Ar IKTIK – ceļā uz informācijas un zināšanu sabiedrību

 

Bija vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi, lai ar valdības apstiprinātas programmas palīdzību dators, internets un citas mūsdienu informācijas tehnoloģijas Latvijas skolās beidzot ieņemtu stabilu vietu – ne tikai informātikas stundās, bet arī daudzu citu mācību priekšmetu apguvē. Tādējādi skolotājiem ir iespēja ikdienā izmantot progresīvus un viedus tehnoloģiju palīgus, kas mācību procesu padara skolēniem vieglāk uztveramu un interesantāku. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādātā izglītības sistēmas informatizācijas programma Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – izglītības kvalitātei (IKTIK) radījusi pamatīgu atbalsta punktu pavērsienam uz jaunu kvalitāti. Par to, kāds bijis ceļš uz šo programmu un ko no tās sagaidām, SP lasītājiem stāsta īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina GUDELE.

 

– Lielu pateicību par uzdrīkstēšanos savulaik iekustināt LIIS projektu pelnījuši toreizējais IZM valsts sekretārs Andris Priekulis un profesors Juris Miķelsons, profesors Māris Treimanis - par koncepcijas izveidi. Profesori Agnis Andžāns, Jānis Bičevskis un Ēvalds Ikaunieks, kā arī Uldis Straujums, Inga Medvedis un citi. Viņi pirmie attīstīja un sāka īstenot ideju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu lietojumu izglītības sistēmā, 1997. gadā aizsākot projektu Latvijas izglītības informatizācijas sistēma (LIIS), kas toreiz noteikti bija viens no progresīvākajiem Austrumeiropā. Piemēram, Igaunijā skolu informatizācijas projektā Tīģera lēciens, investējot ļoti lielus līdzekļus, diezgan īsā laikā visās skolās tika izveidotas datorklases un ierīkots internets. Turpretī LIIS kompleksi risināja izglītības sistēmas informatizācijas jautājumus – pirmām kārtām deva zināšanas skolotājiem, izveidoja reģionālos mācību centrus, kur viņi varēja apgūt datorprasmes, pirmos elektroniskos mācību materiālus matemātikā, fizikā, informātikā. Izglītības informatizācijas pirmsākums bija ļoti veiksmīgs, bet 2005. gada beigās valsts finansējums tai vairs netika piešķirts.

Sākot jaunās izglītības kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi, kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju secinājām, ka izglītības informatizācija Latvijā draud apstāties, jo pāris gadu šajā virzienā vispār netika investēti līdzekļi. Tas, kas bija izveidots LIIS programmas laikā, gan vēl turējās, pateicoties pašu skolotāju entuziasmam un pašvaldību atbalstam. Pozitīvi ir tas, ka skolotāji gan ar pašvaldību palīdzību, gan, piedaloties citos projektos, paši meklē un atrod iespējas datoru iegādei.

IKTIK programmā noteikts, ka līdz 2013. gadam uz 100 skolēniem būs 22 datori – neatkarīgi no tā, vai skolas atrodas Rīgas centrā vai attālos reģionos, visiem bērniem ir jāiegūst vienlīdz kvalitatīva izglītība.

– IKTIK programma ir plānota līdz 2013. gadam, un tajā izvirzītie mērķi ir gana augsti. Tā ir visai apjomīga un aptver gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādes, gan arī augstskolas. Kā ir izdevies aptvert visu izglītības procesā iesaistīto vajadzības?

– Jaunajā programmā ņēmām par pamatu LIIS programmu, izvērtējot visus tās panākumus un arī pieļautās kļūdas, kas ir saprotami, jo līdz šim Eiropā nebija līdzīgas pieredzes tik kompleksam risinājumam.

Strādājām kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem un darba grupās iesaistījām IT speciālistus, izglītības vadības darbiniekus un augstskolu mācībspēkus, skolotājus, arī skolēnus, vecākus un studentus, kuri sniedza savus ieteikumus, kādas zināšanas viņiem ir nepieciešamas, kādu viņi grib redzēt izglītības virzību nākotnē.

IKTIK programma paredz gan elektronisku mācību materiālu, gan izglītības informācijas sistēmas izveidi, gan arī pedagogu IKT prasmju paaugstināšanu un infrastruktūras modernizēšanu, tostarp datorklašu papildināšanu un veco datoru nomaiņu pret jauniem – mūsdienīgiem un kvalitatīviem, jo tehnikai jākalpo vairāki gadi. Patlaban gan vēl izlīdzamies, kā varam, un projektā Datori nākotnei kā pagaidu risinājums skolām tiek nodota uzlabota un atjaunota valsts iestāžu lietotā datortehnika, bet šis ir pēdējais gads, kad skolām piešķiram lietotus datorus.

Tiks izveidoti lokālie datortīkli, lai klase būtu kā vienota sistēma un skolotājam būtu vienkārši to vadīt. IKTIK paredz arī paplašināt un uzlabot interneta pieslēgumus. Jau tagad visās skolās ir pastāvīgais interneta pieslēgums, un mēs varam būt lepni, ka esam to paveikuši. Turpināsim reģionālo mācību centru attīstīšanu un datorprasmju apmācību skolotājiem.

Ļoti svarīga jaunās programmas sastāvdaļa ir projekta E-klase ieviešana. Tā ietver elektronisko žurnālu un skolvadības sistēmas, kas skolotājiem un skolu vadībai radikāli samazinās papīru darbus ar daudzajām atskaitēm. Izmantojot centralizētas sistēmas un vienotu skolēnu un skolotāju datubāzi, skolotāji varēs sazināties gan savā starpā, gan ar skolēnu vecākiem un izglītības pārvaldē iesaistītajām iestādēm. Ir jāsakārto izglītības reģistri, lai skolotājiem, vecākiem, skolu vadītājiem un Izglītības uz zinātnes ministrijas pārstāvjiem varētu nodrošināt elektroniskos pakalpojumus.

Skolotāji un citi speciālisti ir ļoti atzinīgi novērtējuši šo programmu. Jāteic, tā ir viena no pirmajām politiskajām programmām, par kuru esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes. Tagad ir jāstrādā, lai to visu īstenotu un ieviestu programmu tieši tādu, kāda tā ir.

– Vai skolotāji, kuri līdz šim labi jutušies savas nozares pārvaldāmajā laukā, IT pasauli neuztver kā svešu vidi, kuras apguvei ir jāziedo laiks un nauda? Turklāt tehnoloģijas ļoti strauji attīstās, un, ja nav iespēju tās regulāri izmantot, kādreiz apgūtās prasmes aizmirstas.

– Lai skolotāji varētu efektīvāk strādāt un, veicot ikdienas pienākumus, izmantot dažādas šiem mērķiem izstrādātās sistēmas, viņiem ir vajadzīgs savs darbarīks. Tāpēc visiem, kas būs apguvuši datorprasmes, divu gadu laikā esam apņēmušies nodrošināt portatīvos datorus. Pirmos datorus skolotāji saņems jau gada beigās. Protams, mēs gribētu ātrāk, bet tas ir saistīts ar apjomīgu iepirkumu, jānosaka tehniskie parametri, jārīko konkurss, un tas prasa laiku.

LIIS projektā 80 procenti skolotāju izgāja datorapmācību reģionālajos mācību centros, bet tā kā daudziem nebija iespēju iegūtās prasmes izmantot, saprotams, iemaņas ir zudušas vai aizmirsušās. Lai tās atjaunotu, mums ir jādod jauna iespēja. Līdz šim speciāla motivācijas programma skolotājiem nav bijusi, bet domāju, ka portatīvo datoru programma mudinās viņus atgriezties mācību klasē un mācīties.

Gribu uzsvērt, ka šiem kursiem ir jābūt bez maksas, jo tā ir absurda situācija, ka skolotājs brauc uz kursiem, lai papildinātu prasmes, un maksā savu naudu. Tas ir vajadzīgs visai sabiedrībai, ne jau tikai skolotājam! Mums – vecākiem, visiem sabiedrības locekļiem – ir svarīgi, lai skolotājs, kas māca mūsu bērnus, būtu lietpratīgs. Tāpēc valstij tajā ir jāpiedalās un finansējumam jāizmanto līdzekļi no dažādiem struktūrfondiem, kas tagad būs pieejami. Izveidotie reģionālie mācību centri ir ļoti laba mācību bāze, un skolotājam ir jādod iespējas mācīties un iegūt datorprasmju sertifikātu, un esmu pārliecināta, ka viņi tās izmantos.

Daudzi skolotāji jau tagad paši gatavo elektroniskus mācību materiālus, un portatīvais dators viņiem dos iespēju gan mājās, gan darbā izstrādāt materiālus, ievietot tos attiecīgos portālos un dalīties arī ar citiem skolotājiem. Šādā veidā var izveidot apjomīgu elektronisku mācību materiālu datu bāzi, kur atlasīt interesantākos materiālus dažādiem mācību priekšmetiem.

– Cik zināms, skolās izveidotās datorklases patlaban pārsvarā tiek izmantotas tikai informātikas apmācībai, bet izglītības attīstības programma paredz datoru izmantošanu jebkura mācību priekšmeta apguvē.

– Programmā noteikts, ka mācību priekšmetu skaits, kuros tiek izmantotas IKT, 2013. gadā sasniegs 60 procentus, un mācību priekšmetu īpatsvars, kuros būs pieejami elektroniski mācību materiāli, arī būs tāds pats. Jau tagad ir radīti ļoti daudzi elektroniski mācību materiāli, un mēs varam attiecīgo vielu ne tikai izlasīt grāmatā, bet noskatīties videofilmu, noklausīties audioierakstu un rast reālu priekšstatu par konkrēto notikumu. Piemēram, dažādus eksperimentus fizikā, ķīmijā, bioloģijā, ko nevar veikt klasē, var parādīt interaktīvi, tiešsaistē varam iepazīties ar kultūras vēsturē ievērojamiem mākslas darbiem pasaules lielākajās izstāžu zālēs. Informācijas tehnoloģijas dod iespējas, ko nesniedz tradicionālie drukātie mācību līdzekļi, – veidot materiālus audio un video datņu veidā, radīt attēlus trijās dimensijās, pagriezt un parādīt šķērsgriezumā utt.

Skolotājs ar videoprojektora palīdzību varēs parādīt mācību materiālu uz multimediju tāfelēm, kas arī tiks iegādātas skolu vajadzībām. Uz tām var zīmēt, gan arī zīmēt datorā un projicēt attēlu, kopēt, papildināt, pārveidot. Lai arī nācies dzirdēt, ka skolotāji ir diezgan konservatīvi un uzreiz nebūt tā nepieņem visu jauno, tomēr ikviens skolotājs, kas to vienreiz ir ieraudzījis, sapņo ar tādu strādāt! Tas ir jauns, interaktīvs veids, kā interesantāk pasniegt apgūstamo vielu.

Tāpat datorklasēs jebkurā mācību priekšmetā var veikt tūlītējus pārbaudes testus un uzreiz saņemt novērtējumu – pārbaudīt skolēnu zināšanas. Tagad jau 41 procentā mājsaimniecību ir savs dators un 42 procentos – interneta pieslēgums, to skaits aizvien palielinās, un skolēni paši mājās var pavingrināties testos.

– Vai nepastāv risks, ka, palielinoties datoru un IT nodrošinājumam skolās, arvien vairāk izjutīsim, ka trūkst kvalitatīvu elektronisku mācību materiālu? Jūs minējāt, ka tādi jau ir izveidoti iepriekšējā LIIS programmā, tos veido skolotāji, sava darba entuziasti. Vai tas ir pietiekami?

– Ar to jānodarbojas profesionāļiem. Tas ir firmu, komerciālu uzņēmumu darbs, kas jāveic izglītības speciālistu vadībā. Nupat piedalījos Eiropas terminu bankas atklāšanā – to veidojis komerciāls uzņēmums valodas zinātnieku vadībā. Un te ir tieši tas pats – Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, skolotāji zina, kādam jābūt mācību materiālam attiecīgajā priekšmetā, un viņi var dot uzdevumu komercuzņēmumiem elektroniska mācību materiāla izstrādei. Projektu veidā ir jārīko konkursi to veidošanai, un, protams, paši skolotāji var piedalīties šajos projektos. Skolotājiem tā būs ne tikai iespēja papildus nopelnīt, bet arī attīstīt savu kompetenci.

– Mēs runājam par informācijas tehnoloģiju plašu lietojumu visā izglītības sistēmā, bet, kā zināms, tehnoloģijas nav pašmērķis, to galvenā vērtība ir spēja palīdzēt cilvēkiem. Kādu jūs redzat izglītības attīstības perspektīvu?

– Programmas nosaukumā Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei pēdējie vārdi ir paši nozīmīgākie. Izglītības kvalitāte – tas ir vissvarīgākais akcents šajā programmā. Informācijas tehnoloģijas ir tikai rīks, kuru izmantojot, varam sasniegt augstāku kvalitāti. Izmantojot video, audio, interaktivitāti un citas IT iespējas, varam iegūt vēl vairāk zināšanu, konkrētus priekšstatus un veicināt kreatīvo domāšanu. Tas ir vajadzīgs, lai varētu kļūt par informācijas un zināšanu sabiedrību, par sabiedrību, kas rada inovatīvus produktus un pakalpojumus ekonomikas izaugsmei. Gala rezultātā šīs zināšanas atgriezīsies pie mums jaunā labklājības līmenī.

– Cik liels finansējums ir plānots programmas īstenošanai?

– Kopumā paredzēti 130 miljoni latu. Šo summu veido arī līdzekļi no valsts budžeta, bet lielākais uzsvars likts uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuru izmantošanu koordinēs elektroniskās pārvaldes sekretariāts un Izglītības un zinātnes ministrija. Ļoti lielu līdzdalību sagaidām no privātā kapitāla, jo programmu nevar realizēt pilnībā bez publiskās un privātās partnerības – komercuzņēmumu investīcijām.

Uzņēmumiem ir vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti. Un viņi ļoti labi saprot, ka nākamie speciālisti top ne tikai augstskolās, tie jāveido jau pamatskolā un vidusskolā, ja vien spējam nodrošināt vispārējo izglītības līmeni krietni augstākā kvalitātē. Tāpēc ir gatavi investēt paši. Piemēram, Microsoft ir ļoti daudz investējis izglītības informatizācijā, tāpat vietējie uzņēmumi – Digitālās ekonomikas attīstības centrs, kas izstrādājis projektu E-klase un sācis tā ieviešanu, sabiedrība Tilde – IT datorprogrammu izstrādātājs, kura dāvinājumus saņēmušas daudzas skolas. Tās visas ir privātās investīcijas izglītības sistēmas informatizācijā, un arī turpmāk bez tām neiztikt.

– Kā mūsu programma izskatās uz citu valstu fona?

– Ar IKTIK esam kādu pussolīti tālāk nekā pārējās Eiropas valstis, to atzinīgi novērtējuši kolēģi valstīs, kurās esmu bijusi komandējumos un iepazīstinājusi ar mūsu programmu.

Janvārī biju Edinburgā, kur piedalījos Microsoft rīkotajā Eiropas valdības līderu forumā – liela daļa tēmu bija veltīta tieši izglītības informatizācijai. Man bija iespēja tikties ar Bilu Geitsu, kuram ir starpnacionāls skatījums uz globālajiem attīstības procesiem. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka pareizākais virziens, kur investēt, ir izglītība, veselības sistēmas sakārtošana un sociālā iekļaušana. Ar gandarījumu varam atzīt, ka esam to jau sapratuši, esam uz pareizā ceļa. Tagad darbs ir jāturpina, lai programmu īstenotu.

Elita CEPURĪTE