|
Nodokļu iekasēšanas darbarīks - dators Valsts ieņēmumu dienests (VID) nu jau pāris gadu sola izveidot vienotu, mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas sistēmu VID darbinieku un klientu vajadzībām, turklāt tā būtu viegli modificējama atbilstoši mainīgajai likumdošanai. Stāsta VID ģenerāldirektora vietnieks Informātikas pārvaldes direktors Andris ANSPOKS.- Kādas prioritātes ņemtas vērā, projektējot VID informācijas sistēmu?- Ir divi galvenie aspekti: VID darbinieku un nodokļu maksātāju vajadzības.
VID darbiniekiem informācijas sistēma ir instruments, ar ko viņi strādā, un tas ir galvenais līdzeklis VID mērķu un stratēģiskā plāna īstenošanai. Tālab tiek rūpīgi sekots, kāda ir šī instrumenta kvalitāte, vai tas apmierina visas vajadzības.
Savukārt nodokļu maksātāju galvenā vēlme ir pēc iespējas ātrāk, ērtāk un vienkāršāk nokārtot savas lietas Valsts ieņēmumu dienestā.
VID administrē desmitiem tūkstošu uzņēmumu un vairāk nekā 1,2 miljonu privātpersonu nodokļu, tādēļ lielu ekonomiju dod pat viena minūte laika un viena papīra lapa, kas ietaupīta darbā ar katru nodokļu maksātāju.
- Kā izdodas ar tik apjomīgu sistēmu apmierināt dažādas vajadzības?- Informācijas sistēmas lietotāju ir ļoti daudz, vairāk nekā tūkstotis cilvēku dažādās Latvijas vietās. Arī pašu lietotāju vajadzības ir dažādas, un visi nekad nebūs pilnībā apmierināti. Taču vidēji statistiski VID informācijas sistēma ir laba.
Viens no modernizācijas projekta mērķiem ir panākt, lai šajā valsti aptverošajā sistēmā visi strādātu daudzmaz vienādi. Liela nozīme (un ne vienmēr laba) ir cilvēciskajam faktoram mēdz būt labie un sliktie nodokļu inspektori, un vienu problēmu VID filiāles risina atšķirīgi, jo katram ir cita pieeja. Tā tam nevajadzētu būt, un informācijas sistēmas pilnveidošana palīdz to risināt.
- Kāda programmatūra tiek izmantota datu bāzēm?- VID programmatūrai ir vairākas svarīgas savstarpēji cieši saistītas sastāvdaļas: nodokļu informācijas sistēma, muitas informācijas sistēma un pārvaldes informācijas sistēma.
VID ir viens no tiem retajiem Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kas itin labi iztiek, neizmantojot Oracle datu bāzu programmatūru. Saskaņojot izvēli ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, par jaunās muitas informācijas sistēmas pamatu ņemta UNCTAD izstrādātā muitas kravas deklarāciju datu apstrādes sistēma ASVCUDA++.
- Kas ir būtiskākais nodokļu administrēšanas sakārtošanā?- Labāk jāapkalpo nodokļu maksātāji, jāveicina labprātīga nodokļu nomaksa un jānodrošina nodokļu maksātāju un maksājumu kontrolējamība. Nodokļu maksātāju reģistrs satur katru nodokļu maksātāju identificējošu informāciju, tātad datus par firmām un privātpersonām. Tādēļ šis reģistrs ir ciešā saistībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) un Iedzīvotāju reģistru.
VID informācijas sistēmas modernizācijas gaitā esam pilnveidojuši nodokļu maksātāju reģistra datu bāzes, nodokļu uzskaites, uzņēmumu gada pārskatu apstrādes, valsts amatpersonu deklarāciju informācijas, kā arī VID teritoriālo iestāžu darbības novērtēšanas sistēmu. Nodokļu maksātāji šīs izmaiņas droši vien īpaši nejuta ja nu tikai to, ka parādījās mazliet cita izskata izziņas.
Taču mainīt informācijas sistēmu vajadzēja vairāku iemeslu dēļ: iepriekšējā bija vāji integrēta, būtiski mainījās nodokļu informācijas sistēma, jo ar 1997. gadu VID papildus bija jāapkalpo sociālā nodokļa administrēšanu un tas nozīmēja 1,2 miljonu iedzīvotāju datus.
Trīs intensīva darba gados esam sakārtojuši nodokļu informācijas sistēmu. Rietumu kolēģi par to pat brīnās, jo viņi zina, cik ilgs šis process bijis viņu valstīs.
Taču mūsu valstī tiek pieņemti strauji politiski lēmumi un mums jāspēj tikpat strauji rīkoties.
- Vai nodokļu informācijas sistēmas turpmākās izmaiņas būtiski ietekmēs nodokļu maksātājus ?- Tiek domāts atteikties no nodokļu maksātāju reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā un izveidot vienotu Juridisko personu reģistru (līgumsabiedrības uz to neattieksies). Sākot ar 2001. gadu, uzņēmēji, kas reģistrēs jaunu uzņēmumus, saņems vienu apliecību ar diviem kodiem: viens būs UR dotais uzņēmuma reģistrācijas numurs, bet otru, 11 zīmju kodu, lietos VID. Uzņēmumu reģistra kodu VID nelieto tādēļ, ka sensenos laikos 90. gadu sākumā diezgan daudziem uzņēmumiem dublējās reģistrācijas numurs. Tādēļ pie jau esošā deviņu ciparu numura VID pielika vienu papildu ciparu, lai atšķirtu uzņēmumus, un tad vēl vienu kontrolciparu, ko iegūst ar speciālu algoritmu. Kopā tātad sanāk 11 cipari un tikpat daudz zīmju ir arī fizisko personu kodos.
Sākot ar nākamo gadu, vairs nereģistrēsim nodokļu maksātājus, bet regulāri saņemsim informāciju no Uzņēmumu reģistra. Taču VID turpinās reģistrēt pievienotās vērtības nodokļa maksātājus. Tūlīt gribu visus nomierināt, ka pašreizējiem nodokļu maksātājiem kodi nemainīsies un nevajadzēs nākt pēc jaunām apliecībām.
- Cik cieša ir saistība starp VID informācijas sistēmas modernizāciju un izmaiņām organizatoriskajā struktūrā?- Tiei informācijas sistēmas modernizācija ļāvusi reorganizēt veidu, kādā strādā VID struktūras. Mazie rajoni tiek apvienoti lielākos, ir viena reģiona vadība, un nodokļu administrācijas nodaļa kļūst par tādu pašu iestādi kāda muitā ir muitas punkts. No klienta viedokļa it kā nekas nemainās mainās tad, ja ir kādi pārkāpumi. Tad uz sarunām ar vadību ir jābrauc uz reģiona centru.
Pateicoties organizatoriskiem pasākumiem, VID tagad vienuviet ir koncentrējušās vairākas funkcijas: pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšana; viss, kas saistīts ar akcīzes precēm, to skaitā attiecīgu licenču saņemšana, jo Akcīzes preču pārvalde tagad ir VID sastāvā.
Veco laiku VID iestāde tie ir šauri koridori, kur cilvēki stāv garās rindās, tad pa vienam iet kabinetā, kur notiek dialogs ar nodokļu inspektoru. Viens sliktums rindās jāstāv arī cilvēkam, kas tikai grib atdot dokumentu, bet otrs sliktums pārāk individuālā pieeja un atkarība no tā, kā konkrētā persona traktē likumdošanu. Savukārt modernā VID iestāde, uz ko mēs tiecamies un dažas jau esam radījuši, tā ir bankai līdzīga zāle, kur uzreiz redzams, kurā vietā var kārtot dokumentus un kurā tikt galā ar problēmām. Tajās rindu parasti nav, ja nu tikai pie konsultantiem un 15. datumā, kad jānodod pievienotās vērtības nodokļa atskaites. Kā liecina klientu aptaujas, jaunās zāles un serviss, ko viņi tajās saņem, patīk daudz labāk. Labāk ir arī no VID darba organizācijas viedokļa darbinieki vairs nesēž atsevišķos būrīšos jūtams kolektīvisms, viņi cits citu arī uzmana. Viens darbinieks saņem gada pārskatu, cits to ievada datora, vēl cits pārbauda, tad nodod nodokļu maksātāju lietu glabātavā dokumenti vairs neatrodas pa kabinetiem galdos un skapjos, bet ir vienuviet un stingri reģistrēti. Lai iem dokumentiem VID darbinieks atkal piekļūtu, viņam rakstiski jānorāda iemesls un datums, kad dokuments paņemts. Tas viss kopā nodrošina vajadzīgo konfidencialitāti.
- Par kādiem līdzekļiem notiek VID modernizācija?- Darbs atbilstoši VID informatizācijas projektam notiek ne tikai pie mums, bet arī, uzlabojot atbalsta sistēmas un infrastruktūru. Tiek apmācīti VID darbinieki, kā arī investēti līdzekļi citos reģistros.
Valsts investīciju programmā ir iekļauta apakšprogramma Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma. 1998. gadā projektam piešķīra 4,5 miljonus latu, daļa no īs summas palika mums, bet divi miljoni latu tika izmantoti vairāku valsts reģistru sakārtošanai un kopīgas infrastruktūras izveidošanai - Valsts nozīmes datu pārraides tīklam. Arī 1999. gadā VID no valsts investīciju programmas saņēma 4,5 miljonus latu. Taču šogad valsts investīcijas visai informātikas nozarei samazināja. Mums finansējumu apcirpa līdz 2,042 miljoniem latu un līdz ar to ir izveidojies pārrāvums vairāku projektu realizēšanā. Tie reģistri, kas paši nepieprasīja sev investīcijas, bet cerēja, ka viņi līdzekļus saņems ar VID starpniecību, nu ir palikuši bez finansējuma attīstībai.
- Kā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu?- Bankas tagad ieviesušas tādu progresīvu lietu kā interneta banku, un arī VID sāk strādāt, lai deklarācijas un pārskatus pieņemtu elektroniskā veidā. Tiesa, kamēr Saeima nav pieņēmusi likumu par elektronisko parakstu, dokumenti tiks dublēti ar papīra eksemplāriem, taču ceram jau tagad atvieglot dzīvi gan nodokļu maksātājiem, gan deklarāciju pieņēmējiem. Elektroniskas deklarācijas nav nekas jauns Rīgas muitā jau vairākus gadus apmēram 90 procenti deklarāciju tiek pieņemtas uz disketēm. Jā, disketei līdzi nāk arī apdrukāta papīra lapa ar parakstu, kur visi galvenie skaitļi un rekvizīti ir virsū papīra dokuments.
Tagad disketi būs aizstājis internets un deklarētāju pakāpeniski aizstāj brokeris, kurš uzņemas atbildību par to, kas radīts. Deklarēšanā izmantojot internetu, brokeris varēs pārliecināties, ka serveris (muitas sistēma) pieņēmusi šo deklarāciju un atzinusi par formāli pareizu un to apstiprina, izdodot speciālu paziņojumu ar numuru. Šo numuru brokeris varēs darīt zināmu klientam, kas brauc ar savu kravu. Nonākot muitā, tur jau atradīsies visi dokumenti un atliks sevi identificēt ar numuru, sastādīt kravas deklarāciju. Nepieciešamības gadījumā muitnieks pārbaudīs, vai deklarācija atbilst faktiskajai kravai. Tiks konstatēts, vai ir nomaksātas visas vajadzīgās nodokļu summas vai arī ir dokumenti ar muitas garantijām, vai varbūt atliktais maksājums. Tad krava var virzīties tālāk un arī brokeris var pārliecināties, ka šis darījums rit sekmīgi. Tas sevišķi svarīgi tranzīta gadījumos, lai zinātu, ka konkrētās kravas garantija ir atbrīvojusies un to var izmantot nākamajam klientam.
Rita ZĀLĪTE |
|
