Latvijā numura saglabāšana vēl nav populāra

 

Neraugoties uz pārspīlēto ažiotāžu ap numura saglabāšanas pakalpojuma procedūru, šobrīd Latvijā tas nav īpaši populārs. Par to liecina nevis subjektīvi spriedumi vai emocionālas reklāmas, bet gan gluži bezkaislīga, taču objektīva ikmēneša statistika par klientiem, kuri izmantojuši numura saglabāšanas pakalpojumu. Visiem elektronisko sakaru operatoriem šādi dati jāatsūta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) līdz katra mēneša 10. datumam. Tos vērtē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs ČERŅAKOVS-NEIMARKS.

 

Sūtīt vai nesūtīt…

Pagaidām klientu interese par numura saglabāšanas pakalpojumu ir krietni mazāka nekā varētu šķist, vērojot elektronisko sakaru uzņēmumu reklāmas. Bet, kas zina, varbūt Latvijas klienti ir īpaši apdomīgi un vēlas vispirms palūkoties, kā klājas kaimiņam, kas izvēlējies mainīt operatoru, saglabājot numuru…

- Datus par klientiem, kuri pārnākuši no citiem operatoriem, izmantojot numura saglabāšanas pakalpojumu, regulatoram iesnieguši gandrīz visi operatori, - stāsta A. Čerņakovs-Neimarks. - Ar krietnu novēlošanos datus iesniedza Bite Latvija. Komersantiem, kuri regulatoram datus nebūs iesnieguši arī pēc regulatora atgādinājuma, tiks piemērotas soda naudas.

 

Pirmie rezultāti

Publiskot katra operatora datus regulatoram nav tiesību, jo Latvijas likumdošana to neparedz. Toties regulatoram jāsavāc un jāapkopo dati no operatoriem, un tas var publiskot kopējo Latvijas klientu skaitu, kas izmantojuši numura saglabāšanas pakalpojumu. Lūk, kādi ir pirmo divu mēnešu rezultāti.

- Regulatoram atsūtītā statistika liecina, ka decembrī bija 2 536 pārvietoto numuru, bet janvārī – 3 390, - stāsta A. Čerņakovs-Neimarks. – Tur ietilpst dati gan par fiksēto, gan par mobilo operatoru klientiem. Protams, kā jau tika prognozēts, mobilo klientu migrācija no viena operatora pie cita ir aktīvāka nekā fiksētajos tīklos. Decembrī fiksētā tīkla operatoru, saglabājot numuru, mainīja aptuveni 70, bet janvārī – aptuveni 200 klientu.

Šādai statistikai ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Piemēram, tur, kur ir Latvijas Dzelzceļa fiksēto sakaru tīkls, nav Lattelekom abonentu līniju. Tā kā šajās vietās nav citas tīkla infrastruktūras, operatora maiņa (abonentu migrācija) nemaz īsti nav reāla, lai gan tehniski ir iespējama. Migrācija visdrīzāk ir iespējama, piemēram, no Baltkom uz Lattelekom vai otrādi. Iespēja izmantot numura saglabāšanas pakalpojumu fiksētajā tīklā ir arī citu operatoru klientiem. Balss telefonijā ir parādījies arī jauns operators – IZZI.

Regulatora rīcībā gan nav datu, vai tie fiksētā tīkla abonenti, kas ir pārgājuši pie citiem operatoriem, saglabājot numuru, galvenokārt ir privātpersonas, bet, pazīstot Latvijas tirgu un iedzīvotāju mentalitāti, tas varētu būt tieši tā. A. Čerņakovs-Neimarks uzskata, ka tie klienti (īpaši korporatīvie), kuri izmanto fiksētā tīkla pakalpojumus, ir pietiekami konservatīvi, lai mainītu ikdienu tikai tāpēc, ka ir tāda iespēja. Tad tiem tiešām jābūt ļoti vilinošiem piedāvājumiem un cenu revolūcijai.

Turpretī mobilajā tīklā šis process notiek dinamiskāk, jo pēc psiholoģijas mobilie lietotāji nav tik konservatīvi kā fiksētie. Visas jauno abonentu pieslēgšanas procedūras arī tehniski ir krietni vienkāršākas.

Visticamāk, ka pārsvarā mobilos operatorus maina jaunieši, tomēr šī iespēja ir attiecināma tikai uz abonentiem, nevis uz priekšapmaksas karšu lietotājiem. Tā ir vismaz pagaidām.

 

Kā numuru saglabāt priekšapmaksas karšu lietotājiem?

Saskaņā ar Universālā pakalpojumu direktīvu un Elektronisko sakaru likumu numura saglabāšanas pakalpojums obligāti jānodrošina tikai abonentiem (lietotājiem, kurus ar operatoru saista līgumattiecības, piemēram t. s. pēcapmaksas lietotāji). Tomēr arī daudz priekšapmaksas karšu lietotāju interesējas par šādu iespēju, jo īpaši tie, kuri jau vairākus gadus izmanto viena operatora kartes, lai nevajadzētu mainīt numuru. Lai gan droši vien lielākajai daļai karšu īpašnieku numura maiņa īpašas raizes nesagādātu, pastāv iespēja atbalstīt arī tos, kuri vēlas izmantot numura saglabāšanas priekšrocības. Kā paskaidroja Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks, likumā tā gan nav definēta kā obligāta saistība, tomēr nav arī aizliegts sniegt šādu pakalpojumu priekšapmaksas karšu lietotājiem. Regulators gan šajā procesā neiejaucas, jo tas ir privātais bizness un uzņēmumi paši var lemt, vai atbalstīt klientu vēlmes. Lai tas varētu reāli notikt, operatoriem, kuri piekrīt dot klientiem šādu iespēju, vajadzētu pašiem vienoties. Tiesa gan, tas varētu būt samērā liels operatoru risks, jo šāda klientu mīlestības apliecinājuma sekas grūti prognozēt. Turklāt tas droši vien ietekmētu arī operatoru savstarpējos norēķinus (šobrīd mobilie operatori šī pakalpojuma sakarībā maksā cits citam tikai starpsavienojumu tarifu starpību). Tāpēc, ievērojot  biznesa intereses, varbūt labāk nepārcensties.

Pašlaik priekšapmaksas karšu lietotājiem, kuri vēlas saglabāt numuru, iespējama šāda shēma: vispirms jākļūst no priekšapmaksas karšu lietotāja par tā paša operatora pēcapmaksas lietotāju (abonentu), bet pēc tam viss notiek likumā paredzētajā kārtībā. Var darīt arī otrādi – no abonenta kļūt par priekšapmaksas kartes lietotāju (piemēram, Tele2 tas ir iespējams). Vienīgi jārēķinās ar garāku un sarežģītāku dokumentu kārtošanas procedūru.

 

Problēmas pamazām risinās

Sākotnējās domstarpības starp Lattelekom un Baltkom tomēr nav kavējušas klientu migrāciju starp abiem operatoriem. Pagaidām nenotiek vienīgi operatoru savstarpējie norēķini.

Domstarpību pamatā ir divi objektīvi iemesli. Lai sinhronizētu datubāzes, jābūt izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem par iesniedzamo informāciju, ko izstrādā Satiksmes ministrija. MK noteikumu mērķis ir sinhronizēt ESD un operatoru izveidoto datubāzi, lai informācija par operatoru maiņu tiktu sniegta abām datubāzēm vienlaikus.

Otra problēma ir donoroperatora un saņēmējoperatora savstarpējie norēķini. Tas ir pilnīgi normāli, ka donoroperators vēlas saņemt pēc iespējas lielāku samaksu, bet saņēmējoperators – maksāt pēc iespējas mazāk. Tā kā šie tarifi netiek regulēti, operatori tos var noteikt paši. Vienīgais nosacījums ir to maksimāla atbilstība izmaksām. Lielākais fiksētā tīkla donoroperators šobrīd ir Lattelekom, kurš ir piedāvājis savu tarifu variantu, kur uzskaitītas visas izmaksas. Regulators pieprasīja šo izmaksu pamatojumu, un patlaban tas tiek detalizēti analizēts (marta sākumā varētu tapt atzinums). 

- Mēs ne visur piekrītam pamatojumam un izmaksu sastāvam, bet ar izmaksu pamatstruktūru viss ir kārtībā, - skaidro A. Čerņakovs-Neimarks. - Saņēmējoperatori ir gatavi maksāt – tikai jābūt skaidrībai, par ko un cik.

Starp mobilajiem operatoriem arī pastāv norēķini, viņi maksā starpību, kāda ir starp abu operatoru starpsavienojumu tarifiem. Tur visa procedūra ir vieglāka, jo tīkla platforma sakrīt, viss ir standartizēts. Tāpēc arī problēmu mazāk.

 

 

Pirmais vilnis nesola vētru

- Domāju, ka pēc numura saglabāšanas pakalpojuma pirmā viļņa (aptuveni līdz marta sākumam) statistikas rādītāji turpinās nedaudz pieaugt, bet pēc tam, visticamāk, sekos atslābums, vismaz attiecībā uz mobilajiem klientiem, - prognozē A. Čerņakovs-Neimarks. - Ar fiksēto operatoru klientiem varētu būt citādāk – pēc pirmajiem mēnešiem interese varētu tikai sākties, lai gan diez vai klientu migrācija būs liela. Manuprāt, fiksētajos sakaros iemesls operatora maiņai drīzāk varētu būt servisa kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība, nevis tarifi.

 

Gunta KĻAVIŅA