Tava pirmā digitālā kamera

 

3. turpinājums.

 

Tiem, kuri ir fotografējuši ar analogajām kamerām, digitālo kameru daudzās funkcijas šķiet pilnīgi liekas. Savukārt tiem, kuri sākuši fotografēt ar digitālo kameru, funkciju klāsts bieži vien šķiet par mazu. Vai tiešām nav iespējams izgatavot kameru, kur viss būtu automātiski un lietotājam nekas nebūtu jādara? Principā ir radītas gandrīz pilnīgi automātiskas kameras. Taču dabā ir tik daudz dažādu situāciju, ka visas paredzēt nav iespējams, tādēļ lietotājam tiek dotas iespējas variēt ar fotoaparāta funkciju parametriem, lai viņš iegūtu pašu labāko iespējamo attēla kvalitāti. Un ne tikai kvalitāti. Mainot šos parametrus, var iegūt individuālu pieeju sižetam, un tāda nebūtu iespējama ar pilnīgu automātiku, kas lielākoties ir vidējā aritmētiskā vērtība.

 

Ekspozīcijas režīmi

Ekspozīcijas režīmu izvēle nodrošina lietotājam dažādas kameras slēdža darbības ātruma un diafragmas atvēruma prioritātes.

Auto ir pilnīgi automātiska programma, kas parasti tiek iebūvēta tikai amatieru spoguļkamerās un kompaktkamerās. Kamera nodrošina visu nepieciešamo funkciju – ekspozīcijas, jutības, baltās krāsas līdzsvara un arī zibspuldzes – pilnīgi automātisku darbību. Lietotājam nav tikpat kā nekādu iespēju kaut ko mainīt.

P režīms nodrošina tikai slēdža un diafragmas automātisku un vienotu darbību, lai jebkuros apstākļos iegūtu pareizi eksponētu kadru. Pārējās funkcijas lietotājam jāuzstāda pašam. Modernās kameras elektroniski pārbauda, kāds objektīvs šajā brīdī tiek izmantots, un atkarībā no tā fokusa attāluma un apgaismojuma piemeklē optimālos ekspozīcijas lielumus.

Av ir objektīva diafragmas prioritātes režīms. Lietotājs izvēlas diafragmas atvēruma lielumu, un kamera tam piemeklē piemērotu slēdža ātrumu.

Tv ir kameras slēdža ātruma prioritātes režīms. Princips tāds pats kā Av, tikai lietotājs izvēlas slēdža ātrumu.

M ir funkcija, kas pilnīgi pakļauta lietotāja vēlmēm. Viņam ir jāuzstāda gan objektīva diafragmas atvēruma lielums, gan slēdža ātrums. Šīs funkcijas pluss ir tas, ka lietotājs var variēt ar ekspozīciju pēc savas gaumes un nepieciešamības, jo kameras automātika netraucēs strādāt apzināti kļūdaini.

Šie režīmi ir praktiski visām digitālajām kamerām (izņemot pavisam lētās, kurām ir tikai automātiskais režīms), un ar tiem pilnīgi jebkuros apstākļos var iegūt vēlamo attēlu. Tālākie režīmi – ikonas – ir paredzēti tikai iesācējiem. Tie, kuri jau ir izpētījuši iepriekš minētos režīmus, šos parasti aizmirst, jo tie ir pilnīgi automātiski, bez iespējas ko koriģēt un mainīt.

Portrets ir optimizēts režīms portretu fotografēšanai, taču zibspuldze vājākā apgaismojumā ieslēdzas automātiski, parasti tieši tad, kad to nevajadzētu. To atslēgt nav iespējams.

Kalni ir režīms ainavu fotografēšanai. Zibspuldze ir atslēgta. Diafragma iestādīta uz maksimāli mazāku, lai iegūtu lielāku asuma dziļumu.

Tulpīte ir makrorežīms. Diafragma iestādīta uz maksimāli lielāko, kas ir dīvaini, jo makrorežīmā jau tā asuma dziļums ir mazs un vaļēja diafragma to tikai pavājina. Zibspuldze ieslēdzas automātiski.

Skrējējs ir sporta režīms, kad slēdža ātrums tiek iestādīts uz optimāli ātrāko. Zibspuldze atslēgta.

Nakts ir režīms naksnīgo ainavu fotografēšanai ar garu eksponēšanas laiku. Zibspuldze automātiski izgaismo priekšplānu. Problēma ir tāda, ka tā automātiski darbojas arī tad, ja priekšplāna nav, un mēdz gadīties, ka vēsā laikā tiek izgaismota fotogrāfa izelpa un uz attēla parādās pelēki dūmakas laukumi.

Vēl dažām kamerām ir video režīms. Par šo gan es varu teikt tikai vienu – ja vēlaties filmēt, nopērciet videokameru.

 

Baltās krāsas līdzsvars (WB)

Atšķirībā no filmu kamerām (filmiņas lielākoties ir līdzsvarotas izmantošanai dienas apgaismojumā) digitālajām kamerām ir funkcija baltās krāsas līdzsvaram dažādos apgaismojumos. Ja baltā krāsa būs balta, tad pārējās krāsas atbildīs tās krāsai dabā.

Salīdziniet vienu un to pašu objektu dienas gaismā un kvēlspuldzes apgaismojumā. Krāsu tonalitāte atšķiras, jo attēla krāsas veido apgaismojums, kas krīt uz objektiem. Tomēr mūsu smadzenes acu uztverto informāciju tik lieliski apstrādā, ka mums ir pilnīgi skaidrs, kura krāsa ir balta, lai kāds būtu apgaismojums. Digitālā kamera to neprot.

Baltās krāsas līdzsvars ir kameras funkcija, kas identificē nepareizas baltās krāsas laukumus attēlā un koriģē to atbilstību pareizai, dienas gaismas baltajai krāsai (5200 K). Ja baltās krāsas līdzsvars attēlā būs nepareizs, vēlāk to izlabot būs grūti vai pat neiespējami.

AWB (Automatic White Balance) ir baltās krāsas līdzsvara automātisks režīms, kas ir iebūvēts visās digitālajās kamerās. Tomēr automātika darbojas ierobežotā krāsu spektrā – krāsu temperatūrā aptuveni no 4500 K līdz 6000 K pēc Kelvina skalas. Tādējādi šo režīmu var izmantot tad, ja apgaismojums pārāk neatšķiras no dienas gaismas apgaismojuma. Piemēram, fotografējot kvēlspuldžu apgaismojumā (2800–3500 K), AWB nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas – attēls joprojām būs pārāk dzeltens. Automātiskais krāsu līdzsvars mēdz kļūdīties arī tad, ja citas krāsas attēlā dominē pār balto. Tādēļ, ja vēlamies iegūt precīzas krāsas, labāk ir lietot definētos WB režīmus.

Lai nodrošinātu pareizu baltās krāsas līdzsvaru dažādos apgaismojumos, papildus AWB tiek lietoti definēti baltās krāsas līdzsvaru režīmi. Jāpiezīmē, ka to eksistence dažādās kamerās var atšķirties un tiem var būt arī citādāki nosaukumi vai izmantotas ikonas: dienas gaisma (daylight) – fiksēts baltās krāsas līdzsvars dienas gaismas apgaismojumam, saule (sun) – pusdienlaika apgaismojumam saulē, mākoņains (cloudy) – pusdienlaika apgaismojumam mākoņainā laikā, ēna (shade) – pusdienlaika apgaismojumam saulainā laikā ēnā, kvēlspuldze (tungsten) – kvēlspuldžu apgaismojumam, dienas gaismas lampa (fluorescence) – dienas gaismas lampu apgaismojumam un zibspuldze (flash) – zibspuldzes apgaismojumam.

Papildus šiem definētajiem režīmiem dažām kamerām lietotājam ir iespēja baltās krāsas līdzsvaru uzstādīt manuāli (M) pēc krāsu temperatūras skaitliskajām vērtībām, kā arī līdzsvarot pēc kāda attēla laukuma pirms vai pēc kadra uzņemšanas.

Līdzsvarošanu pēc attēla laukuma veic, pavēršot objektīvu pret baltu papīra lapu un nospiežot attiecīgu podziņu kameru informē, ka šai krāsai attēlā ir jābūt baltai. Dažām kamerām līdzsvarošanu veic pēc jau nofotografēta baltas lapas attēla. Vēl dažām kamerām ir papildu režīmi Sepia un B/W, kas gan nav baltās krāsas līdzsvars, bet attēla pārvēršana sēpijas tonī un melnbaltā attēlā.

 

Attēla izšķiršanas spēja, izmērs un kompresija

Ņemot vērā matricas izšķiršanas spēju megapikseļos, pirms fotografēšanas kamerām iespējams definēt maksimālo iespējamo attēla izšķiršanas spēju pikseļos – piemēram, 3264 x 2448 (8 Mpx), 2592 x 1944 (5 Mpx), 2048 x 1536 (3 Mpx), 1600 x 1200 (2 Mpx), 640 x 480. Visām kamerām izšķiršanas spēju var samazināt, taču jāņem vērā, ka ne visi izmēri ir piemēroti fotogrāfiju izdrukai. Lai kvalitatīvi nodrukātu 10 x 15 cm fotogrāfiju, nepieciešams vismaz 1772 x 1181 (2 Mpx) liels attēls. Izmērs 640 x 480 piemērots tikai un vienīgi apskatei uz datora ekrāna.

Nelielais attēls uz ekrāna izskatās pietiekami liels un kvalitatīvs, jo datora monitora izšķiršanas spēja ir 72 punkti collā (dpi), bet kvalitatīvai izdrukai uz fotopapīra, lai nebūtu redzama attēla pikseļu struktūra, nepieciešami vismaz 300 dpi. Tas nozīmē, ka attēlam jābūt apmēram četras reizes lielākam.

Attēla kvalitāti var ietekmēt arī JPEG attēla kompresijas pakāpe. Lētākajās kamerās parasti ir viena vai pāris kompresijas pakāpes – fine (augsta kvalitāte) un standard (standarta jeb vidēja kvalitāte). Jo attēlam ir lielāka kompresijas pakāpe, jo mazāks kļūst fails, tomēr attēla kvalitāte kļūst vājāka. Profesionālām kamerām JPEG faila kompresijas izvēle ir 10 pakāpēs – no 1 (zema kvalitāte) līdz 10 (ļoti augsta kvalitāte).

 

Pēcapstrāde

Lai cik rūpīgi ir strādāts fotografējot, ne vienmēr attēla kvalitāte būs ideāla. Vairāk vai mazāk to būs nepieciešams apstrādāt ar kādu no grafiskajām programmām -pielabot attēla blīvuma līmeni, palabot krāsu toņus, veikt kādu retušas darbu.

Grafisko programmu izvēle ir visai plaša, sākot no bezmaksas līdz ļoti dārgām komerciālām un profesionālām programmām. Jebkura no grafiskajām programmām nodrošina elementāru digitālās fotogrāfijas apstrādi, taču sarežģītiem un specifiskiem darbiem tomēr vajadzēs izvēlēties kādu no komerciālajām programmām.

Tātad, ko visbiežāk nepieciešams labot? Parasti attēla blīvuma līmeni, krāsu gammu un sarkanās acis. Lai gan kameru tehnoloģijas ir gana modernas, gaisma un krāsa tās tomēr spēj apvest ap stūri. Ja kadrā ir liels nesvarīgs gaišs laukums, tad kopējā ekspozīcija (ja iepriekš nav veikta korekcija) būs kļūdaina – attēla svarīgā daļa būs pārāk tumša. Un otrādi – gaiša seja uz melna fona retumis būs eksponēta pareizi.

Lai arī dažreiz izmantojam dārgas grafiskās programmas, izlabot var tikai ne pārāk lielas kļūdas. Pat RAW faili var būt ar tādām novirzēm, ka tos nav iespējams glābt. Turklāt atšķirībā no analogās fotogrāfijas, digitālajā fotogrāfijā no pāreksponētās gaišās vietas detaļas izvilkt nav iespējams ne ar kādu apstrādi.

Tātad jāfotografē ir pēc iespējas precīzāk, lai pēcapstrāde būtu jāveic minimāli.

Elmārs RUDZĪTIS,

foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs