Maksis Gīls — tekomunikāciju leģenda

Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas telefona centrāle bija ļoti sliktā stāvoklī — komutatoriem bija nolietojušās ligzdiņas un taustiņi. Tas nozīmēja, ka pēc pāris gadiem būtu jālemj, kā palielināt rokas apkalpes komutatoru daudzumu. Tīkla priekšnieks Aleksandrs Bode iestājās par automātiskās telefona centrāles būvdarbiem. Viņš ar skaitļiem pierādīja, ka rokas apkalpes komutatoriem nepieciešamo telefonistu algošana ir pieckārt dārgāka nekā automātiskās centrāles ekspluatācija. Pasta un telegrāfa departaments izsludināja konkursu 15 000 numuru lielas ATC būvdarbiem. Konkursā uzvarēja vācu firma Mix und Genest. Būvdarbus bija paredzēts sākt 1925. gadā, bet pēc gada pirmajiem 2000 numuriem jau vajadzēja darboties. Kur ņemt speciālistus tik nozīmīgas centrāles ekspluatācijai? A. Bode izvēlējās Ventspils centrāles priekšnieku inženieri Maksi Gīlu, jo pazina viņu kā labu speciālistu un lielisku cilvēku. M. Gīls piedāvājumu pieņēma un 1925. gadā pārbrauca uz dzīvi Rīgā.

Maksis Gīls dzimis 1884. gadā Tukuma apriņķī. 1913. gadā Pēterburgā beidzis Imperatora Aleksandra II Elektrotehnisko institūtu. Bija precējies ar Sofiju Jevsejevu, matemātikas skolotāju no Kazaņas. Līdz 1921. gadam M. Gīls dzīvoja Samarā, strādāja dzelzceļa resorā, audzināja trīs bērnus. Sekoja darbs Maskavā līdz 1924. gadam, tad atceļš uz dzimto pusi. Lai iepazītos ar automātisko telefona centrāļu darbu, M. Gīlu un Rīgas telefona tīkla tehniķi A. Lodi komandēja uz Vāciju. Firmas Mix und Genest vadība piedāvāja rīdziniekiem ekspluatācijas pakalpojumus. M. Gīls atteicās, apgalvojot, ka latvieši ir pietiekami gudri, lai paši apgūtu šādas tehnikas darbību. Drīz vien M. Gīls līdztekus tiešajam darbam Rīgas Galvenās ATC vecākā inženiera (centrāles priekšnieka) amatā tika norīkots par A. Bodes palīgu tehniskajos jautājumos (galveno inženieri). Galvenā ATC kļuva par Rīgas telefona kadru apmācības centru. Mācībās uz Vāciju vairs nevajadzēja sūtīt nevienu Rīgas speciālistu.

1940. gadā padomju vara deportēja inženieri A. Lodi un degradēja inženieri M. Gīlu. Viņu pārcēla uz ATC 1 (A. Lodes atbrīvotajā vietā). Tika sarīkotas GATC priekšnieka vēlēšanas. Šajā amatā padomju vara ievēlēja no Ventspils atsūtīto tehniķi Lanceru, kurš sāka strauji ieviest stahanoviešu kustību. Līdz šim centrālē viens tehniķis apkalpoja 1000 numuru iekārtas, tagad vajadzēja apkalpot 2000 numuru. M. Gīls pret to iebilda, jo šāda ekspluatācijas metode pasliktināja kvalitāti. Laikrakstā Cīņa parādījās raksts par to, ka M. Gīls bremzē stahanoviešu kustību, ka viņš telefona centrālēs grib iekārtot dārzniecību ar siltām vietiņām apkalpojošajam personālam.

Vācu okupācijas pārstāvji sakaru nozarē atlaida no darba visus inženierus. Tiem, kas prata vācu valodu, bija dota iespēja strādāt par tehniķiem kādā citā sakaru iestādē. 1944. gada 12. oktobrī vācu armijas sapieri nodedzināja visas Rīgas telefona centrāles. Centrāļu atjaunošanu izplānoja M. Gīls. Līdzko bija atjaunota pirmā centrāle 1000 numuru pieslēgšanai (Dzirnavu ielā 16) un atjaunošana sekmīgi risinājās arī citās Rīgas telefona centrālēs, Maksi Gīlu apcietināja. NKVD pārstāvji nebija aizmirsuši stahanoviešu kustības bremzētāju. Tagad Gīlam pārmeta, ka viņš 1941. gada jūnija nogalē nav demontējis Galveno ATC, lai aizvestu to uz Krieviju. M. Gīlu apvainoja arī pilnīgi izdomātos nodarījumos: it kā viņš 1941. gada jūlijā esot piedalījies vācu apsardzes dienesta darbos, esot bijis gestapo slepenais darbinieks. 1945 . gada 18. maijā kara tribunāls tiesāja M. Gīlu par dzimtenes nodevību, piespriežot brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. M. Gīls mira cietumā Molotovskā, Arhangeļskas apgabalā 1952. gada 15. augustā. Latvijas Republikas Augstākā tiesa viņu reabilitēja kā nelikumīgi represētu.

Atzīmējot M. Gīla 115. dzimšanas dienu, sabiedriskā organizācija Inženiera Jāņa Lintera fonds nolēma dibināt M. Gīla prēmiju un piemiņas medaļu. Nolikums paredz, ka šie apbalvojumi piešķirami tikai Rīgas telefona tīkla darbiniekiem par mūža ieguldījumu tīkla attīstībā. Konkursa komisija nolēma pirmo Makša Gīla prēmiju un medaļu piešķirt Jurim Kūlam, kurš visus darba gadus nostrādājis Rīgas telefona tīklā un kopš 2000. gada 1. janvāra aizgājis pensijā. Ilgus gadus Juris Kūla bija Rīgas telefona tīkla galvenais inženieris, bet modernizācijas darbu laikā — Rīgas zonas direktors. Ar fanātisko un godprātīgo darbu telekomunikāciju nozarē Juris Kūla līdzinās Maksim Gīlam. Viņš godam nopelnījis šo apbalvojumu.

Jāzeps LOČMELIS