Latvijas Radio fonotēka un datorizēta raidīšana

Latvijas Radio fonotēku pamatoti var uzskatīt par Latvijas mūsdienu vēstures būtisku sastāvdaļu — tajā ir 20. gs. leģendāro cilvēku balsis, vēsturisku notikumu un mūzikas ieraksti. To daudzumu pilnīgi precīzi noteikt nevar, aptuveni 140 000 vienību. Atsevišķu skaņdarbu (parasti kompaktdiskā vai magnētiskajā lentē to ir vairāki) pašlaik ir jau pāri 300 000, daudzi regulāri tiek izmantoti Latvijas Radio programmās.

Pirmos ierakstus magnētisko lenšu veidā Latvijas Radiofons sāka saņemt no Maskavas skaņu ierakstu nama, bet fonotēka ierakstus uzskaita un reģistrē kopš 1945. gada. Pirmie ieraksti ir tapuši 40. gadu beigās, bet pats vecākais saglabājies ieraksts ir Jēkaba Mediņa Valsis, kuru 1950. gadā ieskaņojis Latvijas Radio simfoniskais orķestris autora vadībā. Līdz 1995. gadam audiomateriālus fonotēkai nodeva galvenokārt magnētiskās lentes formātā. Šāda tipa ierakstu pašlaik ir visvairāk — 126 700 vienību. Ir arī 8250 skaņu plašu, 50 audiokasešu un aptuveni 5000 kompaktdisku. Apmēram 75 procenti mūzikas ierakstu ir tapuši Latvijas Radio studijās un dažādu koncertu translācijās, tāpat atsūtīti no citām valstīm, kā arī kopijas no privātpersonu ierakstu kolekcijām. Pārējie 25 procenti ir literāri dramaturģiski (studiju ieraksti, lugu translācijas) un sabiedriski politiski ieraksti (padomju laika dažādu pakāpju valstsvīru runas un sabiedrisko pasākumu ieraksti). Ir arī vēsturiski ieraksti, piemēram, Staļina un Ļeņina runas, Staļina dzimšanas dienas svinību ieraksti, no Maskavas atsūtītie materiāli par Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā 1940. gadā, kā arī daudzi citi. Diemžēl salīdzinoši maz ir materiālu no 1991. gada barikāžu laikiem un augusta puča dienām. Daļēji iemesls tam ir magnetofona lenšu trūkums 90. gadu sākumā, kad steidzamām darba vajadzībām tika izmantotas arī tās, kas būtu pelnījušas vietu vēsturē. Latvijas Radio neapšaubāmi pieder visbagātākā audiomateriālu krātuve Latvijā, kas uzskatāma par mūsu tautas nacionālo bagātību. Jebkurš šīs fonotēkas skaņdarbs ir pieejams arī interesentiem — fonotēkas darbinieki (par maksu) to var ierakstīt kompaktkasetē vai kompaktdiskā.

Ieviešot datorus, aktuāla kļuva fonotēkas datorizācija. Arī ierakstu meklēšana raidījumiem bija sarežģīta un darbietilpīga. Tie, kas kādreiz bibliotēkas kartotēkās meklējuši kādu grāmatu, zinās, ka atrast nepieciešamo nav nemaz tik vienkārši. Mums vajadzēja visu informāciju par fonotēkas saturu ievadīt datu bāzē — tādā, lai jebkuram radio darbiniekam būtu ērti pieejama pēc iespējas plašāka informācija par fonotēkas krājumiem. Latvijas Radio kompjūtertehnoloģijas daļas speciālisti ir izstrādājuši datorprogrammu, kas sekmīgi darbojas jau vairākus gadus un tiek pastāvīgi uzlabota. Fonotēkas datu bāzē reģistrē visus ienākušos ierakstus un fiksē tos raksturojošās īpašības, to skaitā ziņas par autoriem, izpildītājiem, skaņdarba žanru, tematiku, ieraksta īpašībām utt. Pēc visām šīm pazīmēm Latvijas Radio attiecīgajiem darbiniekiem ir iespējams meklēt interesējošo audiomateriālu. Latvijas Radio darbiniekiem būtiska ir iespēja tūlīt noklausīties izvēlēto skaņdarbu datora skaļruņos, izmantojot tā multimediju aprīkojumu no jebkuras vietas radiomājā. Liela daļa audiomateriāla šādi ir pieejama — tas tiek glabāts MP3 formātā skaņas servera cietajos diskos. Tūlīt ir arī redzams, vai interesējošais ieraksts ir vai nav pieejams. Ja nav, tad varam uzzināt, kurā vietā tas atrodas. Latvijas Radio fonotēkā nonāk arī katru dienu visās programmās izskanējušie raidījumi. Tos kodē RealAudio formātā un datu veidā ieraksta CDR matricās. Teorētiski matricu kalpošanas laiks ir pat 100 gadu, bet, cik būs reāli, to rādīs prakse. Pat standartiem atbilstošos apstākļos gadu desmitiem glabātās magnētiskās lentes lēnām izkalst un līdz ar to kļūst trauslas — to skaņu nesošais magnētiskais slānis sabirst putekļos. Tāpēc vērtīgākie ieraksti jāpārraksta uz jaunajiem skaņas nesējiem. Iespēju robežās tas arī tiek darīts — vecos oriģinālos ierakstus pēc iespējas precīzi dublē kompaktdiskos.

Ilgus gadus, lai raidītu Latvijas Radio tiešajā ēterā, izmantoja profesionālā standarta magnetofona lentes (arī pašlaik tās vēl ir plaši izplatītas). Tad nāca kompaktdiski un DAT (Digital Audio Tape) magnetofoni (tos izmanto jau vairāk nekā 10 gadu), nedaudz vēlāk — minidiski. Minidiskiem ir vairākas būtiskas priekšrocības, kas apvieno gan CD, gan DAT magnetofonu labākās īpašības: iespēja operatīvi ierakstīt, izdzēst un montēt ierakstīto materiālu, kā arī pievienot katram ieraksta fragmentam papildinformāciju teksta veidā (skaņdarba nosaukums). Turklāt tie ir pietiekami lēti un vienkārši ekspluatācijā. Diemžēl skaņas kvalitāte MD ierakstam ir sliktāka nekā DAT magnetofonam un arī CD atskaņotājam, minidiskos ierakstītie dati neizceļas ar lielu drošību, darba gaitā ir liels risks nejauši nodzēst vajadzīgo ieraksta fragmentu vai pat visa diska saturu — šādas kļūdas nav labojamas. Problemātiska ir ierakstu uzglabāšana minidiskos. Šo un citu apsvērumu dēļ Latvijas Radio MD galvenokārt lieto operatīvām raidījumu vajadzībām — nākotnē tiem netiek plānota ievērojama loma. Attīstoties datortehnikai, radās iespēja skaņu ierakstīt kodētā veidā datora cietajā diskā. Samērā ātri tika radītas speciālas profesionālas skaņu kartes un programmnodrošinājums, ar kura palīdzību iespējams raidīt tiešajā ēterā iepriekš sagatavotu radioprogrammu. Daudzu bagāto valstu radiostacijas drīz vien sāka lietot šādu tehniku. Diemžēl Latvijas Radio finansējums neļauj iegādāties pasaulē atzītu un populāru kompāniju ražotu datoraparatūru ar dārgu programmnodrošinājumu pat vienas programmas raidīšanai. Tomēr datorizācija notiek, un tā ir nepieciešama kaut vai tikai tāpēc, lai varētu iekļauties Eiropas standartiem atbilstošā sakaru sistēmā — tā ir paredzēta arī Nacionālās radio un televīzijas padomes izstrādātajā Elektronisko masu informācijas līdzekļu attīstības koncepcijā. Turklāt jebkura elektroniskā masu saziņas līdzekļa datorizācija ir ekonomiski izdevīga, uzlabojas darba operativit āte un visu veidu uzskaite. Izanalizējot iespējamos datorizētās raidīšanas variantus, Latvijas Radio kompjūtertehnoloģijas daļa (Normunda Putniņa vadībā) ar citu tehnisko dienestu speciālistu līdzdalību sāka strādāt, lai ieviestu raidīšanu no datoriem. Pirms tam, protams, tika radīta vispārēja Latvijas Radio datorizācijas attīstības koncepcija. Programmnodrošinājuma pamatā — operētājsistēma Microsoft Windows NT. Sadarbojoties ar firmu A-T Trade Music un programmētāju (Andri Štrālu), tika izstrādāta datorprogramma, kurā var sastādīt skaņas failu atskaņošanas sarakstu un ir iespēja tos atskaņot noteiktā laikā un secībā no datora, līdzīgi kā no kompaktdisku atskaņotāja. Pirmā raidīšana no datoriem notika 1998. gada beigās — sākumā tie galvenokārt bija reklāmas džingli, taču drīz tika sagatavoti un raidīti arī pirmie raidījumi. Pašlaik no datora cietā diska raida regulāri, bet programmā Latvijas Radio 2 nakts laikā šis ir vienīgais raidīšanas veids. Lai raidījumi skanētu arī tad, kad uzkaras dators, pazūd barošanas strāva, kā arī citu iespējamo negadījumu laikā, raidījumu studijas ir aprīkotas ar neatkarīgiem sprieguma barošanas avotiem, režijas telpās atrodas raidīšanai gatavi rezerves datori. Arī jebkura sagatavotā informācija un skaņas materiāli netiks pazaudēti datortehnikas mezglu atteikuma gadījumā. Lasītāja informācijai varu piebilst, ka Latvijas Radio 90 procenti ir pašmāju datorfirmas VAR komplektētie datori, par kuriem ir visai labas atsauksmes gan veiktspējas, gan drošuma, gan arī firmas servisa iespēju ziņā.

Jau trīs gadus Latvijas Radio programmas izplata arī līdz šim visai netradicionālā veidā — izmantojot internetu. Tas nozīmē, ka jebkurā pasaules malā, ja ir iespēja piekļūt internetam, var klausīties Latvijas Radio. Vajadzīgs vienīgi dators ar skaņas karti, skaļruņiem un modems ar datu plūsmas ātrumu vismaz 28 kbit/s. Nepieciešamās programmas — kādu no interneta pārlūkprogrammām un programmu RealPlayer — ir iespējams iegūt no interneta legāli un par brīvu. Programmasinternetā klausās daudzi cilvēki Eiropā, ASV, Kanādā un pat Argentīnā. Par to liecina Latvijas Radio saņemtās e-pasta vēstules. Internetā skan ne tikai visu četru programmu tiešraide, bet ir iespēja noklausīties arī kādu no pēdējā mēnesī izskanējušiem raidījumiem. Šādu arhivēto raidījumu klausīšanās iespēju šobrīd Latvijā nodrošina vienīgi Latvijas Radio.

Andis PLAKANS,
Latvijas radio raidījumu un
ierakstu daļas vecākais inženieris