Pakāpies kalnā, lai redzi vairāk

 

Kā rāda prakse, daudzos uzņēmumos IT nodaļa vai dienests veic tikai pasīvu uzturētāja funkciju, un to ierobežo biznesa procesu vadība, kas tieši ietekmē IT darbu organizācijā, IT spēju kvalitatīvi un efektīvi to apkalpot.

Jānis Briedis, Lattelecom Technology IT vadības nodaļas vadītājs, uzskata, ka IT jomā var sasniegt daudz vairāk, lietojot modernas IT pārvaldības koncepcijas un metodikas, ļaujot uzņēmumu IT struktūrvienību darbu paveikt un arī atspoguļot kvalitatīvi augstākā līmenī. Viņaprāt, IS lietošana organizācijā un IT dienests vēl nebūt nenozīmē, ka ir radīti visi apstākļi biznesa sekmīgai attīstībai un ka IT var sekmīgi uzturēt šo organizāciju.

 

IT pārvaldība un biznesa procesi

Uzņēmumu un organizāciju vadībai vajadzētu pievērst uzmanību tam, kā nodrošināt komunikāciju ar tehnoloģiju daļu augstākā līmenī nekā līdz šim, tas ir, iesaistot IT struktūrvienību visu uzņēmumam svarīgo lēmumu pieņemšanā. Šādai komunikācijai nepieciešamā persona varētu būt IT nodaļas vadītājs – tilts starp tām uzņēmuma struktūrām, kas pārzina biznesa procesus, un starp tām, kas pārzina tehnoloģijas, palīdzot biznesa cilvēkiem plānot PB attīstību, efektīvi izmantot pieejamās IT tehnoloģijas.

IT vadības uzdevums ir būt par vidutāju – komunikācijas (saziņas un saprašanās) nodrošinātāju starp biznesa un tehnoloģiju struktūrām, jo, tikai aktīvi kopā darbojoties, iespējama veiksmīga organizācijas darbība un attīstība.

Jānis Briedis uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir IKT piesātinātajās nozarēs. Tāpēc IT vadība ir īpaši nozīmīga bankām, loģistikas kompānijām, TK uzņēmumiem, kur datu plūsma ir biznesa pamats. Šādos uzņēmumos IT ir jāuzlūko kā aktīvs biznesa procesu uzturētājs un attīstītājs. Dažkārt prakse rāda, ka Latvijā šāds skatījums vēl nav pietiekami populārs: daudzos gadījumos uzņēmumos uz IT darbiniekiem skatās kā uz atslēdzniekiem vai santehniķiem, kam tikai vajadzības brīdī jāveic nepieciešamās manipulācijas. Taču tā nav vienvirziena iela – arī IT nodaļai ir jābūt gatavai uzņemties lielāka loma uzņēmuma pārvaldīšanā.

Īstenībā biznesa vadītājiem ir nepieciešams, lai viņu centienus saprot IT cilvēks, kam ir zināšanas biznesā, ekonomisks skatījums uz IT jautājumiem, zināšanas, kā transformēt biznesa vajadzības IT tehnoloģijās. Viņam ir jāzina, jānovērtē, vai jaunās biznesa attīstības prognozes prasīs jaunu tehnoloģiju, vai uzlabojamas pašreizējās, vai jāpievērš uzmanība kam citam.

 

IT vadības metodikas

Pasaules uzņēmumu praksē šāds skatījums jau ir spēkā un IT vadības pamatā ir arī konkrētas metodikas. Plašāk lietotie metodiskie līdzekļi ir COBIT un ITIL. Par tādiem uzskatāmi arī ISO standarti (un tiem atbilstošie LR standarti). Tie visi vienlaikus ir orientēti gan uz IT procesiem, gan biznesa vajadzībām un izmantojami kā lielos, tā mazos uzņēmumos.

·         COBIT (Control Objectives for Information and related Technology) metodika radīta IT pārvaldībai organizācijās. Tā balstās uz ranžētu procesu kopumu, kuri tiek vērtēti pēc tā, cik ticama ir to sniegtā informācija. Mērķis – nodrošināt iespēju izveidot uzņēmumā modernu un ar IT sabalansētu biznesa modeli;

·         ITIL (IT infrastructure Library) apkopo pasaules IT uzņēmumu vislabāko praksi, tās piedāvātās metodikas ļauj sasniegt maksimāli kvalitatīvu IT pakalpojumu nodrošināšanu gan uzņēmumā, gan arī ārējiem klientiem (plašāk SP 2/2004, 60.-61. lpp.);

·         ISO (International Organization for Standartization) standarti. Piemēram, ISO 9000 standarts ir standartu kopa augsta līmeņa IT uzņēmumiem, kas orientēti uz klientu un nodrošina uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas radīšanu. Galvenie sistēmas kritēriji ir procesu definēšana un dokumentēšana, to kontrolējamība un atkārtojamība. Jāpiebilst, ka Latvijā tagad ISO sertifikāts ir kļuvis par obligātu prasību visos IKT projektu konkursos.

Savukārt ISO 17799 jeb informācijas drošības standarts (2005. gada versija) traktē ne tikai fizisko drošību, bet arī IS piegādes, attīstīšanas un uzturēšanas jautājumus. Tradicionāli skatoties, šiem jautājumiem it kā nav tieša sakara ar drošību; taču tikai tad, ja tie ir ņemti vērā, pareizi risināti pēc būtības, drošības līmenis (arī IT) viscaur organizācijā aug. Līdzīgs ITIL ir ISO 20000 standarts, kas aplūko prasības IT pakalpojumu vadībai (servisa menedžmentam).

Šie metodiskie līdzekļi ir tie instrumenti, ar kuriem rīkojoties, IT un biznesa speciālisti atrod kopēju skatījumu uz uzņēmuma biznesu un uz IT vietu tajā, kā arī abām pusēm dod iespēju kādā noteiktā brīdi fiksēt kvalitatīvo stāvokli.

 

COBIT

Metodika paredz, ka IT darbinieki, kas atbild par  uzņēmuma IT resursiem, iedziļinās biznesa procesos, savukārt biznesa vadītāji piedalās IT stratēģiskajos risinājumos. Kā priekšnosacījums tiek izvirzīta nepieciešamība abas puses vienādā mērā nodrošināt ar informāciju, balstoties uz savstarpēju komunikāciju.

Viens no galvenajiem COBIT dokumentiem ir menedžmenta vadlīnijas, kas aplūko veiktspējas rādītājus visiem vairāk nekā 30 COBIT definētajiem specifiskajiem IT procesiem, kuri pilnībā apraksta IT organizēšanu, vadību, kontroli.

Metodika par BP un IT speciālistu saprašanās pamatu izvirza mērījumu skalu (brieduma modeli - Maturity Model), kurā ir piecas uzņēmuma brieduma pakāpes, kas dod abām pusēm vienotu situācijas vērtējumu jebkurā uzņēmuma darbības jomā:

0 stadija - menedžmenta procesi bez IKT nodrošinājuma;

1 (sākuma pakāpe) - procesi ir ad hoc un neorganizēti;

2 (atkārtojamība) - procesi tiek regulēti pēc noteikta modeļa;

3 (definētība) - procesi ir dokumentēti un iesaistīti komunikācijā (t. i., kopējā apritē);

4 (vadība) - procesi tiek uzraudzīti un mērīti;

5 (optimums) - uzņēmums apgūst un ievieš labāko pieredzi.

Šo mērījumu skalu lieto visās jomās, ko aptver COBIT metodika: IT plānošana un organizēšana, IT (informācijas sistēmas, risinājumi) iegūšana un ieviešana, IT piegāde un atbalsts, uzraudzīšana un novērtēšana, IT resursi (skat. shēmu). Piemēram, plānošanas un organizēšanas jomā piedāvā izmantot šo skalu, lai novērtētu situāciju šādos procesos: IT stratēģiskā plāna definēšana; informācijas arhitektūras definēšana; tehnoloģisko virzienu determinēšana; IT procesu, organizācijas un saišu definēšana; IT investīciju pārvaldība; komunikācijas pārvaldības mērķi un virzieni; IT cilvēkresursu pārvaldība (vadība); vadības (pārvaldības) kvalitāte; IT risku novērtēšana un vadība; projektu vadība.

Komplektācijas un ieviešanas jomā paredzēta šāda procesu analīze: risinājumu identificēšana; aplikāciju programmatūras iegūšana un uzturēšana; tehnoloģiskās infrastruktūras iegūšana un uzturēšana; darbības un lietošanas nodrošināšana; izmaiņu vadīšana; risinājumu un izmaiņu instalācija un akreditācija. Piegādes un atbalsta jomā: definēt un vadīt pakalpojumu līmeņus; trešo pušu pakalpojumu vadība; izpildes un tās kapacitātes vadība; pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana; sistēmas drošuma nodrošināšana; izmaksu noteikšana; lietotāju izglītošana un apmācīšana; pakalpojumu un negadījumu vadība; konfigurācijas vadība; problēmu vadība; datu vadība; fiziskās vides vadība; darbības vadība.

Kad šīs jomas ir izanalizētas, visiem biznesa un IT procesos iesaistītajiem ir vienots skatījums un var sākt prioritāšu kārtošanu tādā secībā, kāda vajadzīga biznesa attīstības interesēs. J. Briedis uzsver: - Ja IT vadības jautājumos izmanto vienotu koncepciju, tad, piemēram, arī tradicionāli tik svarīgie daudz un dažādi locītie IT drošības jautājumi iegūst pilnīgi citu skatījumu. Skatījums uz IT drošību kļūst plašāks, aptverošāks – tas vairs nav jautājums par to, vai kādam darbiniekam kaut ko IS atļaut vai neatļaut, tas ir pareizas darba organizācijas jautājums kopumā dažādos organizācijas un arī IT nodaļu līmeņos.

 

Ieguvumi no COBIT

Izmantojot COBIT koncepciju, ir iespējams uzņēmuma biznesa struktūru darbiniekiem parādīt IKT lomu un nozīmi uzņēmuma stratēģijā, sasniegt tehnoloģiskajā nodrošinājumā līdzsvaru starp nozīmīgāko biznesa procesu un tam atbilstošo IT sistēmu. Pašlaik ir maz biznesa cilvēku, kuri spēj definēt sava biznesa procesus un to dziļākās sakarības ar IT, kas tos darbina. COBIT metodika nodrošina uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem vienādu skatījumu uz IT resursiem un to attīstību.

Ar COBIT metodiku uzņēmumā iespējams nodrošināt:

·         reālo biznesa procesu adekvātu un sabalansētu saistību ar tos nodrošinošajām sistēmām (piemēram, savstarpēji samērojams finansējums),

·         BP un IT caurskatāmību, izmērāmību un objektīvas kontroles iespēju, kas ir efektīvas vadības priekšnosacījumi,

·         uzlabojumi IT sistēmās vairs netiks veikti pēc intuīcijas, bet gan, balstoties uz zināšanām par biznesa attīstības vajadzībām, un tām atbilstoša līmeņa IS nodrošināšanu,

·         pilnvērtīgu sagatavošanos ISO standartu ieviešanai. Lietojot COBIT un ITIL tiks paveikta lauvas tiesa no tā, kas nepieciešams ISO standartu īstenošanai.

Rezultātā uzņēmumā uzlabojas kompetence, kas savu izpausmi rod IT atbilstībā atbilstoši biznesa vajadzībām un IT reakcijas laika saīsināšanā gan prognozētās, gan neprognozētās biznesa pārmaiņu situācijās. 

Laura KALINKA