Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Latvijai nepieciešams moderns akadēmiskais datortīkls

   

Laiks veidot nākamo akadēmisko tīklu kārtu

 

Zinātnes un tehnikas straujā attīstība radīja globālo interneta tīklu ar jaunām iespējām ne tikai ikdienā un darījumu sfērā, bet arī pašā zinātnē, dodot jaunas iespējas zinātniekiem sazināties un apmainīties ar rezultātiem, izveidojot pilnīgi jaunus zinātnes lietojumus un, kas ir tikpat svarīgi, radot jaunas zinātnes darba organizācijas formas, kuras ļauj iesaistīt kopīgos pētījumos zinātniekus no dažādām, to skaitā arī telpiski tālām, organizācijām. Protams, nav jāaizmirst arī plašā datortīklu izmantošana dažāda līmeņa izglītības iestādēs.

 

Vajadzīga neatkarība no komerciālajiem tīkliem

Straujā un nekontrolējamā datortīklu un interneta attīstība ir radījusi nelielu sajukumu, jo akadēmiskie un komerciālie tīkli cieši sadarbojas un brīžiem ir grūti atdalāmi cits no cita. Atkarība no komerciālām struktūrām traucē akadēmiskajām iestādēm nodrošināt finansiālu stabilitāti, un plaša komerciālu tīklu izmantošana neļauj pašām datortīklu tehnoloģijām attīstīties tālāk, jo arvien biežāk komerciālajos tīklos nevar veikt pētnieciskus eksperimentus un jaunu tehnisku risinājumu pārbaudi.

Šādi un līdzīgi apsvērumi Eiropas zinātniekus ir pārliecinājuši, ka akadēmiskie tīkli Eiropā ir jāveido pilnīgi neatkarīgi no komerciālajiem. Tie nevar būt privātīpašumā, un, protams, to infrastruktūra ir jāveido, balstoties uz vienotiem principiem, lai tos varētu apvienot vienā veselā.

Galvenās prasības – ātrs un mobils

Šādam tīklam ir jābūt realizētam visaugstākā tehniskajā līmenī. Tam ir jānodrošina ātrdarbība, kas vēl nav pieejama komerciālajos tīklos. Izmantojot moderno optisko tehnoloģiju, var sasniegt ātrumu 40-100 Gbit/s, kas var nodrošināt reālā laika lietojumus telemetrijā, telemedicīnā, multimediju saziņā, IP telefonijā un citu datu pārraides tīklu aplikāciju realizēšanā.

Tīklam  jābūt izmantojamam e-studijām, tālmācībai, jānodrošina savstarpējā sadarbība un zinātniskā darbība (virtuālās laboratorijas un institūti). Lai panāktu kvalitatīvu lietotāja darbu reālā laikā, datu pārraides tīklam jābūt ne tikai ar pietiekami ātram, bet jānodrošina arī maza IP pakešu aizture, tam jāpiegādā paketes bez būtiskiem zudumiem un jānodrošina noteiktu IP pakešu prioritāte.

Vēl svarīga prasība ir mobilitātes nodrošināšana, izmantojot bezvadu (Wi-Fi, Wi-Max u.c.) tehnoloģijas. Akadēmisko lietotāju mobilitāte ir jānodrošina gan viena tīkla robežās, gan atrodoties kādā citā akadēmiskajā datu pārraides tīklā, gan ārpus akadēmiskiem datu pārraides tīkliem. Mobilās darba stacijas pasniedzēji izmanto lekciju prezentācijas materiālu gatavošanai, studenti kā palīglīdzekli lekciju laikā, zinātnieki semināros, konferencēs utt. Eiropas zinātniekiem jābūt mobiliem, tātad arī viņu datoriem ir jābūt mobiliem tīklā.

Izstrādā nākamās paaudzes datortīklu stratēģiju

Ņemot vērā Eiropas valstu stratēģisko virzību, vadošie LU MII, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes datortīklu speciālisti izveidoja darba grupu, kas izstrādā nākamās paaudzes datortīklu veidošanas stratēģiju Latvijā. Tādu datortīklu, kas Latvijas akadēmiskajā vidē nodrošinātu Eiropas līmeņa darba apstākļus.

Šis tīkls ir jāveido kā vienots valsts akadēmiskais tīkls, kas savieno akadēmiskos centrus (Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Salaspilī un citur) un to ēkas ar modernām telekomunikācijām. Protams, tam jābūt balstītam uz modernajām optiskajām tehnoloģijām.

Jāizveido valsts akadēmiskā tīkla tiešs pieslēgums starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem (GEANT, NORDUNET u.c.) un globālajam internetam, izmantojot atsevišķus šiem mērķiem paredzētus savienojumus. Intensīvi jāstrādā, lai izveidotu modernu akadēmisko institūciju ēku iekšējo infrastruktūru, tajā skaitā strukturētas kabeļu sistēmas, tīkla aparatūru un bezvadu tīklu.

Jāizstrādā serveru sistēma akadēmisko institūciju IKT tīkla pamatpakalpojumu, administratīvo un akadēmisko sistēmu drošas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī jāizveido un jāievieš praksē attīstītas akadēmisko institūciju administratīvās sistēmas, to skaitā studentu, personāla, projektu, finanšu, statistiski analītiskās u.c. sistēmas.

Jārada vide un resursi IKT pakalpojumu lietojumu nodrošināšanai akadēmiskajā darbā, to skaitā attīstītas digitālās bibliotēkas, e-studiju, videokonferenču u. c. sistēmas, lai nodrošinātu Latvijas zinātniekiem iespējas piedalīties kopējos pētījumos ar Eiropas zinātniekiem.

Visi tie ir grūti uzdevumi, kas prasīs lielus cilvēku un finansiālos resursus, bet, to neizdarot, zinātnes atpalicība Latvijā tiks nostiprināta un kļūs neatgriezeniska.

Rihards BALODIS,

Jānis ĶIKUTS

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001