Sakaru Pasaule - Ţurnâls par
modernâm komunikâcijâm

  
  


Atpakaď Jaunais numurs Arhîvs Par mums Meklçđana

Itâlija – mobilo komunikâciju epicentrs

   

35 550 zīmes

 

Pirmais, kas iešaujas prātā, dzirdot Itālijas vārdu, parasti ir tās bagātīgais kultūras mantojums, krāšņā daba, varenā arhitektūra, La Scala, Ufici, Vatikāns un milzīgs vilinājums atkal traukties turp. Bet paši itāļi īpaši izceļas ar šarmantu temperamentu, mobilitāti un tieksmi komunicēt jebkuros apstākļos. Un varbūt tieši tāpēc Itālijas elektronisko sakaru nozare ieņem izcilu vietu mobilo komunikāciju tirgū, lai gan pārējos virzienus kopumā varētu raksturot ar ES vidējiem statistikas rādītājiem. Īpaši veiksmīgi te notikusi trešās paaudzes (3G) mobilo pakalpojumu ieviešana. Tāpēc šoreiz vairāk pievērsīsimies Itālijas telekomunikāciju operatoru darbībai. Kas zina, varbūt to pieredze var noderēt arī Latvijā.

 

 

Pa vēstures takām

Pasaulē ir tikai dažas valstis, kuras var lepoties ar tik senu vēsturi kā Itālija. Visu valsti reiz dēvēja tās tagadējās galvaspilsētas vārdā – sākumā tā bija Romas valsts (saskaņā ar seno leģendu to 753. gadā pr. Kr. dibināja Romuls; pavisam bijuši septiņi karaļi), pēc tam - Romas Republika (dibināta 509. g. pr. Kr.), bet par romiešu ziedu laikiem joprojām dēvē Romas impēriju. Lai gan galvenais šīs senās valsts attīstības vadmotīvs ir bijusi cīņa par varu un galvenais tās iegūšanas līdzeklis – gandrīz nepārtraukti kari, tomēr šis laiks iegājis vēsturē arī ar daudzām progresīvām reformām, labi organizētu valsts pārvaldi, spēcīgu saimniecisko uzplaukumu un infrastruktūru. Jūlijs Cēzars reformēja kalendāru, mainot to no Mēness uz Saules kalendāru un nodēvējot savā vārdā septīto mēnesi – par Jūliju. Ar nelielām izmaiņām 1582. gadā (mūks Gregorijs) šis kalendārs saglabājies līdz mūsdienām.

Visi ceļi ved uz Romu – toreiz tas bija jāsaprot burtiski, jo Roma bija visas valsts varas centrs un jebkurš ceļš aizveda uz Romu. Tiesa, šie IV gs. pr. Kr. būvētie un joprojām izturīgie ceļi tapuši, izmantojot tikai vergu un cietumnieku darbaspēku. Diemžēl tieši pats senākais vergu būvētais Apujas ceļš savulaik kļuva arī par drūmu notikumu liecinieku: par biedinājumu nepakļāvīgajiem tā malās tika izlikti krustos sistie vergi pēc Spartaka vadītās vergu sacelšanās apspiešanas. Lai gan caur asinīm un ērkšķiem, tomēr šī seno romiešu radītā ceļu infrastruktūra lieliski kalpo arī mūsdienās.

Diez, vai varenais Cēzars, uz brīdi nokļuvis mūsdienu mobilo komunikāciju pasaulē, būtu teicis tāpat kā toreiz, 47. gadā pr. Kr., izcīnot ātru uzvaru kaujā pie Zelas: - Veni, vidi, vici!? Iespējams, ka šajā mobilajā cīņā viņam uzvara nenāktu tik ātri, bet gan jau izglābtu viņa romieša temperaments…

 

Elektronisko sakaru nozare

Itālijas elektronisko sakaru attīstību 2005. gadā visvairāk ietekmējis platjoslas un mobilās komunikācijas tirgus. Pēc mobilo tālruņu blīvuma Itālija ieņem otro vietu ES ar 111 % un ir absolūtā līdere 3G pakalpojumu tirgū. Veiksmīgais regulatora darbs konkurences sekmēšanā ir ļāvis Itālijai gandrīz sasniegt ES vidējo platjoslas līniju blīvumu, pavisam nodrošinot 5,8 miljonus platjoslas līniju (2005. gada oktobrī) jeb 10 % teritorijas pārklājuma (ES vidējais līmenis – 11,45 %).

Itālijā ir otrs lielākais atsaistīto līniju skaits ES, kas pērn bija pieaudzis par 53,7 % salīdzinājumā ar 2004. gada oktobri. Tas dod lielisku iespēju alternatīvo operatoru konkurencei par lielākām tirgus daļām. 2005. gada oktobrī Itālijā jau bija 1,16 miljonu atsaistīto abonentu līniju.

 

Fiksētais tirgus

Fiksēto komunikāciju tirgū aktīvi darbojas 35 operatori, četri no tiem aizņem 90 % tirgus (pēc mazumtirdzniecības ieņēmumiem). Pērnā gada laikā Itālijas fiksētais tirgus nav būtiski mainījies. 2004. gada decembrī vēsturiskā operatora Telecom Italia daļa fiksēto balss pakalpojumu tirgū bija 65,9 %.

Viens no svarīgākajiem telekomunikāciju tirgus attīstības virzieniem kopš 2004. gada oktobra ir iespaidīgs fiksēto platjoslas savienojumu pieaugums (+ 50 %; gandrīz visur tā ir DSL tehnoloģija). Šī straujā pieauguma cēlonis ir spēcīga operatoru konkurence, kas izraisīja arī ievērojamu cenu pazemināšanos.

Vēsturiskā operatora daļa platjoslas tirgū ir nedaudz samazinājusies. 2005. gada oktobrī tā DSL mazumtirdzniecības daļa bija 73 %, t. i., par 5 % mazāk nekā 2004. gadā. Tomēr tā tirgus daļa ir krietni augstāka nekā ES vidēji.

 

Mobilais tirgus

Elektronisko sakaru tirgus ir īpaši ievērojams ar straujo un pat fenomenālo 3G pakalpojumu izplatību jau pašā to ieviešanas sākuma posmā. 2003. gadā izsolīja piecas UMTS licences, kuras ieguva operatori Hutchison Whampoa Italia (to dēvē arī par H3G), TIM, Vodafone Italia, Wind un Telefónica Móviles. Telefónica Móviles vēlāk izlēma savu licenci pārdot.

2005. gada oktobrī Itālijā bija otrais augstākais mobilo tālruņu lietotāju blīvums ES ar kopējo GSM un UMTS tīklu klientu skaitu 65 miljoni (par 10 % vairāk nekā gadu iepriekš). Gandrīz 85 % klientu lieto priekšapmaksas kartes. Interesanti, ka pieaugumu 2005. gadā (par 4,7 miljoniem, t. i., trīsreiz vairāk nekā gadu iepriekš) ir īpaši veicinājis tirgus jaunienācējs, kuram ir licence tikai uz UMTS tīkla pakalpojumiem, bet tas nepiedāvā GSM pakalpojumus. Tas ir Hutchison Whampoa Italia jeb H3G (tā mātes uzņēmuma centrālais birojs atrodas Japānā), un jāatzīst, ka liela loma šajā veiksmes stāstā ir uzņēmuma drosmīgajai mārketinga stratēģijai.

2005. gada oktobrī Itālijā kopumā vairāk nekā septiņi miljoni klientu izmantoja UMTS tīkla pakalpojumus, un tas ir viens no diviem lielākajiem Eiropas tirgiem (otrs – Lielbritānija). 2005. gadā konkurences pieaugumu mobilajā tirgū raksturo spēcīgs H3G pārsvars: gada laikā tas palielinājis savu tirgus daļu no 2,8 līdz 7,35 %. Vienlaikus vēsturiskā mobilā operatora tirgus daļa ir samazinājusies no 44,3 līdz 40,16 %.

Ja ņem vērā, ka visā ES 2005. gada septembrī bija aptuveni 15 miljoni 3G klientu, tad Itālijas daļa tur ir visai ievērojama. Pavisam 3G komercpakalpojumus piedāvā 58 Eiropas Savienības operatori.

 

Numura saglabāšana

Itālija ir otrā aktīvākā valsts numura saglabāšanas pakalpojuma izmantošanā (operatoru maiņa notikusi divreiz biežāk nekā vidēji ES), turklāt tikai 2005. gadā vien šādu gadījumu bija 2,5 miljoni. Jaunā 3G operatora ienākšana tirgū radījusi pat tādu unikālu situāciju, ka citu operatoru klienti, kas vēlas pārnākt pie H3G, gaida garās rindās, lai tikai tiktu pie tā.

Šiem dedzīgajiem numuru mainītājiem dažkārt jāgaida sava kārta pat 45 dienas. Saskaņā ar telekomunikāciju regulatora AGCOM (Autorità per la Garanzie nelle Comunicazioni) datiem pērnā gada nogalē šādu gaidītāju pavisam bija aptuveni 50 000. Paklausot AGCOM iniciatīvai, pārslēgto numuru skaits dienā tagad palielināts no 5000 līdz 7 500 (uz katru operatoru), līdz ar to nedaudz mazinot rindas.

 

Digitālā TV

Pāreja uz digitālo TV virzās uz piekšu pietiekami strauji. 2005. gada decembrī tika pārdoti aptuveni 3 700 000 digitālie Zemes TV dekoderi. 2005. gada aprīlī divi Itālijas reģioni – Sardīnija un Valle d’Aosta – parakstīja vienošanos par pilotprojekta ieviešanu, lai digitalizāciju pabeigtu līdz 2006. gada jūlijam. Šobrīd visā valstī tā atlikta līdz 2008. gada decembrim.

 

Ilgāka datu saglabāšana – drošībai

Sakarā ar paaugstinātiem drošības draudiem pasaulē Itālijas likumdošana nosaka vienu no garākajiem telefonu sarunu uzskaites saglabāšanas termiņiem Eiropas Savienībā – 24 mēnešus. Ja organizētās noziedzības vai terorisma draudu dēļ tas ir nepieciešams, to var pagarināt par 24 mēnešiem. Itālijas parlaments vēlas iet pat vēl tālāk, piedāvājot saglabāt interneta trafika datus vismaz sešus mēnešus. Tiesa, telekomunikāciju operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji raizējas par šo datu uzglabāšanas izmaksām un investīcijām, kas jāiegulda, lai nodrošinātu uzglabāšanai nepieciešamos pakalpojumus, kurus varētu pieprasīt likumdevējs.

 

Vadošie telekomunikāciju operatori

Hutchisonar trim soļiem tieši nākotnē!

Kādam burvju māksliniekam gan ir jābūt operatoram, kurš tik strauji paņem publiku ar jaunu, daudziem tikai teorētiski pazīstamu tehnoloģiju! Bet varbūt tieši tur arī slēpjas āķis – neatskatīties uz to, kas bijis, bet ar trim soļiem ielēkt tieši nākotnē!

Hutchison Whampoa Limited (HWL) ir vadoša starptautiska korporācija, kas īpaši spēcīgi orientēta uz jaunajām tehnoloģijām. Tās uzņēmumi atrodas 54 pasaules valstīs, tajos strādā vairāk nekā 220 000 darbinieku. HWL apgrozījums pērn bija aptuveni 31 miljards USD. Uzņēmuma pieci galvenie darbības virzieni ir: ostas un to pakalpojumi; nekustamie īpašumi un viesnīcas; mazumtirdzniecība; enerģētika, infrastruktūra un investīcijas; telekomunikācijas.

HWL ir viens no pasaules vadošajiem telekomunikāciju un datu pakalpojumu operatoriem ar straujiem izaugsmes rādītājiem 17 valstīs. HWL sāka mobilo biznesu 1983. gadā Honkongas tirgū un tagad apkalpo vairāk nekā 35,5 miljonus klientu (GSM kopā ar 3G). HWL ir pirmais starptautiskais 3G mobilo videopakalpojumu sniedzējs un viens no pirmajiem, kurš sekmīgi ieviesis modernāko 3G mobilo tehnoloģiju. Kamēr citi operatori sāka ieviest trešās paaudzes mobilos pakalpojumus tikai 2004. gada nogalē, HWL jau 2003. gada sākumā bija sekmīgi sācis piedāvāt 3G pakalpojumus Austrālijā, Austrijā, Dānijā, Honkongā, Īrijā, Izraēlā, Itālijā, Zviedrijā un Lielbritānijā.

HWL centrālais birojs atrodas Japānā, bet pēdējos gados īpaši pazīstams ar veiksmīgo 3G mobilo pakalpojumu ieviešanas stratēģiju kļuvis Hutchison Itālijas uzņēmums.

2006. gada 23. augustā Hutchison paziņoja, ka tam ir 13,5 miljoni 3G klientu visā pasaulē. Lai sasniegtu šādus rezultātus, bija jāizvērš aktīva, pārliecinoša un lipīga mārketinga kampaņa, kura H3G tiešām izdevās izcila. Daudzi nozares analītiķi to min kā panākumu galveno iemeslu, citi saista to ar itāļu azartisko temperamentu, tomēr tas viss būtu graša vērts, ja pamatā nebūtu mērķtiecīga, gudra un klientiem draudzīga mārketinga stratēģija. Ļoti iespējams, ka ar efektīviem reklāmas klipiem un skaistiem, bet tukšiem solījumiem varētu pārliecināt dažus simtus klientu, varbūt pat tūkstoti, bet ne jau vairākus miljonus! Pat tik aktīvā valstī kā Itālija ne! Tāpēc pamatā bija jābūt reālām vērtībām, kas stiprina klientu lojalitāti.

Hutchison Whampoa jau 2003. gadā sāka 3G pilotprojektus Itālijā un Lielbritānijā, un tam jau tolaik bija agresīvi plāni. Uzņēmums pašā sākumā ieguldīja 10 miljardus USD tikai par Eiropas 3G licencēm. Atšķirībā no Baltijas un daudzām citām nelielām valstīm Hutchison Itālijā sniedz tikai UMTS tehnoloģijas pakalpojumus, un rezultāti ir fantastiski. Jau 2004. gadā apkopotie dati par jaunajiem mobilajiem lietotājiem Itālijā liecināja, ka 85 procenti no tiem bija Hutchison klienti. Kā var panākt ko tādu, piedāvājot tikai 3G pakalpojumus?! Lai nu kur, bet Hutchison piedāvājumos radošu ideju tiešām netrūkst. Jau darbības sākumā, kad 3G tālruņi vēl bija visai dārgi (~ Ls 300), viņi rada iespēju piedāvāt klientiem subsidētus 3G tālruņus. Un kurš saprātīgi domājošs klients (turklāt vēl itālis!) gan nebūtu ar mieru uzķerties uz tik vilinoša āķa!

 

3G pakalpojumi

Tā kā Hutchison mobilo sakaru pakalpojumu bizness saistīts ar 3G, tas daudzviet pasaulē darbojas ar 3 zīmolu. Tomēr dažās valstīs (piemēram, Izraēlā) tas pazīstams arī ar Orange zīmolu.

Operators 3 Itālijā piedāvā tādus iecienītus mobilos videopakalpojumus kā videozvanu, videoziņojumu un pilna garuma mūzikas un klipu lejupielādi un videostraumēšanu. Šī operatora klienti var izmantot arī starptautiskos videozvanus ar tām valstīm, kurās 3 sniedz pakalpojumus, t. i., ar Austrāliju, Austriju, Dāniju, Honkongu, Īriju, Izraēlu, Itāliju, Zviedriju un Lielbritāniju. Klientiem pieejams arī bagātīgs mobilā satura pakalpojumu klāsts, to skaitā ziņas, izklaide un m-komercija. Pieejami arī ar globālās pozicionēšanas sistēmu (AGPS – assisted GPS) saistīti pakalpojumi.

Biznesa klientiem 3 piedāvā Merlin U530tā ir UMTS PC kartes modems (datu karte), kas ļauj lietotājiem piekļūt ļoti ātriem un viegli instalējamiem bezvadu interneta pakalpojumiem. Operators 3 sadarbojas ar vairāk nekā 100 dažādiem satura un pakalpojumu piegādātājiem, kuri lielākoties ir līderi savā jomā.

 

Kopīga 3G infrastruktūra

H3G ir atvērts visiem 3G tīkla infrastruktūras koplietošanas (ar citiem operatoriem) veidiem. Apvienojot savas investīcijas ar citu operatoru ieguldītajām, H3G spēj samazināt izmaksas un arī 3G pakalpojumu cenu, kā arī piegādāt tos tirgū ātrāk. Protams, izmantojot jebkuru sadarbības formu, Hutchison saglabā savas operatora darbības neatkarību, tai skaitā klientu apkalpošanu, mārketingu, kā arī pakalpojumu cenu un satura noteikšanu.

Tīkla koplietošana var notikt vairākos līmeņos. Noteiktos apstākļos var būt izdevīgi izveidot uzņēmumu kopējai UMTS infrastruktūras izveidei un izmantošanai. Piemēram, Zviedrijā Hi3G Access AB un Europolitan Vodafone ir izveidojuši 3G Infrastructure Services AB kopīgai UMTS tīkla izveidei (izņemot Stokholmu, Gēteborgu un Malmi). Austrālijā uzbūvēta lielākā daļa tīkla un tagad radiotīkls tiek lietots kopīgi ar Telstra. Nosacījumi – Telstra pērk pusi īpašumtiesību un tiesības izmantot Hutchison radiotīklu. Austrālijā 3G tīkla pārklājums ir pieejams piecu valsts štatu galvaspilsētām jeb 68 % iedzīvotāju.

Vairākās citās valstīs ir izdevīgāk ierobežot sadarbību tikai ar dažu infrastruktūras elementu (piemēram, torņu) kopīgu izmantošanu, veidojot tīkla struktūru tā, lai vairākiem operatoriem, kuru tīkli pārklāj vienas un tās pašas teritorijas, nebūtu jābūvē paralēli torņi. Tādējādi tiek samazināts radiotorņu skaits, kas ļauj krietni ietaupīt izmaksas.

Pēdējo gadu laikā Hutchison ir sācis darbību vairākos jaunos tirgos. 2004. gada jūlija beigās 3 tīkls Itālijā jau bija pieejams vairāk nekā 65 % iedzīvotāju 900 Itālijas pilsētās. Lielbritānijā tajā laikā H3G tīkla pārklājums bija pieejams vairāk nekā 79 % iedzīvotāju. 3 tīkls pārklāj aptuveni 41 % Austrijas iedzīvotāju. Honkongā, kur 3G pakalpojumi sākās 2004. gada janvārī, tīkla pārklājums ir pabeigts un tajā ir vairāk nekā 1 300 radiopārklājuma šūnu.

 

Skype pieejams arī H3G klientiem

2006. gada februārī Hutchison 3G uzņēmums noslēdza līgumu ar visātrāk augošo interneta komunikāciju kompāniju Skype, lai dotu iespēju izmantot šo ērto komunikācijas veidu arī mobilajiem lietotājiem. Lai gan daudzi mobilie operatori uzskata Skype par vislielāko draudu viņu biznesam, Skype negrasās atteikties no savas agresīvās biznesa stratēģijas. Viņi ne tikai konkurē ar fiksētā un mobilā tīkla operatoriem, pastāvot paralēli tiem, bet arī cenšas ar tiem sadarboties, kļūstot par mobilo operatoru biznesa tiešu sastāvdaļu. Huchison grupas operators 3 šobrīd ir vienīgais drosminieks, kas nav baidījies noslēgt sadarbības līgumu ar Skype. Droši vien arī šoreiz risks attaisnosies – kaut vai ar to vien, ka šāda lietotājiem pievilcīga kombinācija (3G+Skype) piesaistīs šim operatoram vēl vairāk lietotāju.

Operatora 3 un Skype kopīgā stratēģija paredz, ka klienti, kuri lieto Skype pakalpojumu, varēs to darīt pavisam brīvi – ceļā, mājās, birojā – visur, kur darbojas operatora 3 tīkls. Hutchison uzskata Skype par lielisku pievienotās vērtības pakalpojumu, kas dos vērtīgu ieguldījumu arī 3G pakalpojumu straujākai izaugsmei. Šīs partnerattiecības dod iespēju ne vien Skype ienākt mobilo lietotāju tālruņos, bet arī Hutchison grupai (vai citiem operatoriem, kuri riskēs slēgt līgumu ar Skype) potenciāli iegūt tos 75 miljonus Skype lietotāju, kuri šobrīd izmanto Skype (tikai - ar datora palīdzību) tieši tajās teritorijās, kur darbojas arī Hutchison. Iespaidīgs potenciāls, vai ne? Tā varētu būt laba biznesa iespēja arī citiem operatoriem, kuru kontrolētajās teritorijās ir ļoti daudz Skype lietotāju. Starp citu, Hutchison būs arī pirmais operators, kurš piedāvās Austrijas, Austrālijas, Honkongas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Itālijas klientiem īpašus mobilos tālruņus ar iebūvētam Skype iespējām. Šobrīd aktīvi notiek jaunā tālruņa testēšana.

- 3G viedtālruņos iebūvētās Skype funkcijas, datu kartes un citas ierīces dod iepēju izmantot tādus pakalpojumus, kurus mūsu klienti uztver ar sajūsmu, - saka Kristians Salbengs (Christian Salbaing), Hutchisn 3 Eiropas reģiona telekomunikāciju izpilddirektors. – Ar Skype mobilo tālruni mūsu klienti varēs runāt ar draugiem visā pasaulē, cik ilgi vien vēlēsies. Tas būs labs papildinājums mūsu plašajam platjoslas mobilo multimediju pakalpojumu klāstam. Mēs nešaubāmies, ka Skype mobilajā tālrunī ir vēl viens iemesls, lai lietotāji izvēlētos mūsu pakalpojumus. Sākam ieviest tos Zviedrijā un pēc testēšanas arī citās valstīs, kur darbojas mūsu operators 3.


Buongiorno – progresīvs multimediju saturs

Buongiorno SpA ir multimediju mobilā satura, pakalpojumu un tehnoloģiju piegādātājs, līderis digitālās izklaides jomā. To 1999. gadā nodibināja Mauro Del Rio, pašreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Tā ir viena no pirmajām kompānijām pasaulē, kas sāka sniegt mobilos pievienotās vērtības pakalpojumus. Buongiorno komandā ietilpst vairāk nekā 600 profesionāļu no 20 valstīm, kuri rada un apkopo satura pakalpojumus, sniedz digitālās mārketinga konsultācijas, nodrošina tehnoloģisko vadību.

Tā noslēdza 2005. gadu ar konsolidētajiem ieņēmumiem 135 miljoni eiro un piegādāja vairāk nekā 625 miljonus mobilā satura vienību aptuveni 35 miljoniem GSM lietotāju. Buongiorno ir tirgus līderis Eiropā un ASV, šī grupa nesen sākusi darboties Latīņamerikas, Vidējo Austrumu un Āfrikas tirgū. Buongiorno darbojas arī Krievijā un Klusā okeāna reģionā, izmantojot kopuzņēmumu ar Japānas grupu Mitsui & Co., Ltd.

Buongiorno darbojas divos biznesa virzienos: mārketinga pakalpojumi biznesam un mobilie produkti patērētājiem. Buongiorno SpA kotējas MTAX tirgū Itālijas biržā segmentā STAR, ar kodu  BNG.

Buongiorno piedāvā klientiem aptuveni 300 000 pakalpojumu, to skaitā arī satura. To lietotāji ir vairāk nekā miljards fiksētā un mobilā tīkla klientu visā pasaulē. Tas ir iespējams, izmantojot multikanālu stratēģiju, kas ietver arī tiešo izplatīšanu ar zīmola BLINKO (www.blinko.com) starpniecību, kā arī, izmantojot sadarbību ar tādām pazīstamām elektronisko sakaru kompānijām kā Vodafone Group, TIM, Telecom Italia, Telefónica, SFR, O2 un T-Mobile. Buongiorno apkalpo arī aptuveni 500 lielus Eiropas korporatīvos klientus, to skaitā Coca Cola, Masterfoods un Gillette.

Buongiorno pakalpojumu katalogā ietilpst vairāk nekā 30 000 audiopakalpojumu (zvanu melodijas, dabā sastopamas skaņas, videotoņi u. c.); vairāk nekā 25 000 videosižetu (to skaitā pilns Disneja studijas portfelis, Dienvidparks, Rozā pantera, Zirnekļcilvēks, Zorro u. c.); vairāk nekā 120 SMS/MMS pakalpojumu (ziņas, izklaide, tērzēšana u. c.); vairāk nekā 100 web lapu; vairāk nekā 2 000 videoklipu no populārām filmām, aptuveni 150 multimediju spēļu; vairāk nekā 230 000 mūzikas kanālu. Uzņēmumam ir sadarbības līgumi ar 1 500 ierakstu kompānijām, to skaitā ar četrām lielākajām (Sony BMG, Universal, EMI un Warner). Šobrīd Buongiorno sadarbojas ar daudzu valstu vietējām mobilā satura kompānijām visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu.

 

Wind - seši veiksmes gadi

Wind ir alternatīvais mobilā un fiksētā tīkla operators. Wind šobrīd ir vienīgais konverģētais operators Itālijā, kurš spēj piedāvāt integrētus bezvadu komunikācijas pakalpojumus (ar Wind zīmolu), fiksētā tīkla pakalpojumus (ar Infostrada zīmolu) un interneta pakalpojumus – ar Libero portāla starpniecību, kas ir viena no vadošajām Itālijas web vietnēm. Wind bija pirmais Itālijas uzņēmums, kas investēja lielus līdzekļus multimediju sektorā, izveidojot īpašu biznesa vienību.

Wind dibināts 1997. gadā, 49 % uzņēmuma daļu īpašnieki ir Deutsche Telekom un France Telecom. Tas savulaik bija pirmais Eiropas operators, kurš piedāvā integrētus fiksētos, mobilos un interneta pakalpojumus: tam pieder populārākais interneta portāls (www.libero.it) un tas ir trešais lielākais interneta pakalpojumu sniedzējs Itālijā. Turklāt tas ir viens no visstraujāk augošajiem jaunajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Eiropā un trešais Itālijas mobilais operators ar tirgus daļu vairāk nekā 20 %. Jau pirmajā darbības gadā Wind reģistrēja miljono klientu, bet nepilnu divu darbības gadu laikā to jau bija vairāk nekā astoņi miljoni.

2000. gadā Wind bija pirmais alternatīvais operators, kurš sāka piedāvāt fiksētā tīkla pakalpojumus pilsētās. Deutsche Telekom pārdod savas Wind daļas: 5,6 % holdinga firmai ENEL un 18,9 % - France Telecom. Rezultātā 73,4 % Wind holdinga pieder ENEL un 26,6 – France Telecom.

2001. gadā Wind iegūst vienu no piecām UMTS licencēm 3G mobilo pakalpojumu sniegšanai. Wind saņem 5,5 miljardu eiro finansējumu no 48 starptautisko banku apvienības, lai nodrošinātu UMTS tīkla izveidi un attīstību, kā arī modernus platjoslas satura pakalpojumus. Aizdevuma summa vēlāk palielināta līdz septiņiem miljardiem eiro. Tas ir vislielākais aizdevums, kāds jebkad piešķirts alternatīvajam operatoram. Tajā pašā gadā Wind atklāja pirmo mobilā satura un videopakalpojumu portālu personālajiem digitālajiem palīgiem (PDA). 2005. gadā Wind sāka ADSL televīzijas testus, kuru gatavojas sākt komercrežīmā šīgada beigās triple-play piedāvājuma ietvaros.

Wind noslēdza 2005. gadu ar aptuveni 14 miljoniem mobilo klientu, vairāk nekā 600 000 tiešās piekļuves fiksētās telefonijas un tikpat platjoslas piekļuves klientiem.

 

Telecom Italia jaunie laiki

Itālijas vēsturiskais operators Telecom Italia (TI) pēdējā laikā daudz uzmanības pievērsis inovatīviem risinājumiem un sadarbībai ar Turīnas un Milānas politehnisko institūtu un Berklija universitātes pētījumu centriem, kā arī ar MIT zinātniekiem. Pētījumu virzieni ir visdažādākie – sākot no tradicionālo tehnoloģiju revidēšanas (ar mērķi palielināt tīklu darbības efektivitāti) līdz radikālām tehnoloģisko platformu pārmaiņām un iespējām ieviest jaunus pakalpojumus un modernāku tīkla arhitektūru. 

2005. gadā Telecom Italia investīcijas uzņēmuma attīstībā bija aptuveni 3,7 miljoni eiro. Telecom Italia Lab Turīnas un Romas laboratorijās strādā 1 600 inženieru un zinātnieku, kas aktīvi pēta fiksēto un mobilo piekļuves tīklu, piedāvājot arī jaunus, ekonomiski izdevīgus pakalpojums. Viens no tiem saistīts ar mobilā tālruņa SIM karti, kurā integrēta ZigBee zemas frekvences tehnoloģija, kas darbojas nelielos attālumos. Ar tās palīdzību iespējams, piemēram, norēķināties vai nopirkt elektronisko biļeti no blakus automāta. Cits TI Lab projekts saistīts ar biometrisko sejas atpazīšanas tehnoloģiju, pievienojot šādu jutīgu drošības pakalpojumu mobilajam tālrunim ar videokameras funkcijām. Piemēram, klienta foto ir saglabāts uzņēmuma serverī un arī mobilā tālruņa SIM kartē, turklāt abi attēli tiek salīdzināti ar reālā laika videoattēlu, kas redzams mobilajā tālrunī; tādējādi tiek garantēts augstāks drošības līmenis, jo visos šajos attēlos jābūt tai pašai personai.

 

Olivetti tradīcijas joprojām dzīvas

Ar Telecom Italia pēdējos gados cieši saistīts arī viens no leģendārākajiem Itālijas uzņēmumiem Olivetti, kura gandrīz simtgadīgā un drosmīgā vēsture ir vesela itāļu piedzīvojumu romāna vērta. Uzņēmumu 1908. gadā dibināja Kamillo Oliveti, un vēlāk šo ģimenes biznesu turpināja nākamās paaudzes. Sākotnēji tā bija neliela rakstāmmašīnu ražotne, kura pamazām pieņēmās spēkā un iekaroja arī citu valstu tirgus. 19. gadsimta nogalē uzņēmums, krietni paplašinājis biznesu un vairākkārt mainījis tā virzienu, pievērsās elektronikas, informācijas un komunikāciju tirgum. Uzņēmuma izcilais korporatīvais stils tiek apbrīnots visā pasaulē: tas ir tehnoloģiski perfekts, inovatīvs, tam ir īpaši kvalitatīvs un izsmalcināts dizains. Vārdu sakot, Olivetti sekmīgi apvieno tehnoloģijas ar kultūras un efektīvām dizaina tradīcijām.

Jau 1952. gadā Olivetti atvēra nelielu elektronikas R&D laboratoriju Konektikutā (ASV), bet 1955. gadā – arī Itālijā, netālu no Pizas. Šo pētījumu rezultātā tapa pirmā elektroniskā skaitļošanas mašīna Itālijā Elea 9003, kura sastāvēja galvenokārt no tranzistoriem. Olivetti ar to iepazīstināja 1959. gadā, iekļūstot starp pasaules datoru ražotāju pionieriem.

Lai gan sākotnēji dažādu ģimenes apstākļu un finansiālu iemeslu dēļ uzņēmums nebija gatavs ražot datorus tirgum un nācās pārdot daļu elektronikas ražotnes General Electric, tomēr 1965. gadā Olivetti jau bija gatavs prezentēt nākamo produktu – P101, kas bija inovatīvs programmējams galddators, kurā izmantoja magnētiskās kartes. Tas tiek uzskatīts par personālo datoru priekšteci, un to izstrādāja itāļu zinātnieku grupa Pīra Džordžo Peroto (Pier Giorgio Perotto) vadībā.

Pagājušā gadsimta 80. gados uzņēmums atkal mainīja darbības virzienu, pārtapdams par informācijas tehnoloģiju kompāniju un kļūdams par Eiropas līderi šajā biznesā. 1983. gadā tika nodibināta alianse ar Amerikas uzņēmumu AT&T. Uzņēmums sāka elektronikas iekārtu ražošanu – no kalkulatoriem un faksa aparātiem līdz printeriem, kases aparātiem un kopētājiem.

Olivetti paspārnē 90. gadu nogalē sācies arī Eiropā un Baltijā itin labi pazīstamā mobilā operatora Omnitel dzīvesstāsts. Ar fiksētā tīkla pakalpojumiem saistīts Infostrada zīmols, kas arī sākotnēji piederēja Olivetti.

Pagājušā gadsimta 90. gados sākās kārtējā Olivetti restrukturizācija, kuras rezultātā tika stiprinātas uzņēmuma telekomunikāciju pozīcijas un pārdots personālo datoru bizness. Sarežģītas pirkšanas un pārdošanas procedūras rezultātā uzņēmums tika sadalīts un pārdalīts, kontrolpakete tika pārdota Bell S.A. Luksemburgas uzņēmumam, kuru bija izveidojuši itāļu finansisti un ražotāji, bet pēc tam tā nonāca Benetton grupas īpašumā.

2003. gadā Olivetti realizēja Telecom Italia inkorporācijas plānu ar mērķi vienkāršot uzņēmuma struktūru un koncentrēt visu uzmanību uz telekomunikāciju pakalpojumiem. Kopš 2003. gada augusta Olivetti pieņēma lēmumu mainīt arī nosaukumu, paturot jaunajam darbības virzienam atbilstošāko Telecom Italia.

 

Ko tālāk?

Lai gan minēto Itālijas uzņēmumu tālākās nākotnes plāni netiek atklāti, kopumā tie būs līdzīgi citām Eiropas valstīm. Ceļš uz zināšanu un bezvadu sabiedrību, digitālo māju, vēl tālāku pakalpojumu un tehnoloģiju konverģenci ejams mums visiem. Tomēr vismaz turpmākajos piecos gados nozares analītiķi neprognozē nedz strauju attīstību, nedz - vēl jo mazāk – revolūciju. Visticamāk, ka galvenais uzdevums būs pilnveidot pašreizējās tehnoloģijas, palielināt pakalpojumu klāstu un klientu skaitu.

2005. gadā pasaules telekomunikāciju pakalpojumu tirgus kopējie ieņēmumi bija 401,9 miljardi USD. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas palielinājies par 10,7 %. 2005. gada nogalē pasaulē bija 1 405,2 miljonu bezvadu telekomunikāciju lietotāju, kas ir par 12,4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Paredzams, ka tuvākajos piecos gados tirgus pieauguma tempi mazināsies, gadā palielinoties vidēji par 7,2 %. Kā prognozē tirgus analītiķi, 2010. gadā globālā telekomunikāciju tirgus kopīgie ieņēmumi varētu būt aptuveni 567,8 miljardi USD.

Gunta KĻAVIŅA

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001