DTV attīstība Francijā

Lai cik tas arī būtu dīvaini, viena no pēdējām valstīm Rietumeiropā, kas sāka virszemes DTV pārraides, bija Francija. Dīvaini kaut vai tāpēc vien, ka francūži jau no ātrvilcienu un virsskaņas pasažieru lidmašīnu Concorde laikiem pieraduši lepoties ar jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, turklāt plašā valsts teritorija un lielais iedzīvotāju skaits īpaši labvēlīgi ietekmēja DTV tirgus un infrastruktūras attīstību.

 

Ilgu laiku vairākas televīzijas kompānijas Francijā kavēja ciparu pārraižu ieviešanu, jo negribēja zaudēt savu monopolstāvokli un dalīties ar reklāmas biznesu. Turklāt tas tika darīts ļoti viltīgi un ar visu frančiem piemītošo šarmu. Par vienu no iespējamiem šādas rīcības attaisnojumiem kļuva apstāklis, ka līdz brīdim, kamēr parādīsies sistēma MPEG4, labāk ir it kā nogaidīt, jo tad radīsies iespēja kanālu skaitu palielināt divas reizes. Tas ļāva ciparu pārraižu sākumu novilcināt vismaz par diviem gadiem. Acīmredzot līdzīgas problēmas var piemeklēt arī citas valstis, kur DTV attīstība ir tikko sākusies, piemēram, Latviju.

 

Attīstības vēsture

 2002. gada martā 70 kanāliem tiek piešķirtas DTV licences.

 2002. gada oktobrī DTV regulators Conseil supérieur de l’audiovisuel (CSA) izvēlas 20 kanālus, kas papildinās eksistējošo analogo televīzijas piedāvājumu.

 2004. gada jūnijā tiek pabeigta DTV likumdošanas noformēšana, kas paredz analogo televīziju izslēgt piecus gadus pēc DTV starta.

 2004. gada oktobrī valdība nolemj, ka brīvās, nekodētās programmas jāizplata, izmantojot MPEG2 tehnoloģiju.

 2004. gada oktobrī valdība sešiem kanāliem atceļ licences, bet tā paša gada 16. decembrī CSA savukārt piedāvā tiem jaunas.

 2005. gada 28. februāris kļūst par pēdējo datumu, kad tiek pieņemti iesniegumi DTV licenču saņemšanai.

 2005. gada 17. maijā pieciem kanāliem tiek piešķirtas jaunas licences.

 2005. gada martā Francijā sākas oficiālas DTV bezmaksas pārraides MPEG2 standartā.

 

Bezmaksas DTV starts

Pēc TNT (Télévision Numérique Terrestre) ciparu televīzijas pārraižu sākšanas 2005. gada 31. martā iedzīvotāju interese par šo procesu pārspēja gaidīto. Burtiski pusgada laikā 1,3 miljoni cilvēku sāka uztvert 14 bezmaksas ciparu programmas. 2005. gada beigās TNT raidījumus skatījās jau divi miljoni cilvēku jeb 850 000 mājsaimniecību. Tas bija divas reizes vairāk, nekā tika prognozēts sākumā. Ciparu uztvērējs par 59 eiro internetā popularitātes ziņā kļuva par vislabāk pirkto preci un par visvairāk gaidīto Ziemassvētku dāvanu.

2006. gadā pārraižu skaits pieauga vēl vairāk, jo daudzi skatītāji vēlējās redzēt papildus15 maksas programmas, turklāt ģeogrāfiski virszemes DTV aptvēra jau gandrīz divas trešdaļas Francijas teritorijas. Pārdoto uztvērēju skaits 2006. gada martā, kad darbu sāka arī maksas programmu serviss Pay TV, sasniedza 2,5 miljonus. Visi aizmirsa bezgalīgo strīdu par to, kuru standartu labāk izvēlēties DTV uztveršanai: MPEG2 vai MPEG4. Televīzijas kompāniju TF1, France Television un Canal+ cīņa tā arī ne pie kā konkrēta nenoveda un kopumā tikai kavēja DTV ieviešanu, jo dzīvotspējīgi izrādījās abi standarti.

Neatkarīgi no tā, kādu DTV pārraižu standartu Francija galu galā izvēlētos nākotnē, nopietnas tehniskas problēmas tomēr nerodas. 2. tabula parāda tos tehniskos parametrus, kas tika pieņemti 2005. gadā. Francija izvēlējās hibrīda DTV biznesa modeli, jo bezmaksas virszemes ciparu televīzijas programmas tika izplatītas MPEG2 standartā, bet maksas — MPEG4.10.

Francijas premjerministrs, optimisma pārņemts, paziņoja, ka 2007. gada pavasarī jau 85 procenti valsts iedzīvotāju uztvers ciparu televīzijas programmas. Pēdējie aprēķini rāda, ka līdz 2006. gada beigām valstī bija 6,8 miljoni DTV dekoderu. No 4 725 000 Francijā pārdotajām iekārtām gandrīz puse bija bāzes modifikācijas DTV uztvērēji, 900 000 — interaktīvie, bet 950 000 — datoros integrētie. Salīdzinot ar 13 procentiem mājsaimniecību 2006. gada augustā, kas uztvēra virszemes ciparu televīziju, tā paša gada beigās šis rādītājs pieauga līdz 19 procentiem.

 

Pāreja uz ciparu apraidi

2006. gada vidū Francijas prezidents Žaks  Širaks paziņoja par lielu, jaunu nacionālo pro­jektu — pilnu valsts pāreju uz ciparu televīzijas apraidi 2011. gadā. Šis paziņojums tika izdarīts ciparu tehnoloģiju Stratēģiskās komitejas darba sākuma ceremonijā. Šī instance tika speciāli izveidota, lai paātrinātu DTV ieviešanu visā valsts teritorijā. Ž. Širaks nosauca ciparu televīzijas ieviešanas plānu par īstu ekonomisko, sociālo un kultūras revolūciju. Viņš arī piezīmēja, ka jaunā pārraides tehnoloģija dos iedzīvotājiem lielu uztveramo programmu skaitu, kā arī labāku attēla un skaņas kvalitāti. Pilna pāreja uz ciparu televīziju ļaus ieviest arī interaktīvos pakalpojumus.

Eksperti savukārt izteicās, ka Francijā atbrīvosies daudz frekvenču, kas ļaus tās izmantot augsti kvalitatīviem mobilajiem sakariem un internetam. Valsts piešķīra 15 miljonus eiro, lai mazturīgie iedzīvotāji varētu iegādāties DTV uztvērējus.

Parlaments arī apstiprināja kritēriju, pēc kura notiks jaunu operatoru izvēle papildus jau esošajiem — TF1, Canal+ un M6. Jaunie kanāli varēs sākt pārraides tikai tad, kad pilnībā tiks slēgts analogās apraides tīkls. Lai saņemtu licences un sāktu reģionālās DTV pārraides Parīzes apkārtnē, 22 pretendenti ir sagatavojuši iesniegumus izskatīšanai regulatoram CSA, tie tiks publicēti 2007. gada pavasarī. Lēmums par licenču izsniegšanu jāpieņem jau maijā, bet līdz gada beigām konkursa uzvarētājiem jāsāk regulāra apraide.

9. janvārī CSA publicēja detalizētu DTV servisa ieviešanas plānu Francijas reģionos, kas kopumā paredz aprīkot ar ciparu televīzijas aparatūru 110 vietas, aptverot 85 procentus teritorijas. Pāreja uz ciparu apraidi notiks pakāpeniski no reģiona uz reģionu. Analogās televīzijas apraides izslēgšana sāksies 2008. gada 31. martā, kad 95 procentos valsts teritorijas varēs uztvert DTV pārraides. Procesa noslēguma datums — 2011. gada 30. novembris.

Tie iedzīvotāji, kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēs uztvert virszemes ciparu televīzijas programmas, varēs izmantot bezmaksas satelīta pārraižu servisu, kura starts tiek plānots 2007. gada pavasarī. Par piedalīšanos analogās televīzijas izslēgšanas programmā trīs komerciālajām kompānijām TF1, Canal+ un M6 DTV licences tiks pagarinātas uz pieciem gadiem.

 

HDTV testi

Pirmie virszemes apraides HDTV testi Francijā tika veikti no 2006. gada 28. maija līdz 17. jūlijam. Otrā HDTV standarta pārbaude ar CSA atļauju sākās pagājušā gada septembrī un noslēdzās šīgada janvārī, aptverot Parīzi, Lionu un Marseļu. Testa pārraides tika veiktas MPEG4 standartā, un programmas drīkstēja izplatīt gan brīvā veidā, gan kodētā. Atļauju raidīt HDTV formātā CSA izsniedza vairākiem kanāliem: BFM TV, Canal+,
Direct 8, M6, NRJ 12, Arte un France Televisions.

Kopumā 2006. gads Eiropā ir zīmīgs tieši ar to, ka masveidā tiek uzsāktas komerciālas HDTV pārraides un izmantots kodeks H.264. Vislielāko ieguldījumu šajā jomā ir devuši satelīttelevīzijas operatori Sky (Anglija) un Premiere (Vācija), jo ļoti ātri pārdošanā parādījās plašs abonentu HD uztvērēju piedāvājums, kas radīja interesi par pārraidēm jaunajā tehnoloģijā. Tagad HDTV signālu galvenos tehniskos raksturlielumus ir iespējams pārbaudīt pat lauka apstākļos, izmantojot Thomson Group, Grass Valley mēraparatūru. Vispār DVB-T standarts ražotājiem ir kļuvis par īstu zelta dzīslu: agrāk viena un tā pati teritorija tika nosegta ar vienu jaudīgu raidītāju, bet tagad šim mērķim tiek veidoti vienas frekvences tīkli (SFN) ar daudziem raidītājiem un retranslatoriem. Galvenie spēlētāji šajā tirgū ir lielās korporācijas Thales, Rohde&Schwarz, Plisch, Harris, NEC.

Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Lielbritānija un Vācija, vispār nav paredzējušas virszemes apraidei HDTV frekvenču resursus. Pastāv dažādi viedokļi. Vācijā uzskata, ka augstas izšķiršanas spējas televīzijas signālus vajag pārraidīt tikai kabeļu tīklos un no satelītiem, bet virszemes frekvences labāk atstāt mobilajai televīzijai un izsludināt attiecīgu konkursu. Savukārt Lielbritānijā BBC uzskata, ka sabiedriskajai televīzijai ir nepieciešams virszemes HDTV kanāls, jo tas ir visvairāk piemērots tieši kultūras tematikai veltītiem raidījumiem.

Lai gan Briselē 2005. gada 21. janvārī seminārā par HDTV problēmām tika panākta vienošanās par etiķetes HD Ready lietošanu augstas izšķirtspējas aparatūras marķēšanai, tomēr pircējam pašam beigās ir jāizvēlas starp vairākiem variantiem, ko piedāvā tirgus: Compatible HD, HD Ready, HD TV, Full HD. Liela plakanā ekrāna pirkums patērētājam prasa ievērojamus ieguldījumus, bet etiķete HD Ready tikai ļauj atšķirt standarta (SD) izšķirtspējas ekrānu no augstas (HD) izšķirtspējas, lai gan Eiropā ir pieņemti vairāki HDTV standarti: 1280x720p, 1920x1080i un ļoti kvalitatīvais, bet dārgākais 1920x1080p standarts.

HDTV specifikāciju elastīgums un brīvprātības princips to ievērošanā būtībā arī rada, piemēram, tai pašā Francijā, situāciju, ka starp DTV programmu izplatītājiem nav vienprātības par viena konkrēta varianta izmantošanu un šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

 

T-DMB un DVB-H serviss

2005. gada 29. jūnijā franču satelīttelevīzijas kompānija Canalsat un GSM operators SFR sāka izmēģinājuma televīzijas pārraides mobilajiem telefoniem. Vēlāk regulators CSA piekrita arī deviņus mēnešus ilgām DVB-H standarta eksperimentālajām pārraidēm Parīzes apkārtnē no 2005. gada 15. septembra līdz 2006. gada 15. jūnijam. Serviss kļuva iespējams, pateicoties SFR abonentiem pieejamajam trešās paaudzes 3G  mobilajam tīklam.

Interesanti, ka operators SFR pieder franču kompānijai Vivendi Universal, kuras galvenais akcionārs savukārt ir britu korporācija Vodafone of Britain. Spriežot pēc paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos, tas kļuva par pirmo tāda veida servisu pasaulē, piedāvājot GSM abonentiem gan televīzijas, gan radio programmas par 12 eiro mēnesī. Savukārt standartā T-DMB sešus mēnešus no 2005. gada 15. oktobra līdz 2006. gada15. aprīlim eksperimentālās pārraides metru viļņu diapazonā (VHF,11B kanāls) veica kompānijas TF1 un VDL, piedāvājot divas televīzijas LCI, TF1 un radio Europe 1, Europe 2 programmas no raidītāja ar jaudu 1,5 Kw, antena bija novietota 210 m augstumā Paris-Tour Défense 2000.

Uzņēmējdarbības modelis

Francijas DTV pamatprincips, kuru šobrīd atbalsta arī daudzas citas valstis, ir bezmaksas programmu izplatīšana, dodot arī iespēju uztvert maksas kanālus. Interaktīvie pakalpojumi attīstās ļoti lēni. Šai tehnoloģijai vēl jāatrod iespējas veiksmīgai izmantošanai. Vienīgi Itālijā pēc MHP aprīkojuma ir kaut cik vērā ņemams pieprasījums.

Šāds modelis neradās automātiski, bet gan loģiskas attīstības rezultātā ar mēģinājumu un kļūdu metodi. Sākumā, piemēram, Lielbritānija un Spānija mēģināja ieviest maksu par ciparu televīzijas programmu skatīšanos, taču piedzīvoja neveiksmi. Lielbritānija turklāt izdarīja vēl vienu lielu kļūdu: nepamatoti samazināja DTV raidītāju jaudu, kas noveda pie ļoti mazas signālu traucējumu noturības. Pavisam drīz tika izdarīti secinājumi, un 2002. gada 30. oktobrī Anglijā DTV pakete
FreeView sāka strādāt ar šādiem raksturlielumiem:

 bezmaksas programmu uztveršana;

 paaugstināta raidītāju jauda;

 liels (apmēram 30) kanālu skaits;

 spēcīgs mārketinga atbalsts.

Faktiski visas valstis, kas izvēlējās šādu rīcības programmu, piedzīvoja strauju DTV uzplaukumu. Vai līdzīgi būtu jārīkojas arī Latvijas DTV celmlaužiem, to gan rādīs tikai laiks!

 

Henriks ZEIĻAKS   

 

DTV servisa ieviešanas plāns Francijā.

 

Posmi	Laika periods	Reģionu skaits	Iedzīvotāju populācija
1	2005. gada pavasaris	17	35 %
2	2005. gada rudens	15	50 %
3	2006. gada pavasaris	19	57 %
4	2006. gada rudens	24	65 %
5	2007. gada pavasaris	20	70 %
6	2007. gada rudens	21	80 %

 

 

Galvenie tehniskie dati.

 

Noklājums 2005. gadā	0 % teritorijas
Noklājuma mērķis	80-85 % teritorijas
Multipleksu skaits	6
Kanālu skaits multipleksā	5-6
Modulācija	64QAM
Nacionālā tīkla tips	SFN (kad tas iespējams)
Frekvenču joslas platums	8 MHz

 

 

Francijas DTV programmu 2006. gada pavasarī.

Nekodētās bezmaksas DTV programmas	Pay-Tv kodētās programmas
TF1	AB1
M6	Comédie !
Canal+	Cuisine TV
France 2	Euosport France
France 3	LCI
France 5	Match TV
Festival	Paris Premiére
Arte	TF6
La Chaîne parlementaire	TPS Star
Direct 8
M6 Music
NRJ 12
NT1
TMC

 

CSI licencētās (13.09.2005.) DVB-H standarta televīzijas programmas.

TDF programmas, 37. kanāls (UHF)	TPS programmas, 37. kanāls (UHF)	CANAL+ programmas, 29. kanāls (UHF)
ARTE	EUROSPORT	13 RUE
EURONEWS	INFOSPORT	CANAL+
EUROPE 2 TV	LCI	CANAL J
FRANCE 2	M6	CINE-CINEMA PREMIERE
FRANCE 3	M6 MUSIC HITS	EQUIDA
FRANCE 4	PARIS PREMIERE	FRANCE 2
FRANCE 5	TELETOON	FRANCE 3
FRANCE OUTRE MER	TF1	I-TELE
GULLI	TF6	L’EQUIPE TV
I-TELE		MCM TOP
PLANETE		NRJ 12
TPS STAR		PLANETE
TV BREIZH		SPORT+
W9