Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Ko rakstīja Pasta - Telegrāfa Vēstnesis pirms 70 gadiem

   

Ievērojama telefona saruna

 

Ievērojama telefonsaruna

1935. gada 25. aprīlī notikusi telefona saruna starp American Telephone and Telegraph Company sabiedrības prezidentu un viceprezidentu. Abi atradās Ņujorkā, bet sarunai izmantoja kabeļu tīklu, kas apjoza visu zemeslodi. No Ņujorkas savienojumam pāri okeānam uz Londonu tika izmantota radiotelefoniska saite, pēc tam - kabelis no Londonas uz Amsterdamu, no turienes atkal radiotelefoniska saite pār Javas salu uz Sanfrancisko un no tās tālāk pa vadiem uz Ņujorku. Dzirdamība esot bijusi laba, lai gan sarunas nodrošināšanai starp diviem vienas pilsētas abonentiem, balss signālam vajadzēja apskriet apkārt visai pasaulei.

 

Runājošais pulkstenis

Parīzes automātiskā centrālē 1935. gadā automatizēta arī pareizā laika paziņošana abonentiem. Mehānisms uzstādīts Parīzes observatorijā, un tas ieslēgts automātiskajā centrālē kā katrs abonents ar savu numuru. Abonents, uzgriežot ar ripu šo numuru, saņem pareiza laika paziņojumu bez telefonistes starpniecības. Paziņojumus mehānisms nolasa pēc 24 stundu sistēmas, piemēram: sešpadsmit, sešas minūtes, desmit sekundes. Vārdiem seko īss pīkstiens, kas precīzi atzīmē iepriekš izteiktā laika momentu. Jaunizgudrojumam izmantots skaņu filmas princips. Laika paziņojumu frāzes tiek reproducētas no gaismas skaņu lentes, kur tās attēlotas kā gaišākas un tumšākas svītras. Signālu precizitāte ir līdz 0,1 s. Piekrišana jaunievedumam esot liela. Mēnesī ienākot apmēram 0,25 miljoni pareiza laika pieprasījumu, kas dod ap Ls 32 000 ieņēmumu. Ar mehānismu vienā laikā var savienoties līdz 60 laika pieprasītāju.

 

Telefona sakari 5600 m augstumā

1935. gada jūlija beigās Krievijā no Naļčikas centrāles (Kaukāzā) pa vadu ierīkota telefona satiksme ar meteoroloģijas staciju 30 m no Elbrusa virsotnes 5597 m augstumā virs jūras līmeņa. Šī ir visaugstākā vieta zemes virsū, kas pašlaik piesaistīta telefona vadu tīklam. Vada izbūvē bija jāpārvar lielas grūtības klimatisko apstākļu dēļ. Šinī sakarībā franču presē no jauna ierosināta līnijas izbūve uz Monblana virsotni (4810 m).

 

Radiouztvērēju lampiņas no metāla

1935. gada rudenī Amerikas tirgū būs jauna veida uztvērēju lampiņas, kuram balons izgatavots nevis no stikla, bet no metāla. Priekšrocības būšot šādas: mazāki izmēri (par 1/5), lielāka izturība pret mehāniskiem iespaidiem, iekšējās kapacitātes samazināšanās. Jauno lampiņu cena vēl nav zināma, bet stikla lampiņu fabrikanti jau gatavojas konkurences cīņai, pazeminot tuvākā nākotnē cenas par vairāk nekā 50 procentiem.  

 

Radiofons Klaipēdā

Netālu pie Klaipēdas būvē 7 KW radiofona raidītāju, kas izgatavots Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) Latvijā. Raidītāja atklāšana paredzēta 1935. gada novembrī.

 

Visgarākā telegramma

1935. gadā Birmingemā, Anglijā, pieņemta apsveikuma telegramma un nosūtīta Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Rūzveltam viņa 52. dzimšanas dienā. Tā, šķiet, garuma ziņā pārspēj visas pasaulē līdz šim sūtītās telegrammas. Apsveikuma tekstam seko 41 000 pilsoņu parakstu. Telegrammas veidlapa bijusi 116,10 metru garumā un svērusi 40,6 kilogramus. Telegramma no Birmingemas uz Vašingtonu pārraidīta pa automātiskiem ātrdarbības aparātiem, tomēr tās pārraidīšanai vajadzēja 1148 minūtes. Šo milzu telegrammu uz Rūzvelta mitekli – Balto namu, uztītu stienī, nogādāja divi cilvēki.

 

Arī rekordi

Angļu Post Office Magazine atzīmē kāda pensionēta angļu pasta un telegrāfa kontroliera Endrjū Greja nāvi, kas nesen miris 98 gadu vecumā. Viņš pensionēts 63 gadu vecumā. Angļi domā, ka viņš ar 36 atpūtā pavadītiem gadiem šai ziņā būs pārspējis visus vecuma dēļ atvaļinātos pasta ierēdņus.

Pasta palīgnodaļu pārziņiem arī Anglijā maksimālais vecums nav noteikts. Ar to arī izskaidrojams, kādēļ Džeinai Forsaitei pieder vecākās pastmeistarienes gods, jo viņa 94 gadu vecumā esot vēl pilnīgi spējīga apkalpot savu iestādi – Bright, Downpatrick.

 

Pasaules telefona tīkls 1937. gadā

  

 

Valsts

Aparātu kopskaits tūkstošos

Aparāti uz 100 iedz.

01.01.1937.

01.01.1936.

1.

ASV

18 423

14,39

13,69

2.

Kanāda

1 266

11,48

10,99

3.

Jaunzēlande

179

11,25

10,59

4.

Zviedrija

688

10,97

10,28

5.

Dānija

408

10,89

10,64

6.

Šveice

412

9,86

9,59

7.

Austrālija

563

8,31

7,92

8.

Norvēģija

211

7,26

7,05

9.

Havaju salas

28

6,95

6,55

10.

Lielbritānija

2 792

5,93

5,44

11.

Vācija

3 431

5,08

4,87

12.

Holande

382

4,47

4,32

13.

Beļģija

362

4,34

4,09

14.

Somija

160

4,20

3,94

15.

Austrija

280

4,10

4,00

16.

Latvija

72

3,64

3,49

17.

Francija

1 482

3,51

3,38

18.

Argentīna

348

2,77

2,64

19.

Dienvidāfrika

169

1,75

1,73

20.

Japāna

1 197

1,7

1,62

21.

Urugvaja

35

1,68

1,62

22.

Ungārija

138

1,53

1,47

23.

Čīle

63

1,38

1,21

24.

Čehoslovākija

207

1,36

1,21

 

 

Pasta reformai 165 gadi

Savus uzskatus par pastu Rovlands Hils pirmoreiz publicēja 1837. gadā darbā Post Office Reform, its Importance and Practicability. Hils izvirza trīs problēmas: pirmkārt, atlīdzība par sūtījumu pārsūtīšanu jāpazemina; pasta ieņēmumus tas nesamazinās, jo palētinājumu kompensēs pieaugošais sūtījumu skaits. Otrkārt, sūtījumu apmaksa jāvienādo, un, treškārt, jārod iespēja šo vienādo apmaksu ērti un vienkārši iepriekš apmaksāt.

Hils ieteica par vienas vēstules pārsūtīšanu visā Lielbritānijā ņemt vienu peniju, ja vēstules nav smagāka par 1/2 unci (16 gramu); pēc tam atkarībā no svara pieauguma apmaksa jāpalielina. Attālumam nav piešķirama nozīme.

Pēc sīvām debatēm parlamentā un vairākās komisiju sēdēs 1840. gada 10. janvārī Anglijā ieved vienotu apmaksas sistēmu – t. s. 1 penija sistēmu.

Pastmarkas Anglijā pirmoreiz ieviesa 1840. gada 6. maijā, un tās ir arī pirmās pastmarkas pasaulē, ja neņem vērā dažus priekštečus Ķīnā, Sardīnijā, Francijā,  Anglijā un citur.

Rovlands Hils dzimis 1795. gada 3. decembrī Kiderminsterā. Sākumā Hils domāja sekot tēva pēdās un gatavojās skolotāja amatam. 1833. gadā Hils skolotāja amatu atstāja un kādā lielākā firmā sāka strādāt par korespondentu. Te viņš nonāca ciešākā saskarē ar pastu un mācījās pazīt tā trūkumus, nepilnības un kļūdas.

Pēc 1840. gada lielās pasta reformas Hils pārgāja pasta dienestā un ieņēma ģenerālpastmeistara sekretāra posteni. 1860. gadā viņam piešķīra lorda titulu un apbalvoja ar ordeni. 1864. gadā Hils darbu pasta resorā beidza un saņēma valsts balvu 20 000 mārciņu (apmēram Ls 520 000).

Hils miris 1879. gada 27. augustā, apglabāts Vestminsteras abatijā. 1882. gadā Londonas biržas viņam uzcēla pieminekli.

Hilu ļoti bieži uzskata arī par pastmarku izgudrotāju. Tā ir kļūda. Pastmarku tās tagadējā veidā pirmais pagatavoja grāmattirgotājs un spiestuves īpašnieks skots Džeimss Kalmers (James Chalmer, dzimis 1782. gada 2. februārī, miris 1853. gada 26. augustā). 1834. gadā Kalmers savā spiestuvē izgatavoja pirmo pastmarku paraugu un iepazīstināja ar to draugus un paziņas. 1837. gadā Kalmers projektu iesniedza kādam parlamenta loceklim, kur komisijas sēdē 1838. gadā ar to iepazinās Hils. Viņš ātri aptvēra uzlīmējamās pastmarkas nozīmi un ietvēra to savā projektā.

 

Georgijam Gailem - 100

Pirms 100 gadiem dzimis Georgijs Gaile (1905. 14. 04. – 1968. 25. 08.) – padomju valsts un saimnieciskais darbinieks. Latvijas Nopelniem bagātais tehniskais darbinieks (1948. beidzis Ļeņingradas Politehnisko institūtu (1935). Strādājis Ļeņingradas rūpnīcā Elektrosila. Georgijs Gaile cietis 1937. gada represijās un apcietinājuma laikā saslimis ar tuberkulozi. Kara laikā strādājis vadošā saimnieciskā amatā Sverdlovskā. 1944.–1953. gadā rūpnīcas VEF direktors. 1953.–1965. gadā bija Latvijas Tautas saimnieciskās padomes priekšsēdētājs, bet no 1965. gada – Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. Varbūt tā ir liktenīga sakritība, bet telpā, kur reiz atradās Georgija Gailes kabinets, tagad ierīkota kādas bankas pieņemšanas telpa.

 

 

Jāzeps LOČMELIS

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001