LMT – mobilie sakari profesionāļiem, jeb vēsturiskas piezīmes uz mobilās hronikas malām

 

SIA Latvijas Mobilais Telefons vēsture vienlaikus ir arī ir visas Latvijas mobilo sakaru vēsture, tāpēc šī uzņēmuma 15. dzimšanas dienu, kura būs 2007. gada 2. janvārī, vajadzētu atzīmēt visā valstī. Gada nogalē LMT mobilais tīkls pārklās 99,01 procentu Latvijas teritorijas un būs pieejams 97,82 procentiem valsts iedzīvotāju. 1. novembrī LMT pavisam bija 917 000 priekšapmaksas un pēcapmaksas klientu, kas ir gandrīz puse no Latvijas mobilo sakaru lietotājiem. SP piedāvā atklātu sarunu ar pirmās mobilās piecpadsmitgades vistiešāko aculiecinieku – SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidentu Juri BINDI.

 

- Latvijas Pasts par godu mobilo sakaru 15. jubilejai gatavojas izlaist jaunu pastmarku, uz kuras būs attēlots gaisa balons – mobilās brīvības simbols. Arī LMT tēla sastāvdaļa ilgus gadus bijis gaisa balons Ezis 1 un Ezis 2. Kā, jūsuprāt, 15 gadu laikā mainījusies gan operatoru, gan lietotāju izpratne par mobilo brīvību?

- Viena no LMT pirmajām devīzēm bija Mēs piedāvājam jums brīvības sajūtu, un tās simbols bija gaisa balons. 15 gados izpratne par mobilo brīvību ir radikāli mainījusies, izaugusi jauna paaudze, kura nav pieredzējusi mobilā telefona pirmsākumu, kad tas svēra vairākus kilogramus. Viņiem tas asociējas ar mazu kabatas formāta rotaļlietiņu, ar kuru ir pieejami mobilie sakari, īsziņas, spēles un daudz kas cits. Lielākajai daļai sabiedrības dzīve bez mobilajiem sakariem vairs nav iedomājama.

- No vienas puses, paplašinājušās brīvības robežas, jo mobilie un bezvadu sakari nodrošina ne tikai sarunas, bet daudz plašāku pakalpojumu spektru. No otras puses, ar 3G saistītās iespējas Latvijā joprojām ir un acīmredzot kādu laiku vēl būs t. s. nišas pakalpojumi, kurus izmantos samērā šaurs lietotāju loks. Kā, jūsuprāt, nākotnē šo situāciju varētu mainīt?  

- Nišas pakalpojumi ir pārejoša diagnoze, jo mobilo sakaru attīstība nekad nav bijusi lēcienveidīga: lai izbūvētu UMTS bāzes stacijas un nodrošinātu plašāku pārklājumu, ir vajadzīgs ilgāks laiks. Diemžēl Latvijā arī pārraides infrastruktūra (maģistrālie tīkli) ir attīstīta nepietiekami, un par to daļa atbildība jāuzņemas arī Lattelecom, kuram savulaik bija ekskluzīvas tiesības uz pārraides tīkliem. Tomēr, tīklam izvēršoties plašumā, arī 3G pakalpojumi noteikti kļūs par pilnīgi normālu masu patēriņa produktu.

- Vai jums tomēr ir kāds plāns, kā Latvijā varētu attīstīt 3G pakalpojumus straujāk?

- Receptes biznesā nemēdz būt, bet pašreizējā mobilā vide ļauj pietiekami labi attīstīt datu pārraides ātrumu, sākot ar GPRS un EDGE GSM tīklos līdz UMTS un HSDPA (šobrīd līdz 3,6 Mbit/s). Tas dod iespēju daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt biznesu, veidojot plašāku 3G satura pakalpojumu klāstu, jo vide ir radīta. Jautājums vienīgi, kā šos pakalpojumus padarīt pieejamākus, interesantākus, progresīvākus. Faktiski šajā satura pakalpojumu segmentā ir ļoti liels biznesa potenciāls. Operatori tur nejaucas iekšā – tas ir cits tirgus.

Pasaulē notiek mobilo tehnoloģiju mutācijas, kas dažādās valstīs attīstās dažādos virzienos, tehnoloģiju un pakalpojumu saplūšana piesaista klientus. Situācija ir būtiski mainījusies salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad cilvēkus interesēja tehnoloģijas. Tagad viņus interesē pakalpojumi. Faktiski tas ir viens no iemesliem, kāpēc rodas šis izkropļotais priekšstats, ka sarunas neko nemaksā, aizmirstot, ka tehnoloģiskā vide, kas nodrošina sarunas un relatīvi vienkāršos pakalpojumus, īstenībā ir ļoti sarežģīta. Tā ir gan jāuztur, gan jāattīsta, gan jāpalielina tās kapacitāte. Tie ir ļoti lieli kapitālieguldījumi.

- Vai jums ir zināms, aptuveni cik LMT klientu izmanto 3G pakalpojumus?

- To varam pateikt pēc pārdoto 3G tālruņu skaita mūsu izplatītāju veikalos. Novembra vidū to bija gandrīz 18 000. Šis skaits strauji aug, jo 3G tālruņi kļūst aizvien pieejamāki, tie ir pievilcīgi un moderni. Agrāk GPRS un EDGE bija īpašas funkcijas tikai dažos modeļos, tagad tādu aparātu nemaz nav, kur to nebūtu. Nākotnē tāpat būs ar 3G funkcijām.  

- Tā nu ir sanācis, ka Latvijas Mobilais Telefons gandrīz visas tehnoloģijas un svarīgākos pakalpojumus ir ieviesis pirmais. Tas nav viegli, jo, no vienas puses, līderi vienmēr pamana, bet, no otras puses, – pirmajam ir visgrūtāk iekustināt kāda jauna pakalpojuma tirgu.

- Iespējamas dažādas stratēģijas, katrai no tām ir savi riski. Ieviešot jaunu tehnoloģiju, var gadīties, ka tā neaiziet, ja pēc pakalpojumiem, kas bāzēti uz šo tehnoloģiju, nav pietiekama pieprasījuma. Jaunās tehnoloģijas parasti vienmēr ir pusgatavas, tām ir vajadzīgs salāgošanas un aprobācijas periods, bet mēs taču neieviešam tās pirmie pasaulē. Piemēram, 3G ieviešanas posms pasaulē jau bija gandrīz beidzies, kad sākām veidot UMTS infrastruktūru Latvijā.

Jaunu pakalpojumu tirgu var ietekmēt arī valsts un klientu mentalitātes īpatnības. Piemēram, bijām spiesti slēgt pakalpojumu Balss pasts, kas Skandināvijā un daudzās citās valstīs ir ārkārtīgi populārs, bet Latvijā pieprasījums bija aptuveni 10 000, kas galu galā izrādījās ekonomiski neizdevīgi. No otras puses, jauno tehnoloģiju ieviešana ir konkurences priekšrocība, jo, pirmajiem ieviešot kādu jaunu tehnoloģiju, tā arī turpmāk asociējas ar šo operatoru. Varbūt tas ir dārgāk, nepateicīgāk, bet ieguvumi ir lielāki nekā iespējamie zaudējumi. Taču jārēķinās ar to, ka visi uzmana līderi un kļūt par čempionu ir vieglāk, nekā šo titulu nosargāt.

- Jauna ceļa cirtēja grūtais ceļš un arī priekšrocības atspoguļojas LMT klientu skaita pieauguma statistikas vēsturē. 1992. gadā uzņēmumam bija 320 klientu, 1993. gadā vidējais klientu pieaugums mēnesī bija 200, 1994. gadā – 550. 1997. gadā LMT sveica 50 000. abonentu, 2000. gada oktobrī – 250 000., 2001. gada augustā – 300 000. Jo tālāk, jo straujāka dinamika.

 - Mums šobrīd ir vairāk nekā 917 000 klientu – gan pēcapmaksas, gan priekšapmaksas. Pēc pēdējiem Eurostat datiem mobilo sakaru izplatība Latvijā bija 84 procenti, t. i., nedaudz vairāk par 1,9 miljoniem lietotāju. Gandrīz puse no tiem ir LMT klienti, un to skaits palielinās, tikai ceļi nereti atšķiras. Lielākā klientu aktivitāte vērojama, izvēloties jaunus pakalpojumus, mainot pieslēgumu kategorijas un meklējot optimālos variantus, kā samazināt izmaksas. Šogad klientu skaits pieaudzis par vairāk nekā 67 tūkstošiem. Domāju, ka arī nākamajā gadā tas varētu būt līdzīgi, bet tik strauja pieauguma, kā tas bija 90. gadu otrajā pusē, protams, vairs nav un diez vai arī būs, ja vien tirgū pēkšņi neparādīsies kāds jauns un ļoti pievilcīgs pakalpojums, kurus mobilo speciālistu aprindās dēvē par killer applications.

- Šķiet, ka šobrīd, lai nezaudētu tirgus pozīcijas, iespējami tikai divi ceļi: viens – visiem spēkiem censties noturēt pašreizējos klientus un otrs - ar pievilcīgākiem un kvalitatīvākiem pakalpojumiem vai labāku reputāciju piesaistīt kāda cita operatora klientus.

- Katrs klients ir unikāls, un izveidot tādu universālu pakalpojumu, kas derēs pilnīgi visiem klientiem, nav iespējams. Tāpēc tiek piedāvāti dažādi tarifu un pakalpojumu plāni un klientu lojalitātes programmas. Bet visā pasaulē ir tendence, ka cilvēki izvēlas vairāku operatoru pakalpojumus, iegādājoties vairākas SIM kartes un mainot tās atkarībā no paradumiem vai arī apstākļiem, kad tos visizdevīgāk lietot. Tomēr, ja izmanto divas SIM kartes, viņš tik un tā nevar runāt pa diviem tālruņiem vienlaikus. Tas nozīmē, ka viņa sarunu vai datu pārraides apjoms sadalīsies starp vairākiem operatoriem. Un šajā gadījumā par kritēriju kāda operatora līderībai kalpo finanšu apgrozījuma rādītāji. Ar to arī izskaidrojama atšķirība starp Eurostat publicēto mobilo telefonu izplatību, kas ievērojami atpaliek no tā skaitļa, ko operatori publicē kā savus sasniegumus.

- Var būt arī tā, ka vienam lietotājam ir vairākas viena operatora SIM kartes – atsevišķs numurs biznesam, privātajiem kontaktiem utt.

­- Var būt atsevišķas SIM kartes balss sarunām, īsziņām, datu pārraidei (skat. LMT pakalpojumu SIM2 www.lmt.lv – G.K.). Var būt arī aparāti, kas pieslēgti apsardzes sistēmām, bet pagaidām šis tirgus nav īpaši plaši attīstīts. Tāds varētu būt attīstības scenārijs nākotnē.

- LMT sāka piedāvāt klientiem priekšapmaksas kartes devītajā darbības gadā, jo iepriekš tādu nebija. Tāpēc LMT galvenais trumpis allaž bijusi klientu lojalitāte un galvenais uzdevums – tās stiprināšana. Kā šis princips darbojas tagad?

- Mūsu attieksme pret priekšapmaksas kartēm ir citādāka nekā vairumā valstu, kur šo karšu lietotājiem netiek pievērsta īpaša uzmanība, arī piedāvāto pakalpojumu klāsts parasti ir diezgan ierobežots. Turpretī LMT jau no paša OKartes ieviešanas brīža uzskatījis, ka priekšapmaksa ir tikai atšķirīgs maksāšanas veids, bet šiem klientiem ir iespēja lietot tieši tās pašas funkcijas un pakalpojumus, kurus lieto abonenti. Tā ir mūsu taktiskā pieeja, un tā nav mainījusies. Vēl vairāk – esam ieviesuši arī lojalitātes programmas OKartes lietotājiem. Līdz ar to stimulējam klientu ilgstošu palikšanu tīklā, nevis dalām SIM kartes par brīvu kā daži mūsu konkurenti, kur vienīgais ieguvums ir nelietderīgi izmantoti numuri. Rezultātā nācās pāriet uz astoņciparu numerāciju, kas radīja diezgan nopietnas problēmas gan operatoriem, gan arī daļai lietotāju, galvenokārt saistībā ar viesabonēšanu. Tas tāpēc, ka operatoriem, ar kuriem Latvijai ir viesabonēšanas līgumi, ir jāizdara izmaiņas savās centrālēs, lai tās ņemtu pretī mūsu astoņciparu numurus. Tas prasa daudz laika un resursu, jo operatori parasti nesteidzas. Tomēr bruņojamies ar pacietību un citu pēc cita sūtām atgādinājumus (arī uz Āfrikas valstīm), jo mūsu klienti ir pelnījuši normālu viesabonēšanas darbību.

- Kuri, jūsuprāt, LMT vēsturē bijuši veiksmīgākie un kuri – sociāli visnozīmīgākie pakalpojumi?

- Sociāli nozīmīgi - Mazulis, Pirmklasnieks, Uzraksti man! Pēdējais ir īsziņu pakalpojums klientiem ar dzirdes traucējumiem par īpaši pazeminātu tarifu. Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību nelielā skaitā izdodam arī mūsu informatīvo izdevumu Laiks Mans un Tavs Braila rakstā. Tas iznāk tikpat bieži un ir saturiski identisks LMT oriģinālizdevumam. Šī sadarbība turpinās jau vairākus gadus. Tā bija mūsu iniciatīva, lai aptvertu cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Pēdējā laikā ļoti veiksmīgs ir pakalpojums OKartes draugi, kas dod iespēju OKartes lietotājiem veidot interešu grupas un savā starpā sarunāties un sūtīt īsziņas sev radniecīgām dvēselēm. Tas ir ļoti elastīgs pakalpojums, kas pilnībā apmierina sabiedrības sociālās vajadzības pēc komunikācijas šāda veida grupās. Arī HSDPA datu pārraide samērā īsā laikā ir kļuvusi visai populāra. 2007. gadā Nokia sola palielināt ātrumu līdz pat 14 Mbit/s.

- LMT šajos 15 gados ir izgājis cauri visām tradicionālajām mobilo sakaru tehnoloģiju attīstības fāzēm – no NMT-450 līdz UMTS, cieši sadarbojoties ar to ražotājiem, galvenokārt ar Nokia. Vai varat piekrist populārajam viedoklim, ka faktiski ražotājs ir tas, kas ietekmē tirgu?

- Tas ir abpusējs process, jo ražotājiem ir savs skatījums, kā tehnoloģijai vajadzētu attīstīties un kā viņi varētu pārdot savas tehnoloģijas un pakalpojumu platformas. No otras puses, arī operatoriem ir iespējas ietekmēt ražotāja produktus. Saņemot produktu testēšanai, varam atrast nepilnības vai par konstatēt, ka tas ir neperspektīvs. Vai arī tieši otrādi – ļoti perspektīvs, bet uzlabojams.

- Nedaudz vienkāršojot, var teikt, ka LMT (un arī visas Latvijas) mobilo sakaru vēsture ir bijusi viena vienīga tarifu pazemināšana, vienlaikus nesamazinot (vai pat palielinot) investīcijas tehnoloģijās. Turklāt laikā, kad energoresursu un citas cenas turpina augt. Cik ilgi šāda tendence būs iespējama?

- Te ir divas iespējas. Vai nu tiks radīti valstiski mehānismi, kas aptur šo pārējo cenu pieaugumu, līdz ar to vismaz nepieaugs izmaksas mobilo telekomunikāciju operatoriem. No otras puses - sliktākais scenārijs: lai mobilie operatori varētu konkurēt un turpināt cenu pazeminājumu, viņi būs spiesti pazemināt kvalitāti. Tas jau ir noticis daudzās pasaules valstīs. Kad šo samērā drūmo perspektīvu stāstu sabiedrībai, portālos parādās visai skarbi komentāri. Bet es uz šo situāciju raugos kā nozares eksperts, – no makroekonomikas, biznesa un valsts tautsaimniecības viedokļa. Tās ir globalizācijas sekas: piemēram, gāze un elektrība nāk no salīdzinoši nedaudziem avotiem, turpretī nauda, kas tiek ieguldīta elektroniskajos sakaros, nāk no visas pasaules, un šis avots ir gandrīz neizsmeļams. Pirms gadiem desmit nozares investīcijas tika izmantotas galvenokārt infrastruktūras būvniecībai, bet tagad - mārketingā, šķērssubsīdijās, dempinga cenās, mazcenas telefonos. Tas vairs neatbilst normālai ekonomikas attīstībai! Tad jau varētu prasīt, lai degvielas tirgotāji ik pēc pāris gadiem dotu iespēju nopirkt jaunu auto par subsidētu cenu, jo princips un loģika ir tieši tāda pati.

Savukārt regulējošās institūcijas nav gatavas to regulēt un skaidro neiejaukšanos tirgū ar patērētāju interešu aizstāvēšanu. Var jau spriest arī tā, bet skaidrs ir viens: ja piepildīsies drūmākais scenārijs un pazemināsies kvalitāte, par to būs jāatbild operatoriem.

- Kā jums ir ar pašnovērtējumu un pašapziņu? Gan no mobilā ceļa sācēja, gan no šābrīža konkurences pozīcijām?

- Ar pašapziņu mums viss ir kārtībā. Un tam ir pamats, jo LMT vēsture faktiski ir mobilo sakaru vēsture Latvijā un visa mūsu darbība ir bijusi vērsta uz mobilā biznesa attīstību, uz mūsu līdzdalību dažādos sociālos un kultūras projektos. Tas ir apliecinājums mūsu pilsoniskajai attieksmei pret sabiedrību un valsti, un šo 15 gadu laikā izdarīts daudz. Kritiķi un skeptiķi būs vienmēr, bet mēs joprojām esam noskaņoti turpināt nest šo nozares līdera dzelteno krekliņu.

- Ko vēlaties novēlēt jubilejā saviem darbiniekiem, klientiem, pats sev, varbūt arī konkurentiem?

- Vispirms es gribētu pateikties visiem tiem, kas LMT ir strādājuši, mūsu klientiem, kas bijuši kopā ar mums 15 gadus, un arī visiem tiem, kas šobrīd ir kopā ar mums, par uzticību un līdzieguldījumu uzņēmuma un visas nozares attīstībā. Vēlos pateikties mūsu darbiniekiem, - gan pašreizējiem, gan bijušajiem, - kuri ir ieguldījuši lielu darbu, lai LMT kļūtu par nozares līderi. Un konkurentiem – paturēt prātā, ka mēs esam un būsim vislabākie. Šis princips joprojām ir spēkā.

Gunta KĻAVIŅA

 

 

LMT prezidents Juris Binde ir stāvējis pie uzņēmuma šūpuļa un bijis kopā ar to saulainās un vētrainās dienās. Viņš ir Latvijas Republikas Trīszvaigžņu ordeņa virsnieks, J. Lintera prēmijas laureāts, viņam piešķirta Telekomunikāciju kluba Goda zīme. Šoruden par īpašiem sasniegumiem mobilo sakaru nozarē J. Bindem piešķirts RTU Goda doktora tituls.

J. Bindes vadītais uzņēmums 2003. gadā saņēmis augstāko novērtējumu personāla vadībā – Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) gada balvu. 2002. gadā LMT saņēmis Latvijas Kvalitātes balvu, kas ir augstākais apbalvojums par sasniegumiem kvalitātes vadībā Latvijā. Uzņēmuma darbinieki saņēmuši vairākus Ministru kabineta un Satiksmes ministrijas goda rakstus, tajā strādā 37 Lintera prēmijas laureātu.