Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Seni fakti

   

Mūsu pasta krājkasē jau 100 000 noguldītāju

 

Īpatnēji pasta piegādes veidi

Pasaulē vēl ir daudz tādu nomaļu vietu, kur pasta izmaiņai ar ārpasauli ir gadījuma raksturs. Sevišķi vientuļās okeāna salās pasts ir rets viesis, un to nodod un saņem garāmbraucoši kuģi.

Azoru salas gan atrodas Eiropas – Amerikas satiksmes kuģu ceļā, bet, lai nezaudētu laiku, kuģi tur reti piestāj. Pastu saliniekiem kuģa ļaudis ievieto koka muciņā, kurai ir piestiprināta gara kārts ar karogu galā. Izmetot šo muciņu okeānā salu tuvumā, kuģis paziņo par to ar svilpienu. Salinieki šos gadījumus izlieto sacīkšu sarīkošanai. Tikko atskan kuģa signāls, tā salinieki savās laivās dodas pēc pasta. Kas pirmais muciņu sasniedz, saņem naudas balvu.

Magelāna jūras šaurumā, Ugunszemes dienvidos, pastu arī ievieto koka muciņās, kas pieķēdētas klintij. Garāmbraucoši kuģi nolaiž laivu, piebrauc pie šās peldošās kastes, izņem pastu un ievieto ienākošo korespondenci.

Kokosa salām, skaitā ap 20, nav nevienas ostas. Tādēļ arī še kuģiem jāsviež pasta sainis jūrā. Kuģa ierašanās še ir ļoti rets notikums, kādēļ šādos gadījumos malā salasās vai visi 900 iedzīvotāji un vairākas laivas dodas pēc pasta. Gadās, ka šāds pasta sainis nogrimst zem ūdens. Tad iedzimtajiem jāienirst ūdenī, lai to satvertu. Tas jādara ātri un veikli, jo jūru šinī apvidū sevišķi lielā skaitā apdzīvo haizivis.

Niuafu salā, Draudzības salu grupā, pastu ievieto slēgtos skārda traukos. Šās salas piekrastē daudz bīstamu sēkļu, kādēļ kuģi tai nevar tuvoties. Arī ar laivām te bieži vien nevar rīkoties, tādēļ ar minētiem skārda traukiem iedzimtie dodas uz kuģi peldus, cīnoties dažreiz ar lieliem viļņiem. Ar apmainīto pastu tie dodas tāpat peldus atpakaļ, kas jau vieglāk, jo tad palīdz straume.

 

Bruņurupuči un cāļi pasta sūtījumos

Ziemeļamerikā atļauts pārsūtīt pa pastu arī bruņurupuču mazuļus. Savienoto Valstu pasta departaments kādā no saviem pēdējiem rīkojumiem norāda uz dažu pastmeistaru nevērīgo rīcību bruņurupuču sūtījumu pieņemšanā, pieņemot jaunos dzīvniekus iesaiņotus pat vienkāršā papes kastītē. Rīkojumā norāda, ka šie dzīvnieki esot izturīgi un pārsūtīšanu varot panest, tomēr saudzības labā tie jāiesaiņo mitrās sūnās vai tamlīdzīgā materiālā, stiprās koka kastēs ar ventilācijas caurumiem.

Amerikas pasts tāpat pieņem sūtījumus ar tikko izšķīlušamies cāļiem. Šāds sūtījumu veids ir jau vērtīgāks, un pastmeistariem doti sīki norādījumi, kā ar tādiem mazuļiem apieties. Tos var paņemt tikai ar tādu aprēķinu, ka adresātu tie sasniedz 48 stundu laikā. Barot un dzirdīt cāļus sūtīšanas laikā nav atļauts. Cāļu kastes jānovieto virs citiem sūtījumiem, aizsargājot no lielāka karstuma vai aukstuma, no lietus utt.

(United States Official Postal Guide)

 

Etiopijas pasts, telegrāfs un telefons

Visas šīs satiksmes nozares Etiopijā (Abesīnijā) ir valsts monopols. Kopš 1908. gada Etiopija pievienojusies arī Pasaules pasta savienībai. Pasta kantoru šai zemē ir tikai 20, lai gan tās platība nedaudz pārsniedz Vācijas un Francijas platību kopā ņemtu: iedzīvotāju ir ap 10 milj. Pastu izmaina pa dzelzceļu ar karavānām un ar kājniekiem – ziņnešiem. Atzīmējams, ka šiem pasta ziņnešiem laupītāji nekad neuzbrūk, jo Abesīnijā vēstules uzskata par svētām. Pastmarkas tur ir ar negus Haile Selasie attēlu.

Telegrammas iekšzemes satiksmē pārraida pa telefonu. Telefona satiksmes tīkls, kuram pamati likti 1895. gadā, aptver 9600 km līniju. Uzstādīti apmēram 500 privātu telefona aparātu. Telefona abonementa maksa ir Ls 8,50, satiksmes ierīkošanas maksa - Ls 125. Katra tālsaruna, neatkarīgi no tās ilguma, maksā Ls 1,60. Iekšzemes radiosatiksme aptver sakarus starp Adisabebu, Debra-Markosu un Harraru, un to izlieto telegrammu izmaiņai radiotelefoniskā ceļā starp šīm pilsētām. Iekšzemes telegrammu skaits ir apmēram 5000 gadā. Par satiksmi ar ārzemēm gādā divas modernas radiotelegrāfa stacijas Kalliti un Desija, ko apalpo vienīgi paši etiopieši, un uztur pastāvīgus sakarus ar Kairo (Ēģiptē) un Londonu.

(P. T. News un Foreign Communication News)

 

Iekritis…

Ozoliņš, jaunākais X centrāles abonents, ierauga savās mājās ienākam kādu svešinieku. Mudīgi viņš noceļ mikrotelefonu un ilgāku laiku imitē ļoti svarīgu sarunu, lai svešinieks ievērotu viņa kulturālo labierīcību. Pēc sarunas beigām viņš jautā atnācējam, ko tas vēlas. - Esmu montieris, - tas paskaidro, - un atnācu pievienot vadam jūsu aparātu.

 

Lielākā kuģa pasaulē Queen Mary radioiekārta

Sabiedrības Cunard White Star milzīgais pasažieru kuģis Queen Mary, kas, paredzams, izdarīs maija mēnesī pirmo mēģinājuma braucienu pāri okeānam, apgādāts ar apbrīnojamu telefona un radioiekārtu. Katrā no I klases 500 kabīnēm ir telefona aparāts, kas pasažierim dod iespēju brauciena laikā sazināties ar ikkatru vietu zemes virsū. Telefona sarunu kioski uzstādīti arī kuģa veikalu daļā. Katrs pasažieris savā kabīnē var izvēlēties vienu no trim radiofona programmām, kuras uztver kuģa radiostacija.Visās kuģa zālēs bez tam uzstādīti skaļruņi. Uz kuģa ir vēl sava radiofona stacija, kas raida savu programmu. Šo programmu uztvers un pārraidīs saviem klausītājiem Anglijas un Amerikas radiofoni.

 

S. O. S.

Steidzams radiovēstījums no kuģa krasta stacijai izziņošanai visiem kuģiem apkārtnē: - Cilvēks pazudis no plkst. 14, pozīcija 52° 0’N 4° 21’ E. Kapteinis.

Otrs vēstījums no tā paša kuģa pusstundu vēlāk: - Pazudušais atrasts guļot rezerves katlā. Kapteinis.

 

Kristāldetektors un skaistums

Katram, kas šaubās par kristāldetektora tipa aparātu atdzimšanu, jāpārdomā sekošais izvilkums no BBC (British Broadcasting Co) vēstuļu kastes:

- Es vēl turos pie mana vecā kristālaparāta aiz diviem iemesliem: 1) mūzika ir tīra un 2) telefons notur manas ausis skaistā stāvolī.

(Wireless World, 11.X 1935.)

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001