators, kad valstī notiek denacionalizācijas process, un muzeju uztur abas puses uz līguma pamata. Un kā nu ne vēsture abiem vaļiem ir kopēja un vienu bērnu uzturēt divatā vienmēr iznāk lētāk.
Pasta muzejs
Šopavasar, no 29. maija līdz 3. jūnijam, Somijas pilsētā Lahti pulcējās 80 transporta, pasta un komunikāciju muzeju pārstāvji, lai piedalītos 34. asociācijas konferencē par tēmu Tehnoloģijas un cilvēks kurš primārais? Par to, kā strīdos dzimst patiesība un kā, aizraujoties ar touch-screen ekrānu ņirboņu, aizmirstam, kādēļ vispār cilvēks uz muzeju nācis, tas lai paliek muzeja viesim kā ražošanas noslēpums. Taču vērtīgākais ieguvums no konferences, ar ko būtu ļoti svētīgi iepazīstināt lasītāju, ir daudzo muzeju apmeklējums piecās dienās tika apskatīti 16 Somijas muzeji! Protams, tas bija specifisks muzejnieka brauciens un nez vai kāds būs ar mieru pārsātināties ar šādu informāciju, bet, plānojot atpūtu Somijā vai braucot komandējumā uz ziemeļvalstīm, ir labi, ja pa rokai ir derīga informācija par intereses vērtiem objektiem savā nozarē. Starp citu, šovasar Rīgā telekomunikāciju speciālisti no ārzemju tūristu grupām speciāli atlicināja laiku, lai iemestu aci arī mūsu telekomunikāciju muzejā.
Izkāpjot uz somu zemes, loģiski būtu iepazīt tuvāk arī tās galvaspilsētu. Lasot tūristu ceļvedi, top skaidrs, ka Helsinkos ir vismaz 80 ievērības cienīgu muzeju, bet Pasta muzeja (http://posti.fi/english/postmuseum/) starp tiem nav. Un pilnīgi nepamatoti, jo tas atrodas pilsētas centrā un galvenais ļoti interesants jebkuram! Ekspozīcija ir tikai pirms trim gadiem atjaunota un izveidota atbilstoši izlutināta muzejmīļa gaumei gan informatīvi saturīga, gan interaktīva un jauneklīga. Izstāde aptver pasta vēsturi no 16. gadsimta līdz mūsdienām, parādot katrā sekcijā tā laikmeta garšu ar oriģināliem priekšmetiem, improvizētām sadzīves ainiņām, pat ilustrējot ar gaismas spēlēm un skaņām. Pie katra pieturas punkta ir ekrāns ar digitālo stāstījumu četrās valodās. Ja nepatīk lasīt un darboties ap ekrānu, var izmantot audiogidu austiņās dzirdēsiet profesionālu gida stāstījumu paplašinātā vai skrejošā trīsminūšu variantā. Jaunieši var pat izvēlēties stāstītāju repa stilā! Ja esat ar vēsturi uz jūs, tad ir arī izzinošā daļa, kur var izsekot, kā tiek drukātas pastmarkas no idejas līdz pasta kantora lodziņam. Varbūt esat pastmarku kolekcionārs? Tad šeit var pavadīt ilgas stundas, kamēr izskatīsiet 2500 pastmarkas no 200 valstīm.
Pārsteigumi nebeidzas
Otrs pārsteigums Helsinkos ir vecais labais telekomunikāciju muzejs Telegalleria, kura vairs nav. Tā nu ir sanācis, ka uzņēmums Sonera pirms pāris gadiem nolēma atteikties no muzeja uzturēšanas, un, ja kādam no jums ir palaimējies to apmeklēt, tad jānoņem cepure Telegalleria vadītājas Maijas Elo priekšā par paveikto. Šobrīd notiek pārrunas par jauna muzeja izveidi, un tas būs kopprojekts, piedaloties Somijas pastam, Nokia un Teliasonera, lai izveidotu visu nozari aptverošu grandiozu izklaides kompleksu.
Otrs lielais somu sapņotājs ir zinātnes centrs Heureka (http://www.heureka.fi/portal/englanti/) Helsinku piepilsētā Vantā. Arī šis lielais bērnu zinātkāri remdinošais zinātnes muzejs lolo lielus plānus, kā paplašināt darbību un no 8000 kvadrātmetru pieaugt līdz 50 000. Šobrīd tas ir aizraujošs eksperimentu centrs jaunatnei un lielformāta kinoteātris, bet nākotnē te būs 9 milzīgu vaļu mītne, caur kuru kursēs pat vilciens te būs vismaz četri muzeji, 3000 kvadrātmetru deju grīdas, biznesa centrs un vēl, un vēl, un vēl. Bet tas būs pēc gadiem deviņiem, šobrīd to var apskatīt internetā. Tomēr nežēlojiet laiku un aizvediet mazuli uz Heureka centru, un ietaupīsiet spēkus, lai izdomātu atbildes uz vismaz 100 jautājumiem par fiziku, astronomiju, ķīmiju un citiem pašsaprotamiem brīnumiem.
Atvadoties no Helsinkiem, svarīgi zināt, kurp vedīs jūsu maršruts un kas vairāk aizrauj radio, telefoni, televīzija vai vecās lokomotīves, lidaparāti, automobiļi.
Klusā Lahti pilsētiņa, kas ieskauta kristāldzidru ezeru ielokā, šovasar svinēja simtgadi, tāpēc jo īpaši priecājas par viesiem. Te būs noteikti ko redzēt radio un televīzijas vīriem, jo Lahti otrs vārds ir Radiopilsēta. Šeit 1927. gadā tika uzstādīts pirmais 500 pēdu augstais radiotornis, kurš lika ieskanēties radioaparātiem tālu uz ziemeļiem no galvaspilsētas raidītāja. Somijas radiokompānija YLE lepojas ar saglabāto Radio masto, kurš darbojas arī tagad. Pilsētas pakalnā, kur atrodas raidstacija, ir izveidots Radio un televīzijas muzejs (http://www.lahti.fi/museot/radio.html), kur var iepazīties ar visu to, kas liecina par nozares pirmsākumiem un tās attīstību. Muzejs nav pārblīvēts ar virtuālām ilustrācijām te katrs var pats pamēģināt, kā uzņemt televīzijas raidījumu vai notvert radioamatieri. Aptaustīt spožās lampas un ieskatīties raidītāja istabā, tās ir vērtības un priekšrocības, ar kurām muzejs apsteidz švītīgos muzejus no lielpilsētām. Varbūt arī tāpēc muzejs iespiežas atmiņā kā kaut kas pazīstams - uz muzeja emblēmas ir mūsu pašu 30. gadu vefiņš!
Iebraucot Tamperē, no pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka šeit viss notiek. Arī muzeju industrija vērsta uz tūristu izklaidi un biznesa konferenču rīkošanu. Vecais industriālais pilsētas rajons ir pārvērties par izklaides un izglītības centru, kuru tā arī nosauca par Vapriikki (fabrika). Te var nokļūt gan dāmu spickurpīšu, gan spiegu muzejā, gan apskatīt avīzes radīšanu, gan atcerēties leģendāro Ļeņinu. Bet plašo pagrabstāvu blakus vecajai kalēja smēdei ir aizņēmis jaunais Telekomunikāciju muzejs (http://www.tampere.fi/vapriikki). Īpaši pārsteigumi nesagaida, bet viss, kas tikko izveidots, patīkami atšķiras ar krāsu spilgtumu un visjaunāko informāciju par tēmu. Staigājot pa tumšā pagraba izgaismotajiem līkločiem, neviļus rodas idejas, ka Latvijā tāds minimuzejiņš nebūtu par ļaunu te var apskatīties, kas notiek, kad paceļam telefona klausuli un uzgriežam numuru, pamēģināt uzfilmēt leļļu raidījumu, redzēt, kā radio diktora balss var ielidot radiouztvērēja utt.
Vēl daži vērtīgi pieturas punkti tiem, kam nav vienaldzīga pa zemi un pa gaisu skrejoša tehnika ja ceļojat ar automašīnu, tad vispār nav problēmu! Un, ja jūsu ekipāžā ir arī puikas, tad acu spīdums ir garantēts.
Somijas Dzelzceļa muzejs (http://www.rautatie.org) Hivinkē (Hyvinkää) pārsteigs ar saulē mirdzošām cara laika lokomotīvēm, Aviācijas un pretgaisa aizsardzības muzejs (http://www.suomenilmailmuseo.fi) pie Helsinku Vāntas starptautiskās lidostas - ar angāriem, kas pilni ar īstām gaisā paceltām kara lidmašīnām un šaujamajiem, bet Automobiļu un ceļu muzejs Mobilia (http://www.mobilia.fi) Kangasalā (pie Tamperes) iepriecinās gardēžus ar Lambardini un perfekti restaurētajiem retro autiņiem. Muzejs vairāk līdzinās elitāram klubam, kur var arī pavizināties pa ezeru, atpūsties pludmalē un pie reizes pasūtīt savam retroautiņam profilaksi pie augstas klases meistara.
Lai kāds būtu ceļojuma mērķis, iegriežoties muzejā, gūsit garīgu piepildījumu visam ieplānotajam pasākumam kopumā,- uzliksiet punktiņu uz i! Ne velti ir bijis ticējums: - Piesēdi pirms ceļa! Sakopo domas, nomet stresu un ej uz priekšu. Varbūt ir vērts pārfrāzēt ticējumu un pateikt sev: - Ienāc muzejā pirms mājupceļa!?...
Inese BARBARE