Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Ideālas krāsas

   

Ideālas krāsas

 

Skaists kadrs no ceļojuma, krietns darbs ar grafiskā redaktora programmu, prieks par krāšņo attēlu uz monitora ekrāna, taču, izdrukājot kopiju uz dārgā foto printera, tā ir ieguvusi zilganpelēku nokrāsu. Tā gadās... Un diezgan bieži. Kas par vainu? Vaina izrādās tehnikā – kamerai, datora monitoram un printerim ir atšķirīga izpratne par attēla krāsām. Šajā rakstā par to, kā iemācīt šīs atšķirīgās tehnikas sarunāties.

 

Krāsu līdzsvarošana fotografējot

Mainoties apgaismojuma krāsai un spilgtumam, cilvēka acs šiem parametriem pielāgojas un to nejūt. Fotofilmiņām ir noteikta krāsu temperatūra, un, tikko apgaismojuma krāsas mainās, attēlā tās kļūst nepareizas. Digitālajām kamerām ir labāk – tām krāsu līdzsvaru var noregulēt automātiski, manuāli pēc definētām krāsu temperatūrām vai līdzsvarojot pēc baltas papīra lapas.

Sākot fotografēšanas procesu, ir jāpārliecinās par kamerā uzstādītās baltās krāsas līdzsvara atbilstību apgaismojumam. Starp citu, tas ir viens no būtiskākajiem elementiem pareiza krāsu attēlojuma sasniegšanai – ja būs kļūdains krāsu līdzsvars oriģinālajam attēlam, tad sekojošajiem procesiem būs maza jēga.

Mūsdienu digitālās kameras jau sasniegušas tādu līmeni, ka automātiskā režīmā līdz noteiktai krāsu temperatūrai tās spēj pielāgoties gandrīz ideāli, tomēr mēdz būt tāda apgaismojuma krāsa, kad kamera ar to netiek galā.

Salīdzinoši precīzi strādā definētie krāsu līdzsvara režīmi, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, dienasgaismai ne vienmēr ir 5200K krāsu temperatūra. Tā mainās atkarībā no diennakts laika, mākoņu daudzuma, apkārtējās vides objektu krāsas. Līdzīgi arī mākslīgā apgaismojuma režīmam – ne visām kvēlspuldzēm ir 3200K krāsu temperatūra.

Tādēļ visprecīzāk noteikt baltās krāsas līdzsvaru var ar pavisam elementāru metodi – nofotografēt baltu papīra lapu pa visu kadru un pēc šīs lapas attēla nolīdzsvarot balto krāsu kamerā (šī metode dažādām kamerām ir atšķirīga). Turpinot bildēt šajā krāsu līdzsvara režīmā, būs pilnīgi skaidrs, ka uzņemtajā attēlā krāsas būs pareizas, tādas kā dabā. Protams, mainoties apgaismojuma apstākļiem, procedūra jāatkārto.

 

Monitora kalibrēšana

Daudzi, iespējams, šo terminu dzird pirmoreiz, jo, spriežot pēc internetā un fotodarbnīcās redzēto attēlu krāsu un blīvuma kļūdām, man nāk prātā tikai divi varianti. Vai nu cilvēkiem ir vienalga, kāda tā bilde izskatās, vai viņi vienkārši nezina par to, ka uzņemtie attēli ir pareizi jāapstrādā.

Katram datoram, protams, ir arī monitors. Nav būtiski, kādas firmas vai cik liels, – svarīgi ir tas, cik precīzi tas spēj attēlot krāsas un spilgtumu. Un šeit sākas problēmas. Viens bildi ekrānā redz gaišu un pelēku, otrs to pašu bildi - tumšu un kontrastainu, trešajam ir zaļgans tonis. Kuram tā bilde rādās pareizi? Pilnīgi iespējams, ka nevienam, ja monitori nav kalibrēti.

Par baltu velti monitoru kalibrēt pilnīgi precīzi neizdosies, taču tā būs labāk nekā nekas. Piemēram, izmantojot bezmaksas vizuālās kalibrēšanas programmu Monitor Calibration Wizard 1.0, šo procesu var veikt pietiekami labi un izveidot savu krāsu profilu, kas ielādējas kopā ar Windows. Vienkārši monitora kalibrēšanas rīki ietilpst vairākās videokaršu programmās, piemēram, ATI Catalyst Control Center. Arī ar tiem pēc speciāla testa attēla var vizuāli līdzsvarot monitora spilgtumu, krāsas un gammu.

Līdzīgi var izmantot arī Adobe produktu Adobe Gamma, kas ietilpst visās Adobe Photoshop versijās.

Tomēr iepriekš minētie ir vizuālās metodes kalibrēšanas veidi. Lai pilnīgi precīzi kalibrētu monitoru, nepieciešams profesionāls rīks. Šāds rīks ir kolorimetrs. Vienu no lētākajiem risinājumiem piedāvā firma ColorVision ar Spyder (100–300 USD). Tas apvieno programmatūras un aparatūras rīkus. Darbības būtība ir elementāra – uz ekrāna atainojas monitora pamatkrāsas, un kolorimetrs, ko novieto uz monitora ekrāna un caur USB savieno ar datoru, pārbauda, cik pareizi tās attēlojas. Programmatūra analizē kolorimetra datus un izveido atbilstošu monitora profilu. Tas viss notiek automātiski un aizņem apmēram 20 minūtes.

Bieži vien pēc kalibrēšanas fotogrāfijas ekrānā vairs neizskatās tik košas un krāsainas. Tas ir tāpēc, ka ražotāji pircēju pievilināšanai izmanto spilgtuma un kontrasta taktiku, kas lieti noder, skatoties video, taču pilnīgi neder fotogrāfiju apstrādei.

Lai izvairītos no kļūdām, kalibrēšanu vēlams veikt, ja uz monitora nekrīt tieši saules stari, jo tad krāsu attēlojums būs neprecīzs, īpaši vizuālajā kalibrēšanā. Labāk lai ir puskrēsla. Monitora parametri jāiestata standarta režīmā un jāatslēdz jebkuras citas iespējamās kalibrēšanas programmas. Pirms kalibrēšanas monitoram ir jābūt vismaz stundu ieslēgtam. Lai krāsas vienmēr būtu ideālas, monitora kalibrēšanu vēlams veikt regulāri – vismaz reizi mēnesī.

 

Attēla optimizācija ar datoru

Mums ir ideāli kalibrēts monitors, un sākumā jaukā, košā bildīte vairs neizskatās tik jauki, jo monitors pēc kalibrēšanas kļuvis mazkontrastains. Attēlam nepārprotami jāveic apstrāde.

Ja atļauj datu nesēja ietilpība, labāk fotografēt RAW formātā. Tas atrisinās daudz vairāk problēmu šajā posmā. Tomēr, ja ir fotografēts JPEG formātā un krāsu līdzsvars nav bijis ideāls, neuztraucieties – viss vēl nav zaudēts. Simtiem un tūkstošiem pieejamo grafisko redaktoru ir gatavi izlabot kļūdas.

Jāsāk ar baltās krāsas līdzsvara izlabošanu. Tālāk seko attēla blīvuma un kontrasta regulēšana ar rīkiem Levels, Brightness/Contrast, Gamma. Ja krāsas vēl nav ideālas, tad talkā nāk rīks Color Balance. Tie atkarībā no programmas lielākoties ir pieejami gan automātiskā, gan manuālā režīmā.

Ja fotogrāfiju drukāsiet ar savu printeri, dažās programmās, piemēram, Adobe Photoshop, ir iespējams strādāt ar tā profilu, kas maksimāli tuvinās attēla krāsas uz monitora ekrāna nodrukātajai fotogrāfijai. Kopējot fotogrāfiju laboratorijās uz parastā fotopapīra, lielākoties jāizmanto standarta RGB profils, jo parasti visi digitālie printeri ar dažiem izņēmumiem ir līdzsvaroti tieši tam.

 

Nevainojama kopija

Lai iegūtu nevainojamas kvalitātes kopiju, ir jāsadarbojas četriem elementiem: kamerai, monitoram, apstrādei un galu galā – printerim. Līdzīgi kā monitoram, arī printerim ir iespējams izveidot precīzu tā krāsu profilu, taču tas ir krietni dārgāks prieks (500–2000 USD).

Monitorā krāsas veidojas no trim pamatkrāsām – sarkanas, zaļas un zilas (RGB), taču fotokopija sastāv no četrām – gaišzilas, purpura, dzeltenas un melnas (CMYK). Tieša krāsu apgriešana nepalīdzēs: abiem krāsu režīmiem nav viennozīmīgas saistības. Varētu jau datorā uzreiz strādāt CMYK režīmā, taču tas maz ko līdzēs – attēls uz monitora tik un tā attēlosies RGB režīmā. Īstenība ir tāda – jo labāks ir printera draiveris (tas strādā vienoti ar krāsu profilu), jo precīzāk krāsas tiek konvertētas no RGB uz CMYK. Mūsdienu printeriem ir gana labi profili, lai par to īpaši nerūpētos.

Lai iegūtu pilnīgi precīzu krāsu profilu printerim, profesionāļi arī šeit izmanto kolorimetru. Izdrukājot krāsu toņu testa attēlu, ar kolorimetru nosaka tās vai citas krāsas trūkumu un to kompensē jaunizveidotajā profilā.

Tomēr īstenība ir vēl skaudrāka –būtu nepieciešams arī profils papīram, jo tam, kas nāk līdzi printerim, ir tikai līdzība ar patiesību. Papīru jūs izvēlaties paši, un tas būtiski attālina nevainojamas kopijas iegūšanu. Tādēļ vienmēr jālieto speciāls fotopapīrs, kas paredzēts noteiktam printerim. Arī tintes kvalitāte nav maznozīmīga. Drukājot visas tintes krāsas neizlietojas vienmērīgi, tādēļ rūpīgi jāseko, lai kāda no tām nebeigtos ātrāk. Un vienmēr jālieto printera ražotāja tinte.

Elmārs RUDZĪTIS,

foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001