Ko rakstīja Pasta - Telegrāfa Vēstnesis pirms 70 gadiem
Ievērojama telefona saruna
Ievērojama telefonsaruna
1935. gada 25. aprīlī notikusi telefona saruna starp American
Telephone and Telegraph Company sabiedrības prezidentu un
viceprezidentu. Abi atradās Ņujorkā, bet sarunai izmantoja kabeļu
tīklu, kas apjoza visu zemeslodi. No Ņujorkas savienojumam pāri
okeānam uz Londonu tika izmantota radiotelefoniska saite, pēc tam - kabelis
no Londonas uz Amsterdamu, no turienes atkal radiotelefoniska saite pār
Javas salu uz Sanfrancisko un no tās tālāk pa vadiem uz
Ņujorku. Dzirdamība esot bijusi laba, lai gan sarunas
nodrošināšanai starp diviem vienas pilsētas abonentiem,
balss signālam vajadzēja apskriet apkārt visai pasaulei.
Runājošais pulkstenis
Parīzes automātiskā centrālē 1935. gadā
automatizēta arī pareizā laika paziņošana abonentiem. Mehānisms
uzstādīts Parīzes observatorijā, un tas ieslēgts
automātiskajā centrālē kā katrs abonents ar savu
numuru. Abonents, uzgriežot ar ripu šo numuru, saņem pareiza
laika paziņojumu bez telefonistes starpniecības. Paziņojumus
mehānisms nolasa pēc 24 stundu sistēmas, piemēram: sešpadsmit,
sešas minūtes, desmit sekundes. Vārdiem seko īss
pīkstiens, kas precīzi atzīmē iepriekš izteiktā
laika momentu. Jaunizgudrojumam izmantots skaņu filmas princips. Laika
paziņojumu frāzes tiek reproducētas no gaismas skaņu lentes,
kur tās attēlotas kā gaišākas un tumšākas
svītras. Signālu precizitāte ir līdz 0,1 s. Piekrišana
jaunievedumam esot liela. Mēnesī ienākot apmēram 0,25
miljoni pareiza laika pieprasījumu, kas dod ap Ls 32 000
ieņēmumu. Ar mehānismu vienā laikā var savienoties
līdz 60 laika pieprasītāju.
Telefona sakari 5600 m augstumā
1935. gada jūlija beigās Krievijā no Naļčikas
centrāles (Kaukāzā) pa vadu ierīkota telefona satiksme ar meteoroloģijas
staciju 30 m no Elbrusa virsotnes 5597 m augstumā virs jūras līmeņa. Šī ir visaugstākā vieta zemes virsū, kas
pašlaik piesaistīta telefona vadu tīklam. Vada izbūvē
bija jāpārvar lielas grūtības klimatisko apstākļu
dēļ. Šinī sakarībā franču presē no
jauna ierosināta līnijas izbūve uz Monblana virsotni (4810 m).
Radiouztvērēju lampiņas no
metāla
1935. gada rudenī Amerikas tirgū būs jauna veida
uztvērēju lampiņas, kuram balons izgatavots nevis no stikla, bet
no metāla. Priekšrocības būšot šādas:
mazāki izmēri (par 1/5), lielāka izturība pret
mehāniskiem iespaidiem, iekšējās kapacitātes
samazināšanās. Jauno lampiņu cena vēl nav zināma,
bet stikla lampiņu fabrikanti jau gatavojas konkurences cīņai,
pazeminot tuvākā nākotnē cenas par vairāk nekā 50
procentiem.
Radiofons Klaipēdā
Netālu pie Klaipēdas būvē 7 KW radiofona
raidītāju, kas izgatavots Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF)
Latvijā. Raidītāja atklāšana paredzēta 1935. gada
novembrī.
Visgarākā telegramma
1935. gadā Birmingemā, Anglijā, pieņemta apsveikuma
telegramma un nosūtīta Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Rūzveltam
viņa 52. dzimšanas dienā. Tā, šķiet, garuma
ziņā pārspēj visas pasaulē līdz šim
sūtītās telegrammas. Apsveikuma tekstam seko 41 000
pilsoņu parakstu. Telegrammas veidlapa bijusi 116,10 metru garumā un svērusi 40,6 kilogramus. Telegramma no Birmingemas uz
Vašingtonu pārraidīta pa automātiskiem ātrdarbības
aparātiem, tomēr tās pārraidīšanai vajadzēja
1148 minūtes. Šo milzu telegrammu uz Rūzvelta mitekli
Balto namu, uztītu stienī, nogādāja divi cilvēki.
Arī rekordi
Angļu Post Office Magazine atzīmē kāda
pensionēta angļu pasta un telegrāfa kontroliera Endrjū
Greja nāvi, kas nesen miris 98 gadu vecumā. Viņš
pensionēts 63 gadu vecumā. Angļi domā, ka viņš ar
36 atpūtā pavadītiem gadiem šai ziņā būs
pārspējis visus vecuma dēļ atvaļinātos pasta
ierēdņus.
Pasta palīgnodaļu pārziņiem arī Anglijā
maksimālais vecums nav noteikts. Ar to arī izskaidrojams,
kādēļ Džeinai Forsaitei pieder vecākās pastmeistarienes
gods, jo viņa 94 gadu vecumā esot vēl pilnīgi
spējīga apkalpot savu iestādi Bright, Downpatrick.
Pasaules telefona tīkls 1937. gadā
Valsts
Aparātu kopskaits tūkstošos
Aparāti uz 100 iedz.
01.01.1937.
01.01.1936.
1.
ASV
18 423
14,39
13,69
2.
Kanāda
1 266
11,48
10,99
3.
Jaunzēlande
179
11,25
10,59
4.
Zviedrija
688
10,97
10,28
5.
Dānija
408
10,89
10,64
6.
Šveice
412
9,86
9,59
7.
Austrālija
563
8,31
7,92
8.
Norvēģija
211
7,26
7,05
9.
Havaju salas
28
6,95
6,55
10.
Lielbritānija
2 792
5,93
5,44
11.
Vācija
3 431
5,08
4,87
12.
Holande
382
4,47
4,32
13.
Beļģija
362
4,34
4,09
14.
Somija
160
4,20
3,94
15.
Austrija
280
4,10
4,00
16.
Latvija
72
3,64
3,49
17.
Francija
1 482
3,51
3,38
18.
Argentīna
348
2,77
2,64
19.
Dienvidāfrika
169
1,75
1,73
20.
Japāna
1 197
1,7
1,62
21.
Urugvaja
35
1,68
1,62
22.
Ungārija
138
1,53
1,47
23.
Čīle
63
1,38
1,21
24.
Čehoslovākija
207
1,36
1,21
Pasta reformai 165 gadi
Savus uzskatus par pastu Rovlands Hils pirmoreiz publicēja 1837. gadā
darbā Post Office Reform, its Importance and Practicability. Hils
izvirza trīs problēmas: pirmkārt, atlīdzība par
sūtījumu pārsūtīšanu jāpazemina; pasta
ieņēmumus tas nesamazinās, jo palētinājumu
kompensēs pieaugošais sūtījumu skaits. Otrkārt,
sūtījumu apmaksa jāvienādo, un, treškārt,
jārod iespēja šo vienādo apmaksu ērti un
vienkārši iepriekš apmaksāt.
Hils ieteica par vienas vēstules pārsūtīšanu
visā Lielbritānijā ņemt vienu peniju, ja vēstules nav
smagāka par 1/2 unci (16 gramu); pēc tam atkarībā no svara
pieauguma apmaksa jāpalielina. Attālumam nav piešķirama
nozīme.
Pēc sīvām debatēm parlamentā un
vairākās komisiju sēdēs 1840. gada 10. janvārī
Anglijā ieved vienotu apmaksas sistēmu t. s. 1 penija sistēmu.
Pastmarkas Anglijā pirmoreiz ieviesa 1840. gada 6. maijā, un
tās ir arī pirmās pastmarkas pasaulē, ja neņem
vērā dažus priekštečus Ķīnā, Sardīnijā,
Francijā, Anglijā un citur.
Rovlands Hils dzimis 1795. gada 3. decembrī Kiderminsterā. Sākumā
Hils domāja sekot tēva pēdās un gatavojās
skolotāja amatam. 1833. gadā Hils skolotāja amatu atstāja
un kādā lielākā firmā sāka strādāt par
korespondentu. Te viņš nonāca ciešākā
saskarē ar pastu un mācījās pazīt tā
trūkumus, nepilnības un kļūdas.
Pēc 1840. gada lielās pasta reformas Hils pārgāja
pasta dienestā un ieņēma ģenerālpastmeistara
sekretāra posteni. 1860. gadā viņam piešķīra
lorda titulu un apbalvoja ar ordeni. 1864. gadā Hils darbu pasta
resorā beidza un saņēma valsts balvu 20 000 mārciņu
(apmēram Ls 520 000).
Hils miris 1879. gada 27. augustā, apglabāts Vestminsteras abatijā.
1882. gadā Londonas biržas viņam uzcēla
pieminekli.
Hilu ļoti bieži uzskata arī par pastmarku
izgudrotāju. Tā ir kļūda. Pastmarku tās
tagadējā veidā pirmais pagatavoja grāmattirgotājs un
spiestuves īpašnieks skots Džeimss Kalmers (James Chalmer,
dzimis 1782. gada 2. februārī, miris 1853. gada 26. augustā). 1834.
gadā Kalmers savā spiestuvē izgatavoja pirmo pastmarku paraugu
un iepazīstināja ar to draugus un paziņas. 1837. gadā
Kalmers projektu iesniedza kādam parlamenta loceklim, kur komisijas
sēdē 1838. gadā ar to iepazinās Hils. Viņš
ātri aptvēra uzlīmējamās pastmarkas nozīmi un
ietvēra to savā projektā.
Georgijam Gailem - 100
Pirms 100 gadiem dzimis Georgijs Gaile (1905. 14. 04. 1968. 25. 08.)
padomju valsts un saimnieciskais darbinieks. Latvijas Nopelniem
bagātais tehniskais darbinieks (1948. beidzis Ļeņingradas
Politehnisko institūtu (1935). Strādājis Ļeņingradas
rūpnīcā Elektrosila. Georgijs Gaile cietis 1937. gada
represijās un apcietinājuma laikā saslimis ar tuberkulozi. Kara
laikā strādājis vadošā saimnieciskā amatā
Sverdlovskā. 1944.1953. gadā rūpnīcas VEF direktors.
1953.1965. gadā bija Latvijas Tautas saimnieciskās padomes
priekšsēdētājs, bet no 1965. gada Ministru padomes
priekšsēdētāja vietnieks. Varbūt tā ir
liktenīga sakritība, bet telpā, kur reiz atradās Georgija
Gailes kabinets, tagad ierīkota kādas bankas pieņemšanas
telpa.
Jāzeps LOČMELIS
Ievērojama telefonsaruna
1935. gada 25. aprīlī notikusi telefona saruna starp American Telephone and Telegraph Company sabiedrības prezidentu un viceprezidentu. Abi atradās Ņujorkā, bet sarunai izmantoja kabeļu tīklu, kas apjoza visu zemeslodi. No Ņujorkas savienojumam pāri okeānam uz Londonu tika izmantota radiotelefoniska saite, pēc tam - kabelis no Londonas uz Amsterdamu, no turienes atkal radiotelefoniska saite pār Javas salu uz Sanfrancisko un no tās tālāk pa vadiem uz Ņujorku. Dzirdamība esot bijusi laba, lai gan sarunas nodrošināšanai starp diviem vienas pilsētas abonentiem, balss signālam vajadzēja apskriet apkārt visai pasaulei.
Runājošais pulkstenis
Parīzes automātiskā centrālē 1935. gadā automatizēta arī pareizā laika paziņošana abonentiem. Mehānisms uzstādīts Parīzes observatorijā, un tas ieslēgts automātiskajā centrālē kā katrs abonents ar savu numuru. Abonents, uzgriežot ar ripu šo numuru, saņem pareiza laika paziņojumu bez telefonistes starpniecības. Paziņojumus mehānisms nolasa pēc 24 stundu sistēmas, piemēram: sešpadsmit, sešas minūtes, desmit sekundes. Vārdiem seko īss pīkstiens, kas precīzi atzīmē iepriekš izteiktā laika momentu. Jaunizgudrojumam izmantots skaņu filmas princips. Laika paziņojumu frāzes tiek reproducētas no gaismas skaņu lentes, kur tās attēlotas kā gaišākas un tumšākas svītras. Signālu precizitāte ir līdz 0,1 s. Piekrišana jaunievedumam esot liela. Mēnesī ienākot apmēram 0,25 miljoni pareiza laika pieprasījumu, kas dod ap Ls 32 000 ieņēmumu. Ar mehānismu vienā laikā var savienoties līdz 60 laika pieprasītāju.
Telefona sakari 5600 m augstumā
1935. gada jūlija beigās Krievijā no Naļčikas centrāles (Kaukāzā) pa vadu ierīkota telefona satiksme ar meteoroloģijas staciju 30 m no Elbrusa virsotnes 5597 m augstumā virs jūras līmeņa. Šī ir visaugstākā vieta zemes virsū, kas pašlaik piesaistīta telefona vadu tīklam. Vada izbūvē bija jāpārvar lielas grūtības klimatisko apstākļu dēļ. Šinī sakarībā franču presē no jauna ierosināta līnijas izbūve uz Monblana virsotni (4810 m).
Radiouztvērēju lampiņas no metāla
1935. gada rudenī Amerikas tirgū būs jauna veida uztvērēju lampiņas, kuram balons izgatavots nevis no stikla, bet no metāla. Priekšrocības būšot šādas: mazāki izmēri (par 1/5), lielāka izturība pret mehāniskiem iespaidiem, iekšējās kapacitātes samazināšanās. Jauno lampiņu cena vēl nav zināma, bet stikla lampiņu fabrikanti jau gatavojas konkurences cīņai, pazeminot tuvākā nākotnē cenas par vairāk nekā 50 procentiem.
Radiofons Klaipēdā
Netālu pie Klaipēdas būvē 7 KW radiofona raidītāju, kas izgatavots Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) Latvijā. Raidītāja atklāšana paredzēta 1935. gada novembrī.
Visgarākā telegramma
1935. gadā Birmingemā, Anglijā, pieņemta apsveikuma telegramma un nosūtīta Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Rūzveltam viņa 52. dzimšanas dienā. Tā, šķiet, garuma ziņā pārspēj visas pasaulē līdz šim sūtītās telegrammas. Apsveikuma tekstam seko 41 000 pilsoņu parakstu. Telegrammas veidlapa bijusi 116,10 metru garumā un svērusi 40,6 kilogramus. Telegramma no Birmingemas uz Vašingtonu pārraidīta pa automātiskiem ātrdarbības aparātiem, tomēr tās pārraidīšanai vajadzēja 1148 minūtes. Šo milzu telegrammu uz Rūzvelta mitekli Balto namu, uztītu stienī, nogādāja divi cilvēki.
Arī rekordi
Angļu Post Office Magazine atzīmē kāda pensionēta angļu pasta un telegrāfa kontroliera Endrjū Greja nāvi, kas nesen miris 98 gadu vecumā. Viņš pensionēts 63 gadu vecumā. Angļi domā, ka viņš ar 36 atpūtā pavadītiem gadiem šai ziņā būs pārspējis visus vecuma dēļ atvaļinātos pasta ierēdņus.
Pasta palīgnodaļu pārziņiem arī Anglijā maksimālais vecums nav noteikts. Ar to arī izskaidrojams, kādēļ Džeinai Forsaitei pieder vecākās pastmeistarienes gods, jo viņa 94 gadu vecumā esot vēl pilnīgi spējīga apkalpot savu iestādi Bright, Downpatrick.
Pasaules telefona tīkls 1937. gadā
|
Valsts |
Aparātu kopskaits tūkstošos |
Aparāti uz 100 iedz. |
|
01.01.1937. |
01.01.1936. |
|||
1. |
ASV |
18 423 |
14,39 |
13,69 |
2. |
Kanāda |
1 266 |
11,48 |
10,99 |
3. |
Jaunzēlande |
179 |
11,25 |
10,59 |
4. |
Zviedrija |
688 |
10,97 |
10,28 |
5. |
Dānija |
408 |
10,89 |
10,64 |
6. |
Šveice |
412 |
9,86 |
9,59 |
7. |
Austrālija |
563 |
8,31 |
7,92 |
8. |
Norvēģija |
211 |
7,26 |
7,05 |
9. |
Havaju salas |
28 |
6,95 |
6,55 |
10. |
Lielbritānija |
2 792 |
5,93 |
5,44 |
11. |
Vācija |
3 431 |
5,08 |
4,87 |
12. |
Holande |
382 |
4,47 |
4,32 |
13. |
Beļģija |
362 |
4,34 |
4,09 |
14. |
Somija |
160 |
4,20 |
3,94 |
15. |
Austrija |
280 |
4,10 |
4,00 |
16. |
Latvija |
72 |
3,64 |
3,49 |
17. |
Francija |
1 482 |
3,51 |
3,38 |
18. |
Argentīna |
348 |
2,77 |
2,64 |
19. |
Dienvidāfrika |
169 |
1,75 |
1,73 |
20. |
Japāna |
1 197 |
1,7 |
1,62 |
21. |
Urugvaja |
35 |
1,68 |
1,62 |
22. |
Ungārija |
138 |
1,53 |
1,47 |
23. |
Čīle |
63 |
1,38 |
1,21 |
24. |
Čehoslovākija |
207 |
1,36 |
1,21 |
Pasta reformai 165 gadi
Savus uzskatus par pastu Rovlands Hils pirmoreiz publicēja 1837. gadā darbā Post Office Reform, its Importance and Practicability. Hils izvirza trīs problēmas: pirmkārt, atlīdzība par sūtījumu pārsūtīšanu jāpazemina; pasta ieņēmumus tas nesamazinās, jo palētinājumu kompensēs pieaugošais sūtījumu skaits. Otrkārt, sūtījumu apmaksa jāvienādo, un, treškārt, jārod iespēja šo vienādo apmaksu ērti un vienkārši iepriekš apmaksāt.
Hils ieteica par vienas vēstules pārsūtīšanu visā Lielbritānijā ņemt vienu peniju, ja vēstules nav smagāka par 1/2 unci (16 gramu); pēc tam atkarībā no svara pieauguma apmaksa jāpalielina. Attālumam nav piešķirama nozīme.
Pēc sīvām debatēm parlamentā un vairākās komisiju sēdēs 1840. gada 10. janvārī Anglijā ieved vienotu apmaksas sistēmu t. s. 1 penija sistēmu.
Pastmarkas Anglijā pirmoreiz ieviesa 1840. gada 6. maijā, un tās ir arī pirmās pastmarkas pasaulē, ja neņem vērā dažus priekštečus Ķīnā, Sardīnijā, Francijā, Anglijā un citur.
Rovlands Hils dzimis 1795. gada 3. decembrī Kiderminsterā. Sākumā Hils domāja sekot tēva pēdās un gatavojās skolotāja amatam. 1833. gadā Hils skolotāja amatu atstāja un kādā lielākā firmā sāka strādāt par korespondentu. Te viņš nonāca ciešākā saskarē ar pastu un mācījās pazīt tā trūkumus, nepilnības un kļūdas.
Pēc 1840. gada lielās pasta reformas Hils pārgāja pasta dienestā un ieņēma ģenerālpastmeistara sekretāra posteni. 1860. gadā viņam piešķīra lorda titulu un apbalvoja ar ordeni. 1864. gadā Hils darbu pasta resorā beidza un saņēma valsts balvu 20 000 mārciņu (apmēram Ls 520 000).
Hils miris 1879. gada 27. augustā, apglabāts Vestminsteras abatijā. 1882. gadā Londonas biržas viņam uzcēla pieminekli.
Hilu ļoti bieži uzskata arī par pastmarku izgudrotāju. Tā ir kļūda. Pastmarku tās tagadējā veidā pirmais pagatavoja grāmattirgotājs un spiestuves īpašnieks skots Džeimss Kalmers (James Chalmer, dzimis 1782. gada 2. februārī, miris 1853. gada 26. augustā). 1834. gadā Kalmers savā spiestuvē izgatavoja pirmo pastmarku paraugu un iepazīstināja ar to draugus un paziņas. 1837. gadā Kalmers projektu iesniedza kādam parlamenta loceklim, kur komisijas sēdē 1838. gadā ar to iepazinās Hils. Viņš ātri aptvēra uzlīmējamās pastmarkas nozīmi un ietvēra to savā projektā.
Georgijam Gailem - 100
Pirms 100 gadiem dzimis Georgijs Gaile (1905. 14. 04. 1968. 25. 08.) padomju valsts un saimnieciskais darbinieks. Latvijas Nopelniem bagātais tehniskais darbinieks (1948. beidzis Ļeņingradas Politehnisko institūtu (1935). Strādājis Ļeņingradas rūpnīcā Elektrosila. Georgijs Gaile cietis 1937. gada represijās un apcietinājuma laikā saslimis ar tuberkulozi. Kara laikā strādājis vadošā saimnieciskā amatā Sverdlovskā. 1944.1953. gadā rūpnīcas VEF direktors. 1953.1965. gadā bija Latvijas Tautas saimnieciskās padomes priekšsēdētājs, bet no 1965. gada Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. Varbūt tā ir liktenīga sakritība, bet telpā, kur reiz atradās Georgija Gailes kabinets, tagad ierīkota kādas bankas pieņemšanas telpa.
Jāzeps LOČMELIS