Kāpēc jāregulē mobilie sakari?
Regulēt
Līdz
ar elektronisko sakaru nozari regulējošās vides maiņu 2004.
gadā, Latvijā tika ieviests jauns asimetriskās
regulēšanas mehānisma piemērošanas modelis. Tā
pamatā ir gaužām vienkāršs princips regulēt
tikai tos nozares virzienus, kurus ir nepieciešams. Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk tekstā -
regulators) Elektronisko sakaru un pasta departamentam tika paredzēts
sagatavot nepieciešamo pamatu modeļa ieviešanai. Tā
pamatā ir kāda noteikta elektronisko sakaru tirgus segmenta
izpēte, lai secinātu, vai tajā pastāv vai nepastāv
efektīva konkurence, citiem vārdiem, vai segmentā ir kāds
komersants, kura tirgus vara ir tāda, kas spēj potenciāli
kavēt konkrētā segmenta un ar to saistīto pakalpojumu attīstību,
raugoties no konkurences veicināšanas aspekta.
Tirgus
izpētes pamats pašu operatoru informācija
Izpētes
procesa pamatā ir sadarbība ar tirgus dalībniekiem. Tieši
komersantu rīcībā ir jaunākā informācija par
norisēm tirgū un, pamatojoties uz to, iespējams
novērtēt tās norises, kuras norāda uz konkurences
līmeni attiecīgajā tirgus segmentā. Regulators, vairākkārt
konsultējoties ar tirgus dalībniekiem, ieviesīs īpašu
kārtību, lai atvieglotu komersantu pienākumu sniegt noteikta apjoma
informāciju. Turpmāk visi tirgus dalībnieki sniegs minimālu
informāciju, kura dos iespēju apzināt situāciju tirgū.
Pēc
tās analīzes regulators tiem komersantiem, kuru īpatsvars ir
vislielākais, sagatavos īpaši katram paredzētu
informācijas pieprasījumu. Regulāras informācijas sniegšanas
pienākums neizslēdz regulatora tiesības pieprasīt papildu
informāciju, ja tā rīcībā ir informācija, kas nav
pietiekama lēmuma pieņemšanai. Diemžēl, pabeidzot
pirmo 2006. gadā paredzēto analīzes ciklu, regulatoram vairākkārt
vajadzēja izmantot šīs tiesības, lai iegūtu papildu
informāciju, kas, protams, radīja neērtības tirgus
dalībniekiem. 2007. gadā plānots pārskatīt tirgus
analīzei regulāri iesniedzamās informācijas apjomu tā,
lai samazinātu nepieciešamību pēc papildu
informācijas.
Tirgus
izpētei pakļautie elektronisko sakaru nozares segmenti noteikti ar
Eiropas Komisijas rekomendāciju par tām nozares jomām,
kurās var būt nepieciešama apsteidzoša (ex ante) regulēšana.
Pavisam Eiropas Komisija identificējusi 18 jomas, kurās pēc
tās domām var būt nepieciešama regulējoša
iejaukšanās. Eiropas Komisija regulēšanu paredzējusi divos
līmeņos - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības -,
norādot, ka regulējoša iejaukšanās, kur tā
nepieciešama, vairumtirdzniecības līmenī var būt
lietderīgāka, ņemot vērā konkurences
attīstību mazumtirdzniecības līmenī.
Tirgus
analīzes gaita un rezultāti
Eiropas
Komisija savā rekomendācijā identificējusi vairākus tirgus,
kuri ir vai var būt saistīti ar mobilo elektronisko sakaru tīklu
operatoriem. Pirmkārt jau vairumtirdzniecības līmenī
paredzēts aplūkot piekļuvi un savienojumu sākšanu
mobilajos tīklos, kā arī balss savienojumu pabeigšanu
mobilajos tīklos un starptautiskās viesabonēšanas
nacionālo tirgu. Protams, iespējams, ka arī mobilo tīklu
operatori varētu piedāvāt tranzīta pakalpojumus
vairumtirdzniecībā savā tīklā, ko kā
pētāmu identificējusi arī Eiropas Komisija, tomēr saskaņā
ar regulatora rīcībā esošo informāciju, mobilo
tīklu operatori šādus pakalpojumus Latvijā
nepiedāvā.
Virknē
rekomendācijā identificēto mazumtirdzniecības tirgu
iespējama arī situācija, kad kādā no tiem elektronisko
sakaru pakalpojumus nodrošina mobilā tīkla operators.
Piemēram, Eiropas Komisija identificējusi, ka analīzes subjekts
ir piekļuve fiksētā vietā un nevis piekļuve,
izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu. Pavisam reāla ir
situācija, kad mobilo tīklu operatori, izmantojot savus tīklus,
nodrošina piekļuvi fiksētā vietā,
piemēram, ierobežojot mobilitāti uz noteiktu tīkla
šūnu. Tomēr pagaidām regulators uzskata, ka
dažādu apsvērumu, piemēram, cenu atšķirības
dēļ, fiksētie un mobilie pakalpojumi nav savstarpēji
aizstājami.
Vairumtirdzniecības
līmenī ar mobilo tīklu operatoriem tieši saistītas ir
trīs elektronisko sakaru jomas:
·
piekļuve
un savienojumu sākšana mobilajos tīklos;
·
balss
savienojumu pabeigšana individuālos mobilajos tīklos;
·
starptautiskās
viesabonēšanas nacionālais tirgus.
Starptautiskās
viesabonēšanas izpētes jautājumā gaidāms, ka
iniciatīva, ar kuru klajā nāca Eiropas Komisija
saistībā ar viesabonēšanas tarifu regulēšanas
pasākumu ieviešanu, varētu pieņemt materiālu veidolu
jau salīdzinoši tuvā nākotnē, tādēļ
šīs jomas padziļināta izpēte sekotu pēc
oficiālas Eiropas Komisijas reakcijas uz situāciju tirgū.
Bite
izraisa viļņošanos mobilajā tirgū
Šobrīd
regulators ir pabeidzis (ar nelielu piebildi) divu pirmo jomu izpēti,
sagatavoti ziņojumi, kuri nosūtīti arī Eiropas Komisijai
tās viedokļa izzināšanai. Nelielā piebilde
saistīta ar jauna tirgus dalībnieka ienākšanu tirgū. SPRK
rīcībā, sākot informācijas apkopošanu 2005. gada
jūlijā un noslēdzot to 2005. gada septembrī, nebija un
nevarēja būt informācijas par SIA Bite Latvija
komercdarbību. Tādēļ regulators sagatavoja atbilstošu
analīzes rezultātu projektu un veica priekšdarbus, lai
nodrošinātu Bite Latvija iekļaušanu tirgus
izpētē.
Nacionālās
konsultācijas laikā vairāki tirgus dalībnieki
norādīja uz nepieciešamību pārskatīt tirgus
analīzes rezultātus, iekļaujot Bite Latvija.
Saņemtie tirgus dalībnieku komentāri vēl vairāk
nostiprināja regulatora pārliecību par nepieciešamību
jau tuvākajā laikā pārskatīt rezultātus, ko savos
komentāros atzīmē arī Eiropas Komisija. 2006. gada
novembrī, ņemot vērā komersantu iesniegto jauno
informāciju par to komercdarbību, regulatora mājaslapā
publicēts ziņojums par tirgus izpēti, īpaši saistībā
ar Bite Latvija ienākšanu tirgū un savienojumu
pabeigšanu šī operatora tīklā. Patlaban noris
nacionālā konsultācija. Arī Bite Latvija plānots
noteikt konkurences situācijai tirgū atbilstošas saistības.
Vai
gaidāma regulēšanas intervence?
Līdz
ar Bite Latvija ienākšanu tirgū
saviļņojās ne tikai tās jomas, kuras kā
pētāmas identificējuši Eiropas Komisija. Bite Latvija
pamatdarbība koncentrēta uz pakalpojumu sniegšanu
galalietotājiem jeb mazumtirdzniecības elektronisko sakaru
pakalpojumu nodrošināšanu, kurā regulēšanas
pasākumi atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijai nav
paredzēti. Situācijā, kad elektronisko sakaru pakalpojumus,
izmantojot mobilos elektronisko sakaru tīklus, nodrošina četri
operatori, iespējams, ka kāds no tirgus dalībniekiem var mēģināt
izmantot tā tirgus varu, lai kavētu konkurenta ienākšanu
tirgū.
Latvijā
ievērojami atšķiras laiks, kad mobilie operatori ienākuši
valsts tirgū un līdz ar to arī operatoru tirgus daļu lielums.
Latvijā darbojas divi salīdzinoši lieli operatori (LMT un
Tele2) un divi mazāki (Triatel un Bite Latvija),
kuri, ņemot vērā neseno ienākšanu tirgū,
pagaidām cīnās par savu daļu tajā. Līdzīgi to
dara arī lielie operatori. Šādas atšķirības bez regulēšanas
pasākumiem var izraisīt t. s. sniega bumbas efektu, ja operatori
ar ievērojami lielāku lietotāju skaitu nosaka augstākus
savienojumu tarifus ar mazākajiem operatoriem. Piemēram, ja kādā
ģimenē divi no trim tās locekļiem jau izmanto piekļuvi
konkrētam operatoram, maz ticams, ka trešais izvēlēsies
tādu operatoru, kura savienojumu tarifi krietni vien pārsniedz viena
tīkla ietvaros veikto savienojumu tarifus. Tādējādi
komersants, kuram jau ir salīdzinoši daudz lietotāju, spēj
piesaistīt vēl vairāk lietotāju. Pietiekams pamats šādu
tarifu noteikšanai var būt gan dažādu objektīvu apstākļu
kopums, to skaitā savienojumu pabeigšanas vairumtirdzniecības
tarifs (to nosaka otrs savienojumā iesaistītais operators un
lietotāja izmantotā pieslēguma tarifu plāna
īpatnības), gan arī citi apstākļi.
Novērojot
tirgus attīstību, nav izslēdzama situācija, ka
atbilstoši Latvijas elektronisko sakaru nozares attīstības
īpašajiem apstākļiem regulators veic kādas Eiropas
Komisijas rekomendācijā neminētas jomas padziļinātu
izpēti, īpaši mazumtirdzniecības līmenī ar noteiktu
analoģiju fiksēto tīklu regulēšanai. Jebkurā
gadījumā par pamatu šādai regulēšanas intervencei
var kalpot tikai un vienīgi tiesību aktos paredzēto
procedūru ieviešana.
Andrejs DOMBROVSKIS,
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta
Tirgus analīzes nodaļas vadītājs
www.sprk.gov.lv
Līdz ar elektronisko sakaru nozari regulējošās vides maiņu 2004. gadā, Latvijā tika ieviests jauns asimetriskās regulēšanas mehānisma piemērošanas modelis. Tā pamatā ir gaužām vienkāršs princips regulēt tikai tos nozares virzienus, kurus ir nepieciešams. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk tekstā - regulators) Elektronisko sakaru un pasta departamentam tika paredzēts sagatavot nepieciešamo pamatu modeļa ieviešanai. Tā pamatā ir kāda noteikta elektronisko sakaru tirgus segmenta izpēte, lai secinātu, vai tajā pastāv vai nepastāv efektīva konkurence, citiem vārdiem, vai segmentā ir kāds komersants, kura tirgus vara ir tāda, kas spēj potenciāli kavēt konkrētā segmenta un ar to saistīto pakalpojumu attīstību, raugoties no konkurences veicināšanas aspekta.
Tirgus izpētes pamats pašu operatoru informācija
Izpētes procesa pamatā ir sadarbība ar tirgus dalībniekiem. Tieši komersantu rīcībā ir jaunākā informācija par norisēm tirgū un, pamatojoties uz to, iespējams novērtēt tās norises, kuras norāda uz konkurences līmeni attiecīgajā tirgus segmentā. Regulators, vairākkārt konsultējoties ar tirgus dalībniekiem, ieviesīs īpašu kārtību, lai atvieglotu komersantu pienākumu sniegt noteikta apjoma informāciju. Turpmāk visi tirgus dalībnieki sniegs minimālu informāciju, kura dos iespēju apzināt situāciju tirgū.
Pēc tās analīzes regulators tiem komersantiem, kuru īpatsvars ir vislielākais, sagatavos īpaši katram paredzētu informācijas pieprasījumu. Regulāras informācijas sniegšanas pienākums neizslēdz regulatora tiesības pieprasīt papildu informāciju, ja tā rīcībā ir informācija, kas nav pietiekama lēmuma pieņemšanai. Diemžēl, pabeidzot pirmo 2006. gadā paredzēto analīzes ciklu, regulatoram vairākkārt vajadzēja izmantot šīs tiesības, lai iegūtu papildu informāciju, kas, protams, radīja neērtības tirgus dalībniekiem. 2007. gadā plānots pārskatīt tirgus analīzei regulāri iesniedzamās informācijas apjomu tā, lai samazinātu nepieciešamību pēc papildu informācijas.
Tirgus izpētei pakļautie elektronisko sakaru nozares segmenti noteikti ar Eiropas Komisijas rekomendāciju par tām nozares jomām, kurās var būt nepieciešama apsteidzoša (ex ante) regulēšana. Pavisam Eiropas Komisija identificējusi 18 jomas, kurās pēc tās domām var būt nepieciešama regulējoša iejaukšanās. Eiropas Komisija regulēšanu paredzējusi divos līmeņos - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības -, norādot, ka regulējoša iejaukšanās, kur tā nepieciešama, vairumtirdzniecības līmenī var būt lietderīgāka, ņemot vērā konkurences attīstību mazumtirdzniecības līmenī.
Tirgus analīzes gaita un rezultāti
Eiropas Komisija savā rekomendācijā identificējusi vairākus tirgus, kuri ir vai var būt saistīti ar mobilo elektronisko sakaru tīklu operatoriem. Pirmkārt jau vairumtirdzniecības līmenī paredzēts aplūkot piekļuvi un savienojumu sākšanu mobilajos tīklos, kā arī balss savienojumu pabeigšanu mobilajos tīklos un starptautiskās viesabonēšanas nacionālo tirgu. Protams, iespējams, ka arī mobilo tīklu operatori varētu piedāvāt tranzīta pakalpojumus vairumtirdzniecībā savā tīklā, ko kā pētāmu identificējusi arī Eiropas Komisija, tomēr saskaņā ar regulatora rīcībā esošo informāciju, mobilo tīklu operatori šādus pakalpojumus Latvijā nepiedāvā.
Virknē rekomendācijā identificēto mazumtirdzniecības tirgu iespējama arī situācija, kad kādā no tiem elektronisko sakaru pakalpojumus nodrošina mobilā tīkla operators. Piemēram, Eiropas Komisija identificējusi, ka analīzes subjekts ir piekļuve fiksētā vietā un nevis piekļuve, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu. Pavisam reāla ir situācija, kad mobilo tīklu operatori, izmantojot savus tīklus, nodrošina piekļuvi fiksētā vietā, piemēram, ierobežojot mobilitāti uz noteiktu tīkla šūnu. Tomēr pagaidām regulators uzskata, ka dažādu apsvērumu, piemēram, cenu atšķirības dēļ, fiksētie un mobilie pakalpojumi nav savstarpēji aizstājami.
Vairumtirdzniecības līmenī ar mobilo tīklu operatoriem tieši saistītas ir trīs elektronisko sakaru jomas:
· piekļuve un savienojumu sākšana mobilajos tīklos;
· balss savienojumu pabeigšana individuālos mobilajos tīklos;
· starptautiskās viesabonēšanas nacionālais tirgus.
Starptautiskās viesabonēšanas izpētes jautājumā gaidāms, ka iniciatīva, ar kuru klajā nāca Eiropas Komisija saistībā ar viesabonēšanas tarifu regulēšanas pasākumu ieviešanu, varētu pieņemt materiālu veidolu jau salīdzinoši tuvā nākotnē, tādēļ šīs jomas padziļināta izpēte sekotu pēc oficiālas Eiropas Komisijas reakcijas uz situāciju tirgū.
Bite izraisa viļņošanos mobilajā tirgū
Šobrīd regulators ir pabeidzis (ar nelielu piebildi) divu pirmo jomu izpēti, sagatavoti ziņojumi, kuri nosūtīti arī Eiropas Komisijai tās viedokļa izzināšanai. Nelielā piebilde saistīta ar jauna tirgus dalībnieka ienākšanu tirgū. SPRK rīcībā, sākot informācijas apkopošanu 2005. gada jūlijā un noslēdzot to 2005. gada septembrī, nebija un nevarēja būt informācijas par SIA Bite Latvija komercdarbību. Tādēļ regulators sagatavoja atbilstošu analīzes rezultātu projektu un veica priekšdarbus, lai nodrošinātu Bite Latvija iekļaušanu tirgus izpētē.
Nacionālās konsultācijas laikā vairāki tirgus dalībnieki norādīja uz nepieciešamību pārskatīt tirgus analīzes rezultātus, iekļaujot Bite Latvija. Saņemtie tirgus dalībnieku komentāri vēl vairāk nostiprināja regulatora pārliecību par nepieciešamību jau tuvākajā laikā pārskatīt rezultātus, ko savos komentāros atzīmē arī Eiropas Komisija. 2006. gada novembrī, ņemot vērā komersantu iesniegto jauno informāciju par to komercdarbību, regulatora mājaslapā publicēts ziņojums par tirgus izpēti, īpaši saistībā ar Bite Latvija ienākšanu tirgū un savienojumu pabeigšanu šī operatora tīklā. Patlaban noris nacionālā konsultācija. Arī Bite Latvija plānots noteikt konkurences situācijai tirgū atbilstošas saistības.
Vai gaidāma regulēšanas intervence?
Līdz ar Bite Latvija ienākšanu tirgū saviļņojās ne tikai tās jomas, kuras kā pētāmas identificējuši Eiropas Komisija. Bite Latvija pamatdarbība koncentrēta uz pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem jeb mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, kurā regulēšanas pasākumi atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijai nav paredzēti. Situācijā, kad elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot mobilos elektronisko sakaru tīklus, nodrošina četri operatori, iespējams, ka kāds no tirgus dalībniekiem var mēģināt izmantot tā tirgus varu, lai kavētu konkurenta ienākšanu tirgū.
Latvijā ievērojami atšķiras laiks, kad mobilie operatori ienākuši valsts tirgū un līdz ar to arī operatoru tirgus daļu lielums. Latvijā darbojas divi salīdzinoši lieli operatori (LMT un Tele2) un divi mazāki (Triatel un Bite Latvija), kuri, ņemot vērā neseno ienākšanu tirgū, pagaidām cīnās par savu daļu tajā. Līdzīgi to dara arī lielie operatori. Šādas atšķirības bez regulēšanas pasākumiem var izraisīt t. s. sniega bumbas efektu, ja operatori ar ievērojami lielāku lietotāju skaitu nosaka augstākus savienojumu tarifus ar mazākajiem operatoriem. Piemēram, ja kādā ģimenē divi no trim tās locekļiem jau izmanto piekļuvi konkrētam operatoram, maz ticams, ka trešais izvēlēsies tādu operatoru, kura savienojumu tarifi krietni vien pārsniedz viena tīkla ietvaros veikto savienojumu tarifus. Tādējādi komersants, kuram jau ir salīdzinoši daudz lietotāju, spēj piesaistīt vēl vairāk lietotāju. Pietiekams pamats šādu tarifu noteikšanai var būt gan dažādu objektīvu apstākļu kopums, to skaitā savienojumu pabeigšanas vairumtirdzniecības tarifs (to nosaka otrs savienojumā iesaistītais operators un lietotāja izmantotā pieslēguma tarifu plāna īpatnības), gan arī citi apstākļi.
Novērojot tirgus attīstību, nav izslēdzama situācija, ka atbilstoši Latvijas elektronisko sakaru nozares attīstības īpašajiem apstākļiem regulators veic kādas Eiropas Komisijas rekomendācijā neminētas jomas padziļinātu izpēti, īpaši mazumtirdzniecības līmenī ar noteiktu analoģiju fiksēto tīklu regulēšanai. Jebkurā gadījumā par pamatu šādai regulēšanas intervencei var kalpot tikai un vienīgi tiesību aktos paredzēto procedūru ieviešana.
Andrejs DOMBROVSKIS,
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta
Tirgus analīzes nodaļas vadītājs
www.sprk.gov.lv