Latvijai nepieciešams moderns akadēmiskais datortīkls
Laiks veidot nākamo akadēmisko tīklu kārtu
Zinātnes un tehnikas straujā
attīstība radīja globālo interneta tīklu ar
jaunām iespējām ne tikai ikdienā un darījumu
sfērā, bet arī pašā zinātnē, dodot jaunas
iespējas zinātniekiem sazināties un apmainīties ar
rezultātiem, izveidojot pilnīgi jaunus zinātnes lietojumus un,
kas ir tikpat svarīgi, radot jaunas zinātnes darba organizācijas
formas, kuras ļauj iesaistīt kopīgos pētījumos
zinātniekus no dažādām, to skaitā arī telpiski
tālām, organizācijām. Protams, nav jāaizmirst arī
plašā datortīklu izmantošana dažāda
līmeņa izglītības iestādēs.
Vajadzīga neatkarība no
komerciālajiem tīkliem
Straujā un nekontrolējamā
datortīklu un interneta attīstība ir radījusi nelielu
sajukumu, jo akadēmiskie un komerciālie tīkli cieši
sadarbojas un brīžiem ir grūti atdalāmi cits no cita.
Atkarība no komerciālām struktūrām traucē
akadēmiskajām iestādēm nodrošināt finansiālu
stabilitāti, un plaša komerciālu tīklu izmantošana
neļauj pašām datortīklu tehnoloģijām
attīstīties tālāk, jo arvien biežāk komerciālajos
tīklos nevar veikt pētnieciskus eksperimentus un jaunu tehnisku
risinājumu pārbaudi.
Šādi un līdzīgi apsvērumi
Eiropas zinātniekus ir pārliecinājuši, ka akadēmiskie
tīkli Eiropā ir jāveido pilnīgi neatkarīgi no
komerciālajiem. Tie nevar būt privātīpašumā, un,
protams, to infrastruktūra ir jāveido, balstoties uz vienotiem
principiem, lai tos varētu apvienot vienā veselā.
Galvenās
prasības ātrs un mobils
Šādam tīklam ir
jābūt realizētam visaugstākā tehniskajā
līmenī. Tam ir jānodrošina ātrdarbība, kas
vēl nav pieejama komerciālajos tīklos. Izmantojot moderno
optisko tehnoloģiju, var sasniegt ātrumu 40-100 Gbit/s, kas var
nodrošināt reālā laika lietojumus telemetrijā,
telemedicīnā, multimediju saziņā, IP telefonijā un
citu datu pārraides tīklu aplikāciju realizēšanā.
Tīklam jābūt
izmantojamam e-studijām, tālmācībai, jānodrošina
savstarpējā sadarbība un zinātniskā darbība
(virtuālās laboratorijas un institūti). Lai panāktu
kvalitatīvu lietotāja darbu reālā laikā, datu
pārraides tīklam jābūt ne tikai ar pietiekami ātram,
bet jānodrošina arī maza IP pakešu aizture, tam
jāpiegādā paketes bez būtiskiem zudumiem un
jānodrošina noteiktu IP pakešu prioritāte.
Vēl svarīga prasība
ir mobilitātes nodrošināšana, izmantojot bezvadu (Wi-Fi,
Wi-Max u.c.) tehnoloģijas. Akadēmisko lietotāju
mobilitāte ir jānodrošina gan viena tīkla
robežās, gan atrodoties kādā citā
akadēmiskajā datu pārraides tīklā, gan ārpus
akadēmiskiem datu pārraides tīkliem. Mobilās darba stacijas
pasniedzēji izmanto lekciju prezentācijas materiālu
gatavošanai, studenti kā palīglīdzekli lekciju laikā,
zinātnieki semināros, konferencēs utt. Eiropas zinātniekiem
jābūt mobiliem, tātad arī viņu datoriem ir
jābūt mobiliem tīklā.
Izstrādā
nākamās paaudzes datortīklu stratēģiju
Ņemot vērā Eiropas
valstu stratēģisko virzību, vadošie LU MII, Latvijas
Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes
datortīklu speciālisti izveidoja darba grupu, kas izstrādā
nākamās paaudzes datortīklu veidošanas stratēģiju
Latvijā. Tādu datortīklu, kas Latvijas akadēmiskajā
vidē nodrošinātu Eiropas līmeņa darba
apstākļus.
Šis tīkls ir
jāveido kā vienots valsts akadēmiskais tīkls, kas savieno
akadēmiskos centrus (Rīgā, Jelgavā, Ventspilī,
Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Salaspilī
un citur) un to ēkas ar modernām telekomunikācijām. Protams,
tam jābūt balstītam uz modernajām optiskajām
tehnoloģijām.
Jāizveido valsts
akadēmiskā tīkla tiešs pieslēgums starptautiskajiem
akadēmiskajiem tīkliem (GEANT, NORDUNET u.c.) un globālajam
internetam, izmantojot atsevišķus šiem mērķiem
paredzētus savienojumus. Intensīvi jāstrādā, lai
izveidotu modernu akadēmisko institūciju ēku iekšējo
infrastruktūru, tajā skaitā strukturētas kabeļu
sistēmas, tīkla aparatūru un bezvadu tīklu.
Jāizstrādā serveru
sistēma akadēmisko institūciju IKT tīkla pamatpakalpojumu,
administratīvo un akadēmisko sistēmu drošas un
nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā
arī jāizveido un jāievieš praksē attīstītas
akadēmisko institūciju administratīvās sistēmas, to
skaitā studentu, personāla, projektu, finanšu, statistiski
analītiskās u.c. sistēmas.
Jārada vide un resursi IKT
pakalpojumu lietojumu nodrošināšanai akadēmiskajā
darbā, to skaitā attīstītas digitālās
bibliotēkas, e-studiju, videokonferenču u. c. sistēmas, lai
nodrošinātu Latvijas zinātniekiem iespējas piedalīties
kopējos pētījumos ar Eiropas zinātniekiem.
Visi tie ir grūti uzdevumi,
kas prasīs lielus cilvēku un finansiālos resursus, bet, to
neizdarot, zinātnes atpalicība Latvijā tiks nostiprināta un
kļūs neatgriezeniska.
Rihards BALODIS,
Jānis ĶIKUTS
Zinātnes un tehnikas straujā attīstība radīja globālo interneta tīklu ar jaunām iespējām ne tikai ikdienā un darījumu sfērā, bet arī pašā zinātnē, dodot jaunas iespējas zinātniekiem sazināties un apmainīties ar rezultātiem, izveidojot pilnīgi jaunus zinātnes lietojumus un, kas ir tikpat svarīgi, radot jaunas zinātnes darba organizācijas formas, kuras ļauj iesaistīt kopīgos pētījumos zinātniekus no dažādām, to skaitā arī telpiski tālām, organizācijām. Protams, nav jāaizmirst arī plašā datortīklu izmantošana dažāda līmeņa izglītības iestādēs.
Vajadzīga neatkarība no komerciālajiem tīkliem
Straujā un nekontrolējamā datortīklu un interneta attīstība ir radījusi nelielu sajukumu, jo akadēmiskie un komerciālie tīkli cieši sadarbojas un brīžiem ir grūti atdalāmi cits no cita. Atkarība no komerciālām struktūrām traucē akadēmiskajām iestādēm nodrošināt finansiālu stabilitāti, un plaša komerciālu tīklu izmantošana neļauj pašām datortīklu tehnoloģijām attīstīties tālāk, jo arvien biežāk komerciālajos tīklos nevar veikt pētnieciskus eksperimentus un jaunu tehnisku risinājumu pārbaudi.
Šādi un līdzīgi apsvērumi Eiropas zinātniekus ir pārliecinājuši, ka akadēmiskie tīkli Eiropā ir jāveido pilnīgi neatkarīgi no komerciālajiem. Tie nevar būt privātīpašumā, un, protams, to infrastruktūra ir jāveido, balstoties uz vienotiem principiem, lai tos varētu apvienot vienā veselā.
Galvenās prasības ātrs un mobils
Šādam tīklam ir jābūt realizētam visaugstākā tehniskajā līmenī. Tam ir jānodrošina ātrdarbība, kas vēl nav pieejama komerciālajos tīklos. Izmantojot moderno optisko tehnoloģiju, var sasniegt ātrumu 40-100 Gbit/s, kas var nodrošināt reālā laika lietojumus telemetrijā, telemedicīnā, multimediju saziņā, IP telefonijā un citu datu pārraides tīklu aplikāciju realizēšanā.
Tīklam jābūt izmantojamam e-studijām, tālmācībai, jānodrošina savstarpējā sadarbība un zinātniskā darbība (virtuālās laboratorijas un institūti). Lai panāktu kvalitatīvu lietotāja darbu reālā laikā, datu pārraides tīklam jābūt ne tikai ar pietiekami ātram, bet jānodrošina arī maza IP pakešu aizture, tam jāpiegādā paketes bez būtiskiem zudumiem un jānodrošina noteiktu IP pakešu prioritāte.
Vēl svarīga prasība ir mobilitātes nodrošināšana, izmantojot bezvadu (Wi-Fi, Wi-Max u.c.) tehnoloģijas. Akadēmisko lietotāju mobilitāte ir jānodrošina gan viena tīkla robežās, gan atrodoties kādā citā akadēmiskajā datu pārraides tīklā, gan ārpus akadēmiskiem datu pārraides tīkliem. Mobilās darba stacijas pasniedzēji izmanto lekciju prezentācijas materiālu gatavošanai, studenti kā palīglīdzekli lekciju laikā, zinātnieki semināros, konferencēs utt. Eiropas zinātniekiem jābūt mobiliem, tātad arī viņu datoriem ir jābūt mobiliem tīklā.
Izstrādā nākamās paaudzes datortīklu stratēģiju
Ņemot vērā Eiropas valstu stratēģisko virzību, vadošie LU MII, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes datortīklu speciālisti izveidoja darba grupu, kas izstrādā nākamās paaudzes datortīklu veidošanas stratēģiju Latvijā. Tādu datortīklu, kas Latvijas akadēmiskajā vidē nodrošinātu Eiropas līmeņa darba apstākļus.
Šis tīkls ir jāveido kā vienots valsts akadēmiskais tīkls, kas savieno akadēmiskos centrus (Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Salaspilī un citur) un to ēkas ar modernām telekomunikācijām. Protams, tam jābūt balstītam uz modernajām optiskajām tehnoloģijām.
Jāizveido valsts akadēmiskā tīkla tiešs pieslēgums starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem (GEANT, NORDUNET u.c.) un globālajam internetam, izmantojot atsevišķus šiem mērķiem paredzētus savienojumus. Intensīvi jāstrādā, lai izveidotu modernu akadēmisko institūciju ēku iekšējo infrastruktūru, tajā skaitā strukturētas kabeļu sistēmas, tīkla aparatūru un bezvadu tīklu.
Jāizstrādā serveru sistēma akadēmisko institūciju IKT tīkla pamatpakalpojumu, administratīvo un akadēmisko sistēmu drošas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī jāizveido un jāievieš praksē attīstītas akadēmisko institūciju administratīvās sistēmas, to skaitā studentu, personāla, projektu, finanšu, statistiski analītiskās u.c. sistēmas.
Jārada vide un resursi IKT pakalpojumu lietojumu nodrošināšanai akadēmiskajā darbā, to skaitā attīstītas digitālās bibliotēkas, e-studiju, videokonferenču u. c. sistēmas, lai nodrošinātu Latvijas zinātniekiem iespējas piedalīties kopējos pētījumos ar Eiropas zinātniekiem.
Visi tie ir grūti uzdevumi, kas prasīs lielus cilvēku un finansiālos resursus, bet, to neizdarot, zinātnes atpalicība Latvijā tiks nostiprināta un kļūs neatgriezeniska.
Rihards BALODIS,
Jānis ĶIKUTS