Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Sniedz pakalpojumus divos līmeņos

   

Autors

 

Pašlaik saskaņā ar saņemto elektronisko sakaru operatora licenci, Telekomunikāciju grupā notiek aktīvs darbs pašu tīkla plānošanā un veidošanā. Paralēli joprojām par pēdējo jūdzi tiek izmantota Lattelekom infrastruktūra, kas dod iespēju apkalpot abonentus visā Latvijā. Tādējādi uzņēmums strādā divos līmeņos – tas ir gan pakalpojumu sniedzējs, gan primārais operators. Šāds darbības modelis ļauj piesaistīt klientus ar atšķirīgām vajadzībām pēc sakaru pakalpojumiem un nodrošina stabilu tirgus daļas palielināšanos.

 

Alternatīvais operators

Šogad aprit seši gadi, kopš Telekomunikāciju grupa sāka nodrošināt fiksētos balss telefonijas pakalpojumus. Vēl monopola apstākļos, pamatojoties uz noslēgto vienošanos ar Lattelekom, Telekomunikāciju grupa nodrošināja starptautiskās sarunas vairākiem tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, par pēdējo jūdzi[i] izmantojot Lattelekom publisko tīklu. Tādējādi Telekomunikāciju grupa spēj nodrošināt telefonsakaru pakalpojumus praktiski jebkurā Latvijas vietā.

Telekomunikāciju grupas valdes priekšsēdētājs Ģirts Meijers paskaidro: - Jebkuram Lattelekom abonentam ir tikai jāaizpilda mūsu reģistrācijas veidlapa, un dažu stundu laikā no esošajām tālruņu līnijām papildus ir pieejams vēl viens pakalpojumu sniedzējs – Telekomunikāciju grupa. Turpmāk jums ir iespēja zvanīt kā parasti caur veco operatoru vai, pievienojot operatora kodu 197, izvēlēties Telekomunikāciju grupas tarifus.

Pēc Ģ. Meijera domām vienkāršība sakaru izmantošanā, izdevīgā tarifu politika un bezmaksas pieslēgums ir tie faktori, kāpēc operatora sakarus izmanto visā Latvijā. Tradicionāli visaktīvāk Telekomunikāciju grupas sakarus izmanto starptautiskajām sarunām. Tomēr līdz ar tarifu pazemināšanu iekšzemes sarunu virzieniem strauji pieaug to īpatsvars, īpaši zvaniem uz mobilajiem tīkliem. Ģ. Meijers vērtē, ka pašlaik aptuveni trešā daļa uzņēmuma nodrošināto sarunu ir tieši zvani Latvijas robežās.

Telekomunikāciju grupas telefonsakari ir pieprasīti arī Lietuvā. Arī tur Telekomunikāciju grupa ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas izmanto šādu darbības modeli.

Ģirts Meijers, ņemot vērā Baltijas valstīs uzkrāto pieredzi, uzskata, ka papildus operatora jeb alternatīvā operatora pieslēgums ir interesants praktiski jebkuram mazam vai vidēja lieluma uzņēmumam, kurā veic vairākas telefonsarunas dienā.

 

Pašu tīkls izplešas Rīgā

Paralēli alternatīvā operatora modelim, kad savienojumam ar lietotāja gala iekārtu tiek izmantots cita operatora tīkls, Telekomunikāciju grupa jau vairāk nekā pusotru gadu veic tiešos pieslēgumus, integrējot pašu numerāciju diapazonā 7795000-7797999. Jau tagad vairāki desmiti uzņēmumu Rīgā par vienīgo fiksēto sakaru operatoru izmanto Telekomunikāciju grupu.

Ģirts Meijers norāda: - Birojos, biznesa centros, viesnīcās un dzīvojamo māju ciematos piedāvājam kompleksu korporatīvu risinājumu. Tas iekļauj tālruņu līniju ievilkšanu, PBX īri un apkalpošanu, telefonsakarus un internetu.

Ņemot vērā joprojām aktīvos būvniecības un jaunu uzņēmumu veidošanās tempus, Telekomunikāciju grupa tuvāko divu gadu laikā plāno ievērojami paplašināt abonentu skaitu pašu tīklā.

- Mūsu korporatīvais risinājums spēj konkurēt gan izmaksu, gan, kas ne mazāk svarīgi, realizācijas termiņu ziņā, - ir pārliecināts Ģ. Meijers. Viņš piebilst, ka, skatoties tālāk nākotnē, pašu tīkla attīstīšana, lietojot jaunākās tehnoloģijas, ļauj domāt arī par jaunu pakalpojumu ieviešanu un lietotāju mērķauditorijas paplašināšanu.

 

[1] Pēdējā jūdze (last mile) – sakaru tīkla posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galiekārtai. Pēdējā jūdze parasti ir vai nu vara telefona vads, vai koaksiālais kabelis. Latvijas ZA Terminoloģijas komisija.

 



[i] Pēdējā jūdze (last mile eng.) Sakaru tīkla posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai. Pēdējā jūdze parasti ir vai nu vara telefona vads, vai koaksiālais kabelis. Latvijas ZA Terminoloģijas komisija.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001