Seno notikumu hronoloģija

 

22. augustā atzīmējam 145. gadadienu, kopš dzimis vācu inženieris Pauls Nipkovs. Viņš izgudrojis tā saukto Nipkova disku (raksts par to publicēts Latvijas radio saimes mēnešrakstā 1934/27). Nipkova disks ir 1930. gados vispazīstamākā attēlu sadalīšanas ierīce tā laika televizoros. Šim nolūkam izmantoja rotējošu disku ar taisnstūra caurumiņiem, kuri diskā izvietoti spirālveidīgi. Diskam griežoties, pirmais caurumiņš apskata pēc kārtas ļoti mazu laukumiņu, otrais caurumiņš apskata otro un tā pēc kārtas viena diska apgrieziena laikā tiek apskatīts viss attēls. Jo vairāk rindu, jo labāka ir pārraidāmā attēla vīzija.

Mūsdienu speciālisti gan uzskata, ka caurumiņu skaitam ir jābūt vismaz 6 000–10 000. Nipkova rotējošā diska rekords bija 90 caurumiņi. Tomēr Paula Nipkova priekšlikums uzskatāms par mehāniskās televīzijas izveides sākumu, un to varēja ieviest tikai pēc Pirmā pasaules kara, kad bija izgudrots fotoelements. Berlīnē pirmo publisko televīzijas raidītāju nodeva ekspluatācijā 1934. gadā, Francijā - 1935. gadā, Anglijā - 1936. gadā.

Pauls Nipkovs miris 1940. gada 24. augustā.

 

26. augustā aprit 110 gadi kopš Rīgā dzimis profesors Jānis Asars. 1913. gadā viņš iestājas Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, RPI evakuēja. J. Asars 1915. gadā iestājās Harkovas karaskolā, bet 1916. gada ieguva praporščika pakāpi un tika komandēts uz Virsnieku radioskolu, kuru beidza 1918. gadā.

No armijas J. Asars demobilizējās 1921. gada beigās un sāka strādāt Pasta un telegrāfa departamentā. Viņa pārziņā bija Rīgas radiofons un kuģu radiotelegrafēšanas ierīču darbības kontrole. Līdztekus darbam J. Asars no 1919. līdz 1922. gadam studēja Latvijas Universitātē un ieguva inženiera elektrotehniķa diplomu.

1923. gadā Rīgā Jāņa Asara tēvam piederošajā gruntsgabalā Kuzņecova ielā 17 un Liepājā uzbūvēja radiotelegrāfa raidstacijas, kuras uzturēja sakarus ar 12 ārvalstu radiotelegrāfa stacijām un kuģiem jūrā. Savdabīga bija šo raidstaciju darbība: Rīga strādāja raidīšanas, Liepāja – uztveršanas režīmā.

J. Asars 1925. gadā kļuva par Latvijas Universitātes docentu un no 1936. gada – par profesoru. Iepazinies ar Drēzdenes tehniskās augstskolas vājstrāvas laboratorijām, J. Asars 1926. gadā sāka iekārtot līdzīgas laboratorijas Latvijas Universitātē. Strādādams LU, J. Asars sagatavoja 120 vājstrāvas inženierus, sarakstīja četras grāmatas un publicēja apmēram 50 rakstus radiotehnikas nozarē.

1944. gada 22. septembrī J. Asars ar ģimeni atstāja dzimteni. Dzīvoja Vācijā, bet no 1950. gada – ASV.Kopā ar dzīvesbiedri Annu (dzim. Kārkliņa) uzaudzinājuši dēlu Juri un meitu Rūtu. Viņiem ir 11 mazbērni. Atmodas gadus Jānis Asars nesagaidīja – viņš nomira 1978. gada 11. martā.

 

31. augustā aprit 115 gadi, kopš dzimis pirmais Radio orķestra diriģents Arvīds Pārups. Dzimis Zemgalē, Auru pagastā. Mācījies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā. 1912. gadā Pāvila Jurjāna dibinātajai latviešu operai izveidoja orķestri, kurā spēlēja vijoli un altu. Kad opera kara dēļ darbību pārtrauca, Arvīds Pārups kļuva par Saratovas Konservatorijas pārvaldnieku, vadīja arī krievu Ķeizariskās mūzikas biedrības koncertbiroju. No 1918. līdz 1920. gadam darbojās Saratovas operā. 1921. gadā atgriezās Latvijā. Te strādāja par dziedāšanas skolotāju, kordiriģentu. 1922. gadā piedalījās Liepājas operas un Liepājas Tautas konservatorijas dibināšanā.

Nodibinoties Rīgas Radiofonam, 1925. gadā inženiera Jāņa Lintera aicināts, iestājās Pasta un telegrāfa departamentā par radio programmas vadītāju, raidījumu organizatoru un diriģentu. Viņš bija arī inženieris un aizrautīgs radioamatieris. Arvīds Pārups bija pirmais Rīgas radio diktors. Laikabiedri atceras A. Pārupu kā ļoti labu organizatoru, kurš spēja lasīt jaunākos notikumus un tūlīt devās diriģēt orķestri. Mirdza Ķempe, kura strādāja pēc viņa, atcerējās: - Sarežģītos gadījumos mani iedvesmoja A. Pārupa absolūtais miers, jo viņu laikam nekas pasaulē nespēja satraukt. Viņa samtainais balss tembrs klausītājiem patika.

Vēlāk A. Pārups Radiofonā strādāja kopā ar profesoru J. Mediņu. Rīkoja Radiofona orķestra koncertus Jūrmalā. Pēckara gados Arvīda Pārupa sadarbība ar orķestri un arī ar Radiofonu vairs neturpinājās. No dzīves viņš aizgāja 1946. gadā. Pavisam klusi, tikai retais no kādreizējā plašā kolēģu un draugu loka to pamanīja. 

 

 

Pirms 100 gadiem 1905. gada 23. septembrī sāka darboties Liepājas ostas telefona centrāle. Atklāšanas dienā bija pieslēgti 56 aparāti.

 

Pirms 100 gadiem 1905. gada 4. septembrī Rīgā dzimis Valters Caps. Kaut gan viņa tēvs bija Anglijas pavalstnieks, tomēr Valters Caps sevi uzskatīja par latvieti. Ģimene 1917. gadā no Rīgas devās uz Pēterpili. 1918. gadā, atceļā uz Rīgu, iestrēga Tallinā, kur dzīvoja līdz 1937. gadam.

V. Caps bija izgudrojis mazgabarīta fotoaparātu, bet neviena valsts to neuzņēmās izgatavot. Viņš apbraukāja Vāciju, Franciju, Angliju, vēl citas valstis, bet visur viņa izgudrojumu atzina par rotaļlietu. 1936. gada rudenī Valters Caps ieradās VEF pie direktora Teodora Vītola. VEF administrācija pieņēma viņa priekšlikumu un 1936. gada 6. oktobrī noslēdza līgumu par fotoaparāta VEF MINOX ražošanu. Fotoaparāta izmēri bija 15 x 27 x 80 mm, masa 125 grami. Cena 1938. gadā – 248 lati. Līdz 1942. gadam saražoja aptuveni 14 000 MINOX aparātu. Vācieši 1942. gadā izveda no VEF galvenās MINOX ražošanas ierīces. Tos atsāka ražot 1948. gadā Veclārā dibinātā firmā Minox GmbH.                                                      

Valters Caps 2000. gada maijā bija ieradis Rīgā un arī apmeklēja VEF muzeju.

Valters Caps nomira 98 gadu vecumā. Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Patentu valde izcilajam rīdziniekam Valteram Capam –2005. gada 6. septembri sarīkoja piemiņas vakaru. Pirmās Valtera Capa balvas par nozīmīgiem izgudrojumiem piešķīra. Benjaminam Jofem un Robertam Kalniņam.

 

 

Apritējuši 80 gadi, kopš 1925. gada 1. septembrī LU Mehānikas fakultātē tiek nodibināta Bezdrāts tehnikas katedra (vēlāk tiek nosaukta par Telekomunikāciju katedru). Par katedras vadītāju ievēlēts docents Jānis Asars.

 

Pagājuši 10 gadi, kopš Lattelekom sācis analogo abonentu līniju pārslēgšanu uz ciparu centrālēm. 8. aprīlī pārslēdza 10000 abonenta līnijas no ATC 28 (28xxxx) un 1000 līnijas no GATC (217xxx) 1000. 9. jūnijā tika pārslēgtas 3200 līnijas no ATC 24 (246xxx, 247xxx, 136xxx, 1026xx, 1021xx). 27. jūlijā Rīgas centrā tika pārslēgtas 1000 līnijas (216xxx). 28. jūlijā pārslēdza 5000 līnijas (331xxx, 332xxx, 333xxx, 334xxx, 336xxx) centrālē ATC 33. 12. augustā pārslēdza 6000 līnijas (no 551xxx līdz 556xxx) centrāle ATC 55.

Jāzeps LOČMELIS