Katram savs kaktiņš, savs stūrītis internetā

Internets nu jau ir visur. Nevienam nav jāstāsta, kas tas ir, — daudz biežāk tiek jautāts, kam tas ir vajadzīgs? Vai tiešām drīz bez interneta nevarēs iztikt? Vismaz Ford Motors domā, ka nevarēs, jo šogad ir paredzējusi apgādāt visus savus darbiniekus ar mājas datoriem (500 MHz), attiecīgo programmatūru, modemu un interneta pieslēgumu. Par interneta izmantošanu gan būs jāpiemaksā arī pašam lietotājam. Kompānijas vadītāji domā,ka viņu darbinieki, izmantojot datoru un interneta pieslēgumu mājās, spēs labāk saprast, kā domā un kā darbojas viņu klienti. Tas palīdzēs viņiem arī labāk apgūt elektroniskās komercijas iespējas. Vārdu sakot, kompānijai šķiet, ka cilvēks bez datora Fordauto nepirks un, kas ir vēl svarīgāk, cilvēks bez datora to arī nespēs pārdot.

Taisnību sakot, Ford ir mazliet nokavējies, jo vispārējā ASV statistika liecina, ka 50 procentu amerikāņu mājās ir internets. Pieslēgumu daudzums ASV turpina strauji augt, lai gan tagad pieauguma tempu ziņā Latīņamerika apsteigusi ASV un ieņem pirmo vietu pasaulē. Tiesa, tur internetu lieto tikai divi procenti iedzīvotāju. Toties Eiropa ir nobažījusies, jo interneta pieslēgums gan ir 12 procentos dzīvokļu, tomēr pieauguma tempi nav strauji un internetu izmanto mazāk nekā ASV. Diemžēl starptautiskā datortīkla lietotāju analīze rāda, ka sāk piepildīties sākotnējās prognozes: interneta attīstība var radīt jaunu diskrimināciju starp tām iedzīvotāju grupām, kurām internets ir, un tām, kurām nav pieejas internetam. Daudzās mazāk attīstītās valstīs iedzīvotāju noslāņošanās kļūst arvien labāk pamanāma.

Pēdējos gados arī Latvijā internets kļūst par ikdienu. Visām nopietnām firmām ir interneta pieslēgums un savas mājas lapas. Tiesa, tas attiecas tikai uz Rīgas kompānijām, kurām pieslēgums nerada būtiskas problēmas. Visas augstākās izglītības iestādes plaši izmanto internetu, arī skolas meklē iespējas pievienoties globālajam datortīklam un atrod tās. Finansiāli palīdz gan Latvijas izglītības informācijas sistēma, gan Sorosa fonds, kas pašlaik ir izveidojis 25 i punktus, gan arī citas organizācijas. Pašlaik daudziem iedzīvotājiem ir maz iespēju plaši izmantot internetu ne tikai finansiālu, bet arī tehnisku iemeslu dēļ. Brīvais interneta pieslēgums, kuru tagad piedāvā pakalpojumu sniedzēji (Latnet, Apollo u. c.), ļauj katram Latvijas iedzīvotājam no sava telefona iezvanīties internetā bez iepriekšējas reģistrācijas un paroles saņemšanas, kas ir sevišķi izdevīgi tieši lauku rajonos dzīvojošajiem. Bet iezvanpieejas ātrums ne vienmēr ir pietiekošs, kvalitāte ne vienmēr ir apmierinoša un maksā ietilpst arī telefona sakaru izmantošana. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka telefona izmantošanas maksa būtiski pazemināsies, kad 2003. gadā beigsies Lattelekom monopols. Diemžēl tas, ka, likvidējot monopolu, tiks privatizēta šīs kompānijas valsts daļa, neļauj būt pārlieku lielam optimistam. Spriežot pēc citu valstu pieredzes, telefona sakaru cenas šādos gadījumos var samazināties, bet var arī pieaugt. Tāpēc bezvadu sakari interneta nodrošināšanai būs nozīmīgi arī turpmāk. Protams, ir arī citi iemesli — radiopieslēgums parasti ir daudz ātrāks un ar to bez lieliemkapitālieguldījumiem var pievienot praktiski jebkuru vietu Latvijā. Tomēr radiopieslēguma ātrums principā nevar sasniegt optisko kabeļu pārraides ātrumu, turklāt pieslēgumu var izveidot tikai tiešas redzamības zonā.

Latvijas vispieredzējušākais bezvadu pieslēgumu veidotājs Latnet turpina attīstīt radio megatīklu, kas ir pārklājis gandrīz visu Latviju. Iegūtā pieredze pārliecina: lai internets sasniegtu jebkuru vietu Latvijā, visfektīvākie ir kompleksie risinājumi, kas balstīti uz vadu un bezvadu tehnoloģiju savietošanu. Plaši izplatīts ir risinājums, kad tiek nomāta līnija līdz rajona centram vai lielai apdzīvotai vietai, kurā tad tiek izveidots tīkla centrālais mezgla punkts, uzstādot antenu vietā, kur tās redzamība ir vislabākā. Šim centrālajam mezgla punktam pēc tam var pieslēgt tuvākās apkārtnes lietotājus vai arī uzstādīt papildu virziena antenas, lai pievienotos tālākiem punktiem. Protams, var arī veidot radiopieslēgumu kaskādes. Piemēram, sākumā Rēzekne tika pieslēgta ar nomāto līniju no Daugavpils. Tagad šis pieslēgums ir kļuvis par rezerves pieslēgumu, bet galvenā datu plūsma iet caur tiešo nomāto līniju Rīga-Rēzekne. No Rēzeknes tiek veidots radiopieslēgums uz Ludzu un tālāk — uz Kārsavu. Līdzīgi ir arī Siguldā, kas savienota ar Rīgu, izmantojot nomāto līniju. Tālāk uz Limbažiem iet radiopieslēgums, kurš izmanto radiomezglu Lēdurgā. Bet, lai no Limbažiem sasniegtu Ainažus, radiopieslēgumiem būs jāizmanto mezgli Liepupē, Svētciemā un Salacgrīvā. Apkopojot visus spēkus, iesaistot dažādus finansiālos resursus, apmācot un ieinteresējot interneta entuziastus, varēs panākt, ka katram būs iespēja izmantot internetu un iesaistīties globālās sabiedrības veidošanā.

Bruno MARTUZĀNS
Jānis ĶIKUTS