Tava pirmā digitālā kamera. Pēcapstrāde
Tava pirmā digitālā kamera
5. turpinājums.
Iepriekšējos rakstos
ieskatījāmies digitālās kameras iekšienē un
funkciju klāstā, lai saprastu, kā veidojas digitālais
attēls. Taču tikko iegūtais attēls vēl nav
pilnīgs tam nepieciešama pēcapstrāde. To var iedalīt
trīs daļās: attēla faila pieejamība un
vienkārša lietošana; attēla rediģēšana; attēla
izdrukāšana vai digitāla publicēšana.
Attēla fails un tā
pieejamība
No kameras iegūtie attēli ir digitāli
negatīvi. Tādēļ ar tiem jāapietas tikpat
rūpīgi kā ar filmu negatīviem un jāglabā
drošā vietā. Ar digitālo kameru parasti tiek
safotografēts vairāk nekā ar filmu kameru, tādēļ,
jo vairāk attēlu uzņemat, jo vairāk nepieciešama
kārtošanas sistēma. Ir ļoti svarīgi
oriģinālos digitālos negatīvus nepakļaut tālākām
darbībām. Tālākai apstrādei nepieciešams izveidot
kopijas, ar kurām strādāt. Pretējā gadījumā,
ja tiks sabojāts oriģinālais fails, to atgūt sākotnējā
stadijā vairs nebūs iespējams. Oriģinālos failus
pēc kopiju izveides vislabāk arhivēt ierakstīt citā
cietajā diskā vai CD vai DVD.
Attēlu faili tāpat kā citu veidu
faili datora cietajā diskā ir sakārtoti mapju
struktūrā. Mapes tiek pārdēvētas, pārvietotas,
dzēstas, un tas nav grūti izdarāms, ja pārzināt savu
datoru. Sarežģītākais šajā mapju jūklī
ir radīt vienotu sistēmu un to uzturēt, lai jebkurā
brīdī bez problēmām varētu atrast nepieciešamo
fotogrāfiju. Daudzos avotos piemin divu paralēlu sistēmu
uzturēšanu: hronoloģisko (mapes sakārtotas pēc gada un
mēneša) privātajām fotogrāfijām un tematisko (pēc
fotoattēlu tematikas) citām fotogrāfijām. Grūti
pateikt, kuru sistēmu ir vienkāršāk uzturēt, bet
noteikti gribu teikt, ka tomēr vajadzētu izvēlēties vienu.
Ja fotogrāfiju ir daudz, drīz vien nebūs iespējams
atcerēties, kurā sistēmā nepieciešamā
fotogrāfija ir saglabāta, un būs vajadzīgs papildu laiks,
lai pārmeklētu abas.
Digitālajiem failiem ir nosaukums, ko kamera
ģenerē pēc tajā iebūvētā koda un
nofotografēto kadru skaita. Piemēram, IMG_6751.JPG vai MT9X5728.JPG.
Attēla failu nosaukumi sāk atkārtoties ik pēc 9999 kadriem.
Kamerā automātiski vai manuāli pēc paziņojuma tiek
izveidota nākamā mapīte, kurā failu nosaukumi atkal
sāk kārtoties no 0001 līdz 9999. Savukārt, kopējot bildes
no kameras datu nesēja vienā mapē, piemēram,
tematiskajā, var gadīties, ka fails ar tādu pašu nosaukumu
jau eksistē. Labi, ja datorā parādās kļūdas paziņojums par dubultu nosaukumu, tad ir iespējams failu pārdēvēt.
Praksē bieži gadās, ka tas nav viens fails, bet vismaz
pārdesmit. Lieks laika patēriņš.
Lai no šādiem gadījumiem izvairītos,
tikko faili tiek pārkopēti, tiem ir jāmaina nosaukums.
Turklāt uz tādu, kas nekad vairs neatkārtosies. Un to
iespējams panākt, nosaukuma sākumā pievienojot
fotografēšanas datumu, jo tas būs unikāls, piemēram, 20040624_ligo_001.JPG, 20040624_ligo_002.JPG utt. Svarīgi datumu rakstīt
formātā YYYYMMDD, lai dators failus spētu sakārtot
hronoloģiskā secībā būs vieglāk atrast.
Šajā brīdī jāsaka tas, ko
citur reti piemin. Ir zināms, ka teksta failus ir viegli atrast, jo tos
var meklēt pēc tajā ietvertās tekstuālās
informācijas. Bet kā sameklēt vienu konkrētu attēlu 100
000 fotogrāfiju klāstā? Vieglāk, protams, atrast, ja ir
zināms aptuvens fotografēšanas laiks un attēlu faili
sakārtoti hronoloģiski. Un tomēr tie būs daudzi faili,
kas jāapskata, lai atrastu īsto. Tādēļ attēlu
failus nepieciešams aprakstīt pievienot atslēgvārdus,
pēc kuriem notiks meklēšana.
Attēlu failiem papildus kameras EXIF
(Exchangeable Image File) informācijai ir iespējams saglabāt
arī IPTC (International Press Telecommunications Council)
informāciju. Ar ko tās atšķiras? Digitālā
attēla faila EXIF galvenē pilnīgu informāciju par kameras
uzstādījumiem fotografēšanas brīdī ieraksta
kamera. Savukārt IPTC galvenē lietotājs pats var ierakstīt
aprakstu par fotogrāfiju, atslēgvārdus, autortiesību
nosacījumus. Ir programmas, kas piedāvā rakstīt
atslēgvārdus, bet saglabā tos savā datubāzē.
Sabojājas datubāze pazūd visi ilgus gadus rakstītie
atslēgvārdi un fotogrāfijas vairs nav iespējams atrast.
Aizpildot IPTC laukus, visa informācija tiek saglabāta
digitālajā attēla galvenē. Nosūtot šo
fotogrāfiju citiem, līdzi tiek nosūtīta arī visa
informācija. Un tomēr tas nemaz nav tik vienkārši.
Pirmkārt, retajai failu pārlūkošanas programmai ir
iespēja IPTC informāciju aplūkot un pievienot. Otrkārt, tam
vajag ļoti lielu pacietību un papildu darbu, bet tas atmaksājas.
Attēlu pārlūks
failu vienkāršākai lietošanai
Attēlu pārlūks ir rīks
attēlu failu vizuālai pārlūkošanai. Piemēram,
dažās operētājsistēmās ir iebūvēta
funkcija digitālo attēlu pārlūkošanai. Taču
tā kā tas nav operētājsistēmas galvenais uzdevums, tā
ir ar daudzām nepilnībām. Tādēļ labāk
izmantot kādu no specializētajām programmām. Tām
būs daudz vairāk iespēju. Turklāt to ir bezgala daudz,
sākot no bezmaksas līdz dārgām komerciālām.
Ko dara attēlu pārlūks? Tā
vissvarīgākā funkcija ir digitālo attēlu failu
atrašana un sagatavošana apskatei. Mūsdienās attēlu
faili ir pietiekami lieli, lai tos būtu problemātiski apskatīt uz
mazjaudīga datora. Tādēļ attēlu pārlūks,
pirmo reizi atverot mapīti ar attēlu failiem, tos indeksē un
izveido sīktēlus (thumbnails), kurus saglabā kešatmiņā,
lai, nākamo reizi pārskatot attēlus, vairs nebūtu
jāaiztiek lielie faili. Kad ir indeksēta visa attēlu kolekcija,
jūs varat brīvi rīkoties ar failiem pārvilkt tos no
vienas mapes otrā (failu koka struktūras ietvaros), kopēt,
dzēst, pārdēvēt.
Svarīga pārlūku funkcija ir
iespēja pārdēvēt lielu skaitu attēlu, nosaukumiem
beigās ģenerējot secīgus kārtas skaitļus.
Vēl ļoti svarīga ir iespēja vertikālos kadrus sagriezt
pareizā virzienā, jo sākotnēji visi faili ir attēloti
horizontāli. Jaunākajām digitālajām kamerām ir
iebūvēta funkcija autorotate, kuru aktivizējot,
vertikālie faili tiek sagriezti pareizi. Lai gan šī funkcija
dažreiz darbojas arī attēlu pārlūkos, tomēr tikai
uz sīktēliem oriģinālā fotogrāfija tik un
tā ir nepareizi sagriezta.
Attēlu pārlūkiem tiek veidotas
jaunas un jaunas versijas, parādās jaunas funkcijas, arī
iebūvētas attēlu rediģēšanas iespējas.
Tomēr pārlūks ir labs tikai tad, ja tas ir pārlūks. Ja
attēls jāpielabo tikai nedaudz, tad var izlīdzēties
arī ar iebūvēto redaktoru, bet nopietnai apstrādei
kvalitatīvāks rezultāts būs, izmantojot kādu no
specializētajiem attēlu redaktoriem.
Kādu pārlūku izvēlēties?
Bezmaksas vai tomēr komerciālo? Internetā ir atrodami
tūkstošiem bezmaksas attēlu pārlūku, daži no tiem
ir ļoti labi, piemēram, IrfanView. Tā ir neliela,
ātra un ļoti efektīva bezmaksas programma. Ja tomēr
izvēlējāties komerciālo programmu, ir taču visas
iespējas 30 dienas to pamēģināt un pēc tam iegādāties
pilno versiju, piemēram, ThumbsPlus vai ACDSee, kura parasti
maksā 30-60 dolāru, vai arī atteikties no tās
izmantošanas.
Turpinājums sekos.
Elmārs RUDZĪTIS
Foto ziņu aģentūras f64
fotogrāfs
5. turpinājums.
Iepriekšējos rakstos ieskatījāmies digitālās kameras iekšienē un funkciju klāstā, lai saprastu, kā veidojas digitālais attēls. Taču tikko iegūtais attēls vēl nav pilnīgs tam nepieciešama pēcapstrāde. To var iedalīt trīs daļās: attēla faila pieejamība un vienkārša lietošana; attēla rediģēšana; attēla izdrukāšana vai digitāla publicēšana.
Attēla fails un tā pieejamība
No kameras iegūtie attēli ir digitāli negatīvi. Tādēļ ar tiem jāapietas tikpat rūpīgi kā ar filmu negatīviem un jāglabā drošā vietā. Ar digitālo kameru parasti tiek safotografēts vairāk nekā ar filmu kameru, tādēļ, jo vairāk attēlu uzņemat, jo vairāk nepieciešama kārtošanas sistēma. Ir ļoti svarīgi oriģinālos digitālos negatīvus nepakļaut tālākām darbībām. Tālākai apstrādei nepieciešams izveidot kopijas, ar kurām strādāt. Pretējā gadījumā, ja tiks sabojāts oriģinālais fails, to atgūt sākotnējā stadijā vairs nebūs iespējams. Oriģinālos failus pēc kopiju izveides vislabāk arhivēt ierakstīt citā cietajā diskā vai CD vai DVD.
Attēlu faili tāpat kā citu veidu faili datora cietajā diskā ir sakārtoti mapju struktūrā. Mapes tiek pārdēvētas, pārvietotas, dzēstas, un tas nav grūti izdarāms, ja pārzināt savu datoru. Sarežģītākais šajā mapju jūklī ir radīt vienotu sistēmu un to uzturēt, lai jebkurā brīdī bez problēmām varētu atrast nepieciešamo fotogrāfiju. Daudzos avotos piemin divu paralēlu sistēmu uzturēšanu: hronoloģisko (mapes sakārtotas pēc gada un mēneša) privātajām fotogrāfijām un tematisko (pēc fotoattēlu tematikas) citām fotogrāfijām. Grūti pateikt, kuru sistēmu ir vienkāršāk uzturēt, bet noteikti gribu teikt, ka tomēr vajadzētu izvēlēties vienu. Ja fotogrāfiju ir daudz, drīz vien nebūs iespējams atcerēties, kurā sistēmā nepieciešamā fotogrāfija ir saglabāta, un būs vajadzīgs papildu laiks, lai pārmeklētu abas.
Digitālajiem failiem ir nosaukums, ko kamera ģenerē pēc tajā iebūvētā koda un nofotografēto kadru skaita. Piemēram, IMG_6751.JPG vai MT9X5728.JPG. Attēla failu nosaukumi sāk atkārtoties ik pēc 9999 kadriem. Kamerā automātiski vai manuāli pēc paziņojuma tiek izveidota nākamā mapīte, kurā failu nosaukumi atkal sāk kārtoties no 0001 līdz 9999. Savukārt, kopējot bildes no kameras datu nesēja vienā mapē, piemēram, tematiskajā, var gadīties, ka fails ar tādu pašu nosaukumu jau eksistē. Labi, ja datorā parādās kļūdas paziņojums par dubultu nosaukumu, tad ir iespējams failu pārdēvēt. Praksē bieži gadās, ka tas nav viens fails, bet vismaz pārdesmit. Lieks laika patēriņš.
Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, tikko faili tiek pārkopēti, tiem ir jāmaina nosaukums. Turklāt uz tādu, kas nekad vairs neatkārtosies. Un to iespējams panākt, nosaukuma sākumā pievienojot fotografēšanas datumu, jo tas būs unikāls, piemēram, 20040624_ligo_001.JPG, 20040624_ligo_002.JPG utt. Svarīgi datumu rakstīt formātā YYYYMMDD, lai dators failus spētu sakārtot hronoloģiskā secībā būs vieglāk atrast.
Šajā brīdī jāsaka tas, ko citur reti piemin. Ir zināms, ka teksta failus ir viegli atrast, jo tos var meklēt pēc tajā ietvertās tekstuālās informācijas. Bet kā sameklēt vienu konkrētu attēlu 100 000 fotogrāfiju klāstā? Vieglāk, protams, atrast, ja ir zināms aptuvens fotografēšanas laiks un attēlu faili sakārtoti hronoloģiski. Un tomēr tie būs daudzi faili, kas jāapskata, lai atrastu īsto. Tādēļ attēlu failus nepieciešams aprakstīt pievienot atslēgvārdus, pēc kuriem notiks meklēšana.
Attēlu failiem papildus kameras EXIF (Exchangeable Image File) informācijai ir iespējams saglabāt arī IPTC (International Press Telecommunications Council) informāciju. Ar ko tās atšķiras? Digitālā attēla faila EXIF galvenē pilnīgu informāciju par kameras uzstādījumiem fotografēšanas brīdī ieraksta kamera. Savukārt IPTC galvenē lietotājs pats var ierakstīt aprakstu par fotogrāfiju, atslēgvārdus, autortiesību nosacījumus. Ir programmas, kas piedāvā rakstīt atslēgvārdus, bet saglabā tos savā datubāzē. Sabojājas datubāze pazūd visi ilgus gadus rakstītie atslēgvārdi un fotogrāfijas vairs nav iespējams atrast. Aizpildot IPTC laukus, visa informācija tiek saglabāta digitālajā attēla galvenē. Nosūtot šo fotogrāfiju citiem, līdzi tiek nosūtīta arī visa informācija. Un tomēr tas nemaz nav tik vienkārši. Pirmkārt, retajai failu pārlūkošanas programmai ir iespēja IPTC informāciju aplūkot un pievienot. Otrkārt, tam vajag ļoti lielu pacietību un papildu darbu, bet tas atmaksājas.
Attēlu pārlūks failu vienkāršākai lietošanai
Attēlu pārlūks ir rīks attēlu failu vizuālai pārlūkošanai. Piemēram, dažās operētājsistēmās ir iebūvēta funkcija digitālo attēlu pārlūkošanai. Taču tā kā tas nav operētājsistēmas galvenais uzdevums, tā ir ar daudzām nepilnībām. Tādēļ labāk izmantot kādu no specializētajām programmām. Tām būs daudz vairāk iespēju. Turklāt to ir bezgala daudz, sākot no bezmaksas līdz dārgām komerciālām.
Ko dara attēlu pārlūks? Tā vissvarīgākā funkcija ir digitālo attēlu failu atrašana un sagatavošana apskatei. Mūsdienās attēlu faili ir pietiekami lieli, lai tos būtu problemātiski apskatīt uz mazjaudīga datora. Tādēļ attēlu pārlūks, pirmo reizi atverot mapīti ar attēlu failiem, tos indeksē un izveido sīktēlus (thumbnails), kurus saglabā kešatmiņā, lai, nākamo reizi pārskatot attēlus, vairs nebūtu jāaiztiek lielie faili. Kad ir indeksēta visa attēlu kolekcija, jūs varat brīvi rīkoties ar failiem pārvilkt tos no vienas mapes otrā (failu koka struktūras ietvaros), kopēt, dzēst, pārdēvēt.
Svarīga pārlūku funkcija ir iespēja pārdēvēt lielu skaitu attēlu, nosaukumiem beigās ģenerējot secīgus kārtas skaitļus. Vēl ļoti svarīga ir iespēja vertikālos kadrus sagriezt pareizā virzienā, jo sākotnēji visi faili ir attēloti horizontāli. Jaunākajām digitālajām kamerām ir iebūvēta funkcija autorotate, kuru aktivizējot, vertikālie faili tiek sagriezti pareizi. Lai gan šī funkcija dažreiz darbojas arī attēlu pārlūkos, tomēr tikai uz sīktēliem oriģinālā fotogrāfija tik un tā ir nepareizi sagriezta.
Attēlu pārlūkiem tiek veidotas jaunas un jaunas versijas, parādās jaunas funkcijas, arī iebūvētas attēlu rediģēšanas iespējas. Tomēr pārlūks ir labs tikai tad, ja tas ir pārlūks. Ja attēls jāpielabo tikai nedaudz, tad var izlīdzēties arī ar iebūvēto redaktoru, bet nopietnai apstrādei kvalitatīvāks rezultāts būs, izmantojot kādu no specializētajiem attēlu redaktoriem.
Kādu pārlūku izvēlēties? Bezmaksas vai tomēr komerciālo? Internetā ir atrodami tūkstošiem bezmaksas attēlu pārlūku, daži no tiem ir ļoti labi, piemēram, IrfanView. Tā ir neliela, ātra un ļoti efektīva bezmaksas programma. Ja tomēr izvēlējāties komerciālo programmu, ir taču visas iespējas 30 dienas to pamēģināt un pēc tam iegādāties pilno versiju, piemēram, ThumbsPlus vai ACDSee, kura parasti maksā 30-60 dolāru, vai arī atteikties no tās izmantošanas.
Turpinājums sekos.
Elmārs RUDZĪTIS
Foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs