Ženēva 2006 reģionālais ciparu apraides plāns
Gb18
Reģionālā radiosakaru
konference RRC-06 Ženēvā pieņēma Reģionālo
līgumu par zemes ciparu apraides plānošanu I reģionā
174-230 un 470-862 MHz frekvenču joslās. 16. jūnijā to
parakstīja dalībvalstu delegācijas. Līgumam pievienots
frekvenču plāns 119 valstu zemes ciparu apraides raidošajiem
tīkliem. Reģionālais līgums atver durvis ciparu apraides
ieviešanai un attīstībai lielā pasaules daļā.
Dalībvalstis ir
apmierinātas
Ar atvieglojumu var sacīt, ka tam nu ir
pielikts punkts. Un visai sekmīgi. Frekvenču spektra
pārvaldības speciālistu darbs vairāku gadu garumā,
sagatavojot ciparu apraides plānošanu, ir vainagojies ar Reģionālā
līguma par zemes ciparu apraides plānošanu I reģionā
(I reģiona daļās, kas izvietotas uz rietumiem no 170º E
meridiāna un uz ziemeļiem no 40º paralēles, izņemot
Mongolijas teritoriju) un Irānas Islāma Republikā,
frekvenču joslās 174-230 MHz un 470-862 MHz parakstīšanu.
Piecas nedēļas Reģionālās radiosakaru konferences II
sesijā (RRC-06) vairāk nekā 1000 delegātu gatavoja
reģionālo līgumu un ciparu apraides frekvenču plānu.
Konferences I sesija (RRC-04), kas notika 2004. gada maijā,
izstrādāja plānošanas tehniskos kritērijus.
Plāns GE06 ietver ap 70 500 frekvences
iedalījumu un piešķīrumu ciparu apraidei 119 valstīm.
Plāna papīra versijai, kurā norādīti galvenie
tehniskie dati, ir 1810 lappušu, bet plāna pilna versija ir tikai
elektroniskā datu nesējā.
Konferences laikā tika izdarīta
iepriekšējo analogās televīzijas Reģionālo
līgumu Stokholma 1961 (Eiropai) un Ženēva 1989
(Āfrikai) revīzija. No tiem izslēdza visus ierakstus, kuri
attiecās uz konferencē plānojamām frekvenču
joslām. Frekvences piešķīrumus šajās joslās
pievienoja jaunajiem līgumiem kā analogās televīzijas
plānus. Latvijai ir 106 frekvences piešķīrumi
televīzijai, kuri būs spēkā tikai līdz pārejas
perioda beigām. Šajā laikā tie jāaizstāj ar
ciparu televīziju.
Konferences rezultāti tiek vērtēti
kā visai sekmīgi, un tie apmierina visas dalībvalstis.
Frekvenču plānā nokļuva 96 procenti no valstu
iesniegtā 72 761 pieprasījuma. Jošio Utsumi, ITU
ģenerālsekretārs, nobeigumā rezumēja: - Zemes ciparu
apraide nu ir realitāte ar spožu nākotni.
Unikāls notikums
plānošanas praksē
Ciparu
apraides plāna izstrādāšana
sarežģītības dēļ jāvērtē kā
unikāls notikums ITU praksē. Vairāk nekā 72000
frekvenču pieprasījumi no 119 valstīm, vienlaicīga divu
ciparu sistēmu T-DAB un DVB-T plānošana ar vairākkārtīgu
tehnisko parametru apjomu salīdzinājumā ar analogām
sistēmām, analogās apraides un citu primāro dienestu
frekvences piešķīrumu vērā ņemšanai
plānošanas reģionā vajadzēja izmantot ļoti
kompleksas datorprogrammas un ātrdarbīgus datu apstrādes
tīklus. To atrisināja ar vairāku organizāciju
piedalīšanos:
- datorprogrammas elektromagnētiskās saderības
aprēķiniem un plāna sintēzei izstrādāja EBU
(Eiropas apraides organizāciju savienība) tehniskajos dienestos;
-
programmas ievadāmo/izvadāmo datu apstrādei un rezultātu
atspoguļošanai izstrādāja ITU Radiosakaru sektora
speciālisti. Viņi nodrošināja arī pašu
plānošanas procesu. Programmas tika pilnveidotas līdz
konferences pēdējai dienai;
- laikietilpības samazināšanai datu
apstrādei izmantoja divas datu apstrādes infrastruktūras: ITU
dalīto datortīklu ar 100 personālajiem datoriem un Eiropas
kodolpētījumu organizācijas (CERN) dalīto tīklu CERN
GRID, kurā strādā vairāki simti dažādu Eiropas
organizāciju datoru.
Ātrdarbība ļāva veikt
četras plānošanas aprēķinu kārtas, katra ilga
divas diennaktis. Delegāti strādāja virsstundu darba
režīmā, kas nereti iesniedzās vēlu naktī.
Konferences sekmīgu norisi veicināja tās
priekšsēdētāja, Irānas pārstāvja Kevusa
Arasteha (Kavouss Arasteh) izcilā erudīcija un spējas
konsolidēt delegātus tāda rezultāta sasniegšanai, kas
apmierina visus.
Konferences
nobeiguma dokumenti
Pieņemtais Reģionālais līgums
par zemes ciparu apraides plānošanu nosaka tam pievienoto
frekvenču plānu ieviešanas un modificēšanas
kārtību. Ar plāna modifikāciju saprot jebkādas
izmaiņas tajā jaunu frekvences iedalījumu vai
piešķīrumu starptautisko koordinēšanu un
ierakstīšanu plānā, ierakstu parametru mainīšanu
vai dzēšanu. Līguma stāšanās spēkā
noteikta 2007. gada 17. jūnijā 0001 UTC, taču to drīkst lietot
pagaidu kārtībā jau tūlīt pēc konferences no
2006. gada 17. jūnija. Līgumam pievienoti vairāki pielikumi,
kuri satur plāna tehnisko pamatu, tehniskos parametrus un kritērijus
plāna ieviešanai un modificēšanai.
Pirmais pielikums ir pats būtiskākais
apraides frekvenču plāni:
frekvences iedalījumu un
piešķīrumu plāns zemes ciparu televīzijai DVB-T sistēmā
un skaņas apraidei T-DAB sistēmā 174-230 MHz un 470-892 MHz
joslās. 174-230 MHz joslu koplieto ciparu televīzijas un ciparu
skaņas apraidei, bet 470-862 MHz joslu izmanto tikai ciparu
televīzijai;
frekvences piešķīrumu plāns
analogai televīzijai 174-230 MHz un 470-862 MHz joslās. Ieraksti
analogajā plānā pārnesti no līgumiem Stokholma 1961
un Ženēva 1989. Analogais plāns būs spēkā
līdz pārejas perioda beigām.
Līgumam pievienots citu primāro
radiosakaru dienestu staciju saraksts, kas nav apraides stacijas, bet
atbilstoši ITU Radionoteikumiem koplieto apraides frekvenču joslas.
Starp šīm un apraides stacijām jānodrošina
elektromagnētiskā saderība.
Līgums piešķir analogām
stacijām primāras tiesības aizsardzībā pret
traucējumiem no ciparu plāna visā pārejas periodā.
Ciparu plāna katram ierakstam, kas var radīt traucējumus
kādai stacijai analogā plānā, ir pievienota piezīme,.
Pirms stacijas ar piezīmi izmantošanas pārejas periodā
jāvienojas ar traucētās analogās stacijas frekvenču
pārvaldības institūciju par ciparu stacijas izstarotās
jaudas varbūtēju ierobežošanu uz laiku.
Pārejas
periodam beidzoties, prasības mainās uz pretējām. Ciparu
plāna izmantošana netiek ierobežota, bet analogās stacijas,
kas vēl strādā, nedrīkst traucēt ciparu stacijām,
ne arī prasīt aizsardzību no to iespējamiem
traucējumiem.
Ko ieguva Latvija?
Vēl pirms konferences Elektronisko sakaru
direkcija izstrādāja Latvijas frekvenču pieprasījumus,
izejot no diviem kritērijiem intereses ieplānot maksimāli
iespējamu spektra apjomu, bet vienlaikus ievērot
vienlīdzīgas piekļuves principu spektram. Izmantojot
plānošanā frekvences iedalījuma paņēmienu,
Latvijas teritorija tika sadalīta astoņās zonās, kā
redzams 4. attēlā. Raidītājiem katrā
iedalījumā jāraida kopējā kanālā, tas ir,
tie strādā tā sauktajā vienfrekvences tīklā (SFNsingle
frequency network). Dažos gadījumos frekvenču
efektīvākai izmantošanai iedalījumu teritorijas ir
palielinātas, apvienojot blakus iedalījumus (Kuldīga +
Liepāja, Daugavpils + Rēzekne). Katrai iedalījuma zonai varēja
ieplānot 78 televīzijas kanālus 470-862 MHz joslā, vienu
televīzijas kanālu un 3-4 skaņas apraides frekvenču blokus
174-230 MHz joslā, lai nepārkāptu principu par valstu
vienlīdzīgu piekļuvi spektram. Papildus tika paredzēti 8
frekvences piešķīrumi vietējām stacijām.
Latvijas
delegācija panāca, ka tās sagatavotie pieprasījumi tika
pilnībā iekļauti plānā, kā arī ir
ievērots vienlīdzīgas piekļuves princips. Tas
nozīmē, ka spektra resursi, kas ieplānoti ciparu apraidei
Latvijā un tās kaimiņvalstīs, ļaus tām izveidot
līdzīgu raidošo tīklu daudzumu. Tabulā sniegts
Latvijas ciparu apraides plāna apkopojums. TV kanālu numerācija
174-230 MHz joslā atbilst B sistēmas rastram ar 7 MHz
kanāla joslas platumu. Tabulā nav parādīti 166 frekvences
piešķīrumi, kas ir iekļauti plānā kā
frekvences iedalījumu pārvēršanas rezultāts
piešķīrumos un ir pakārtoti attiecīgajiem
iedalījumiem.
Pārejas periods un tā
konsekvences
Diskusijas par pārejas perioda ilgumu bija
garas. Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis resursu trūkuma dēļ
vēlējās pāreju attālināt vismaz līdz 2025.
gadam. Eiropa piedāvāja 2012. gadu. Valstis vienojās par
kopēju pārejas periodu, kas sāksies 2006. gada 17.
jūnijā 0001 UTS un beigsies 2015. gada 17. jūnijā.
Dažas valstis, kas patlaban intensīvi izmanto galvenokārt
174-230 MHz joslu, izvēlējās pāreju tajā
pagarināt par pieciem gadiem. Latviju tas neskar. Vairākas Eiropas
valstis, arī Zviedrija un Somija, informēja, ka pāreju pabeigs
ievērojami agrāk. Tas ir apsveicami, jo pārejas periodā
aizsargājamās analogās stacijas traucē ciparu plānu
izmantot efektīvi.
Analīze
rāda, ka Latvijas plānā no 59 ciparu televīzijas frekvences
iedalījumiem tikai 29 var izmantot tūlīt. Turklāt
dažos būs jāievēro izstarotās jaudas pagaidu
ierobežojumi. Pārējos iedalījumus varēs aktivizēt
tikai tad, kad attiecīgajos kanālos darbu pārtrauks
analogās stacijas Latvijā un tuvākajās valstīs
Lietuvā, Igaunijā, Krievijā. Pēdējais attiecas visu
intensīvi izmanto 174-230 MHz joslu.
Plāns strādās
nākotnei
Straujais progress radioelektronikā rada
aizvien jaunus frekvenču spektra pieprasījumus jaunu radiosakaru
sistēmu ieviešanai, prasa operativitāti un elastību spektra
lietošanā. Jaunais līgums uz to atbild ar dinamiskiem
reglamentācijas noteikumiem, kas dod iespēju uz DVB-T un T-DAB frekvenču
iedalījumu vai piešķīrumu pamata ieviest
atšķirīgas radiosakaru sistēmas un nosaka
attiecīgās procedūras. Ar to līgums atver durvis,
piemēram, televīzijas rokas uztvērēju sistēmai DVB-H,
augstas izšķirtspējas televīzijai HDTV un citiem
dzimstošiem un konverģējošiem plašsaziņas
līdzekļiem.
Ir
tikai jāizpilda pamatnosacījums: atšķirīgā
sistēma nedrīkst radīt lielākus traucējumus citiem
plāna objektiem, ne arī prasīt no tiem lielāku
aizsardzību, kā nosaka attiecīgais DVB-T vai T-DAB ieraksts
plānā, zem kura atšķirīgā sistēma
strādā.
Inārs JĒKABSONS,
Latvijas delegācijas
vadītājs
Reģionālajā
radiosakaru konferencē RRC-06
Reģionālā radiosakaru konference RRC-06 Ženēvā pieņēma Reģionālo līgumu par zemes ciparu apraides plānošanu I reģionā 174-230 un 470-862 MHz frekvenču joslās. 16. jūnijā to parakstīja dalībvalstu delegācijas. Līgumam pievienots frekvenču plāns 119 valstu zemes ciparu apraides raidošajiem tīkliem. Reģionālais līgums atver durvis ciparu apraides ieviešanai un attīstībai lielā pasaules daļā.
Dalībvalstis ir apmierinātas
Ar atvieglojumu var sacīt, ka tam nu ir pielikts punkts. Un visai sekmīgi. Frekvenču spektra pārvaldības speciālistu darbs vairāku gadu garumā, sagatavojot ciparu apraides plānošanu, ir vainagojies ar Reģionālā līguma par zemes ciparu apraides plānošanu I reģionā (I reģiona daļās, kas izvietotas uz rietumiem no 170º E meridiāna un uz ziemeļiem no 40º paralēles, izņemot Mongolijas teritoriju) un Irānas Islāma Republikā, frekvenču joslās 174-230 MHz un 470-862 MHz parakstīšanu. Piecas nedēļas Reģionālās radiosakaru konferences II sesijā (RRC-06) vairāk nekā 1000 delegātu gatavoja reģionālo līgumu un ciparu apraides frekvenču plānu. Konferences I sesija (RRC-04), kas notika 2004. gada maijā, izstrādāja plānošanas tehniskos kritērijus.
Plāns GE06 ietver ap 70 500 frekvences iedalījumu un piešķīrumu ciparu apraidei 119 valstīm. Plāna papīra versijai, kurā norādīti galvenie tehniskie dati, ir 1810 lappušu, bet plāna pilna versija ir tikai elektroniskā datu nesējā.
Konferences laikā tika izdarīta iepriekšējo analogās televīzijas Reģionālo līgumu Stokholma 1961 (Eiropai) un Ženēva 1989 (Āfrikai) revīzija. No tiem izslēdza visus ierakstus, kuri attiecās uz konferencē plānojamām frekvenču joslām. Frekvences piešķīrumus šajās joslās pievienoja jaunajiem līgumiem kā analogās televīzijas plānus. Latvijai ir 106 frekvences piešķīrumi televīzijai, kuri būs spēkā tikai līdz pārejas perioda beigām. Šajā laikā tie jāaizstāj ar ciparu televīziju.
Konferences rezultāti tiek vērtēti kā visai sekmīgi, un tie apmierina visas dalībvalstis. Frekvenču plānā nokļuva 96 procenti no valstu iesniegtā 72 761 pieprasījuma. Jošio Utsumi, ITU ģenerālsekretārs, nobeigumā rezumēja: - Zemes ciparu apraide nu ir realitāte ar spožu nākotni.
Unikāls notikums plānošanas praksē
Ciparu apraides plāna izstrādāšana sarežģītības dēļ jāvērtē kā unikāls notikums ITU praksē. Vairāk nekā 72000 frekvenču pieprasījumi no 119 valstīm, vienlaicīga divu ciparu sistēmu T-DAB un DVB-T plānošana ar vairākkārtīgu tehnisko parametru apjomu salīdzinājumā ar analogām sistēmām, analogās apraides un citu primāro dienestu frekvences piešķīrumu vērā ņemšanai plānošanas reģionā vajadzēja izmantot ļoti kompleksas datorprogrammas un ātrdarbīgus datu apstrādes tīklus. To atrisināja ar vairāku organizāciju piedalīšanos:
- datorprogrammas elektromagnētiskās saderības aprēķiniem un plāna sintēzei izstrādāja EBU (Eiropas apraides organizāciju savienība) tehniskajos dienestos;
- programmas ievadāmo/izvadāmo datu apstrādei un rezultātu atspoguļošanai izstrādāja ITU Radiosakaru sektora speciālisti. Viņi nodrošināja arī pašu plānošanas procesu. Programmas tika pilnveidotas līdz konferences pēdējai dienai;
- laikietilpības samazināšanai datu apstrādei izmantoja divas datu apstrādes infrastruktūras: ITU dalīto datortīklu ar 100 personālajiem datoriem un Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) dalīto tīklu CERN GRID, kurā strādā vairāki simti dažādu Eiropas organizāciju datoru.
Ātrdarbība ļāva veikt četras plānošanas aprēķinu kārtas, katra ilga divas diennaktis. Delegāti strādāja virsstundu darba režīmā, kas nereti iesniedzās vēlu naktī. Konferences sekmīgu norisi veicināja tās priekšsēdētāja, Irānas pārstāvja Kevusa Arasteha (Kavouss Arasteh) izcilā erudīcija un spējas konsolidēt delegātus tāda rezultāta sasniegšanai, kas apmierina visus.
Konferences nobeiguma dokumenti
Pieņemtais Reģionālais līgums par zemes ciparu apraides plānošanu nosaka tam pievienoto frekvenču plānu ieviešanas un modificēšanas kārtību. Ar plāna modifikāciju saprot jebkādas izmaiņas tajā jaunu frekvences iedalījumu vai piešķīrumu starptautisko koordinēšanu un ierakstīšanu plānā, ierakstu parametru mainīšanu vai dzēšanu. Līguma stāšanās spēkā noteikta 2007. gada 17. jūnijā 0001 UTC, taču to drīkst lietot pagaidu kārtībā jau tūlīt pēc konferences no 2006. gada 17. jūnija. Līgumam pievienoti vairāki pielikumi, kuri satur plāna tehnisko pamatu, tehniskos parametrus un kritērijus plāna ieviešanai un modificēšanai.
Pirmais pielikums ir pats būtiskākais apraides frekvenču plāni:
frekvences iedalījumu un piešķīrumu plāns zemes ciparu televīzijai DVB-T sistēmā un skaņas apraidei T-DAB sistēmā 174-230 MHz un 470-892 MHz joslās. 174-230 MHz joslu koplieto ciparu televīzijas un ciparu skaņas apraidei, bet 470-862 MHz joslu izmanto tikai ciparu televīzijai;
frekvences piešķīrumu plāns analogai televīzijai 174-230 MHz un 470-862 MHz joslās. Ieraksti analogajā plānā pārnesti no līgumiem Stokholma 1961 un Ženēva 1989. Analogais plāns būs spēkā līdz pārejas perioda beigām.
Līgumam pievienots citu primāro radiosakaru dienestu staciju saraksts, kas nav apraides stacijas, bet atbilstoši ITU Radionoteikumiem koplieto apraides frekvenču joslas. Starp šīm un apraides stacijām jānodrošina elektromagnētiskā saderība.
Līgums piešķir analogām stacijām primāras tiesības aizsardzībā pret traucējumiem no ciparu plāna visā pārejas periodā. Ciparu plāna katram ierakstam, kas var radīt traucējumus kādai stacijai analogā plānā, ir pievienota piezīme,. Pirms stacijas ar piezīmi izmantošanas pārejas periodā jāvienojas ar traucētās analogās stacijas frekvenču pārvaldības institūciju par ciparu stacijas izstarotās jaudas varbūtēju ierobežošanu uz laiku.
Pārejas periodam beidzoties, prasības mainās uz pretējām. Ciparu plāna izmantošana netiek ierobežota, bet analogās stacijas, kas vēl strādā, nedrīkst traucēt ciparu stacijām, ne arī prasīt aizsardzību no to iespējamiem traucējumiem.
Ko ieguva Latvija?
Vēl pirms konferences Elektronisko sakaru direkcija izstrādāja Latvijas frekvenču pieprasījumus, izejot no diviem kritērijiem intereses ieplānot maksimāli iespējamu spektra apjomu, bet vienlaikus ievērot vienlīdzīgas piekļuves principu spektram. Izmantojot plānošanā frekvences iedalījuma paņēmienu, Latvijas teritorija tika sadalīta astoņās zonās, kā redzams 4. attēlā. Raidītājiem katrā iedalījumā jāraida kopējā kanālā, tas ir, tie strādā tā sauktajā vienfrekvences tīklā (SFNsingle frequency network). Dažos gadījumos frekvenču efektīvākai izmantošanai iedalījumu teritorijas ir palielinātas, apvienojot blakus iedalījumus (Kuldīga + Liepāja, Daugavpils + Rēzekne). Katrai iedalījuma zonai varēja ieplānot 78 televīzijas kanālus 470-862 MHz joslā, vienu televīzijas kanālu un 3-4 skaņas apraides frekvenču blokus 174-230 MHz joslā, lai nepārkāptu principu par valstu vienlīdzīgu piekļuvi spektram. Papildus tika paredzēti 8 frekvences piešķīrumi vietējām stacijām.
Latvijas delegācija panāca, ka tās sagatavotie pieprasījumi tika pilnībā iekļauti plānā, kā arī ir ievērots vienlīdzīgas piekļuves princips. Tas nozīmē, ka spektra resursi, kas ieplānoti ciparu apraidei Latvijā un tās kaimiņvalstīs, ļaus tām izveidot līdzīgu raidošo tīklu daudzumu. Tabulā sniegts Latvijas ciparu apraides plāna apkopojums. TV kanālu numerācija 174-230 MHz joslā atbilst B sistēmas rastram ar 7 MHz kanāla joslas platumu. Tabulā nav parādīti 166 frekvences piešķīrumi, kas ir iekļauti plānā kā frekvences iedalījumu pārvēršanas rezultāts piešķīrumos un ir pakārtoti attiecīgajiem iedalījumiem.
Pārejas periods un tā konsekvences
Diskusijas par pārejas perioda ilgumu bija garas. Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis resursu trūkuma dēļ vēlējās pāreju attālināt vismaz līdz 2025. gadam. Eiropa piedāvāja 2012. gadu. Valstis vienojās par kopēju pārejas periodu, kas sāksies 2006. gada 17. jūnijā 0001 UTS un beigsies 2015. gada 17. jūnijā. Dažas valstis, kas patlaban intensīvi izmanto galvenokārt 174-230 MHz joslu, izvēlējās pāreju tajā pagarināt par pieciem gadiem. Latviju tas neskar. Vairākas Eiropas valstis, arī Zviedrija un Somija, informēja, ka pāreju pabeigs ievērojami agrāk. Tas ir apsveicami, jo pārejas periodā aizsargājamās analogās stacijas traucē ciparu plānu izmantot efektīvi.
Analīze rāda, ka Latvijas plānā no 59 ciparu televīzijas frekvences iedalījumiem tikai 29 var izmantot tūlīt. Turklāt dažos būs jāievēro izstarotās jaudas pagaidu ierobežojumi. Pārējos iedalījumus varēs aktivizēt tikai tad, kad attiecīgajos kanālos darbu pārtrauks analogās stacijas Latvijā un tuvākajās valstīs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā. Pēdējais attiecas visu intensīvi izmanto 174-230 MHz joslu.
Plāns strādās nākotnei
Straujais progress radioelektronikā rada aizvien jaunus frekvenču spektra pieprasījumus jaunu radiosakaru sistēmu ieviešanai, prasa operativitāti un elastību spektra lietošanā. Jaunais līgums uz to atbild ar dinamiskiem reglamentācijas noteikumiem, kas dod iespēju uz DVB-T un T-DAB frekvenču iedalījumu vai piešķīrumu pamata ieviest atšķirīgas radiosakaru sistēmas un nosaka attiecīgās procedūras. Ar to līgums atver durvis, piemēram, televīzijas rokas uztvērēju sistēmai DVB-H, augstas izšķirtspējas televīzijai HDTV un citiem dzimstošiem un konverģējošiem plašsaziņas līdzekļiem.
Ir tikai jāizpilda pamatnosacījums: atšķirīgā sistēma nedrīkst radīt lielākus traucējumus citiem plāna objektiem, ne arī prasīt no tiem lielāku aizsardzību, kā nosaka attiecīgais DVB-T vai T-DAB ieraksts plānā, zem kura atšķirīgā sistēma strādā.
Inārs JĒKABSONS,
Latvijas delegācijas vadītājs
Reģionālajā radiosakaru konferencē RRC-06