HDTV aparatūras izvēle un programmu piedāvājums

 

Turpinot tēmu par augstas izšķiršanas spējas televīziju HDTV, ko aizsākām iepriekšējā SP numurā, nonākam jautājuma un izvēles priekšā – kādu aparatūru iegādāties un ko tad galu galā ir iespējams skatīties.

 

Problēmas ar HD Redy

Sākumā katram, kurš ir nolēmis skatīties HDTV, ir jāizvēlas aparatūra. Tie var būt plakanie gan plazmas, gan LSD televizori, gan parastie ar elektronu staru kineskopiem, piemēram, Samsung WS-32Z40, vai projektori. Tips nav tik svarīgs, cik svarīgi ir tas, lai šī iekārta spētu parādīt attēlu ar izšķirtspēju 1920 x 1080, kas tiešām atbilst visām HDTV prasībām. Iespējamā pircēja galvenā problēma ir tā, ka logotips HD Redy pats par sevi vēl negarantē augstas izšķirtspējas attēlu. Jā, protams, šie televizori var attēlot HDTV signālu, bet vairumā gadījumu attēls ekrāna platumā 16:9 tiek saspiests līdz 1280 x 720 (amerikāņu standarts, Eiropai neatbilstošs).

Tie nav slikti parametri, tomēr īstie HDTV televizori parādījās pārdošanā nesen un nodrošina izšķirtspēju 1920 x 1080, to cena ir krietni pāri 1000 latiem. Tāds ir, piemēram, firmas Acer LSD televizors AT3705-MGW. Viens no labākajiem ir firmas Pioneer 50 collu (127 cm) plazmas panelis PDP-5000EX, kas nodrošina pilnvērtīgu HDTV (1280 x 1080) izšķirtspēju un progresīvo izvērsi. Iekārtai ir viena DVI un divas HDMI (ar HDCP) ieejas.

Vēlams, lai jebkuram izvelētajam HDTV televizoram būtu divas HDMI ieejas vai HDMI un DVI. Noteikti jāpievērš uzmanība tam, lai šīs ciparu ieejas uzturētu HDCP protokolu. Šos televizorus iedala divās grupās – HDTV Upgradeable un HDTV Built-in. Pirmās grupas aparāti var rādīt augstas izšķirtspējas attēlu tikai no ārēja signāla avota, piemēram, satelītuztvērēja, bet otrās - arī no iebūvēta uztvērēja. Latvijā aktuāls ir tikai pirmais variants, jo pat pēc visoptimistiskākajām prognozēm standarta HDTV DVB-T vietējās programmas pie mums vēl ilgi nebūs – reālas pārraides šobrīd notiek ASV, Francijā, Austrālijā un Anglijā.

Vairums HDTV programmu izplatītāju izmanto skaņas standartu Dolby Digital, tātad ir nepieciešams arī dekoders un daudzkanālu zemfrekvences jaudas pastiprinātājs, jo televizora skaļruņi parasti nodrošina tikai stereo režīmu. 

 

HDMI interfeiss

HDMI (High Definition Multimedia Interface) ir ciparu standarta interfeiss nekompresētu video/audio datu pārraidei, kuru atbalsta visi augstas izšķirtspējas aparatūras ražotāji. Šī standarta kabelis tātad ir paredzēts, lai saslēgtu dažāda veida HD aparatūru ar mājas kinoteātri. HDMI ļauj pārraidīt gan standarta, gan augstas izšķirtspējas videosignālu, kā arī daudzkanālu audio. Šāda pieslēguma veidā visi dati tiek kodēti, izmantojot TMDS metodi, bez videodatiem nodrošinot astoņu kanālu skaņas pārraidi nekompresētā formā, turklāt, sākot ar HDMI versiju 1.2, arī astoņus kanālus 1 bitu audio, ko lieto Super-Audio CD.

HDMI izmantošana ļauj programmas īpašniekam būt pārliecinātam par to, ka skatītājs nevarēs tās ierakstīt, ja viņš to negribēs. Lietotājs savukārt var būt pārliecināts, ka nezaudēs attēla kvalitāti, pārnesot informāciju no signāla avota uz ekrānu. Izpaliek arī visi specifiskie kropļojumi, kas rodas tradicionālajās analogajās savienojumu vietās, piemēram, lietojot Scart un citus pieslēgumus. Pašlaik šim interfeisam ir vairāki tehnoloģiskie līmeņi, kurus nosaka versijas numuri, kā arī trīs dažāda tipa spraudņi – A, B un mini.

 

Protokols HDCP

HDCP (High-Bandwidth Digital Content Protection) ir platjoslas ciparu datu aizsardzības protokols, viens no piekļuves tiesību vadības mehānismiem. To, lai vadītu un aizsargātu video/audio datus DVI un HDMI interfeisos, izstrādāja korporācija Intel. HDCP ir privāts protokols, un par tā licenci ražotājiem ir jāmaksā, turklāt līgumā ir punkts, kas paredz nepieciešamības gadījumā (ja signālā ir tādi dati) samazināt programmu kvalitāti līdz DVD standarta izšķiršanas spējai 720 x 576, turklāt ciparu audio datu plūsma tad būs pieejama tikai 48 kHz, 16 bit formātā. Aparatūras analogajās audioizejās tā var būt pat labāka, jo tur netiek ierobežota.

Ražotājiem, kas izmanto HDCP protokolu, ir jāparedz arī tehniski līdzekļi, lai ierobežotu un aizsargātu datu plūsmas no kopēšanas, ja to prasa programmas īpašnieks. Katrai iekārtai, kas uztur HDCP protokolu, ir unikālas šifrēšanas atslēgas – 40 gabalu, 56 biti. Tās, protams, ir slepenas, un to izpaušana vai uzlaušana ir nopietns licences un autortiesību pārkāpums. Katram atslēgu komplektam piemēro speciālu atslēgas izvēles vektoru KSV (Key-Selection Vector). Katra atslēgas izvēles vektora 20 bitiem atbilst lielums 0 un vēl 20 bitiem - 1. Autentifikācijas laikā abas puses, piemēram, televizors un satelītuztvērējs, apmainās ar KSV atslēgām. Pēc tam katra iekārta saskaņā ar otras iekārtas KSV bitiem summē savas slepenās atslēgas. Ja bita vērtība ir 0, tad atslēga netiek izmantota, ja - 1, tad tiek.

Gan slepenās atslēgas, gan KSV ir izveidotas tādā veidā, lai šī procesa rezultātā abas iekārtas saņemtu vienādu 56 bitu skaitli, kas tālāk tiek izmantots šifrēšanā. HDCP protokolā izmanto plūsmas šifrēšanu, kad katra pikseļa bitiem tiek lietota XOR operācija ar 24 bitu skaitli, ko ģenerē speciāla iekārta. Algoritms paredz šī skaitļa maiņu pēc katra kadra. Ja kādam aparatūras modelim nebūs kārtībā HDCP licence, tad tās KSV tiek ievietots melnajā sarakstā. Katrs šāds saraksts satur DSA veida ciparu parakstu. Ja autentifikācijas laikā signāla avots redz, ka pie tā pieslēgtās iekārtas KSV atrodas melnajā sarakstā, tālāka komunikācija nenotiek un augstas izšķirtspējas dati tiek bloķēti. Šobrīd HDCP protokols tiek uzskatīts par uzlauztu, par ko liecina kriptoanalītiķu ziņojumi par tā fundamentālu ievainojamību. Jāpiemin, ka logotipa HD Redy obligāta prasība ir HDCP datu apmaiņas protokols. Jebkurā gadījumā, nopērkot aparatūru ar logotipu HD Redy, galvenā problēma, kas nodarbinās skatītāju, būs – kur ņemt augstas izšķirtspējas programmas.

 

SAT HDTV kodētie kanāli

Visreālākais veids, kā šobrīd Latvijā skatīties HDTV pārraides, ir satelīttelevīzija. Ir pieejams neliels skaits nekodēto jeb brīvo programmu (sk.SP 3/2006), tomēr pašas interesantākās ir kodētās maksas paketes. Parasti lielākajās Eiropas valstīs ir viena vai divas kompānijas, kas tās piedāvā tikai savas valsts pilsoņiem, lai nepārkāptu raidījumu autortiesības. Tomēr, izpētot situāciju, jāsecina, ka, izmantojot trešās personas pakalpojumus, faktiski var noslēgt līgumu un skatīties visu, ko sirds vēlas. Protams, ka tas nav lēti, tomēr tāda prakse pastāv. Cik tas viss ir droši vai likumīgi, katram jāizvērtē pašam.

Vislielākā interese ir par Sky HD (Anglija), Premiere HD (Vācija) un TPS HD (Francija). Sevišķa uzmanība jāpievērš apstāklim, ka katrai konkrētai programmu paketei ir nepieciešams noteikta tipa satelītuztvērējs. Šobrīd aktuāla kļūst arī NTV+ HD uztveršana. Šī kompānija pavisam drīz, 2007. gada sākumā, sāks regulāras HDTV pārraides. Sākumā tiks raidīti trīs vai četri kanāli, un sākotnējā informācija liecina, ka noteikti būs filmas un sports. Lai skatītos NTV+ HD, abonentiem piedāvā Thomson uztvērējus, iespējams arī Humax VAHD-1000S. Citu veidu iekārtas nestrādās, jo operators katru karti piesaistīs konkrētam uztvērējam. Tātad apmaksāta, reģistrēta ar Thomson uztvērēja sērijas numuru pieejas karte ne tikai nestrādās ar Viaccess CI moduli, bet arī ar citu Thomson uztvērēju.

Angļu kompānija Sky HD savu programmu uztveršanai piedāvā uztvērēju Sky HD Box komplektā ar karti uz gadu, tas maksā apmēram 600 eiro. Līgumu iespējams noformēt tikai Anglijā. Tur ir iespējams arī atrast firmu vai cilvēku, kas nokārtos nepieciešamās formalitātes, bet faktiskais skatītājs aparatūru atvedīs, piemēram, uz Latviju, kur bez problēmām skatīsies Sky HD. Parasti tā arī rīkojas visi, kas vēlas redzēt Premiere HD, TPS HD vai vēl kaut ko citu.

Satelītuztvērējam Sky HD Box ir divi NDS Videoguard karšu nolasītāji un iebūvēts cietais disks. Maxtor 300 GB cietais disks ir pieslēgts, izmantojot SATA interfeisu, turklāt lietotājam ir pieejami tikai 160 GB atmiņas, jo pārējo Sky Digital ir rezervējis savam servisam Push VOD. Tā būtība ir tāda, ka vairāki raidījumi, piemēram, sporta pārraides un koncerti, automātiski ierakstās uz tā un vēlāk par atsevišķu maksu tiek piedāvāti skatītājiem jebkurā izdevīgā laikā. Šobrīd šis serviss strādā testa režīmā. Sky HD Box ir iebūvēti divi uztvērēji DVB-S un DVB-S2, kā arī divi mikroprocesori – viens dekodē MPEG2 datus, otrs apstrādā standartu MPEG4 (H.264). Protams, ka ir HDMI interfeiss un savietojamība ar protokolu HDCP. Interesantākās programmas no satelīta Astra 2 28,2° A ir Sky Sports HD, Sky Movies 9, Discovery HD Europe un National Geographic Channel HD UK. Līdzīgas programmas ir ietvertas ari itāļu Sky HD paketē no Hot Bird 2 satelīta, kas startēja īsi pirms 2006. gada pasaules futbola čempionāta.

Savukārt, lai skatītos vācu kodēto programmu paketi Premiere HD, ir nepieciešams uztvērējs Humax PR-HD1000 vai konkurējošais Pace DS810KP. Aparātam Humax PR-HD1000 ir iebūvēts sistēmas nagravision dekoders. Ir arī divi CI sloti, kas ļauj to lietot citu kodēto kanālu uztveršanai. Bez problēmām var skatīties arī brīvās HD programmas, piemēram, Pro7 HD un Sat1 HD. PR-HD1000, tāpat kā Sky HD Box, pamatā ir divi mikročipi, katrs atbild par noteiktu datu plūsmu DVB-S un DVB-S2. Skatītājiem no pozīcijas 19 °A Astra 1H tiek piedāvātas filmas kanālā Premiere HD Film, sporta pārraides Premiere Philips HD Sport, kā arī populārzinātniski raidījumi Discovery HD Deutschland.

No Skandināvijas satelītiem Thor 2/3 1°R arī Latvijā var uztvert paketi Canal Digital Nordic, kas pārraida vairākas HDTV programmas: Canal+ HD (3–4 kinofilmas katru vakaru MPEG2 HD standartā), Discovery HD Europe, izklaides kanālu Voom HD (DVB-S2, H.264, 1920 x 1080) un valsts SVT HD (daži raidījumi HD kvalitātē). Pārraides parasti notiek oriģinālvalodā – angļu, izņēmums ir SVT HD, un, lai tās skatītos, ir nepieciešams uztvērējs Humax HDCI-2000, Conax sistēmas dekodēšanas modulis un karte (gada cena aptuveni 1200 eiro).

Francijā Canal+ un TPS jau visai drīz abonentiem piedāvās HDTV trīs dažādos veidos: satelīttelevīzija, ADSL līnijas un virszemes apraide DVB-T. Šobrīd no satelītiem Hot Bird 6/7A 13°A var uztvert vairākas HDTV programmas franču valodā: TPS Star (filmas un sporta pārraides) , TF1 (Francijas pirmais kanāls), kā arī tiek testēti citi kanāli – M6, Usuaia. Abonēšanas maksa uz gadu kopā ar satelītuztvērēju Terminal TPS HD ir apmēram 450 eiro. Uztvērēja darbības pamatā ir universāls mikroprocesors ST7100. Terminal TPS HD ir iebūvēts Viaccess sistēmas dekoders. No satelīta Astra 1G programmas franču valodā izplata CanalSat HD – Canal+, Canal+ Sport, National Geographic. Savukārt, lai tās skatītos, ir nepieciešams uztvērējs MediaBox Max.

Kopumā par HDTV uztveršanu no satelītiem var teikt, ka šobrīd ir iespējams redzēt nedaudz brīvo kanālu (Pro7 HD, Sat1 HD, Anixe HD), testa translācijas, kā arī promo kanālus. Maksas jeb kodētajiem kanāliem ir grūti piekļūt, jo ir nepieciešams piemērots satelītuztvērējs, kā arī derīga, legāla abonenta karte. Neraugoties uz šīm grūtībām un augstajām izmaksām, optimismam tomēr ir pamats – reālas HDTV pārraides notiek un tās pie mums ir pieejamas.

Henriks Zeiļaks

henriks@delfi.lv