Skandināvijas interneta pilsoņi. Statistika, līderi un iedzinēji
2005
Interneta lietotāju skaits Baltijas jūras
reģiona valstīs jau ilgāku laiku rāda stabilu pieaugumu
(skat. tabulu). Protams, dažādās valstīs temps ir
atšķirīgs. Skaidri skatāmi līderi un iedzinēji.
Vislielākais interneta lietotāju īpatsvars ir Skandināvijas
valstīs, no kurām līdere ir mazākā no četrinieka
Islande.
Kāds tad ir Skandināvijas interneta
pasaules pilsonis (angliski ieviesies termins net citizen)? Kā,
kāpēc un kam tas izmanto tīmekļa iespējas. Tas
vislabāk redzams, aplūkojot šīs valstis statistikas datu
griezumā.
Ja mājās dators, ir arī internets
2005. gadā dators bija pieejams 89 % Islandes
mājsaimniecību, Somijā 64 %. Acīmredzot sava loma
mājsaimniecību nodrošinājumā ar datoriem ir arī
bērniem, jo statistika rāda, ka ģimenēs ar diviem
bērniem datornodrošinājums ir visaugstākais. Bagātajai
Skandināvijai raksturīgs liels klēpjdatoru īpatsvars.
Islandē tie sastopami pusē mājsaimniecību. Somijā
šis rādītājs ir vismazākais, tur tikai 19 %
mājsaimniecību ir portatīvais dators. Salīdzinoši
lielāks portatīvo datoru īpatsvars ir pilsētās un
biezāk apdzīvotajos reģionos. Daudz ierobežotāka ir
rokas (handheld) datoru pieejamība. Pat Dānijā, kura
šai ziņā apsteidz pārējās Skandināvijas valstis,
tie ir tikai 8 % mājsaimniecību.
Interneta pieslēgumu izplatība
Skandināvijas valstīs 2005. gadā svārstās no 84 %
mājsaimniecību Islandē, līdz 54 % Somijā. Arī
šajā pozīcijā vislabākos rādītājus
uzrāda mājsaimniecības, kurās vecākiem ir divi
bērni. Savukārt augstākie platjoslas interneta izmantošanas
rādītāji ir Islandes (63 %) un Dānijas (51 %)
mājsaimniecībās.
Pēc Eurostat pērnā gada
oktobrī publiskotajiem datiem Skandināvijas valstis šajā
jomā bija Eiropas līderes jau 2004. gadā. Latvijas
rādītāji (platjoslas internets ir 5 % mājsaimniecību),
lai gan nebūt ne paši sliktākie Eiropā (Īrijā 3
%), tomēr ir četras reizes zemāki par Somijas (21 %) un
septiņas reizes - par Eiropas līderes Islandes (45 %) 2004. gada
platjoslas interneta pieslēgumu izplatības rādītājiem.
Eiropas interneta līdere - Islande
Par interneta lomu sabiedrībā daudz var
liecināt arī dati par tā izmantošanas intensitāti.
2005. gada aptauju dati Skandināvijas valstīs liecina, ka
pēdējo trīs mēnešu laikā internetu
izmantojuši deviņi no desmit Islandes iedzīvotājiem. Augsti
rādītāji ir arī citās Skandināvijas valstīs,
tie svārstās no 73 % aptaujāto, kas pēdējo trīs
mēnešu laikā internetu izmantojuši Somijā, līdz
81 % Zviedrijā.
Vairums Dānijas, Islandes un Zviedrijas
iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetu lieto ik
dienas. Islandē tādu ir 65 %. Somijā un Norvēģijā
internetu katru dienu lieto katrs otrais. Vismaz daļējam
salīdzinājumam var minēt 2005. gada rudenī TNS Latvia
veikto pētījumu datus. Nacionālais mediju pētījums:
internets liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa (32 %)
Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā ir lietojuši
internetu pēdējo sešu mēnešu laikā.
Rīgā šie rādītāji ir augstāki, jo tur
pēdējo sešu mēnešu laikā internetu bija
lietojuši 43 %.
Savukārt pēdējās
nedēļas laikā 2004. gada rudenī internetu lietojuši
27 % TNS Latvia aptaujāto. Pieaugums ir acīmredzams, jo
2003./2004. gada ziemas aptaujā tādu bija tikai 18 %.
Ja ņemam par pamatu Eurostat 2004. gada
datus, tie rāda, ka Latvijā internetu regulāri lietojuši 27
%, turpretī Skandināvijas valstīs šis
rādītājs svārstījās no 63 % Somijā līdz
77 % Islandē. Pēc Eurostat datiem pirmās piecas
pozīcijas Eiropā aizņem Skandināvijas valstis. Vairumā
Eiropas valstu internetu regulāri lieto uz pusi mazāk cilvēku nekā
Skandināvijā, bet vidējais Eiropas Savienības
rādītājs ir 38 %.
Salīdzinot interneta lietojumu
dažādās dzimuma un vecuma grupās, pat tik ļoti emancipētā
reģionā kā Skandināvija tomēr dominē
vīrieši. Visintensīvākie interneta lietotāji ir
studenti. Tā 85 % Islandes studentu internetu lieto katru vai gandrīz
katru dienu.
Skandināvijas valstīs
salīdzinoši visvairāk cilvēku lieto internetu
mājās no 56 % Somijā līdz 77 % Islandē. Arī
darbā internetu visvairāk izmanto islandieši (47 %), tuvu tiem
ir zviedri (40 %), bet vismazāk darbā internetu lieto
norvēģi tikai 27 %.
Ne tik sen publiskotā Nielsen/Net Ratings Eiropas
interneta pētījumā pausts uzskats, ka plašā interneta
izmantošana ārpus mājām ir raksturīga Eiropas
augošās ekonomikas valstu, tostarp arī Latvijas,
īpatnība, jo, piemēram, arī Lielbritānijā tikai
18 % lietotāju mēdz izmantot internetu publiskās vietās
ārpus mājas.
Somi
naskākie internetbanku izmantotāji
Starp dažādiem interneta
izmantošanas veidiem Skandināvijas valstīs dominē informācijas
meklēšana un dažādu tīmekļa pakalpojumu
izmantošana (97100 % lietotāju), tuvu stāv interneta
izmantošana savstarpējā komunikācijā (8590 %), tam
seko iepirkšanās internetā, internetbanku izmantošana,
dažādu maksājumu veikšana (7084 %).
Internetbanku izmantošana,
iepirkšanās internetā salīdzinoši populārāka
ir Somijā (84 %) un Norvēģijā (83 %). Pēc Eutrostat
datiem arī 2004. gadā abas minētās valstis bija Eiropas
līderes interneta izmantošanā dažādos finanšu
pakalpojumos. Šī virziena līderēm Norvēģijai (73
%) un Somijai (72 %) - cieši seko mūsu kaimiņi igauņi (69 %).
Arī Latvijas rādītājs 35 % no mūsu valsts interneta
lietotājiem izmanto internetu finanšu pakalpojumos - nav no
sliktajiem, jo tas ir tāds pats kā Austrijā un tikai nedaudz
atpaliek no Lielbritānijas (36 %).
Interesanta aina paveras, raugoties skandināvu
2005. gada divpadsmit mēnešu interneta iepirkumu datos. Te gan
jāpiebilst, ka skandināvi tomēr nav tie čaklākie e-veikalu
izmantotāji Eiropā. Pēc Eurostat 2004. gada datiem Islandē
un Dānijā attiecīgie statistiskie rādītāji ir pat
zem ES vidējā līmeņa. 2004. gadā e-iepirkšanās
līderes bija Luksemburga, Vācija un Lielbritānija, taču
arī norvēģi, zviedri un somi turas virs vidējiem ES
rādītājiem.
2005. gadā Skandināvijas interneta lietotāju
e-iepirkumu visplašāk izmantotais mērķis bija tūrisma (brīvdienu
un atvaļinājumu) maksājumi (galvenokārt viesnīcu
rezervēšana). Šādu iespēju izmantojoši 36 %
Islandes, 28 % Norvēģijas, bet tikai 14 % Somijas interneta
lietotāju.
Tādas preces kā grāmatas, preses
izdevumus un dažādus e-mācību materiālus
internetā pirkuši 19 % Somijas un Norvēģijas interneta
lietotāju. Apģērbu pirkšanā visnaskākie
bijuši dāņi (18 %), datortehnikas iegādē
norvēģi (12 %), kuri bijuši līderi arī sadzīves
elektronikas pirkumos (13 %). Dāņi (22 %) visus apsteiguši
dažādu pasākumu biļešu iegādē
internetā. Norvēģi (18 %) vairāk par citiem internetā
pirkuši filmas un mūziku, bet islandieši (10 %) mājsaimniecības
preces (10 %). Arī iepirkumu jomā visnadzīgākās
bijušas skandināvu ģimenes, kurās ir divi bērni, bet
vismazāk šo iespēju izmantojuši bezģimenes
cilvēki.
Alvils ZAUERS,
speciāli SP
nozare.lv
Interneta lietošana Baltijas
jūras valstīs. 2005. gada Internet World Stats dati.
Valsts
Iedz.skaits (2005. g.
aplēses)
Interneta lietotāji
Lietotāju skaita pieaugums
2000.-2005. g. (%)
Blīvums (% no
iedzīvotājiem)
Dānija
5 411 596
3 762 500
92,9
69,5
Igaunija
1 344 840
670 000
82,8
49,8
Somija
5 246 920
3 286 000
70,5
62,6
Vācija
82 726 188
47 127 725
96,4
57,0
Islande
294 947
225 000
34,3
76,5
Latvija
2 306 489
810 000
440,0
35,1
Lietuva
3 430 836
968 000
330,2
28,2
Norvēģija
4 606 363
3 140 000
42,7
68,2
Polija
38 133 691
10 600 000
278,6
27,8
Krievija
144 003 901
22 300 000
619,4
15,5
Zviedrija
9 043 990
6 656 737
64,4
73,6
Interneta lietotāju skaits Baltijas jūras reģiona valstīs jau ilgāku laiku rāda stabilu pieaugumu (skat. tabulu). Protams, dažādās valstīs temps ir atšķirīgs. Skaidri skatāmi līderi un iedzinēji. Vislielākais interneta lietotāju īpatsvars ir Skandināvijas valstīs, no kurām līdere ir mazākā no četrinieka Islande.
Kāds tad ir Skandināvijas interneta pasaules pilsonis (angliski ieviesies termins net citizen)? Kā, kāpēc un kam tas izmanto tīmekļa iespējas. Tas vislabāk redzams, aplūkojot šīs valstis statistikas datu griezumā.
Ja mājās dators, ir arī internets
2005. gadā dators bija pieejams 89 % Islandes mājsaimniecību, Somijā 64 %. Acīmredzot sava loma mājsaimniecību nodrošinājumā ar datoriem ir arī bērniem, jo statistika rāda, ka ģimenēs ar diviem bērniem datornodrošinājums ir visaugstākais. Bagātajai Skandināvijai raksturīgs liels klēpjdatoru īpatsvars. Islandē tie sastopami pusē mājsaimniecību. Somijā šis rādītājs ir vismazākais, tur tikai 19 % mājsaimniecību ir portatīvais dators. Salīdzinoši lielāks portatīvo datoru īpatsvars ir pilsētās un biezāk apdzīvotajos reģionos. Daudz ierobežotāka ir rokas (handheld) datoru pieejamība. Pat Dānijā, kura šai ziņā apsteidz pārējās Skandināvijas valstis, tie ir tikai 8 % mājsaimniecību.
Interneta pieslēgumu izplatība Skandināvijas valstīs 2005. gadā svārstās no 84 % mājsaimniecību Islandē, līdz 54 % Somijā. Arī šajā pozīcijā vislabākos rādītājus uzrāda mājsaimniecības, kurās vecākiem ir divi bērni. Savukārt augstākie platjoslas interneta izmantošanas rādītāji ir Islandes (63 %) un Dānijas (51 %) mājsaimniecībās.
Pēc Eurostat pērnā gada oktobrī publiskotajiem datiem Skandināvijas valstis šajā jomā bija Eiropas līderes jau 2004. gadā. Latvijas rādītāji (platjoslas internets ir 5 % mājsaimniecību), lai gan nebūt ne paši sliktākie Eiropā (Īrijā 3 %), tomēr ir četras reizes zemāki par Somijas (21 %) un septiņas reizes - par Eiropas līderes Islandes (45 %) 2004. gada platjoslas interneta pieslēgumu izplatības rādītājiem.
Eiropas interneta līdere - Islande
Par interneta lomu sabiedrībā daudz var liecināt arī dati par tā izmantošanas intensitāti. 2005. gada aptauju dati Skandināvijas valstīs liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā internetu izmantojuši deviņi no desmit Islandes iedzīvotājiem. Augsti rādītāji ir arī citās Skandināvijas valstīs, tie svārstās no 73 % aptaujāto, kas pēdējo trīs mēnešu laikā internetu izmantojuši Somijā, līdz 81 % Zviedrijā.
Vairums Dānijas, Islandes un Zviedrijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetu lieto ik dienas. Islandē tādu ir 65 %. Somijā un Norvēģijā internetu katru dienu lieto katrs otrais. Vismaz daļējam salīdzinājumam var minēt 2005. gada rudenī TNS Latvia veikto pētījumu datus. Nacionālais mediju pētījums: internets liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa (32 %) Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā ir lietojuši internetu pēdējo sešu mēnešu laikā. Rīgā šie rādītāji ir augstāki, jo tur pēdējo sešu mēnešu laikā internetu bija lietojuši 43 %.
Savukārt pēdējās nedēļas laikā 2004. gada rudenī internetu lietojuši 27 % TNS Latvia aptaujāto. Pieaugums ir acīmredzams, jo 2003./2004. gada ziemas aptaujā tādu bija tikai 18 %.
Ja ņemam par pamatu Eurostat 2004. gada datus, tie rāda, ka Latvijā internetu regulāri lietojuši 27 %, turpretī Skandināvijas valstīs šis rādītājs svārstījās no 63 % Somijā līdz 77 % Islandē. Pēc Eurostat datiem pirmās piecas pozīcijas Eiropā aizņem Skandināvijas valstis. Vairumā Eiropas valstu internetu regulāri lieto uz pusi mazāk cilvēku nekā Skandināvijā, bet vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 38 %.
Salīdzinot interneta lietojumu dažādās dzimuma un vecuma grupās, pat tik ļoti emancipētā reģionā kā Skandināvija tomēr dominē vīrieši. Visintensīvākie interneta lietotāji ir studenti. Tā 85 % Islandes studentu internetu lieto katru vai gandrīz katru dienu.
Skandināvijas valstīs salīdzinoši visvairāk cilvēku lieto internetu mājās no 56 % Somijā līdz 77 % Islandē. Arī darbā internetu visvairāk izmanto islandieši (47 %), tuvu tiem ir zviedri (40 %), bet vismazāk darbā internetu lieto norvēģi tikai 27 %.
Ne tik sen publiskotā Nielsen/Net Ratings Eiropas interneta pētījumā pausts uzskats, ka plašā interneta izmantošana ārpus mājām ir raksturīga Eiropas augošās ekonomikas valstu, tostarp arī Latvijas, īpatnība, jo, piemēram, arī Lielbritānijā tikai 18 % lietotāju mēdz izmantot internetu publiskās vietās ārpus mājas.
Somi naskākie internetbanku izmantotāji
Starp dažādiem interneta izmantošanas veidiem Skandināvijas valstīs dominē informācijas meklēšana un dažādu tīmekļa pakalpojumu izmantošana (97100 % lietotāju), tuvu stāv interneta izmantošana savstarpējā komunikācijā (8590 %), tam seko iepirkšanās internetā, internetbanku izmantošana, dažādu maksājumu veikšana (7084 %).
Internetbanku izmantošana, iepirkšanās internetā salīdzinoši populārāka ir Somijā (84 %) un Norvēģijā (83 %). Pēc Eutrostat datiem arī 2004. gadā abas minētās valstis bija Eiropas līderes interneta izmantošanā dažādos finanšu pakalpojumos. Šī virziena līderēm Norvēģijai (73 %) un Somijai (72 %) - cieši seko mūsu kaimiņi igauņi (69 %). Arī Latvijas rādītājs 35 % no mūsu valsts interneta lietotājiem izmanto internetu finanšu pakalpojumos - nav no sliktajiem, jo tas ir tāds pats kā Austrijā un tikai nedaudz atpaliek no Lielbritānijas (36 %).
Interesanta aina paveras, raugoties skandināvu 2005. gada divpadsmit mēnešu interneta iepirkumu datos. Te gan jāpiebilst, ka skandināvi tomēr nav tie čaklākie e-veikalu izmantotāji Eiropā. Pēc Eurostat 2004. gada datiem Islandē un Dānijā attiecīgie statistiskie rādītāji ir pat zem ES vidējā līmeņa. 2004. gadā e-iepirkšanās līderes bija Luksemburga, Vācija un Lielbritānija, taču arī norvēģi, zviedri un somi turas virs vidējiem ES rādītājiem.
2005. gadā Skandināvijas interneta lietotāju e-iepirkumu visplašāk izmantotais mērķis bija tūrisma (brīvdienu un atvaļinājumu) maksājumi (galvenokārt viesnīcu rezervēšana). Šādu iespēju izmantojoši 36 % Islandes, 28 % Norvēģijas, bet tikai 14 % Somijas interneta lietotāju.
Tādas preces kā grāmatas, preses izdevumus un dažādus e-mācību materiālus internetā pirkuši 19 % Somijas un Norvēģijas interneta lietotāju. Apģērbu pirkšanā visnaskākie bijuši dāņi (18 %), datortehnikas iegādē norvēģi (12 %), kuri bijuši līderi arī sadzīves elektronikas pirkumos (13 %). Dāņi (22 %) visus apsteiguši dažādu pasākumu biļešu iegādē internetā. Norvēģi (18 %) vairāk par citiem internetā pirkuši filmas un mūziku, bet islandieši (10 %) mājsaimniecības preces (10 %). Arī iepirkumu jomā visnadzīgākās bijušas skandināvu ģimenes, kurās ir divi bērni, bet vismazāk šo iespēju izmantojuši bezģimenes cilvēki.
Alvils ZAUERS,
speciāli SP
nozare.lv
Interneta lietošana Baltijas jūras valstīs. 2005. gada Internet World Stats dati.
Valsts |
Iedz.skaits (2005. g. aplēses) |
Interneta lietotāji |
Lietotāju skaita pieaugums 2000.-2005. g. (%) |
Blīvums (% no iedzīvotājiem) |
Dānija |
5 411 596 |
3 762 500 |
92,9 |
69,5 |
Igaunija |
1 344 840 |
670 000 |
82,8 |
49,8 |
Somija |
5 246 920 |
3 286 000 |
70,5 |
62,6 |
Vācija |
82 726 188 |
47 127 725 |
96,4 |
57,0 |
Islande |
294 947 |
225 000 |
34,3 |
76,5 |
Latvija |
2 306 489 |
810 000 |
440,0 |
35,1 |
Lietuva |
3 430 836 |
968 000 |
330,2 |
28,2 |
Norvēģija |
4 606 363 |
3 140 000 |
42,7 |
68,2 |
Polija |
38 133 691 |
10 600 000 |
278,6 |
27,8 |
Krievija |
144 003 901 |
22 300 000 |
619,4 |
15,5 |
Zviedrija |
9 043 990 |
6 656 737 |
64,4 |
73,6 |