Spiegošanas programmu industrijas panākumi

 

Vasaras mēneši (jūnijs, jūlijs, augusts) nav ienesuši būtiskas izmaiņas statistikā par ļaundabīgo un potenciāli kaitīgo programmu sadalījumu pēc to tipiem inficētajos datoros Latvijā. Reklāmas programmatūra (adware) un Trojas zirgi, kā arī to paveids lūkas (backdoor), attīstoties kvalitatīvi, turpina būt galvenie instrumenti nelegālās peļņas gūšanā globālajā tīmeklī. Straujā kibernoziedzības attīstība nosaka šo programmu tipu dominanti.

 

Kaitīgās programmas

Interesanti, ka inficētajos datoros aktīvā veidā nav izdevies konstatēt nevienu e-pasta tārpu. Šī, vēl nesen dominējošā, kaitīgo programmu tipa pārstāvji itin bieži ir sastopami neaktīvā stāvoklī datoros saglabātās e-pasta vēstulēs. Tas vedina uz domām, ka interneta lietotāji Latvijā beidzot ir iemācījušies uzmanīgāk apieties ar aizdomīgu e-pastu.

Jāatzīmē, ka tāpat kā agrāk gandrīz visos inficētajos datoros, kas tika apsekoti, veidojot statistiku, konstatēts liels skaits vienlaikus aktīvi darbojošos kaitīgo kodu. Mūsdienās tādu drošības programmu kā antivīrusu un personālo ugunsmūru neitralizēšana pēc datora sekmīgas inficēšanas ir kļuvusi par standarta funkciju daudzu kaitīgo programmu arsenālā. Līdz ar to pēc datora inficēšanās ar vienu ļaundabīgo programmu ātri seko inficēšanās ar citām. Rezultātā tas izraisa datora darbaspējas traucējumus, kas savukārt ir iemesls datora nokļūšanai pie servisa speciālistiem.

Šāda notikumu secība nav pats vēlamākais scenārijs no kibernoziedznieku viedokļa, jo viņi zaudē zombētus jeb paverdzinātus datorus. Šī iemesla dēļ agresivitāte pret drošības programmām nākotnē visdrīzāk tiks aizstāta ar plaši lietotu kaitīgo procesu slēpšanas tehnoloģiju (rootkit), lai tādējādi ilgāk saglabātu kontroli pār inficētiem datoriem. Šāds process jau ir novērojams, piemēram, antivīrusu kompānijas Kaspersky Lab analītiķu atskaites uzrāda arvien pieaugošu darbības slēpšanas komponentu klātbūtni Windows platformai paredzētajos kaitīgajos kodos.

Apkopotajā statistikā ir ne tikai stipri ļaundabīgas programmas, bet arī potenciāli kaitīgas, pie kurām tiek pieskaitītas reklāmas programmas (adware). Atsevišķi katra reklāmas programma vairumā gadījumu nekādu īpašo ļaunumu datoram nenodara. Toties, ja datorā vienlaikus darbojas jau piecas, desmit vai pat vairāk reklāmas programmu, to iedarbība uz datoru parasti ir pietiekami liela, lai lietotājs meklētu palīdzību.

Inficētajos personālajos datoros līdz šim vismazāk apskatītā un vismazāk pārstāvētā ir paugstināta riska programmatūra. Šajā grupā ietilpst dažāda legāla programmatūra, piemēram, attālinātas vadības rīki, ko var izmantot arī ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc šoreiz pakavēsimies pie šīs grupas īpaši vai, precīzāk, pie viena tās paveida – datoru monitoringa programmatūras, jo šīs klases pārstāvji ir atklāti datoros Latvijā.

 

Legālie spiegi datoros ...

Personālo datoru programmatūras tirgus piedāvā diezgan bagātīgu monitoringa programmu klāstu, kuras tāpat kā cita legālā programmatūra ir iesaiņotas skaistā iepakojumā, bet vienlaikus nodrošina tādu funkciju klāstu, kura priekšā nobāl lielākā daļa ļaundabīgāko Trojas zirgu.

Piemēram, programma Realtime-Spy piedāvā iepazīties ar visu, ko izsekojamā persona ievada no klaviatūras, kādas interneta vietnes apmeklē, kādus dokumentus lasa un daudz ko citu. Plašo funkciju klāstu noslēdz pretspiegu programmu izslēgšana un attālināta produkta instalācija! Paradoksāli ir tas, ka vienus, kas rada programmas ar šādu funkcionalitāti, sauc par vīrusu rakstītājiem un noziedzniekiem, bet citus - par programmētājiem un biznesmeņiem.

Legālo spiegu izstrādātāju minētie programmu izmantošanas piemēri parasti sākas ar sekošanu bērnu gaitām internetā, lai pasargātu viņus no dažādiem apdraudējumiem. Tomēr, kā zināms, ar cirvi var ne tikai malku skaldīt. Jau bērnu izsekošana ir ļoti diskutējama, ko nu tur runāt par laulātajiem, kolēģiem utt.

Nav grūti saprast, ka tādas programmas kā Realtime-Spy un daudzas citas var vienlīdz labi lietot kā sava bērna, tā arī biznesa konkurenta gaitu izsekošanai. Par laimi, arī legālās monitoringa programmas detektē daudzi antivīrusi.

 

... un mobilajos telefonos

Tomēr ar galda datoriem vien šis stāsts diemžēl nebeidzas, un jau tuvākā nākotne sola nepatīkamus pārsteigumus mobilo tehnoloģiju lietotājiem. Mobilie telefoni kļūst aizvien tuvāki datoriem – pat ierindas mobilais aparāts ar Java atbalstu bez spēļu programmu ielādes šodien ļauj pārlūkot internetu, rīkoties ar e-pastu un ielādēt un lietot dažādas lietojumprogrammas. Turklāt mobilie telefoni ir gandrīz visiem, sākot no pirmklasniekiem un beidzot pat ar vecmammām. Tāpēc ir pilnīgi saprotama komerciālo spiegošanas programmu industrijas pārstāvju interese un rūpes par mobilo sektoru.

Augusta beigās somu speciālisti no kompānijas F-Secure publicēja informāciju un videosižetu, kurā redzams, kā ar Symbian operētājsistēmu aprīkotam tālrunim paredzētu spiegošanas programmu tiek pārtverta konfidenciāla informācija. Programma, kas tika demonstrēta sižetā, upura tālrunī darbojas slepeni – tā paliek neredzama tālruņa īpašniekam, jo tās process nav redzams Symbian operētājsistēmas procesu sarakstā. Programmai nav savas ikonas, un tās nosaukums neparādās programmu atinstalēšanas sarakstā.

Programmas funkcijās ietilpst ienākošo un izejošo īsziņu pārsūtīšana uz kādu iepriekš iestatījumos noteiktu numuru. Tās darbību daļēji ierobežo izspiegojamā telefona unikālais IMEI kods, jo katru iegādāto programmas kopiju ir iespējams instalēt tikai vienā noteiktā telefona aparātā. Šis ierobežojums gan vairāk uzskatāms par ražotāja centieniem novērst produkta nelicencētu izmantošanu – mēs taču runājam par legālu komerciālu programmatūru!

Protams, ka pirmais jautājums, noskatoties somu speciālistu video, varētu būt šāds: kā konstatēt spiegošanas programmatūru telefonā? Atbilde ir vienkārša - tāpat kā galda datoros – ar antivīrusu programmu, ja tāda ir pieejama konkrētajam mobilā tālruņa modelim. Ņemot vērā to, ka arvien biežāk ļaundabīgo programmu darbības slēpšanai galda datoros tiek izmantotas ļoti attīstītas metodes, būtu naivi cerēt, ka spiegošanas programmatūra mobilajiem telefoniem būs izņēmums. Protams, ka pastāv vēl arī iespēja aplūkot telefonā instalētos failus ar kāda trešā ražotāja failu vadības programmatūru. Tomēr atklāt šādā ceļā aizdomīgas programmas laikam būs pa spēkam tikai speciālistiem.

Somu drošības ekspertu pētījums, kura laikā viņi centās noskaidrot stāvokli mobilo komerciālo spiegošanas programmu tirgū, atklāja diezgan satraucošus faktus. Viņu sākotnējais uzskats, ka ar šādu programmu izlaidi nodarbojas tikai daži ražotāji, izrādījās maldīgs. Noskaidrojās, ka ar to nodarbojas arī daudzi mājamatnieki, kas sevi īpaši nereklamē un tādēļ nav plaši pazīstami.

Divu nedēļu laikā tika konstatēts, ka vairākas firmas izlaiž spiegu programmas vai nu Symbian viedajiem telefoniem, vai arī noteiktai aparatūrai piemērotas šādu programmu versijas, kuras kopumā aptver gandrīz visus mobilos telefonus. Visiem ražojumiem ir aptuveni vienāds funkciju klāsts: SMS pārsūtīšana, SMS trafika un balss sakaru žurnāls, slepens konferencpieslēgums un attāla noklausīšanās, bet dažos gadījumos - pat telefona atrašanās vietas noteikšana.

Šo spiegu programmu izplatītāji norāda, ka viņu programmatūru drīkst lietot tikai atbilstoši vietējiem likumiem, bet vienlaikus šīs firmas, protams, neuzņemas atbildību par to, kā viņu programmas īstenībā tiek izmantotas.

* Apskatā izmantoti SIA Datoru drošības tehnoloģijas apkopotie dati, kas raksturo datorvīrusu un citu tipu kaitīgo programmu izplatības vispārējo situāciju Latvijā. Dati statistikas veidošanai tiek saņemti no vairākām firmām, kas ārstē  inficētos datorus Latvijā. Kaitīgo programmu sadalījums bāzējas uz Kaspersky Anti-Virus datubāzē pieņemto klasifikāciju un ietver tikai tās kaitīgās programmas, kas datoros konstatētas aktīvā stāvoklī.

 

Valdis ŠĶESTERS