DTV attīstība Francijā
LVRTC
Lai
cik tas arī būtu dīvaini, viena no pēdējām
valstīm Rietumeiropā, kas sāka virszemes DTV pārraides,
bija Francija. Dīvaini kaut vai tāpēc vien, ka
francūži jau no ātrvilcienu un virsskaņas pasažieru
lidmašīnu Concorde laikiem pieraduši lepoties ar
jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, turklāt plašā
valsts teritorija un lielais iedzīvotāju skaits īpaši
labvēlīgi ietekmēja DTV tirgus un infrastruktūras
attīstību.
Ilgu laiku vairākas televīzijas kompānijas
Francijā kavēja ciparu pārraižu ieviešanu, jo
negribēja zaudēt savu monopolstāvokli un dalīties ar
reklāmas biznesu. Turklāt tas tika darīts ļoti viltīgi
un ar visu frančiem piemītošo šarmu. Par vienu no iespējamiem
šādas rīcības attaisnojumiem kļuva apstāklis, ka
līdz brīdim, kamēr parādīsies sistēma MPEG4,
labāk ir it kā nogaidīt, jo tad radīsies iespēja
kanālu skaitu palielināt divas reizes. Tas ļāva ciparu
pārraižu sākumu novilcināt vismaz par diviem gadiem.
Acīmredzot līdzīgas problēmas var piemeklēt arī
citas valstis, kur DTV attīstība ir tikko sākusies,
piemēram, Latviju.
Attīstības vēsture
2002.
gada martā 70 kanāliem tiek piešķirtas DTV licences.
2002.
gada oktobrī DTV regulators Conseil supérieur de laudiovisuel (CSA) izvēlas
20 kanālus, kas papildinās eksistējošo analogo
televīzijas piedāvājumu.
2004. gada jūnijā tiek pabeigta DTV likumdošanas
noformēšana, kas paredz analogo televīziju izslēgt piecus
gadus pēc DTV starta.
2004.
gada oktobrī valdība nolemj, ka brīvās, nekodētās
programmas jāizplata, izmantojot MPEG2 tehnoloģiju.
2004.
gada oktobrī valdība sešiem kanāliem atceļ licences,
bet tā paša gada 16. decembrī CSA savukārt
piedāvā tiem jaunas.
2005.
gada 28. februāris kļūst par pēdējo datumu, kad tiek
pieņemti iesniegumi DTV licenču saņemšanai.
2005.
gada 17. maijā pieciem kanāliem tiek piešķirtas jaunas
licences.
2005.
gada martā Francijā sākas oficiālas DTV bezmaksas
pārraides MPEG2 standartā.
Bezmaksas DTV starts
Pēc TNT (Télévision Numérique
Terrestre) ciparu televīzijas pārraižu sākšanas
2005. gada 31. martā iedzīvotāju interese par šo procesu
pārspēja gaidīto. Burtiski pusgada laikā 1,3 miljoni
cilvēku sāka uztvert 14 bezmaksas ciparu programmas. 2005. gada
beigās TNT raidījumus skatījās jau divi miljoni
cilvēku jeb 850 000 mājsaimniecību. Tas bija divas reizes
vairāk, nekā tika prognozēts sākumā. Ciparu
uztvērējs par 59 eiro internetā popularitātes
ziņā kļuva par vislabāk pirkto preci un par visvairāk
gaidīto Ziemassvētku dāvanu.
2006. gadā pārraižu skaits pieauga vēl
vairāk, jo daudzi skatītāji vēlējās redzēt
papildus15 maksas programmas, turklāt ģeogrāfiski virszemes DTV
aptvēra jau gandrīz divas trešdaļas Francijas teritorijas.
Pārdoto uztvērēju skaits 2006. gada martā, kad darbu
sāka arī maksas programmu serviss Pay TV, sasniedza 2,5 miljonus.
Visi aizmirsa bezgalīgo strīdu par to, kuru standartu labāk
izvēlēties DTV uztveršanai: MPEG2 vai MPEG4. Televīzijas
kompāniju TF1, France Television un Canal+
cīņa tā arī ne pie kā konkrēta nenoveda un
kopumā tikai kavēja DTV ieviešanu, jo dzīvotspējīgi
izrādījās abi standarti.
Neatkarīgi no tā, kādu DTV pārraižu
standartu Francija galu galā izvēlētos nākotnē,
nopietnas tehniskas problēmas tomēr nerodas. 2. tabula parāda
tos tehniskos parametrus, kas tika pieņemti 2005. gadā. Francija
izvēlējās hibrīda DTV biznesa modeli, jo bezmaksas
virszemes ciparu televīzijas programmas tika izplatītas MPEG2
standartā, bet maksas MPEG4.10.
Francijas premjerministrs, optimisma pārņemts,
paziņoja, ka 2007. gada pavasarī jau 85 procenti valsts
iedzīvotāju uztvers ciparu televīzijas programmas.
Pēdējie aprēķini rāda, ka līdz 2006. gada
beigām valstī bija 6,8 miljoni DTV dekoderu. No 4 725 000
Francijā pārdotajām iekārtām gandrīz puse bija
bāzes modifikācijas DTV uztvērēji, 900 000
interaktīvie, bet 950 000 datoros integrētie. Salīdzinot
ar 13 procentiem mājsaimniecību 2006. gada augustā, kas
uztvēra virszemes ciparu televīziju, tā paša gada
beigās šis rādītājs pieauga līdz 19 procentiem.
Pāreja uz ciparu apraidi
2006. gada vidū Francijas prezidents Žaks
Širaks paziņoja par lielu, jaunu nacionālo projektu pilnu
valsts pāreju uz ciparu televīzijas apraidi 2011. gadā. Šis
paziņojums tika izdarīts ciparu tehnoloģiju
Stratēģiskās komitejas darba sākuma ceremonijā.
Šī instance tika speciāli izveidota, lai paātrinātu
DTV ieviešanu visā valsts teritorijā. Ž. Širaks
nosauca ciparu televīzijas ieviešanas plānu par īstu
ekonomisko, sociālo un kultūras revolūciju. Viņš
arī piezīmēja, ka jaunā pārraides tehnoloģija dos
iedzīvotājiem lielu uztveramo programmu skaitu, kā arī labāku
attēla un skaņas kvalitāti. Pilna pāreja uz ciparu
televīziju ļaus ieviest arī interaktīvos pakalpojumus.
Eksperti savukārt izteicās, ka Francijā
atbrīvosies daudz frekvenču, kas ļaus tās izmantot augsti
kvalitatīviem mobilajiem sakariem un internetam. Valsts
piešķīra 15 miljonus eiro, lai mazturīgie
iedzīvotāji varētu iegādāties DTV
uztvērējus.
Parlaments arī apstiprināja kritēriju,
pēc kura notiks jaunu operatoru izvēle papildus jau esošajiem TF1,
Canal+ un M6. Jaunie kanāli varēs sākt
pārraides tikai tad, kad pilnībā tiks slēgts analogās
apraides tīkls. Lai saņemtu licences un sāktu
reģionālās DTV pārraides Parīzes apkārtnē,
22 pretendenti ir sagatavojuši iesniegumus izskatīšanai
regulatoram CSA, tie tiks publicēti 2007. gada pavasarī. Lēmums
par licenču izsniegšanu jāpieņem jau maijā, bet
līdz gada beigām konkursa uzvarētājiem jāsāk
regulāra apraide.
9. janvārī CSA publicēja
detalizētu DTV servisa ieviešanas plānu Francijas reģionos,
kas kopumā paredz aprīkot ar ciparu televīzijas aparatūru
110 vietas, aptverot 85 procentus teritorijas. Pāreja uz ciparu apraidi
notiks pakāpeniski no reģiona uz reģionu. Analogās
televīzijas apraides izslēgšana sāksies 2008. gada 31.
martā, kad 95 procentos valsts teritorijas varēs uztvert DTV
pārraides. Procesa noslēguma datums 2011. gada 30. novembris.
Tie iedzīvotāji, kuri tehnisku iemeslu
dēļ nespēs uztvert virszemes ciparu televīzijas programmas,
varēs izmantot bezmaksas satelīta pārraižu servisu, kura
starts tiek plānots 2007. gada pavasarī. Par piedalīšanos
analogās televīzijas izslēgšanas programmā trīs
komerciālajām kompānijām TF1, Canal+ un M6
DTV licences tiks pagarinātas uz pieciem gadiem.
HDTV testi
Pirmie virszemes apraides HDTV testi
Francijā tika veikti no 2006. gada 28. maija līdz 17. jūlijam. Otrā
HDTV standarta pārbaude ar CSA atļauju sākās
pagājušā gada septembrī un noslēdzās
šīgada janvārī, aptverot Parīzi, Lionu un
Marseļu. Testa pārraides tika veiktas MPEG4 standartā, un
programmas drīkstēja izplatīt gan brīvā veidā,
gan kodētā. Atļauju raidīt HDTV formātā CSA
izsniedza vairākiem kanāliem: BFM TV, Canal+,
Direct 8, M6, NRJ 12, Arte un France Televisions.
Kopumā 2006. gads Eiropā ir zīmīgs
tieši ar to, ka masveidā tiek uzsāktas komerciālas HDTV
pārraides un izmantots kodeks H.264. Vislielāko ieguldījumu
šajā jomā ir devuši satelīttelevīzijas operatori Sky
(Anglija) un Premiere (Vācija), jo ļoti ātri
pārdošanā parādījās plašs abonentu HD
uztvērēju piedāvājums, kas radīja interesi par
pārraidēm jaunajā tehnoloģijā. Tagad HDTV signālu
galvenos tehniskos raksturlielumus ir iespējams pārbaudīt pat
lauka apstākļos, izmantojot Thomson Group, Grass Valley
mēraparatūru. Vispār DVB-T standarts ražotājiem ir
kļuvis par īstu zelta dzīslu: agrāk viena un tā pati
teritorija tika nosegta ar vienu jaudīgu raidītāju, bet tagad
šim mērķim tiek veidoti vienas frekvences tīkli (SFN) ar
daudziem raidītājiem un retranslatoriem. Galvenie
spēlētāji šajā tirgū ir lielās korporācijas
Thales, Rohde&Schwarz, Plisch, Harris, NEC.
Vairākas Eiropas valstis,
piemēram, Lielbritānija un Vācija, vispār nav
paredzējušas virszemes apraidei HDTV frekvenču resursus.
Pastāv dažādi viedokļi. Vācijā uzskata, ka
augstas izšķiršanas spējas televīzijas signālus
vajag pārraidīt tikai kabeļu tīklos un no satelītiem,
bet virszemes frekvences labāk atstāt mobilajai televīzijai un
izsludināt attiecīgu konkursu. Savukārt Lielbritānijā
BBC uzskata, ka sabiedriskajai televīzijai ir nepieciešams virszemes
HDTV kanāls, jo tas ir visvairāk piemērots tieši
kultūras tematikai veltītiem raidījumiem.
Lai gan Briselē 2005. gada 21. janvārī
seminārā par HDTV problēmām tika panākta
vienošanās par etiķetes HD Ready lietošanu augstas
izšķirtspējas aparatūras marķēšanai,
tomēr pircējam pašam beigās ir jāizvēlas starp
vairākiem variantiem, ko piedāvā tirgus: Compatible HD, HD
Ready, HD TV, Full HD. Liela plakanā ekrāna pirkums
patērētājam prasa ievērojamus ieguldījumus, bet
etiķete HD Ready tikai ļauj atšķirt standarta (SD)
izšķirtspējas ekrānu no augstas (HD)
izšķirtspējas, lai gan Eiropā ir pieņemti vairāki
HDTV standarti: 1280x720p, 1920x1080i un ļoti kvalitatīvais, bet
dārgākais 1920x1080p standarts.
HDTV specifikāciju elastīgums un
brīvprātības princips to ievērošanā
būtībā arī rada, piemēram, tai pašā
Francijā, situāciju, ka starp DTV programmu izplatītājiem
nav vienprātības par viena konkrēta varianta izmantošanu un
šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
T-DMB un DVB-H serviss
2005. gada 29. jūnijā franču
satelīttelevīzijas kompānija Canalsat un GSM operators
SFR sāka izmēģinājuma televīzijas pārraides
mobilajiem telefoniem. Vēlāk regulators CSA piekrita arī
deviņus mēnešus ilgām DVB-H standarta
eksperimentālajām pārraidēm Parīzes apkārtnē
no 2005. gada 15. septembra līdz 2006. gada 15. jūnijam. Serviss
kļuva iespējams, pateicoties SFR abonentiem pieejamajam
trešās paaudzes 3G mobilajam tīklam.
Interesanti, ka operators SFR pieder franču
kompānijai Vivendi Universal, kuras galvenais akcionārs
savukārt ir britu korporācija Vodafone of Britain.
Spriežot pēc paziņojumiem plašsaziņas
līdzekļos, tas kļuva par pirmo tāda veida servisu
pasaulē, piedāvājot GSM abonentiem gan televīzijas, gan
radio programmas par 12 eiro mēnesī. Savukārt standartā
T-DMB sešus mēnešus no 2005. gada 15. oktobra līdz 2006.
gada15. aprīlim eksperimentālās pārraides metru
viļņu diapazonā (VHF,11B kanāls) veica kompānijas TF1
un VDL, piedāvājot divas televīzijas LCI, TF1 un radio Europe
1, Europe 2 programmas no raidītāja ar jaudu 1,5 Kw, antena bija
novietota 210 m augstumā Paris-Tour Défense 2000.
Uzņēmējdarbības modelis
Francijas DTV pamatprincips, kuru
šobrīd atbalsta arī daudzas citas valstis, ir bezmaksas
programmu izplatīšana, dodot arī iespēju uztvert maksas
kanālus. Interaktīvie pakalpojumi attīstās ļoti
lēni. Šai tehnoloģijai vēl jāatrod iespējas
veiksmīgai izmantošanai. Vienīgi Itālijā pēc MHP
aprīkojuma ir kaut cik vērā ņemams pieprasījums.
Šāds modelis neradās
automātiski, bet gan loģiskas attīstības
rezultātā ar mēģinājumu un kļūdu metodi.
Sākumā, piemēram, Lielbritānija un Spānija
mēģināja ieviest maksu par ciparu televīzijas programmu
skatīšanos, taču piedzīvoja neveiksmi. Lielbritānija
turklāt izdarīja vēl vienu lielu kļūdu: nepamatoti
samazināja DTV raidītāju jaudu, kas noveda pie ļoti mazas
signālu traucējumu noturības. Pavisam drīz tika
izdarīti secinājumi, un 2002. gada 30. oktobrī Anglijā DTV
pakete
FreeView sāka strādāt ar šādiem
raksturlielumiem:
bezmaksas
programmu uztveršana;
paaugstināta
raidītāju jauda;
liels
(apmēram 30) kanālu skaits;
spēcīgs
mārketinga atbalsts.
Faktiski visas valstis, kas izvēlējās
šādu rīcības programmu, piedzīvoja strauju DTV
uzplaukumu. Vai līdzīgi būtu jārīkojas arī
Latvijas DTV celmlaužiem, to gan rādīs tikai laiks!
Henriks
ZEIĻAKS
DTV servisa ieviešanas plāns Francijā.
Posmi
Laika
periods
Reģionu
skaits
Iedzīvotāju
populācija
1
2005.
gada pavasaris
17
35 %
2
2005.
gada rudens
15
50 %
3
2006.
gada pavasaris
19
57 %
4
2006.
gada rudens
24
65 %
5
2007.
gada pavasaris
20
70 %
6
2007.
gada rudens
21
80 %
Galvenie tehniskie dati.
Noklājums
2005. gadā
0 %
teritorijas
Noklājuma
mērķis
80-85 %
teritorijas
Multipleksu
skaits
6
Kanālu
skaits multipleksā
5-6
Modulācija
64QAM
Nacionālā
tīkla tips
SFN
(kad tas iespējams)
Frekvenču
joslas platums
8 MHz
Francijas DTV programmu 2006. gada pavasarī.
Nekodētās
bezmaksas DTV programmas
Pay-Tv
kodētās programmas
TF1
AB1
M6
Comédie
!
Canal+
Cuisine
TV
France
2
Euosport
France
France
3
LCI
France
5
Match
TV
Festival
Paris
Premiére
Arte
TF6
La
Chaîne parlementaire
TPS
Star
Direct
8
M6
Music
NRJ 12
NT1
TMC
CSI licencētās (13.09.2005.) DVB-H standarta
televīzijas programmas.
TDF
programmas,
37.
kanāls (UHF)
TPS
programmas,
37.
kanāls (UHF)
CANAL+
programmas,
29. kanāls (UHF)
ARTE
EUROSPORT
13 RUE
EURONEWS
INFOSPORT
CANAL+
EUROPE
2 TV
LCI
CANAL J
FRANCE
2
M6
CINE-CINEMA
PREMIERE
FRANCE
3
M6
MUSIC HITS
EQUIDA
FRANCE
4
PARIS
PREMIERE
FRANCE
2
FRANCE
5
TELETOON
FRANCE
3
FRANCE
OUTRE MER
TF1
I-TELE
GULLI
TF6
LEQUIPE
TV
I-TELE
MCM TOP
PLANETE
NRJ 12
TPS
STAR
PLANETE
TV
BREIZH
SPORT+
W9
Lai cik tas arī būtu dīvaini, viena no pēdējām valstīm Rietumeiropā, kas sāka virszemes DTV pārraides, bija Francija. Dīvaini kaut vai tāpēc vien, ka francūži jau no ātrvilcienu un virsskaņas pasažieru lidmašīnu Concorde laikiem pieraduši lepoties ar jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, turklāt plašā valsts teritorija un lielais iedzīvotāju skaits īpaši labvēlīgi ietekmēja DTV tirgus un infrastruktūras attīstību.
Ilgu laiku vairākas televīzijas kompānijas Francijā kavēja ciparu pārraižu ieviešanu, jo negribēja zaudēt savu monopolstāvokli un dalīties ar reklāmas biznesu. Turklāt tas tika darīts ļoti viltīgi un ar visu frančiem piemītošo šarmu. Par vienu no iespējamiem šādas rīcības attaisnojumiem kļuva apstāklis, ka līdz brīdim, kamēr parādīsies sistēma MPEG4, labāk ir it kā nogaidīt, jo tad radīsies iespēja kanālu skaitu palielināt divas reizes. Tas ļāva ciparu pārraižu sākumu novilcināt vismaz par diviem gadiem. Acīmredzot līdzīgas problēmas var piemeklēt arī citas valstis, kur DTV attīstība ir tikko sākusies, piemēram, Latviju.
Attīstības vēsture
2002. gada martā 70 kanāliem tiek piešķirtas DTV licences.
2002. gada oktobrī DTV regulators Conseil supérieur de laudiovisuel (CSA) izvēlas 20 kanālus, kas papildinās eksistējošo analogo televīzijas piedāvājumu.
2004. gada jūnijā tiek pabeigta DTV likumdošanas noformēšana, kas paredz analogo televīziju izslēgt piecus gadus pēc DTV starta.
2004. gada oktobrī valdība nolemj, ka brīvās, nekodētās programmas jāizplata, izmantojot MPEG2 tehnoloģiju.
2004. gada oktobrī valdība sešiem kanāliem atceļ licences, bet tā paša gada 16. decembrī CSA savukārt piedāvā tiem jaunas.
2005. gada 28. februāris kļūst par pēdējo datumu, kad tiek pieņemti iesniegumi DTV licenču saņemšanai.
2005. gada 17. maijā pieciem kanāliem tiek piešķirtas jaunas licences.
2005. gada martā Francijā sākas oficiālas DTV bezmaksas pārraides MPEG2 standartā.
Bezmaksas DTV starts
Pēc TNT (Télévision Numérique Terrestre) ciparu televīzijas pārraižu sākšanas 2005. gada 31. martā iedzīvotāju interese par šo procesu pārspēja gaidīto. Burtiski pusgada laikā 1,3 miljoni cilvēku sāka uztvert 14 bezmaksas ciparu programmas. 2005. gada beigās TNT raidījumus skatījās jau divi miljoni cilvēku jeb 850 000 mājsaimniecību. Tas bija divas reizes vairāk, nekā tika prognozēts sākumā. Ciparu uztvērējs par 59 eiro internetā popularitātes ziņā kļuva par vislabāk pirkto preci un par visvairāk gaidīto Ziemassvētku dāvanu.
2006. gadā pārraižu skaits pieauga vēl vairāk, jo daudzi skatītāji vēlējās redzēt papildus15 maksas programmas, turklāt ģeogrāfiski virszemes DTV aptvēra jau gandrīz divas trešdaļas Francijas teritorijas. Pārdoto uztvērēju skaits 2006. gada martā, kad darbu sāka arī maksas programmu serviss Pay TV, sasniedza 2,5 miljonus. Visi aizmirsa bezgalīgo strīdu par to, kuru standartu labāk izvēlēties DTV uztveršanai: MPEG2 vai MPEG4. Televīzijas kompāniju TF1, France Television un Canal+ cīņa tā arī ne pie kā konkrēta nenoveda un kopumā tikai kavēja DTV ieviešanu, jo dzīvotspējīgi izrādījās abi standarti.
Neatkarīgi no tā, kādu DTV pārraižu standartu Francija galu galā izvēlētos nākotnē, nopietnas tehniskas problēmas tomēr nerodas. 2. tabula parāda tos tehniskos parametrus, kas tika pieņemti 2005. gadā. Francija izvēlējās hibrīda DTV biznesa modeli, jo bezmaksas virszemes ciparu televīzijas programmas tika izplatītas MPEG2 standartā, bet maksas MPEG4.10.
Francijas premjerministrs, optimisma pārņemts, paziņoja, ka 2007. gada pavasarī jau 85 procenti valsts iedzīvotāju uztvers ciparu televīzijas programmas. Pēdējie aprēķini rāda, ka līdz 2006. gada beigām valstī bija 6,8 miljoni DTV dekoderu. No 4 725 000 Francijā pārdotajām iekārtām gandrīz puse bija bāzes modifikācijas DTV uztvērēji, 900 000 interaktīvie, bet 950 000 datoros integrētie. Salīdzinot ar 13 procentiem mājsaimniecību 2006. gada augustā, kas uztvēra virszemes ciparu televīziju, tā paša gada beigās šis rādītājs pieauga līdz 19 procentiem.
Pāreja uz ciparu apraidi
2006. gada vidū Francijas prezidents Žaks Širaks paziņoja par lielu, jaunu nacionālo projektu pilnu valsts pāreju uz ciparu televīzijas apraidi 2011. gadā. Šis paziņojums tika izdarīts ciparu tehnoloģiju Stratēģiskās komitejas darba sākuma ceremonijā. Šī instance tika speciāli izveidota, lai paātrinātu DTV ieviešanu visā valsts teritorijā. Ž. Širaks nosauca ciparu televīzijas ieviešanas plānu par īstu ekonomisko, sociālo un kultūras revolūciju. Viņš arī piezīmēja, ka jaunā pārraides tehnoloģija dos iedzīvotājiem lielu uztveramo programmu skaitu, kā arī labāku attēla un skaņas kvalitāti. Pilna pāreja uz ciparu televīziju ļaus ieviest arī interaktīvos pakalpojumus.
Eksperti savukārt izteicās, ka Francijā atbrīvosies daudz frekvenču, kas ļaus tās izmantot augsti kvalitatīviem mobilajiem sakariem un internetam. Valsts piešķīra 15 miljonus eiro, lai mazturīgie iedzīvotāji varētu iegādāties DTV uztvērējus.
Parlaments arī apstiprināja kritēriju, pēc kura notiks jaunu operatoru izvēle papildus jau esošajiem TF1, Canal+ un M6. Jaunie kanāli varēs sākt pārraides tikai tad, kad pilnībā tiks slēgts analogās apraides tīkls. Lai saņemtu licences un sāktu reģionālās DTV pārraides Parīzes apkārtnē, 22 pretendenti ir sagatavojuši iesniegumus izskatīšanai regulatoram CSA, tie tiks publicēti 2007. gada pavasarī. Lēmums par licenču izsniegšanu jāpieņem jau maijā, bet līdz gada beigām konkursa uzvarētājiem jāsāk regulāra apraide.
9. janvārī CSA publicēja detalizētu DTV servisa ieviešanas plānu Francijas reģionos, kas kopumā paredz aprīkot ar ciparu televīzijas aparatūru 110 vietas, aptverot 85 procentus teritorijas. Pāreja uz ciparu apraidi notiks pakāpeniski no reģiona uz reģionu. Analogās televīzijas apraides izslēgšana sāksies 2008. gada 31. martā, kad 95 procentos valsts teritorijas varēs uztvert DTV pārraides. Procesa noslēguma datums 2011. gada 30. novembris.
Tie iedzīvotāji, kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēs uztvert virszemes ciparu televīzijas programmas, varēs izmantot bezmaksas satelīta pārraižu servisu, kura starts tiek plānots 2007. gada pavasarī. Par piedalīšanos analogās televīzijas izslēgšanas programmā trīs komerciālajām kompānijām TF1, Canal+ un M6 DTV licences tiks pagarinātas uz pieciem gadiem.
HDTV testi
Pirmie virszemes apraides HDTV testi
Francijā tika veikti no 2006. gada 28. maija līdz 17. jūlijam. Otrā
HDTV standarta pārbaude ar CSA atļauju sākās
pagājušā gada septembrī un noslēdzās
šīgada janvārī, aptverot Parīzi, Lionu un
Marseļu. Testa pārraides tika veiktas MPEG4 standartā, un
programmas drīkstēja izplatīt gan brīvā veidā,
gan kodētā. Atļauju raidīt HDTV formātā CSA
izsniedza vairākiem kanāliem: BFM TV, Canal+,
Direct 8, M6, NRJ 12, Arte un France Televisions.
Kopumā 2006. gads Eiropā ir zīmīgs tieši ar to, ka masveidā tiek uzsāktas komerciālas HDTV pārraides un izmantots kodeks H.264. Vislielāko ieguldījumu šajā jomā ir devuši satelīttelevīzijas operatori Sky (Anglija) un Premiere (Vācija), jo ļoti ātri pārdošanā parādījās plašs abonentu HD uztvērēju piedāvājums, kas radīja interesi par pārraidēm jaunajā tehnoloģijā. Tagad HDTV signālu galvenos tehniskos raksturlielumus ir iespējams pārbaudīt pat lauka apstākļos, izmantojot Thomson Group, Grass Valley mēraparatūru. Vispār DVB-T standarts ražotājiem ir kļuvis par īstu zelta dzīslu: agrāk viena un tā pati teritorija tika nosegta ar vienu jaudīgu raidītāju, bet tagad šim mērķim tiek veidoti vienas frekvences tīkli (SFN) ar daudziem raidītājiem un retranslatoriem. Galvenie spēlētāji šajā tirgū ir lielās korporācijas Thales, Rohde&Schwarz, Plisch, Harris, NEC.
Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Lielbritānija un Vācija, vispār nav paredzējušas virszemes apraidei HDTV frekvenču resursus. Pastāv dažādi viedokļi. Vācijā uzskata, ka augstas izšķiršanas spējas televīzijas signālus vajag pārraidīt tikai kabeļu tīklos un no satelītiem, bet virszemes frekvences labāk atstāt mobilajai televīzijai un izsludināt attiecīgu konkursu. Savukārt Lielbritānijā BBC uzskata, ka sabiedriskajai televīzijai ir nepieciešams virszemes HDTV kanāls, jo tas ir visvairāk piemērots tieši kultūras tematikai veltītiem raidījumiem.
Lai gan Briselē 2005. gada 21. janvārī seminārā par HDTV problēmām tika panākta vienošanās par etiķetes HD Ready lietošanu augstas izšķirtspējas aparatūras marķēšanai, tomēr pircējam pašam beigās ir jāizvēlas starp vairākiem variantiem, ko piedāvā tirgus: Compatible HD, HD Ready, HD TV, Full HD. Liela plakanā ekrāna pirkums patērētājam prasa ievērojamus ieguldījumus, bet etiķete HD Ready tikai ļauj atšķirt standarta (SD) izšķirtspējas ekrānu no augstas (HD) izšķirtspējas, lai gan Eiropā ir pieņemti vairāki HDTV standarti: 1280x720p, 1920x1080i un ļoti kvalitatīvais, bet dārgākais 1920x1080p standarts.
HDTV specifikāciju elastīgums un brīvprātības princips to ievērošanā būtībā arī rada, piemēram, tai pašā Francijā, situāciju, ka starp DTV programmu izplatītājiem nav vienprātības par viena konkrēta varianta izmantošanu un šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
T-DMB un DVB-H serviss
2005. gada 29. jūnijā franču satelīttelevīzijas kompānija Canalsat un GSM operators SFR sāka izmēģinājuma televīzijas pārraides mobilajiem telefoniem. Vēlāk regulators CSA piekrita arī deviņus mēnešus ilgām DVB-H standarta eksperimentālajām pārraidēm Parīzes apkārtnē no 2005. gada 15. septembra līdz 2006. gada 15. jūnijam. Serviss kļuva iespējams, pateicoties SFR abonentiem pieejamajam trešās paaudzes 3G mobilajam tīklam.
Interesanti, ka operators SFR pieder franču kompānijai Vivendi Universal, kuras galvenais akcionārs savukārt ir britu korporācija Vodafone of Britain. Spriežot pēc paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos, tas kļuva par pirmo tāda veida servisu pasaulē, piedāvājot GSM abonentiem gan televīzijas, gan radio programmas par 12 eiro mēnesī. Savukārt standartā T-DMB sešus mēnešus no 2005. gada 15. oktobra līdz 2006. gada15. aprīlim eksperimentālās pārraides metru viļņu diapazonā (VHF,11B kanāls) veica kompānijas TF1 un VDL, piedāvājot divas televīzijas LCI, TF1 un radio Europe 1, Europe 2 programmas no raidītāja ar jaudu 1,5 Kw, antena bija novietota 210 m augstumā Paris-Tour Défense 2000.
Uzņēmējdarbības modelis
Francijas DTV pamatprincips, kuru šobrīd atbalsta arī daudzas citas valstis, ir bezmaksas programmu izplatīšana, dodot arī iespēju uztvert maksas kanālus. Interaktīvie pakalpojumi attīstās ļoti lēni. Šai tehnoloģijai vēl jāatrod iespējas veiksmīgai izmantošanai. Vienīgi Itālijā pēc MHP aprīkojuma ir kaut cik vērā ņemams pieprasījums.
Šāds modelis neradās
automātiski, bet gan loģiskas attīstības
rezultātā ar mēģinājumu un kļūdu metodi.
Sākumā, piemēram, Lielbritānija un Spānija
mēģināja ieviest maksu par ciparu televīzijas programmu
skatīšanos, taču piedzīvoja neveiksmi. Lielbritānija
turklāt izdarīja vēl vienu lielu kļūdu: nepamatoti
samazināja DTV raidītāju jaudu, kas noveda pie ļoti mazas
signālu traucējumu noturības. Pavisam drīz tika
izdarīti secinājumi, un 2002. gada 30. oktobrī Anglijā DTV
pakete
FreeView sāka strādāt ar šādiem
raksturlielumiem:
bezmaksas programmu uztveršana;
paaugstināta raidītāju jauda;
liels (apmēram 30) kanālu skaits;
spēcīgs mārketinga atbalsts.
Faktiski visas valstis, kas izvēlējās šādu rīcības programmu, piedzīvoja strauju DTV uzplaukumu. Vai līdzīgi būtu jārīkojas arī Latvijas DTV celmlaužiem, to gan rādīs tikai laiks!
Henriks ZEIĻAKS
DTV servisa ieviešanas plāns Francijā.
Posmi
|
Laika periods
|
Reģionu skaits
|
Iedzīvotāju populācija
|
1
|
2005. gada pavasaris
|
17
|
35 %
|
2
|
2005. gada rudens
|
15
|
50 %
|
3
|
2006. gada pavasaris
|
19
|
57 %
|
4
|
2006. gada rudens
|
24
|
65 %
|
5
|
2007. gada pavasaris
|
20
|
70 %
|
6
|
2007. gada rudens
|
21
|
80 %
|
Galvenie tehniskie dati.
Noklājums 2005. gadā
|
0 % teritorijas
|
Noklājuma mērķis
|
80-85 % teritorijas
|
Multipleksu skaits
|
6
|
Kanālu skaits multipleksā
|
5-6
|
Modulācija
|
64QAM
|
Nacionālā tīkla tips
|
SFN (kad tas iespējams)
|
Frekvenču joslas platums
|
8 MHz
|
Francijas DTV programmu 2006. gada pavasarī.
Nekodētās bezmaksas DTV programmas
|
Pay-Tv kodētās programmas
|
TF1
|
AB1
|
M6
|
Comédie !
|
Canal+
|
Cuisine TV
|
France 2
|
Euosport France
|
France 3
|
LCI
|
France 5
|
Match TV
|
Festival
|
Paris Premiére
|
Arte
|
TF6
|
La Chaîne parlementaire
|
TPS Star
|
Direct 8
|
|
M6 Music
|
|
NRJ 12
|
|
NT1
|
|
TMC
|
|
CSI licencētās (13.09.2005.) DVB-H standarta televīzijas programmas.
TDF programmas, 37. kanāls (UHF) |
TPS programmas, 37. kanāls (UHF) |
CANAL+
programmas,
|
ARTE
|
EUROSPORT
|
13 RUE
|
EURONEWS
|
INFOSPORT
|
CANAL+
|
EUROPE 2 TV
|
LCI
|
CANAL J
|
FRANCE 2
|
M6
|
CINE-CINEMA PREMIERE
|
FRANCE 3
|
M6 MUSIC HITS
|
EQUIDA
|
FRANCE 4
|
PARIS PREMIERE
|
FRANCE 2
|
FRANCE 5
|
TELETOON
|
FRANCE 3
|
FRANCE OUTRE MER
|
TF1
|
I-TELE
|
GULLI
|
TF6
|
LEQUIPE TV
|
I-TELE
|
|
MCM TOP
|
PLANETE
|
|
NRJ 12
|
TPS STAR
|
|
PLANETE
|
TV BREIZH
|
|
SPORT+
|
W9
|
|
|