Ženēva 2006 potenciāls un tā realizācija
Ciparu apraides frekvenču plāns GE06
Reģionālā
plāna Ženēva 2006 (GE06) pieņemšana paātrināja
ciparu apraides ieviešanu. 2006. gada nogalē Holande pārtrauca raidīt
analogo televīziju. Dažās valstīs Vācijā,
Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā pāreju paredzēts
pabeigt tuvākajā nākotnē. 2006. gadā ciparu sistēmā
DVB-T sāka raidīt arī Lietuva un Igaunija. Latvija atrodas GE06
plāna ieviešanas sākumposmā.
Mūsmājās
tehnoloģiskais progress aizkavējies
Lai GE06 plāna spektra resursu DVB-T
raidošajos tīklos ieguldītu efektīvi, to veidošanai ir
jābalstās uz tādiem pašiem tehniskajiem kritērijiem, kādus
ievēroja plāna izstrādāšanā. Rakstā ietverts
zemes ciparu televīzijas raidošā tīkla variantu īsa analīze,
kurā izvērtēta pieņemto tehnisko risinājumu ietekme uz
Latvijas teritorijas aptveršanas kvalitāti. Novērtēts arī
potenciālais izplatāmo televīzijas programmu apjoms, kas izriet
no Latvijai ieplānotā frekvenču spektra. Analīzei
pakļautie raidošā tīkla varianti nav uzskatāmi par tīkla
projekta piedāvājumu.
Reģionālais līgums GE06
kalpoja par stimulu pārejas procesa paātrināšanai uz ciparu
sistēmu DVB-T zemes raidošajos tīklos. Eiropas televīzijas
karte mainās strauji. Holande kļuvusi par pirmo valsti, kas pabeigusi
pāreju uz ciparu televīziju. Vācijā analogo televīziju
neraida jau vairākos valsts reģionos. Analogos raidījumus gatavojas
pārtraukt Somijā un Zviedrijā. Valstīm, kas jau sākušas
raidīt DVB-T sistēmā, pievienojusies arī Lietuva un
Igaunija.
Diemžēl Latvijā tehnoloģiskais
progress aizkavējies. Reiz sāktais process atstājis nelielu derīgo
atlikumu - mazas jaudas eksperimentālu DVB-T raidītāju
Rīgā - un ilgstoši iestrēdzis tiesu darbos. Iesaistītās
institūcijas nav varējušas noteikt, kad un kā tas
virzīsies tālāk. Tostarp publiskajā telpā izskanējis
ne viens vien paziņojums ar solījumiem ieviest ciparu
televīziju, taču nesniedzot pilnu skaidrību, ko ar ciparu
televīzijas ieviešanu saprot.
Ir derīgi atgādināt,
ka ar ciparu televīziju saprot programmas raidīšanu ar ciparsignālu
izplatīšanas posmā no raidītāja līdz uztvērējam.
To nodrošina, modernizējot elektronisko sakaru līdzekļus,
kas raida televīziju. Pārmaiņas raidīšanas traktā
prasa ieviest atbilstošas izmaiņas arī uztverošajā
parkā.
Tehnoloģijas veids, kādu signāla
formēšanā izmanto studijā, ar jēdzienu ciparu
televīzija nav saistīts. Ciparu tehnoloģija
raidīšanas traktā daudzkāršo izplatāmo televīzijas
programmu apjomu. Jauno kvantitatīvo iespēju izmantošana ir programmu
veidotāju un retranslācijas organizētāju rokās. Kādas
iespējas sniedz GE06 plānā ierakstītais frekvenču
spektrs attiecībā uz raidāmo programmu daudzumu un teritorijas
aptveršanas kvalitāti?
GE06 plāns nodrošina
Latvijā daudzprogrammu apraides attīstību
Latvijas teritorija ir sadalīta
astoņās zonās (1. attēls). Katra iedalījuma
raidītāji raida kopēju programmu komplektu programmu bloku un
izmanto kopēju frekvenču kanālu. Šādā grupā,
ko apzīmē par vienfrekvences tīklu (SFN), var izmantot tik raidītāju,
cik nepieciešams iedalījuma zonas aptveršanai.
Katrā iedalījuma zonā
ieplānoti vairāki kanāli:
·
7
televīzijas kanāli decimetru viļņu diapazonā (470-862
MHz);
·
1
televīzijas kanāls metru viļņu diapazonā (174-230
MHz).
Šajā joslā ir ieplānoti arī 3-4 T-DAB frekvenču
bloki ciparu skaņas apraidei.
Tas nozīmē, ka plāns
paredz astoņus programmu blokus. Līdz analogo staciju
izslēgšanai programmu bloku daudzums ir jāierobežo
līdz skaitam, kas norādīts 1. attēlā.
Pilns izplatāmo programmu
skaits atbilst summai, kuru veido visos programmu blokos ietvertās programmas.
Cik programmu var ietvert vienā blokā, kā izvēli pamatot? Šajā
jautājumā pieņemtais lēmums radikāli ietekmē
programmas kvalitāti.
Dilemma: vairāk
programmu vai augstāka kvalitāte
Vairāku programmu ietveršanu
DVB-T vai DVB-H raidītāja programmu blokā ļauj programmas
signāla iepriekšēja kompresija ar MPEG2 vai MPEG4 standarta
kompresijas iekārtu, kas pazemina datplūsmas ātrumu. Kompresija
neizbēgami lielākā vai mazākā mērā pazemina
programmas kvalitāti. ITU-R rekomendācija BT.1380-1 iesaka
parastās izšķirtspējas (SDTV) un augstas
izšķirtspējas (HDTV) programmām pieļaujamo
maksimālo kompresiju, pie kuras vēl nepieļaujami necieš
kvalitāte.
Neiedziļinoties jautājuma
detaļās var konstatēt, ka programmu blokam var izmantot datplūsmas
ātrumu ap 19,5 Mb/s (64 QAM modulācija). Cik programmu var ietvert šādā
blokā, nezaudējot attēla kvalitāti? Jautājumu izšķir
izvēle starp kvantitāti un kvalitāti, kas praksē nereti nosveras
par labu kvantitātei. Piemērs atrodams Lietuvā - tur
programmblokā raida 10 programmas (MPEG4), bet skatītāji izsaka pretenzijas
par to kvalitāti.
Ārvalstu prakses piemēri
vedina domāt, ka 4-6 programmu raidīšana, izmantojot MPEG2/MPEG4
kompresijas metodi, nerada nepieļaujamu kvalitātes degradāciju. Anglijas,
Vācijas un Francijas ciparu apraides tīklos programmai atvēl
datplūsmas ātrumu 3,5-6 Mb/s robežās, pie kam lielākā
datplūsmu attiecas uz sabiedriskām (BBC1 4.4 Mb/s) un kvalitatīvām
programmām (Eurosport, Discovery, TCM (Francija) - 5-6 Mb/s).
Atsaucoties uz šiem
piemēriem, riskēsim izdarīt ekspresvērtējumu Latvijas
zemes ciparu televīzijas potenciālam pēc GE06 plāna
pilnas ieviešanas varētu izplatīt aptuveni 50 SDTV programmu.
DVB-T raidošā
tīkla darbības kritēriji
Plāns paredz izmantot DVB-T sistēmu.
Minētā sistēma ļauj pielietot plašu modulācijas
veidu dažādību, tādēļ analīze veikta,
izmantojot reprezentatīvus (vidējus) parametrus.
Tālāk ir paredzēti vairāki
uztveršanas veidi:
·
ar
fiksētu ārējo antenu, uzstādītu vismaz 10 m virs zemes
(Emin = 56 dBµV/m);
·
portatīvā
vai mobilā uztveršana (kustīgā transporta
līdzeklī), antenas augstums pieņemts 1,5 m (Emin = 78 dBµV/m);
·
portatīvā
iekštelpu uztveršana, kur ņem vērā ēku
konstrukciju radīto signāla vājinājumu (Emin=88dBµV/m).
Nepieciešamā
minimālā lauka intensitāte Emin ir norādīta
frekvencē 650 MHz.
Uztveršanai lauku apvidū ar
rokas uztvērējiem nepieciešama lauka intensitāte ap 90
dBµV/m, bet pilsētā iekštelpās - 105 dBµV/m. Lielās nepieciešamā
lauka intensitātes dēļ portatīvās, mobilās un
rokas uztveršanas nodrošināšana visā valsts
teritorijā nešķiet reāli sasniedzama, mazākais
ieviešanas sākuma periodā.
Varētu pieņemt, ka pamatuzdevums
ir nodrošināt uztveršanu visā teritorijā ar fiksētu
ārējo antenu. Portatīvās/mobilās/rokas
aptveršanas zonas būs daudz šaurākas, bet var tikt
paplašinātas, vajadzīgās vietās ierīkojot papildu
raidītājus.
Analīzes mērķis ir noteikt
aptveršanas kvalitāti, ja DVB-T raidīšanai izmanto
esošo televīzijas raidošā tīkla infrastruktūru -
stacijas un antenas, bet nepapildinot staciju skaitu. Šāds
ieviešanas modelis uzskatāms par reālāko.
Svarīga loma teritorijas
pilnīgā aptveršanā ir augsti uzstādītām
antenām. Lai novērtētu antenas augstuma ietekmi, citā
aprēķina variantā lietotas relatīvi zemas antenas,
saglabājot iepriekšējās stacijas.
Nacionālais
DVB-T tīkls, izmantojot esošo infrastruktūru
Aprēķinātās
aptveršanas zonas nacionālā mēroga tīklam
parādītas 2. attēlā. Ar atšķirīgām
krāsām norādītas zonas, kur nodrošināta
fiksētā, portatīvā/mobilā ārpustelpu
uztveršana un uztveršana ar rokas uztvērējiem. DVB-T
sistēmas raidītāju izmantotie UHF joslas kanāli norādīti
attēlā, bet to izstarotā jauda atbilst GE06 plānam.
Ir redzams, ka teritorijas
pilnīgai aptveršanai būs vajadzīgas papildu stacijas.
Attēlā redzams to papildu staciju izvietojums, kuras jau ir
paredzētas GE06 plānā. Var secināt, ka pašreizējais
tīkls, raidot DVB-T sistēmā, nodrošina labu aptveršanu
fiksētai uztveršanai, sasniedzot apmēram 90 procentus
teritorijas. Nenodrošinātā teritorijas platība
samazinās līdz apmēram trim procentiem, ja ņem
vērā arī dzeltenās zonas, kurās uztveršana ir
iespējama, bet ar zemāku kvalitāti.
Portatīvās, mobilās
un rokas uztveršanas zonas ir ievērojami šaurākas, koncentrētas
raidošo staciju tuvumā. To paplašināšanai raidošajā
tīklā vajadzīgas papildu stacijas.
Nacionālais
DVB-T tīkls ar zemu uzstādītām antenām
Šis variants ietverts
analīzē, lai raksturotu augsti uzstādītu raidošo
antenu lomu teritorijas aptveršanas nodrošināšanā
pretstatā zemām. Zemo antenu izvēlētais augstums ir 60-70 m,
kas atbilst mobilo sakaru šūnu tīklu antenu balstu vidējam
augstumam.
Aptveršana, kādu nodrošina
pašreizējais raidošais tīkls, ja tajā izmantotu zemas
antenas, parādīta 3. attēlā. Zemo antenu gadījumā
konstruktīvu iemeslu dēļ nav iespējams pilnībā realizēt
plānā paredzētās maksimālās jaudas. Tādēļ
izstarotās jaudas maksimālā vērtība noteikta 20 kW,
kas atbilst praktiskas realizācijas iespējām.
Aprēķins rāda, ka
valsts teritorijas aptveršana šajā gadījumā kļūst
neapmierinoša.
1. Pašreizējā TV
raidošā tīkla infrastruktūra bez papildu stacijām, ja to
izmanto televīzijas raidīšanai ciparu sistēmā DVB-T ar
GE06 plāna parametriem, var nodrošināt aptveršanu,
izmantojot fiksētās antenas, kas ir līdzvērtīga pašreizējai
analogās televīzijas aptveršanai un tuva visas valsts
aptveršanai.
2. Pie tāda
paša staciju daudzuma, bet lietojot zemas antenas, nacionālā
aptveršana nav nodrošināta, nesasniedzot pat pusi teritorijas. Lai
nodrošinātu aptveršanu, šādu staciju skaits ir
vairākkārt (5-6 reizes) jāpalielina.
3. Ja DVB-T
tīkla izveidošanai izmanto visu Latvijai GE06 plānā paredzēto
spektra resursu, ar to varētu raidīt orientējoši 50
parastās izšķirtspējas televīzijas programmas. Pārejas
periodā ciparu televīzijai izmantojamais spektrs ir ierobežots,
kā norādīts 2. punktā un 1. attēlā, tādēļ
attiecīgi samazinās arī raidāmo programmu apjoms.
Inārs JĒKABSONS
Reģionālā plāna Ženēva 2006 (GE06) pieņemšana paātrināja ciparu apraides ieviešanu. 2006. gada nogalē Holande pārtrauca raidīt analogo televīziju. Dažās valstīs Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā pāreju paredzēts pabeigt tuvākajā nākotnē. 2006. gadā ciparu sistēmā DVB-T sāka raidīt arī Lietuva un Igaunija. Latvija atrodas GE06 plāna ieviešanas sākumposmā.
Mūsmājās tehnoloģiskais progress aizkavējies
Lai GE06 plāna spektra resursu DVB-T raidošajos tīklos ieguldītu efektīvi, to veidošanai ir jābalstās uz tādiem pašiem tehniskajiem kritērijiem, kādus ievēroja plāna izstrādāšanā. Rakstā ietverts zemes ciparu televīzijas raidošā tīkla variantu īsa analīze, kurā izvērtēta pieņemto tehnisko risinājumu ietekme uz Latvijas teritorijas aptveršanas kvalitāti. Novērtēts arī potenciālais izplatāmo televīzijas programmu apjoms, kas izriet no Latvijai ieplānotā frekvenču spektra. Analīzei pakļautie raidošā tīkla varianti nav uzskatāmi par tīkla projekta piedāvājumu.
Reģionālais līgums GE06 kalpoja par stimulu pārejas procesa paātrināšanai uz ciparu sistēmu DVB-T zemes raidošajos tīklos. Eiropas televīzijas karte mainās strauji. Holande kļuvusi par pirmo valsti, kas pabeigusi pāreju uz ciparu televīziju. Vācijā analogo televīziju neraida jau vairākos valsts reģionos. Analogos raidījumus gatavojas pārtraukt Somijā un Zviedrijā. Valstīm, kas jau sākušas raidīt DVB-T sistēmā, pievienojusies arī Lietuva un Igaunija.
Diemžēl Latvijā tehnoloģiskais progress aizkavējies. Reiz sāktais process atstājis nelielu derīgo atlikumu - mazas jaudas eksperimentālu DVB-T raidītāju Rīgā - un ilgstoši iestrēdzis tiesu darbos. Iesaistītās institūcijas nav varējušas noteikt, kad un kā tas virzīsies tālāk. Tostarp publiskajā telpā izskanējis ne viens vien paziņojums ar solījumiem ieviest ciparu televīziju, taču nesniedzot pilnu skaidrību, ko ar ciparu televīzijas ieviešanu saprot.
Ir derīgi atgādināt, ka ar ciparu televīziju saprot programmas raidīšanu ar ciparsignālu izplatīšanas posmā no raidītāja līdz uztvērējam. To nodrošina, modernizējot elektronisko sakaru līdzekļus, kas raida televīziju. Pārmaiņas raidīšanas traktā prasa ieviest atbilstošas izmaiņas arī uztverošajā parkā.
Tehnoloģijas veids, kādu signāla formēšanā izmanto studijā, ar jēdzienu ciparu televīzija nav saistīts. Ciparu tehnoloģija raidīšanas traktā daudzkāršo izplatāmo televīzijas programmu apjomu. Jauno kvantitatīvo iespēju izmantošana ir programmu veidotāju un retranslācijas organizētāju rokās. Kādas iespējas sniedz GE06 plānā ierakstītais frekvenču spektrs attiecībā uz raidāmo programmu daudzumu un teritorijas aptveršanas kvalitāti?
GE06 plāns nodrošina Latvijā daudzprogrammu apraides attīstību
Latvijas teritorija ir sadalīta astoņās zonās (1. attēls). Katra iedalījuma raidītāji raida kopēju programmu komplektu programmu bloku un izmanto kopēju frekvenču kanālu. Šādā grupā, ko apzīmē par vienfrekvences tīklu (SFN), var izmantot tik raidītāju, cik nepieciešams iedalījuma zonas aptveršanai.
Katrā iedalījuma zonā ieplānoti vairāki kanāli:
· 7 televīzijas kanāli decimetru viļņu diapazonā (470-862 MHz);
· 1 televīzijas kanāls metru viļņu diapazonā (174-230 MHz). Šajā joslā ir ieplānoti arī 3-4 T-DAB frekvenču bloki ciparu skaņas apraidei.
Tas nozīmē, ka plāns paredz astoņus programmu blokus. Līdz analogo staciju izslēgšanai programmu bloku daudzums ir jāierobežo līdz skaitam, kas norādīts 1. attēlā.
Pilns izplatāmo programmu skaits atbilst summai, kuru veido visos programmu blokos ietvertās programmas. Cik programmu var ietvert vienā blokā, kā izvēli pamatot? Šajā jautājumā pieņemtais lēmums radikāli ietekmē programmas kvalitāti.
Dilemma: vairāk programmu vai augstāka kvalitāte
Vairāku programmu ietveršanu DVB-T vai DVB-H raidītāja programmu blokā ļauj programmas signāla iepriekšēja kompresija ar MPEG2 vai MPEG4 standarta kompresijas iekārtu, kas pazemina datplūsmas ātrumu. Kompresija neizbēgami lielākā vai mazākā mērā pazemina programmas kvalitāti. ITU-R rekomendācija BT.1380-1 iesaka parastās izšķirtspējas (SDTV) un augstas izšķirtspējas (HDTV) programmām pieļaujamo maksimālo kompresiju, pie kuras vēl nepieļaujami necieš kvalitāte.
Neiedziļinoties jautājuma detaļās var konstatēt, ka programmu blokam var izmantot datplūsmas ātrumu ap 19,5 Mb/s (64 QAM modulācija). Cik programmu var ietvert šādā blokā, nezaudējot attēla kvalitāti? Jautājumu izšķir izvēle starp kvantitāti un kvalitāti, kas praksē nereti nosveras par labu kvantitātei. Piemērs atrodams Lietuvā - tur programmblokā raida 10 programmas (MPEG4), bet skatītāji izsaka pretenzijas par to kvalitāti.
Ārvalstu prakses piemēri vedina domāt, ka 4-6 programmu raidīšana, izmantojot MPEG2/MPEG4 kompresijas metodi, nerada nepieļaujamu kvalitātes degradāciju. Anglijas, Vācijas un Francijas ciparu apraides tīklos programmai atvēl datplūsmas ātrumu 3,5-6 Mb/s robežās, pie kam lielākā datplūsmu attiecas uz sabiedriskām (BBC1 4.4 Mb/s) un kvalitatīvām programmām (Eurosport, Discovery, TCM (Francija) - 5-6 Mb/s).
Atsaucoties uz šiem piemēriem, riskēsim izdarīt ekspresvērtējumu Latvijas zemes ciparu televīzijas potenciālam pēc GE06 plāna pilnas ieviešanas varētu izplatīt aptuveni 50 SDTV programmu.
DVB-T raidošā tīkla darbības kritēriji
Plāns paredz izmantot DVB-T sistēmu. Minētā sistēma ļauj pielietot plašu modulācijas veidu dažādību, tādēļ analīze veikta, izmantojot reprezentatīvus (vidējus) parametrus.
Tālāk ir paredzēti vairāki uztveršanas veidi:
· ar fiksētu ārējo antenu, uzstādītu vismaz 10 m virs zemes (Emin = 56 dBµV/m);
· portatīvā vai mobilā uztveršana (kustīgā transporta līdzeklī), antenas augstums pieņemts 1,5 m (Emin = 78 dBµV/m);
· portatīvā iekštelpu uztveršana, kur ņem vērā ēku konstrukciju radīto signāla vājinājumu (Emin=88dBµV/m).
Nepieciešamā minimālā lauka intensitāte Emin ir norādīta frekvencē 650 MHz.
Uztveršanai lauku apvidū ar rokas uztvērējiem nepieciešama lauka intensitāte ap 90 dBµV/m, bet pilsētā iekštelpās - 105 dBµV/m. Lielās nepieciešamā lauka intensitātes dēļ portatīvās, mobilās un rokas uztveršanas nodrošināšana visā valsts teritorijā nešķiet reāli sasniedzama, mazākais ieviešanas sākuma periodā.
Varētu pieņemt, ka pamatuzdevums ir nodrošināt uztveršanu visā teritorijā ar fiksētu ārējo antenu. Portatīvās/mobilās/rokas aptveršanas zonas būs daudz šaurākas, bet var tikt paplašinātas, vajadzīgās vietās ierīkojot papildu raidītājus.
Analīzes mērķis ir noteikt aptveršanas kvalitāti, ja DVB-T raidīšanai izmanto esošo televīzijas raidošā tīkla infrastruktūru - stacijas un antenas, bet nepapildinot staciju skaitu. Šāds ieviešanas modelis uzskatāms par reālāko.
Svarīga loma teritorijas pilnīgā aptveršanā ir augsti uzstādītām antenām. Lai novērtētu antenas augstuma ietekmi, citā aprēķina variantā lietotas relatīvi zemas antenas, saglabājot iepriekšējās stacijas.
Nacionālais DVB-T tīkls, izmantojot esošo infrastruktūru
Aprēķinātās aptveršanas zonas nacionālā mēroga tīklam parādītas 2. attēlā. Ar atšķirīgām krāsām norādītas zonas, kur nodrošināta fiksētā, portatīvā/mobilā ārpustelpu uztveršana un uztveršana ar rokas uztvērējiem. DVB-T sistēmas raidītāju izmantotie UHF joslas kanāli norādīti attēlā, bet to izstarotā jauda atbilst GE06 plānam.
Ir redzams, ka teritorijas pilnīgai aptveršanai būs vajadzīgas papildu stacijas. Attēlā redzams to papildu staciju izvietojums, kuras jau ir paredzētas GE06 plānā. Var secināt, ka pašreizējais tīkls, raidot DVB-T sistēmā, nodrošina labu aptveršanu fiksētai uztveršanai, sasniedzot apmēram 90 procentus teritorijas. Nenodrošinātā teritorijas platība samazinās līdz apmēram trim procentiem, ja ņem vērā arī dzeltenās zonas, kurās uztveršana ir iespējama, bet ar zemāku kvalitāti.
Portatīvās, mobilās un rokas uztveršanas zonas ir ievērojami šaurākas, koncentrētas raidošo staciju tuvumā. To paplašināšanai raidošajā tīklā vajadzīgas papildu stacijas.
Nacionālais DVB-T tīkls ar zemu uzstādītām antenām
Šis variants ietverts analīzē, lai raksturotu augsti uzstādītu raidošo antenu lomu teritorijas aptveršanas nodrošināšanā pretstatā zemām. Zemo antenu izvēlētais augstums ir 60-70 m, kas atbilst mobilo sakaru šūnu tīklu antenu balstu vidējam augstumam.
Aptveršana, kādu nodrošina pašreizējais raidošais tīkls, ja tajā izmantotu zemas antenas, parādīta 3. attēlā. Zemo antenu gadījumā konstruktīvu iemeslu dēļ nav iespējams pilnībā realizēt plānā paredzētās maksimālās jaudas. Tādēļ izstarotās jaudas maksimālā vērtība noteikta 20 kW, kas atbilst praktiskas realizācijas iespējām.
Aprēķins rāda, ka valsts teritorijas aptveršana šajā gadījumā kļūst neapmierinoša.
1. Pašreizējā TV raidošā tīkla infrastruktūra bez papildu stacijām, ja to izmanto televīzijas raidīšanai ciparu sistēmā DVB-T ar GE06 plāna parametriem, var nodrošināt aptveršanu, izmantojot fiksētās antenas, kas ir līdzvērtīga pašreizējai analogās televīzijas aptveršanai un tuva visas valsts aptveršanai.
2. Pie tāda paša staciju daudzuma, bet lietojot zemas antenas, nacionālā aptveršana nav nodrošināta, nesasniedzot pat pusi teritorijas. Lai nodrošinātu aptveršanu, šādu staciju skaits ir vairākkārt (5-6 reizes) jāpalielina.
3. Ja DVB-T tīkla izveidošanai izmanto visu Latvijai GE06 plānā paredzēto spektra resursu, ar to varētu raidīt orientējoši 50 parastās izšķirtspējas televīzijas programmas. Pārejas periodā ciparu televīzijai izmantojamais spektrs ir ierobežots, kā norādīts 2. punktā un 1. attēlā, tādēļ attiecīgi samazinās arī raidāmo programmu apjoms.
Inārs JĒKABSONS