Sakārtosim TV uztverošās antenu sistēmas!
Traucējumi
Svītras uz
ekrāna, graudains attēls, dubultošanās un cita rakstura traucējumi, kas dažreiz
padara neciešamu daudziem tik patīkamo TV pārraižu skatīšanos, nav nekas
neparasts, ja tiek izmantotas individuālās televīzijas signālu uztveršanas
antenas. Taču bieži vien tie nemaz nav traucējumi, kas neļauj baudīt attēlu, jo
kvalitātes pasliktināšanās saistīta ar konkrētajiem apstākļiem nepiemērotu uztverošo
antenu izvēli.
Elektromagnētiskā
situācija nepārtraukti mainās
Tagad jau
droši var apgalvot, ka tirgus ir atkarīgs no pakalpojumiem, kuru pamatā izmanto
radiofrekvenču spektru. To pierāda aizvien pieaugošais elektronisko sakaru
lietotāju skaits, jaunās tehnoloģijas un arī samērā straujā televīzijas
pakalpojumu attīstība ar katru gadu palielinās televīzijas apraides raidītāju
skaits, paplašinot skatītājiem jau pieejamo izvēli, piedāvājot jaunas
programmas. Tā kopš 2000. gada Latvijas teritorijā darbu sākuši 19 jauni
televīzijas apraides raidītāji.
Tomēr dažkārt
jaunie televīzijas raidītāji nevis priecē potenciālo auditoriju (šeit runa par
lauku teritorijām, kur nav pieejama kabeļtelevīzija), bet izraisa gluži pretēju
reakciju. Nereti, sākot darbu kādam jaunam raidītājam, elektromagnētiskās
situācijas pārmaiņu rezultātā pasliktinās līdzšinējo raidītāju uztveršana. Jaunienācēji
nav vainīgi! Ja netiek pārsniegti raidītāja tehniskie parametri un ja vien to
nav piemeklējušas tehniskas ķibeles, traucējumus citiem radiofrekvenču
lietotājiem tas neradīs.
Skaudrā
patiesība ir tāda, ka elektromagnētiskā situācija nepārtraukti mainās, kļūstot
aizvien sarežģītāka. Droši var apgalvot, ka interese par radiofrekvenču spektra
izmantošanu arī nākotnē neapsīks un ar katru jaunu radiofrekvenču piešķīrumu
elektromagnētisko līdzsvaru nodrošināt kļūs aizvien sarežģītāk. Radiofrekvenču
spektrs nav bezgalīgs. Gan tā pārvaldīšanai, gan izmantošanai vajag ievērot
gluži vai spēles noteikumus. Ja ievēro pareizas televīzijas uztveršanas principus,
iespējamo traucējumu varbūtība ir niecīga.
Visu rūpīgi
pārbauda
To, ka
jaunie apraides raidītāji vairumā gadījumu tomēr nav televīzijas uztveršanas traucējumu
iemels, var apgalvot droši, jo līdz to darbības sākšanai tiek veikta virkne
dažādu pasākumu - izpēte, analīze, aprēķini utt.
Šobrīd
Latvijā dažādos radiosakaru dienestos (sauszemes mobilā, fiksētā, TV un skaņas
apraides, satelītu un amatieru dienestos) strādā vairāk nekā 500 000 dažādu
radiostaciju ar atšķirīgām raidītāju jaudām. Katram no šiem dienestiem spektrā
ir iedalīta sava darbības josla, un to izmantošanā jāievēro virkne dažādu nosacījumu.
Plānojot
radiofrekvenču izmantošanu, vēl pirms jauna radiofrekvenču piešķīruma
izsniegšanas, kad aprēķina elektromagnētisko saderību, vienmēr tiek ņemti vērā
jebkura radiosakaru dienesta līdzšinējo raidītāju parametri un to savstarpējā
ietekme. Elektromagnētiskās situācijas modelēšanai lieto specializētas
datorprogrammas, kas dod iespēju frekvenču piešķīrumu plānošanā un aprēķinos
maksimāli izmantot gan apvidus ģeogrāfiskos datus, gan radiosignālu
izplatīšanās parametru matemātiskos aprēķinu modeļus.
Visbeidzot,
lai pavisam droši pārliecinātos par jaunā raidītāja (šajā gadījumā apraides) frekvenču
elektromagnētisko saderību ar citām tuvumā strādājošām radiosakaru sistēmām un
prognozētu iespējamās televīzijas signālu uztveršanas problēmas, tiek veikta
raidītāja plānotās uzstādīšanas vietas apsekošana un televīzijas uztveršanas
iespēju novērtēšana arī tuvākajā apkārtnē.
Ņemot vērā
visu iepriekš minēto, jaunu televīzijas raidītāju vai citu radiosakaru sistēmu
darbības sākšanai nevajadzētu izjaukt elektromagnētisko līdzsvaru, tātad arī
uztveršanas apstākļiem nevajadzētu mainīties, ja vien skatītāji ievēro spēles
noteikumus.
Uztveršanai
nepiemērotas antenas
Jebkura
ierīce ir konstruēta tā, lai to izmantotu konkrētiem mērķiem. Tas attiecas arī uz
antenām. Ir tik daudz dažādu antenu konstrukciju, un katra no tām paredzēta uztveršanai
atšķirīgos frekvenču diapazonos. Eksistē arī universālās antenas, kas spēj
uztvert signālus ļoti plašā frekvenču joslā, turklāt pastiprinot tos. Taču ar šādām
antenām saistīta virkne dažādu problēmu.
Samērā
bieži Elektronisko sakaru direkcijas Radiotraucējumu kontroles dienests, kas
Latvijas teritorijā nodarbojas ar radiotraucējumu pieteikumu pārbaudi, no
iedzīvotājiem, kuri uztveršanai izmanto aktīvās platjoslu jeb tautā dēvētās
poļu antenas, saņem pieteikumus par traucējumiem. Sūdzības galvenokārt ir
saistītas ar to, ka, sākot darbu kādam jaunam raidītājam, pasliktinās līdzšinējo
uztveršana.
Poļu
izcelsmes, kā arī citas platjoslas aktīvās antenas ir guvušas samērā lielu
popularitāti zemo izmaksu dēļ, kā arī tādēļ, ka spēj uztvert kā metru, tā
decimetru viļņus. Taču tās ir pakļautas traucējumu ietekmei daudz vairāk nekā
pasīvās antenas (bez pastiprinātāja). Būtiskākos aktīvo antenu parametrus raksturo
tajās iemontētais pastiprinātājs. Tieši šim blokam ir raksturīga virkne dažādu
trūkumu: tam ir tendence uz pašierosmi, diezgan augsts iekšējo trokšņu līmenis
un - izplatītākā problēma - tas viegli pārslogojas spēcīgu signālu klātbūtnē.
Šādas antenas nav izmantojamas tiešā apraides vai sakaru raidītāja tuvumā, jo
pastiprinātāju ieejas pakāpes tiek pārslogotas spēcīgo signālu dēļ un izejās
rodas radiosignālu kombinācijas, kas daļēji vai pilnīgi traucē uztvert citas
programmas.
Aktīvās
platjoslu antenas nav sliktas, ja tās izmanto ārpus apdzīvotām vietām. Tomēr
jāatceras, ka uztvertā
signāla kvalitāte ir tieši atkarīga no radiofrekvenču derīgā signāla līmeņa
uztveršanas vietas un tā attiecības pret traucējumu līmeni. Signāls pārraides
traktā ir pakļauts daudziem faktoriem, kas šo attiecību pasliktina (vājinājums
izplatīšanās vidē, signāla atstarošanās no reljefa un apkārtējās apbūves ēkām,
citu traucējošu radiofrekvenču un industriālo traucējumu savstarpējā
mijiedarbība u. c.). Ja signāls, ko uztveram ar šādu antenu, ir bijis vājš, jo
attālums līdz raidītājam krietni pārsniedz drošas uztveršanas attālumu, tad,
pastiprinot to, pastiprinām arī visus iepriekš minētos trokšņus. Lai iegūtu
apmierinošu attēlu, uztvertajam signālam jābūt ievērojami spēcīgākam par
trokšņu līmeni.
1.
attēlā aplūkojams frekvenču spektra sadalījuma fragments tā daļa, kurā radiosakaru
dienestu signālus spēj uztver platjoslas antenas. Šādu antenu darbība ir
apmierinoša, kamēr signāls nesasniedz līmeni, kurā pastiprinātājs pārslogojas.
Īsa
pamācība uztveršanā
Piemērotas
televīzijas uztveršanas ierīces izvēle ir atkarīga no katra konkrētā gadījuma,
un tai vajadzīga profesionāla pieeja un specifiskas zināšanas par radiosignālu
izplatības īpatnībām.
Pirms
izvēlēties kādu antenu, jāizvērtē, vai konkrētās antenas izmantošana vispār ir
mērķtiecīga, jo var gadīties, ka uztveršanas apstākļi, antenas izvietojums jeb
uzstādīšanas vieta, televīzijas raidītāja tiešās redzamības esamība, ēkas vai
jumta konstrukcija utt. ne vienmēr atbildīs kvalitatīvai TV programmu
uztveršanai.
Attēla
kvalitāte jo sevišķi sarežģītos uztveršanas apstākļos ir atkarīga no lietojamās
antenas un tās uzstādīšanas vietas. Vienkāršas antenas (ar nedaudziem
elementiem) ir labas nelielā attālumā no televīzijas centra un/vai pie minimāla
traucējumu līmeņa. Antenas ar izteiktu virziendarbību (ar daudziem elementiem)
izmantojamas un ir ļoti efektīvas signāla uztveršanai lielā attālumā un/ vai
ievērojama trokšņu līmeņa apstākļos. Ja uztveršanas apstākļi ir sarežģīti,
piemēram, ja televīzijas centri atrodas dažādos virzienos no uztveršanas
vietas, kā arī raidītāju jauda būtiski atšķiras un atšķirīgs ir arī attālums,
kvalitatīvu attēlu iespējams iegūt, izmantojot sistēmu, kas sastāv no vairākām
antenām ar dažādiem raksturlielumiem.
Jāzina, ka
televīzijas programmu uztveršanas apstākļi mēdz būt atšķirīgi atkarībā no tā,
kādā diapazonā signāls tiek pārraidīts. Turklāt pastāv ne mazums faktoru, kas
pasliktina šo signālu uztveramību. Tā, piemēram, pilsētās nereti rodas
situācijas, kad starp raidošo televīzijas centra antenu un uztverošās antenas
uzstādīšanas vietu atrodas augstas ēkas vai citas konstrukcijas. Šādos
gadījumos notiek signālu atstarošanās un ekrānā attēls dubultojas. Lauku
rajonos apgrūtināta uztveršana ir, piemēram, izteikta reljefa zonās un aiz mežu
masīviem, kā arī - visbiežāk - vietās, kas atrodas tālu no raidošā centra vai
retranslatora jeb, citiem vārdiem, ārpus drošas uztveršanas zonas.
Optimālais
attālums uztverošo antenu uzstādīšanai ir atkarīgs kā no raidošās antenas, tā
arī no pašas uztverošās antenas vai antenu sistēmas uzstādīšanas augstuma, kā
arī no raidītāja jaudas. Lai palielinātu drošas uztveršanas zonu, raidošās
antenas vai retranslatorus uzstāda augstos torņos. Tā kā raidītāja jauda un
antenas uzstādīšanas augstums ir fiksēti, tālākā televīzijas signālu
uztveršanas kvalitātes uzlabošana principā ir atkarīga tikai no uztverošās
sistēmas kvalitātes.
Pirms
televīzijas antenas iegādes būtu vēlams konsultēties ar speciālistu, kā arī nenāktu
par ļaunu vērst uzmanību uz to, ar kādu antenu un kā rāda kaimiņa televizors.
Iespēju robežās vēlams pārbaudīt sava televizora darbību ar analoģisku antenu
tai, ko vēlaties iegādāties, un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par pirkšanu.
Laiks rit,
viss mainās
Attīstot
pilsētas vietējo infrastruktūru (ieskaitot radiosakarus un radioraidījumus),
vienlaikus vajadzīga arī TV uztverošo sistēmu rekonstrukcija un modernizācija.
Šajā sakarā vienmēr nāksies sastapties ar kādas sabiedrības daļas noraidošo attieksmi
pret jauno tehnoloģiju ienestajām pārmaiņām, kas neiekļaujas viņu priekšstatu
radītajā patiesības modelī.
Radiotraucējumu
kontroles dienesta speciālistiem, pārbaudot traucējumu pieteikumus, jau tagad samērā
bieži jādzird jautājums: - Kāpēc tad agrāk varēja uztvert un tagad vairs ne? - Atbilde
ir pavisam vienkārša. Laiks nestāv uz vietas, un mūsdienu
tirgus ekonomikas apstākļos radiofrekvenču spektrs ir tāds pats uzņēmējdarbības
objekts kā, piemēram, zeme. Tādēļ pretošanās straujajai jauno tehnoloģiju ienākšanai
kaitē vienīgi mums pašiem. Ja runājam salīdzinājumos, tad, nenoliedzami, zemi
joprojām iespējams uzart, izmantojot arkliņu, taču ar traktoru ir ērtāk, ātrāk
un kvalitatīvāk. Tāpat ir arī ar signālu uztveršanu. Ja vēlamies skatīties
arvien jaunas televīzijas programmas, kas piedāvā daudz interesanta, ir jāspēj
ieguldīt gan pūles, gan līdzekļus, lai sakārtotu uztverošās antenu sistēmas.
Būsim
pateicīgi, ja pirms griešanās ar pieteikumu par televīzijas uztveres
traucējumiem Radiotraucējumu kontroles dienestā (RTKD), pārliecināsities, ka
jūsu uztverošā antenu sistēma ir atbilstošā tehniskā stāvoklī. Ja patiešām ir
novērojami uztveršanas traucējumi, tad, protams, iedzīvotāji var vērsties ESD RTKD,
rakstot uz adresi Elizabetes iela 41/43, Rīga LV-1010 vai zvanot pa tālruni 67224870, fakss 67821275.
Inese
STUČKA,
ESD sakaru
analītiķe
Svītras uz ekrāna, graudains attēls, dubultošanās un cita rakstura traucējumi, kas dažreiz padara neciešamu daudziem tik patīkamo TV pārraižu skatīšanos, nav nekas neparasts, ja tiek izmantotas individuālās televīzijas signālu uztveršanas antenas. Taču bieži vien tie nemaz nav traucējumi, kas neļauj baudīt attēlu, jo kvalitātes pasliktināšanās saistīta ar konkrētajiem apstākļiem nepiemērotu uztverošo antenu izvēli.
Elektromagnētiskā situācija nepārtraukti mainās
Tagad jau droši var apgalvot, ka tirgus ir atkarīgs no pakalpojumiem, kuru pamatā izmanto radiofrekvenču spektru. To pierāda aizvien pieaugošais elektronisko sakaru lietotāju skaits, jaunās tehnoloģijas un arī samērā straujā televīzijas pakalpojumu attīstība ar katru gadu palielinās televīzijas apraides raidītāju skaits, paplašinot skatītājiem jau pieejamo izvēli, piedāvājot jaunas programmas. Tā kopš 2000. gada Latvijas teritorijā darbu sākuši 19 jauni televīzijas apraides raidītāji.
Tomēr dažkārt jaunie televīzijas raidītāji nevis priecē potenciālo auditoriju (šeit runa par lauku teritorijām, kur nav pieejama kabeļtelevīzija), bet izraisa gluži pretēju reakciju. Nereti, sākot darbu kādam jaunam raidītājam, elektromagnētiskās situācijas pārmaiņu rezultātā pasliktinās līdzšinējo raidītāju uztveršana. Jaunienācēji nav vainīgi! Ja netiek pārsniegti raidītāja tehniskie parametri un ja vien to nav piemeklējušas tehniskas ķibeles, traucējumus citiem radiofrekvenču lietotājiem tas neradīs.
Skaudrā patiesība ir tāda, ka elektromagnētiskā situācija nepārtraukti mainās, kļūstot aizvien sarežģītāka. Droši var apgalvot, ka interese par radiofrekvenču spektra izmantošanu arī nākotnē neapsīks un ar katru jaunu radiofrekvenču piešķīrumu elektromagnētisko līdzsvaru nodrošināt kļūs aizvien sarežģītāk. Radiofrekvenču spektrs nav bezgalīgs. Gan tā pārvaldīšanai, gan izmantošanai vajag ievērot gluži vai spēles noteikumus. Ja ievēro pareizas televīzijas uztveršanas principus, iespējamo traucējumu varbūtība ir niecīga.
Visu rūpīgi pārbauda
To, ka jaunie apraides raidītāji vairumā gadījumu tomēr nav televīzijas uztveršanas traucējumu iemels, var apgalvot droši, jo līdz to darbības sākšanai tiek veikta virkne dažādu pasākumu - izpēte, analīze, aprēķini utt.
Šobrīd Latvijā dažādos radiosakaru dienestos (sauszemes mobilā, fiksētā, TV un skaņas apraides, satelītu un amatieru dienestos) strādā vairāk nekā 500 000 dažādu radiostaciju ar atšķirīgām raidītāju jaudām. Katram no šiem dienestiem spektrā ir iedalīta sava darbības josla, un to izmantošanā jāievēro virkne dažādu nosacījumu.
Plānojot radiofrekvenču izmantošanu, vēl pirms jauna radiofrekvenču piešķīruma izsniegšanas, kad aprēķina elektromagnētisko saderību, vienmēr tiek ņemti vērā jebkura radiosakaru dienesta līdzšinējo raidītāju parametri un to savstarpējā ietekme. Elektromagnētiskās situācijas modelēšanai lieto specializētas datorprogrammas, kas dod iespēju frekvenču piešķīrumu plānošanā un aprēķinos maksimāli izmantot gan apvidus ģeogrāfiskos datus, gan radiosignālu izplatīšanās parametru matemātiskos aprēķinu modeļus.
Visbeidzot, lai pavisam droši pārliecinātos par jaunā raidītāja (šajā gadījumā apraides) frekvenču elektromagnētisko saderību ar citām tuvumā strādājošām radiosakaru sistēmām un prognozētu iespējamās televīzijas signālu uztveršanas problēmas, tiek veikta raidītāja plānotās uzstādīšanas vietas apsekošana un televīzijas uztveršanas iespēju novērtēšana arī tuvākajā apkārtnē.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jaunu televīzijas raidītāju vai citu radiosakaru sistēmu darbības sākšanai nevajadzētu izjaukt elektromagnētisko līdzsvaru, tātad arī uztveršanas apstākļiem nevajadzētu mainīties, ja vien skatītāji ievēro spēles noteikumus.
Uztveršanai nepiemērotas antenas
Jebkura ierīce ir konstruēta tā, lai to izmantotu konkrētiem mērķiem. Tas attiecas arī uz antenām. Ir tik daudz dažādu antenu konstrukciju, un katra no tām paredzēta uztveršanai atšķirīgos frekvenču diapazonos. Eksistē arī universālās antenas, kas spēj uztvert signālus ļoti plašā frekvenču joslā, turklāt pastiprinot tos. Taču ar šādām antenām saistīta virkne dažādu problēmu.
Samērā bieži Elektronisko sakaru direkcijas Radiotraucējumu kontroles dienests, kas Latvijas teritorijā nodarbojas ar radiotraucējumu pieteikumu pārbaudi, no iedzīvotājiem, kuri uztveršanai izmanto aktīvās platjoslu jeb tautā dēvētās poļu antenas, saņem pieteikumus par traucējumiem. Sūdzības galvenokārt ir saistītas ar to, ka, sākot darbu kādam jaunam raidītājam, pasliktinās līdzšinējo uztveršana.
Poļu izcelsmes, kā arī citas platjoslas aktīvās antenas ir guvušas samērā lielu popularitāti zemo izmaksu dēļ, kā arī tādēļ, ka spēj uztvert kā metru, tā decimetru viļņus. Taču tās ir pakļautas traucējumu ietekmei daudz vairāk nekā pasīvās antenas (bez pastiprinātāja). Būtiskākos aktīvo antenu parametrus raksturo tajās iemontētais pastiprinātājs. Tieši šim blokam ir raksturīga virkne dažādu trūkumu: tam ir tendence uz pašierosmi, diezgan augsts iekšējo trokšņu līmenis un - izplatītākā problēma - tas viegli pārslogojas spēcīgu signālu klātbūtnē. Šādas antenas nav izmantojamas tiešā apraides vai sakaru raidītāja tuvumā, jo pastiprinātāju ieejas pakāpes tiek pārslogotas spēcīgo signālu dēļ un izejās rodas radiosignālu kombinācijas, kas daļēji vai pilnīgi traucē uztvert citas programmas.
Aktīvās platjoslu antenas nav sliktas, ja tās izmanto ārpus apdzīvotām vietām. Tomēr jāatceras, ka uztvertā signāla kvalitāte ir tieši atkarīga no radiofrekvenču derīgā signāla līmeņa uztveršanas vietas un tā attiecības pret traucējumu līmeni. Signāls pārraides traktā ir pakļauts daudziem faktoriem, kas šo attiecību pasliktina (vājinājums izplatīšanās vidē, signāla atstarošanās no reljefa un apkārtējās apbūves ēkām, citu traucējošu radiofrekvenču un industriālo traucējumu savstarpējā mijiedarbība u. c.). Ja signāls, ko uztveram ar šādu antenu, ir bijis vājš, jo attālums līdz raidītājam krietni pārsniedz drošas uztveršanas attālumu, tad, pastiprinot to, pastiprinām arī visus iepriekš minētos trokšņus. Lai iegūtu apmierinošu attēlu, uztvertajam signālam jābūt ievērojami spēcīgākam par trokšņu līmeni.
1. attēlā aplūkojams frekvenču spektra sadalījuma fragments tā daļa, kurā radiosakaru dienestu signālus spēj uztver platjoslas antenas. Šādu antenu darbība ir apmierinoša, kamēr signāls nesasniedz līmeni, kurā pastiprinātājs pārslogojas.
Īsa pamācība uztveršanā
Piemērotas televīzijas uztveršanas ierīces izvēle ir atkarīga no katra konkrētā gadījuma, un tai vajadzīga profesionāla pieeja un specifiskas zināšanas par radiosignālu izplatības īpatnībām.
Pirms izvēlēties kādu antenu, jāizvērtē, vai konkrētās antenas izmantošana vispār ir mērķtiecīga, jo var gadīties, ka uztveršanas apstākļi, antenas izvietojums jeb uzstādīšanas vieta, televīzijas raidītāja tiešās redzamības esamība, ēkas vai jumta konstrukcija utt. ne vienmēr atbildīs kvalitatīvai TV programmu uztveršanai.
Attēla kvalitāte jo sevišķi sarežģītos uztveršanas apstākļos ir atkarīga no lietojamās antenas un tās uzstādīšanas vietas. Vienkāršas antenas (ar nedaudziem elementiem) ir labas nelielā attālumā no televīzijas centra un/vai pie minimāla traucējumu līmeņa. Antenas ar izteiktu virziendarbību (ar daudziem elementiem) izmantojamas un ir ļoti efektīvas signāla uztveršanai lielā attālumā un/ vai ievērojama trokšņu līmeņa apstākļos. Ja uztveršanas apstākļi ir sarežģīti, piemēram, ja televīzijas centri atrodas dažādos virzienos no uztveršanas vietas, kā arī raidītāju jauda būtiski atšķiras un atšķirīgs ir arī attālums, kvalitatīvu attēlu iespējams iegūt, izmantojot sistēmu, kas sastāv no vairākām antenām ar dažādiem raksturlielumiem.
Jāzina, ka televīzijas programmu uztveršanas apstākļi mēdz būt atšķirīgi atkarībā no tā, kādā diapazonā signāls tiek pārraidīts. Turklāt pastāv ne mazums faktoru, kas pasliktina šo signālu uztveramību. Tā, piemēram, pilsētās nereti rodas situācijas, kad starp raidošo televīzijas centra antenu un uztverošās antenas uzstādīšanas vietu atrodas augstas ēkas vai citas konstrukcijas. Šādos gadījumos notiek signālu atstarošanās un ekrānā attēls dubultojas. Lauku rajonos apgrūtināta uztveršana ir, piemēram, izteikta reljefa zonās un aiz mežu masīviem, kā arī - visbiežāk - vietās, kas atrodas tālu no raidošā centra vai retranslatora jeb, citiem vārdiem, ārpus drošas uztveršanas zonas.
Optimālais attālums uztverošo antenu uzstādīšanai ir atkarīgs kā no raidošās antenas, tā arī no pašas uztverošās antenas vai antenu sistēmas uzstādīšanas augstuma, kā arī no raidītāja jaudas. Lai palielinātu drošas uztveršanas zonu, raidošās antenas vai retranslatorus uzstāda augstos torņos. Tā kā raidītāja jauda un antenas uzstādīšanas augstums ir fiksēti, tālākā televīzijas signālu uztveršanas kvalitātes uzlabošana principā ir atkarīga tikai no uztverošās sistēmas kvalitātes.
Pirms televīzijas antenas iegādes būtu vēlams konsultēties ar speciālistu, kā arī nenāktu par ļaunu vērst uzmanību uz to, ar kādu antenu un kā rāda kaimiņa televizors. Iespēju robežās vēlams pārbaudīt sava televizora darbību ar analoģisku antenu tai, ko vēlaties iegādāties, un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par pirkšanu.
Laiks rit, viss mainās
Attīstot pilsētas vietējo infrastruktūru (ieskaitot radiosakarus un radioraidījumus), vienlaikus vajadzīga arī TV uztverošo sistēmu rekonstrukcija un modernizācija. Šajā sakarā vienmēr nāksies sastapties ar kādas sabiedrības daļas noraidošo attieksmi pret jauno tehnoloģiju ienestajām pārmaiņām, kas neiekļaujas viņu priekšstatu radītajā patiesības modelī.
Radiotraucējumu kontroles dienesta speciālistiem, pārbaudot traucējumu pieteikumus, jau tagad samērā bieži jādzird jautājums: - Kāpēc tad agrāk varēja uztvert un tagad vairs ne? - Atbilde ir pavisam vienkārša. Laiks nestāv uz vietas, un mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos radiofrekvenču spektrs ir tāds pats uzņēmējdarbības objekts kā, piemēram, zeme. Tādēļ pretošanās straujajai jauno tehnoloģiju ienākšanai kaitē vienīgi mums pašiem. Ja runājam salīdzinājumos, tad, nenoliedzami, zemi joprojām iespējams uzart, izmantojot arkliņu, taču ar traktoru ir ērtāk, ātrāk un kvalitatīvāk. Tāpat ir arī ar signālu uztveršanu. Ja vēlamies skatīties arvien jaunas televīzijas programmas, kas piedāvā daudz interesanta, ir jāspēj ieguldīt gan pūles, gan līdzekļus, lai sakārtotu uztverošās antenu sistēmas.
Būsim pateicīgi, ja pirms griešanās ar pieteikumu par televīzijas uztveres traucējumiem Radiotraucējumu kontroles dienestā (RTKD), pārliecināsities, ka jūsu uztverošā antenu sistēma ir atbilstošā tehniskā stāvoklī. Ja patiešām ir novērojami uztveršanas traucējumi, tad, protams, iedzīvotāji var vērsties ESD RTKD, rakstot uz adresi Elizabetes iela 41/43, Rīga LV-1010 vai zvanot pa tālruni 67224870, fakss 67821275.
Inese STUČKA,
ESD sakaru analītiķe