Latvijas akadēmiskais datortīkls - Eiropas tīkla sastāvdaļa

 

Datortīklu attīstība ir ne tikai radījusi iespēju pārsteidzoši vienkārši un ar vēl neredzētu ātrumu sazināties cilvēkiem visā pasaulē, ne tikai nodrošinājusi pieeju tādai milzīgai informācijas krātuvei, kāds ir globālais tīmeklis, bet arī radījusi jaunu industrijas nozari, kuras turpmākā attīstība pieprasa nopietnus un nepārtrauktus datorzinātnes pūliņus, lai radītu jaunus datortīklu tehniskos un programmatūras risinājumus. Ļoti būtiski ir arī izstrādāt jaunus oriģinālus tīklu lietojumus, kas būs nākotnes zinātnes, tehnikas un visas dzīves sastāvdaļa.

 

E-infrastruktūrai 200 miljoni eiro

Datortīklu fundamentālo nozīmi nākotnes sabiedrībā labi saprot ne tikai Eiropas zinātnieki, bet arī par zinātni atbildīgie politiķi, kuru publiskās uzstāšanās gandrīz vienmēr satur nākotnes tīklu vīziju izklāstu. Jaunajā 7. ietvarprogrammā ir izdalīti lieli līdzekļi zinātnes attīstībai, un tās pētījumu infrastruktūras sadaļā Iespējas ir paredzēta gan jau esošās e-infrastruktūras tālākā attīstība, gan jaunu pētījumu infrastruktūras veidojumu radīšanai, piešķirot šim mērķim vairāk par 200 milj. eiro tikai šogad vien. Protams, tiek uzskatīts par pilnīgi acīmredzamu, ka arī katra dalībvalsts aktīvi piedalīsies datortīklu vairošanā.

E-infrastruktūra kā vienotās Eiropas pētījumu telpas sastāvdaļa konceptuāli sastāv no augstas kvalitātes akadēmiskā datortīkla un no grid tīkla virsbūves. Šim datortīklam ir jānodrošina visi tīkla pakalpojumi un jādod iespējas izstrādāt jaunus tīkla lietojumus un tehnoloģijas. Grid tīkls ir vieta, kur var attīstīt pētījumus e-zinātnē, t. i., nodrošināt iespējas automatizēt zinātniskos atklājumus, izmantojot datorus apjomīgu aprēķinu veikšanai.

Kopumā e-infrastruktūras mērķis ir radīt vidi, kur Eiropas zinātnieki neatkarīgi no dzīves un darba vietas varēs sadarboties, lai veiktu kopīgus pētījumus, organizētu virtuālās laboratorijas un institūtus, darbotos ar milzīga apjoma datubāzēm, kurās tiek savākti dati no praktiski visā pasaulē izvietotajiem sensoriem vai citiem informācijas avotiem.

 

Gatavojoties stratēģiskam izrāvienam

Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies daudzos Eiropas Savienības pētniecības projektos, kuriem šāda virtuālā pētniecības telpa ir vai būs nepieciešama, kā arī realizē šādas telpas veidošanas projektus ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm un ir dalībnieki Eiropas e-infrastruktūras veidošanas starptautiskās organizācijās un kolektīvos. Šīs sadarbības panākumi ir būtiski atkarīgi no modernās informāciju tehnoloģijas infrastruktūru pieejamības Latvijas zinātnes un augstākās izglītības vajadzībām.

Lai izdarītu stratēģisku izrāvienu akadēmisko tīklu attīstībā, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki struktūrfondu apguves programmu ietvaros ir izstrādājuši projektu nākamās paaudzes pētniecības un izglītības tīkla izveidē un tā ilgspējīgās attīstības modeļa ieviešanā Latvijā.

Projekts paredz izveidot modernu pētniecības un izglītības tīklu, kas balstīts uz ES rekomendācijām akadēmisko tīklu pārvaldē un attīstīšanā, un to integrēt vienotā ES akadēmiskajā tīklā GEANT. Valsts akadēmisko un zinātnisko tīklu ēku iekšienē izveidot mūsdienīgu integrētu telekomunikāciju vidi, ieskaitot galveno tīkla komunikāciju mezglu uzstādīšanu. Turklāt projekts paredz veidot akadēmisko tīklu pakalpojumu centrus un attīstīt akadēmisko institūciju administratīvās un akadēmiskās informācijas sistēmas.

 

Eiropas tīkla globalizācija

Eiropas akadēmisko tīklu infrastruktūra tiek būvēta tā, lai nodrošinātu akadēmisko institūciju savienojumus vienotā tīkla ar īpaši šim nolūkam izbūvētām vai noīrētām tumšajām dzīslām. Katrā ziņā atbildība par komunikāciju tehnisko realizāciju šajā infrastruktūrā tiek uzlikta pašam datortīklam, lai tas varētu brīvi tajā veikt nepieciešamo modernizēšanu, izmēģināt jaunākās tehnoloģijas, vajadzības gadījumā pat eksperimentēt un, kas arī ir būtiski, nodrošināt zinātniekiem draudzīgu cenu politiku.

Ieteicamo tīkla savienojumu topoloģiju Austrumeiropai izstrādā 6. ietvarprogrammas projekts Porta Optica Study, kurā no Latvijas piedalās LU Matemātikas un informātikas institūts. Projektā ir iesaistīti ne tikai Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis, bet arī Baltkrievija, Ukraina, Gruzija, Moldova u. c. Tātad tiek domāts par Eiropas tīkla globalizāciju – izvēršanu uz austrumiem, līdz ar jau notiekošo tīkla sasaisti ar Vidusjūras valstīm un Amerikas kontinentu, tai skaitā ar Dienvidameriku.

Modernais tīkls ne tikai uzlabos tradicionālo zinātnes darbību, kas norit katrā institūtā un augstskolā, bet arī ļaus organizēt darbu virtuālās zinātniskās laboratorijās un institūtos, kuri eksistē tīkla vidē un ļauj strādāt kopā vairāku valstu zinātniekiem. Ir paredzams, ka šādu laboratoriju organizēšana Eiropā tuvākos gados plaši izvērsīsies, it sevišķi tādās zinātnes nozarēs kā zāļu izstrāde, bioinformātika, ekoloģija, tai skaitā jūras ekoloģija un teorētiskā bioloģija, automātiskā medicīnas attēlu apstrāde un medicīniskā modelēšana, nanotehnoloģija un daudzās citās.

Protams, pašiem Latvijas zinātniekiem ir jāizlemj, cik lielā mērā viņi ir gatavi izvērst sadarbību ar Eiropas zinātniekiem, bet šī iespēja viņiem ir jānodrošina, jo citādi tiks ieplānota Latvijas zinātnes atpalicība. Pavisam lieliski būtu, ja Latvijas zinātnieki varētu izvirzīt jaunas radošas idejas par datortīklu izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

 

Informē par grid attīstību

Datortīklu nākamā paaudze nav iedomājama bez plašas grid tehnoloģijas izmantošanas. Tieši grid tehnoloģijas nodrošina visus datoru lietojumus, kas vajadzīgi gan virtuālās laboratorijās, gan pētniekiem. Katrai Eiropas valstij jānodrošina saviem un citu valstu pētniekiem piekļuve valstī izveidotiem un pieejamiem grid resursiem, kas sastāv no datu glabāšanas sistēmām, augstas veiktspējas procesoriem, retāk izmantojamās programmatūras, zināšanu un datu bāzēm u. c.

Eiropas līmeņa grid attīstība ir uzņēmusi strauju tempu. Pašlaik mūsu kontinentā nav zemes, kur nebūtu iespējams pieslēgties grid tīklam. Arī Latvijā notiek sekmīga grid attīstība. 6. ietvarprogrammas projekts BalticGrid, kurā piedalās LU MII un RTU, sekmīgi turpinās un tiek veidoti grid klasteri un, strādājot ciešā sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas speciālistiem, tie tiek iekļauti vienotā Baltijas grid tīklā, kad savienojas ar visas Eiropas grid tīklu EGEE. Pašas Latvijas grid tīkls tiek veidots ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu – projekts GRID aprēķinu vide: teorija, metodes, pielietojumi, kura saturs ietver gan specifisko Latvijas tehnoloģisko problēmu risināšanu, gan arī lietotāju un speciālistu izglītošanu.

Šogad Latvijas Universitātes 65. zinātniskajā konferencē pirmo reizi tika organizēta speciāla grid problēmām veltīta sekcija, kurā zinātnieki apsprieda pirmos darba rezultātus un pārrunāja tālāko grid attīstību. Lai gan tehniskās problēmas tiek veiksmīgi risinātas, tomēr Latvijas zinātnieki vēl nav pietiekami informēti par grid tīklu nozīmi Eiropas un pasaules līmenim atbilstošu zinātnisko atklājumu veikšanas tehnoloģiju izmantošanā.

Rihards BALODIS

Jānis ĶIKUTS