Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Modernizācija: lauki vairs nav province

   

Rīga pievelk ne vien ar arhitektūru, parkiem, izklaidi, bet arī ar biznesa iespējām. Savulaik Rīgā vai tās tuvumā tika atvērtas pirmās Statoil, Neste un Shell degvielas uzpildes stacijas. Aprēķins pareizs — Rīgā ir vislielākās iespējas nopelnīt, piedāvājot arvien jaunu preču klāstu un pakalpojumus. Arī Lattelekom telekomunikāciju tīkla modernizācijas projektu (pirmās divas ciparsignāla telefona centrāles) vispirms īstenoja Rīgā. Taču jau 1995. gada novembrī telekomunikāciju tīkla modernizācija pirmoreiz izgāja ārpus galvaspilsētas robežām.

Pirmās bezdelīgas

Pirmā Alcatel S-12 ciparsignāla centrāle ārpus Rīgas it kā atrāva vaļā slūžas straujai lauku rajonu modernizācijai. Cēsīm sekoja Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas un citu rajonu centru ciparizācija. Līdztekus pirmajam modernizācijas vilnim nāca otrais — jauno pakalpojumu vilnis: 1996. gada septembrī darbu sāka Cēsu operatoru centrs 118, tā paša gada beigās Cēsis kļuva par pirmo Latvijas pilsētu, kurā mūsdienīgi ciparu tīkla pakalpojumi bija pieejami visiem tālruņa lietotājiem. Ciparsignāla centrāļu atklāšana Cēsīs un Ventspilī iezīmēja lauku telekomunikāciju tīklu modernizācijas sākumu. Aizvadītajos piecos gados Lattelekom ir īstenojis vairākus ļoti nozīmīgus telekomunikāciju modernizācijas projektus ārpus Rīgas, kā arī pievērsis īpaši lielu uzmanību klientu apkalpošanai. Gandrīz visā Latvijas teritorijā patlaban darbojas ciparsignāla telefona tīkls vai tā sauktais modernizētais analogais tīkls, kas ļauj sazināties ar iekšzemes un starptautiskajiem abonentiem bez operatora starpniecības, kā arī izmantot Lattelekom operatoru centru pakalpojumus. Piedāvājam tuvāk iepazīties ar Lattelekom veikumu vairākos lauku rajonos, kuros vērojamas gan kopīgas tendences, gan arī lokāli risinājumi.

Aizkraukles rajons

Novecojušās centrāles Aizkrauklē, Jaunjelgavā, Pļaviņās un Vallē aizstātas ar modernizētām analogajām centrālēm. Vienīgā centrāle, kuru tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams modernizēt, ir 1965. gadā uzstādītā dekāžu soļu centrāle Skrīveros, kuru 2002. gadā paredzēts aizstāt ar ciparu centrāles iznesumu. Lai gan pašreizējās centrāles ir samērā vecas, tās darbojas labi, jo Lattelekom tehniskie speciālisti veltījuši lielu uzmanību dažādu elementu remontam un savlaicīgai nomaiņai. Pilnībā rekonstruēts kabeļu tīkls vienā no trim rajona pilsētām — Pļaviņās. 1998. gadā Aizkraukles rajonā īstenots vietējo sarunu uzskaites projekts par aptuveni 150 tūkstošiem latu.

Alūksnes rajons

1999. gada nogalē Alūksnē nodeva ekspluatācijā Rēzeknes ciparu centrāles iznesumu ar 480 numuru tilpumu, bet 1. jūlijā — radioreleju līniju, kas savieno Alūksni ar Rēzekni. Veclaicenes robežkontroles punktā darbojas Somijas uzņēmumā Nokia ražotā 30 kanālu pārraides aparatūra, kas robežsargiem un muitas darbiniekiem nodrošina tik nepieciešamos datu pārraides pakalpojumus un gādā par kvalitatīviem telefona sakariem. Patlaban Alūksnes rajonā darbojas lielākoties 20-30 gadu vecas telefona centrāles. Protams, augstu kvalitāti ar tik vecām iekārtām nav iespējams nodrošināt, taču, pateicoties alūksniešu mērķtiecīgajam darbam, tās varēs apmierinoši strādāt vēl dažus gadus.

Balvu rajons

Pērnā gada rudenī Balvos nodeva ekspluatācijā Rēzeknes ciparu sistēmas centrāles iznesumu ar 1000 numuru lielu tilpumu. Tagad tas sniedz mūsdienīgus telekomunikāciju un ISDN pakalpojumus. Ievērojami sarukusi tālruņu gaidītāju rinda. Desmit Balvu rajona centrālēs ir uzstādītas jaunas Nokia pārraides iekārtas. Kopš visas rajona analogās telefona centrāles pieslēgtas Rēzeknes ciparu centrālei, sakaru kvalitāte ievērojami uzlabojusies. 1999. gadā Balvu rajonā tika izbūvēts jauns līniju tīkls. Līdztekus optiskajam kabelim (caur šo rajonu iet Austrumu optiskais loks, kas tika atklāts 1998. gada novembrī) daudzviet ieguldīts vara kabelis, kas aizstāj gaisvadu līnijas. Tāpat kā daudzos citos rajonos arī Balvu rajona Lattelekom tehnisko darbinieku galvenās rūpes ir saistītas ar veco gaisvadu līniju uzturēšanu. Sevišķi kritisks gaisvadu līniju stāvoklis ir mežainos un krūmiem aizaugušos apvidos.

Bauskas rajons

1999. gada pirmajos astoņos mēnešos ar pazemes kabeļiem aizstāja vairāk nekā sešus kilometrus gaisvadu līniju. Tieši tajās Bauskas pilsētā un rajonā konstatēts visvairāk bojājumu. Gaisvadu līnijas irļoti sliktā stāvoklī, tāpēc pakāpeniski maina stabus un līnijas. Šajā rajonā rekonstruēta kabeļu kanalizācija un uzstādīti pieci jauni sadales skapji. Augustā Bauskā īstenots kāds neordinārs projekts: Mēmeles upes gultnes dolomītā izkalta 80 centimetrudziļa un 140 metru gara kabeļu tranšeja. Un tas viss tikai tāpēc, ka netika saņemta atļauja kabeļa piekāršanai pārbūvētā tilta malā! Vairākās apdzīvotās vietās (Mežotnē, Grenctālē u. c.) patlaban darbojas Izraēlas firmas TeleData ražotie City Loop koncentratori. DCS tipa iznesums uzstādīts arī Bauskas pilsētā, kas sniedz iespēju izmantot ISDN, internetu un citus mūsdienīgus pakalpojumus.

Cēsu rajons

Firmas Alcatel ražotā ciparu centrāle Cēsīs darbojas ilgāk nekā četrus gadus, un tai pieslēgtas visasrajona analogās sistēmas centrāles, tādējādi ievērojami uzlabojusies sakaru kvalitāte. Centrāļu ekspluatācijas ziņā Cēsu rajons pērn bija visstabilākais Vidzemē. Vietējo sarunu laiku uzskaita visās Cēsu rajona tālruņa līnijās, izņemot tās, kas pieslēgtas kādai no sešām VEF ražotajām Eirokvants tipa centrālēm Straupes sakaru mezglā. Visvājākais posms Cēsu rajona telekomunikāciju tīklā ir gaisvadu līnijas un novecojušās savienošanas līnijas (liela to daļa ieguldīta pirms gadiem 30). Aizvadītajā gadā cēsinieki gādāja, lai iespējami daudz gaisvadu līniju tiktu aizstātas ar uzkārtiem kabeļiem, un šādas kabeļu trases ir labi pamanāma telekomunikāciju tīkla modernizācijas iezīme. 1999. gada rudenī Cēsu rajona 24 apdzīvotajās vietās darbojās vairāk nekā 80 taksofonu.

Daugavpils rajons

Kopš Daugavpilī darbojas Alcatel ražotā ciparsignāla centrāle S-12, Daugavpils kabeļu dienesta sektors vislielāko uzmanību veltījis savienošanas līniju kabeļu remontam (pavisam sakārtots 14 savienošanas līniju). Pagājušajā gadā piecās Daugavpils rajona lauku centrālēs uzstādīta jauna pārraides aparatūra. Gada sākumā Daugavpils pilsētā un rajonā darbojās 200 taksofonu. Latvijas valsts proklamēšanas 81. gadadienā Daugavpilī atklāja Eiropas standartiem atbilstošu ledus arēnu. Lattelekom ieguldījums šajā projektā bija materiālais atbalsts telekomunikāciju sistēmu ierīkošanā, kas izmaksāja 25 000 latu. Daugavpils Klientu apkalpošanas centrs atrodas ne visai ērtā vietā. Lai tur nokļūtu, iedzīvotājiem, kas dzīvo otrā pilsētas pusē, jāpārsēžas cita maršruta autobusā vai tramvajā, jo neviens maršruts neiet cauri visai pilsētai. Daugavpils rajonā darbojas trīs robežkontroles punkti: divi uz Lietuvas un viens uz Baltkrievijas robežas. Lattelekom gādājis, lai šajos punktos būtu pieejami kvalitatīvi un mūsdienīgi telekomunikāciju un datu pārraides pakalpojumi.

Dobeles rajons

Dobeles rajonam salīdzinājumā ar daudziem citiem ir kāda būtiska priekšrocība, — šeit ir ļoti maz gaisvadu līniju (mazāk nekā 100 km). Gandrīz visā rajona teritorijā darbojas pazemes kabeļu tīkls (maģistrālo sadales kabeļu kopējais garums pārsniedz 1 600 km). Dobeles pilsētā un rajonā notikusi apjomīga sadales tīkla rekonstrukcija. Dobelē darbojas ciparu centrāles iznesums ar 464 parastā telefona numuru tilpumu. Tas paredzēts galvenokārt Lattelekom biznesa klientiem, bet lielākajai daļai Dobeles pilsētas un rajona iedzīvotāju telefona sakarus nodrošina 5 000 numuru tranzītmezgla centrāle, kas Dobelē uzstādīta pirms 16 gadiem un darbojas labi. Pērn Dobeles rajonā vislielāko interesi (sevišķi jauniešos) izraisīja Lattelekom Apollo interneta pakalpojumi.
   

Voldemārs Spartaks STŪRIS,
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001